52009DC0162

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 8.4.2009

COM(2009) 162 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ilgtspējīgas nākotnes veidošana akvakultūraiJauns impulss Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai

{SEC(2009) 453}{SEC(2009) 454}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ilgtspējīgas nākotnes veidošana akvakultūraiJauns impulss Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai

IEVADS

Mūsdienu akvakultūrai raksturīgi nozīmīgi jauninājumi zivju un citu ūdens cilmes produktu ražošanā, un tā ir straujāk augošā pārtikas ražošanas nozare, kuras vidējais pieaugums visā pasaulē ir 6–8 % gadā. 2006. gadā globālais ražošanas apjoms sasniedza nepilnus 52 miljonus tonnu, un kopš šā gadsimta sākuma pasaules akvakultūras apjomi ir palielinājušies par vienu trešdaļu, galvenokārt pateicoties iespaidīgajam kāpumam Āzijā un Dienvidamerikā. Jau tagad akvakultūra nodrošina aptuveni pusi no lietošanai pārtikā paredzēto zivju piegādēm pasaulē, un tai piemīt ievērojams turpmākas izaugsmes potenciāls[1]. Tas nozīmē, ka tai būs liela nozīme, lai nākotnē apmierinātu pieprasījumu pēc zivīm. Tomēr, attīstot akvakultūru, nedrīkst aizmirst to, cik svarīgi ir samazināt un galu galā izskaust savvaļas krājumu pārzveju, tiecoties panākt okeānu ilgtspējīgu izmantošanu. Akvakultūra paver milzīgas iespējas un rada ievērojamas problēmas, īpaši saistībā ar ražošanas ilgtspējību vides ziņā un ar produktu kvalitāti un nekaitīgumu. Daudzos ES piekrastes un kontinentālajos rajonos akvakultūra ir nozīmīga saimnieciskā darbība. Gan saldūdens, gan sāļūdens zivis, gliemjus un vēžveidīgos audzē dažāda veida audzēšanas sistēmās, kas var būt slēgtas vai atklātas, ekstensīvas vai intensīvas, ierīkotas uz sauszemes, ezeros, dīķos, kuros ieplūst upju ūdeņi vai pat gruntsūdeņi, piekrastes ūdeņos vai atklātā jūrā. Akvakultūru ietekmē Kopienas politika vairākās jomās, un kopējās zivsaimniecības politikas atbalstam izstrādātā struktūrpolitika ir būtiski veicinājusi šīs nozares attīstību Eiropā. No amatnieciskas mazapjoma nodarbes akvakultūra ir kļuvusi par augsto tehnoloģiju nozari, kuras uzņēmumi nodarbojas ar pilnībā integrētu ražošanu. ES-27 akvakultūras nozare 2006. gadā saražoja apmēram 1,3 miljonus tonnu zivju, gliemju un vēžveidīgo, nozares apgrozījums bija aptuveni 3 miljardi euro, un tā nodrošināja gandrīz 65 000 darbavietu. Patlaban ES pieprasījums pēc nozares produktiem ir apmēram 12 miljoni tonnu.

2002. gadā pieņemtajā ES ilgtspējīgas akvakultūras stratēģijā[2] ir izklāstīti politikas virzieni akvakultūras izaugsmes veicināšanai. Septiņu gadu laikā ir daudz paveikts, lai nodrošinātu ES akvakultūras produkcijas ilgtspējību vides ziņā, nekaitīgumu un kvalitāti[3]. Tomēr tajā pašā laikā ES akvakultūras kopējais ražošanas apjoms nepalielinājās — krasā pretstatā straujajam pieauguma tempam citviet pasaulē.

Laikā, kad tehnoloģijas strauji mainās un nemitīgi nākas saskarties ar grūtībām ekonomikā un vides jomā, ir īstais brīdis apzināt ES akvakultūras nozares stiprās puses un vājās vietas. Šā paziņojuma mērķis ir noteikt nozares stagnācijas cēloņus un meklēt iespējas to novēršanai, lai nodrošinātu to, ka ES saglabā nozīmīgu vietu šajā stratēģiski svarīgajā jomā. Paziņojums pamatojas uz 2002. gada akvakultūras stratēģijas sasniegumiem un uz jauno impulsu, ko ar jūru saistītām darbībām devusi integrētā ES jūrniecības politika.

ES AKVAKULTūRAS NāKOTNES KONCEPCIJA

Pašreizējās grūtības un perspektīvas

ES ir viens no lielākajiem ūdens cilmes produktu tirgiem pasaulē, un augošā pieprasījuma dēļ arvien vairāk palielinās tā atkarība no importa. Tas gūst labumu no dinamiskas un progresīvas pētniecības un tehnoloģiju nozares, moderna aprīkojuma un zivju barības, kvalificētiem un pieredzējušiem uzņēmējiem un novatoriskiem uzņēmumiem, kā arī no stabila tiesiskā regulējuma vides un veselības aizsardzības jomā. Tomēr ES akvakultūras nozarei nākas saskarties arī ar daudzām problēmām; kā piemēri jāmin nepietiekama platība un apgrūtināta piekļuve licencēm, nozares sadrumstalotība, ierobežota piekļuve sākuma kapitālam vai aizņēmumiem inovācijām riskantos apstākļos, ko rada nemitīgas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā un tirdzniecības modeļos, importa radītais spiediens, zāļu un vakcīnu trūkums. Turklāt stingrie ES noteikumi, īpaši vides aizsardzības jomā, apgrūtina konkurenci ar Āzijas vai Latīņamerikas ražotājiem.

Lai palīdzētu novērst trūkumus ilgtspējības un nekaitīguma jomā, ES būtu jāveic ieguldījumi globālajā tirgū, pārdodot tehnoloģijas un zinātību.

Valsts iestādēm un investoriem akvakultūra vēl joprojām ir relatīvi nepazīstama joma. Tā sastopas ar grūtībām, ko rada mainīga sabiedrība, kurā valda konkurence par pieejamo platību un kurai arvien vairāk rūp akvakultūras darbību ilgtspējība vides ziņā.

ES akvakultūras nozares nākotnes veidošana

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija prognozē, ka jūras produktu patēriņš pasaulē turpinās palielināties. Šo pieprasījumu nevarēs pilnībā apmierināt, piegādājot savvaļas zivis. Pat ja savvaļas krājumi atjaunosies tiktāl, lai nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, strauji kāpjošā pieprasījuma segšanai būs vajadzīga arī akvakultūras produkcija. ES jāapzinās šīs problēmas un jāsagatavojas augošajam pieprasījumam, lai apmierinātu patērētāju vajadzības.

Nākotnē ES akvakultūras nozarei būtu jāieņem vieta ilgtspējīgas attīstības priekšpulkā. Jāveic piemēroti pasākumi, lai mūsu nozare varētu sekmīgi uzņemties vadošo lomu “zilajā revolūcijā” gan attiecībā uz ūdens cilmes produktu ražošanu, tehnoloģiju un inovācijām, gan arī standartu un sertifikācijas procesu izstrādi ES un starptautiskā mērogā. Lai sasniegtu šo mērķi, šim paziņojumam jāpalīdz radīt apstākļus veiksmīgai un ilgtspējīgai akvakultūras nozarei, kura var sekmīgi konkurēt tirgū. Nozarei jāspēj aptvert visu piegādes ķēdi, ieskaitot augstvērtīgus un novatoriskus produktus, kuri atbilst patērētāju vēlmēm gan ES, gan ārpus tās, un augstas kvalitātes aprīkojuma ražošanu akvakultūras uzņēmumu vajadzībām.

Akvakultūras pārtikas un aprīkojuma ražošanai jānodrošina visattīstītākās pētniecības un tehnoloģijas atbalsts. ES jāsaglabā ievērojams pārsvars pētniecības un tehnoloģiju jomā, lai tā noturētos šīs stratēģiskās sfēras priekšpulkā, un jāuzlabo akvakultūras nozares konkurētspēja, lai rosinātu tās nemitīgu attīstību un novatorisku tehnoloģiju un pārvaldības metožu izmantošanu. Turklāt augsti attīstītai pētniecībai un tehnoloģijai jāpalīdz saglabāt vides ziņā ilgtspējīgu akvakultūras nozari. Tas ļautu daudziem ES akvakultūras uzņēmumiem un saistīto tehnoloģiju nodrošinātājiem veikt ieguldījumus ārvalstīs.

Tirgus apstākļi iespaidos veidu, kādā nozare palīdzēs sagādāt veselīgus un nekaitīgus ūdens cilmes pārtikas produktus, vienlaikus samazinot ES atkarību no importa. ES ražotājiem produkti tirgū jāpozicionē kā augstvērtīgi produkti, pamatojoties uz to ekoloģiskajiem rādītājiem, augstiem veselības standartiem un izsekojamību, un jāturpina paplašināt tirgu ES un ārpus tās robežām. Šajā sakarībā brīvprātīgas marķēšanas un sertifikācijas shēmas, kas atbilst PTO noteikumiem, var stiprināt patērētāju uzticēšanos un uzlabot stingriem kvalitātes standartiem atbilstošu akvakultūras produktu vietu tirgū.

Ar attīstītas pētniecības un tehnoloģijas palīdzību akvakultūrai jākļūst par nozari, kas nekaitē videi. Vides ilgtspējība ir kļuvusi par nepieciešamību, un patērētāji arvien biežāk vēlas būt pārliecināti, ka akvakultūras produktu ražošanā un pārvadāšanā tiek pilnībā ievērotas stingras vides prasības. Augstu standartu piemērošana, iespējams, uzlabos akvakultūras nozares tēlu un atvieglos tās piekļuvi tirgum.

Vairākas nozīmīgas problēmas, kas apgrūtina Eiropas akvakultūras attīstību, ir tieši saistītas ar valsts vai reģionāla mēroga politiku un pasākumiem. Lai akvakultūras nākotnes koncepcija varētu kļūt par realitāti, valsts iestādēm jāizveido piemērots regulējums un jāpalīdz novērst nepilnības valsts tiesību aktos. Šim regulējumam jābūt paredzamam, saskanīgam un ekonomiski izdevīgam, lai nozare varētu pilnībā izmantot tā potenciālu.

Tāpēc šo stratēģiju var īstenot tikai tad, ja visa sabiedrība pilnībā atbalsta tajā izklāstītās ieceres un mērķus un valsts iestādes gādā par to nostiprināšanu un tālāku virzību valsts un reģionālā mērogā.

ES AKVAKULTūRAS KONKURēTSPēJAS VEICINāšANA

Lai īstenotu šo Eiropas akvakultūras koncepciju, ES jāveicina konkurētspējīga un daudzveidīga akvakultūras nozare (ieskaitot aprīkojuma un tehnoloģijas nodrošinātājus), kura saņem visattīstītākās pētniecības un tehnoloģijas atbalstu, kura aptver visu piegādes ķēdi un apmierina patērētāju vajadzības, ievērojot ilgtspējības principus. Reformējot kopējo zivsaimniecības politiku un plānojot tās turpmāko finanšu shēmu, tiks novērtētas arī ilgtspējīgas akvakultūras attīstības prioritārās vajadzības. Šajā sakarībā Komisija īpaši izvērtēs iespējas atvēlēt finansējumu pasākumiem, kurus veic plašāk nekā vienas valsts mērogā.

Pētniecība un tehnoloģiju izstrāde

ES ir daudz ieguldījusi akvakultūras pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē. Sestajā pētniecības pamatprogrammā akvakultūras pētniecības projektiem bija atvēlēti 98 miljoni euro, no tiem 32 miljoni euro bija pieejami maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Ir svarīgi, lai arī turpmāk tiktu sniegts un pat palielināts šāds atbalsts.

Ilgtspējīgai akvakultūras attīstībai jābūt balstītai uz pētniecības un inovāciju paraugprojektiem. Nozares līderi nesen ir uzsākuši iniciatīvu ar mērķi izveidot Eiropas Akvakultūras tehnoloģijas un inovāciju platformu ( EATIP ), lai nozare varētu saglabāt vadošo pozīciju pasaulē un lai izstrādātu Eiropas akvakultūras stratēģisku koncepciju un formulētu prioritātes attiecībā uz pētniecību un tehnoloģiju izstrādi. Tehnoloģiski jauninājumi audzēšanas sistēmās ir izrādījušies efektīvi līdzekļi, kas palīdz samazināt akvakultūras ietekmi uz vidi.

Ir svarīgi arī turpmāk atbalstīt paraugprojektus pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē akvakultūras vajadzībām, veicināt privātā sektora iniciatīvu šajā jomā un paplašināt finansēšanas iespējas. Publiski finansēta pētniecība varētu rosināt privāto sektoru pievērsties pētniecībai un attīstībai, un galvenā uzmanība būtu jāvelta prioritātēm, jo īpaši tām, kuras nav pa spēkam finansēt MVU vai kuras ir saistītas ar lielu ieguldījumu risku. Šajā sakarībā jācenšas rast sinerģijas arī ar jūrā veiktām darbībām, piemēram, akvakultūru atklātā jūrā.

Komisija

- izvērsīs centienus akvakultūras pētniecībā un attīstībā un atvēlēs pietiekamus ES budžeta līdzekļus akvakultūras projektiem, lai turpinātu pilnveidot zināšanu bāzi ilgtspējīgām un konkurētspējīgām akvakultūras metodēm. Turklāt Komisija centīsies efektīvāk izmantot Eiropas mērogā pieejamos instrumentus. Līdztekus tam dalībvalstis un nozare tiek aicinātas palielināt ieguldījumus akvakultūras pētniecībā Eiropas Pētniecības telpas satvarā;

- veicinās svarīgāko pētniecības infrastruktūru optimizāciju un attīstību, stiprinās kontaktus un sekmēs iesaistīšanos plašākos zinātniskās sadarbības tīklos, lai risinātu tādus globālus uzdevumus kā adaptācija klimata pārmaiņām saskaņā ar jauno jūrniecības politiku un tās stratēģisko pētniecības programmu[4];

- aicina dalībvalstis apzināties ekstensīvo un tradicionālo akvakultūras metožu nozīmību un apsvērt iespējas izvērst ražošanu jau esošajās platībās un iekārtās.

Turklāt piemērota apdrošināšana, kas segtu ar krājumiem un/vai tehnoloģiju saistītus riskus, varētu būt īpaši svarīgs faktors akvakultūras nozares attīstībā, īpaši tas sakāms par novatoriskiem projektiem, uz kuriem zaudējumi var atstāt būtisku iespaidu. Tāpēc Komisija analizēs projektu ietekmi un izvērtēs, vai ir lietderīgi pielāgot pašreizējās “Vadlīnijas valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā”.

Līdzvērtīgs konkurents cīņā par platību

Pieaugošā konkurence par pieejamo platību ir galvenā problēma, ko nāksies pārvarēt, lai attīstītu vai pat saglabātu visa veida piekrastes akvakultūru, kā arī saldūdens zivju audzēšanu.

Atrašanās vieta ir būtisks faktors, un teritoriālajai plānošanai lielā mērā jāpalīdz orientēties un jānodrošina uzticami dati par saimnieciskās darbības veikšanas vietu, sagādājot noteiktību investoriem, novēršot konfliktus un rodot sinerģiju starp darbībām un vidi, vienlaikus neatstājot novārtā galveno mērķi — ilgtspējīgu attīstību.

Komisija

- turpinās uzsāktās iniciatīvas, lai veicinātu jūras teritoriālās plānošanas un integrētas piekrastes zonas pārvaldības izstrādi saskaņā ar jaunās ES jūrniecības politikas pamatnostādnēm[5];

- aicina visas dalībvalstis izveidot jūras teritoriālās plānošanas sistēmas, kurās pilnībā ņemta vērā akvakultūras stratēģiskā nozīme. Šajā sakarībā, gatavojoties kopējās zivsaimniecības politikas nākamajai reformai, Komisija apsvērs iespēju stiprināt saiknes starp Kopienas finanšu instrumentiem un izskatīs jautājumu par pieejamo platību jūrā veiktām darbībām, tostarp akvakultūrai;

- aicina dalībvalstis nodrošināt to, ka sauszemes teritoriālajā plānošanā tiek pilnībā integrētas saldūdens akvakultūras vajadzības un prioritātes.

Priekšnoteikumi, lai akvakultūras uzņēmumi varētu apmierināt tirgus pieprasījumu

ES akvakultūras nozarei jābūt spējīgai reaģēt uz patērētāju vajadzībām, pielāgoties mainīgajām tirgus prasībām un ar līdzvērtīgiem nosacījumiem sadarboties ar citiem dalībniekiem tirdzniecības ķēdē[6]. Komisija 2009. gadā pārskatīs zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības politiku un

- zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības politikas gaidāmās reformas satvarā izvērtēs akvakultūras vajadzības un pievērsies tām, jo īpaši saistībā ar ražotāju organizācijām, profesionālajām apvienībām, patērētājiem paredzētu informāciju un tirgvedības instrumentiem, piemēram, ūdens cilmes pārtikas produktu marķēšanu;

- turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un ieinteresētajām personām, lai izstrādātu standartus un veicinātu to ievērošanu (konkrēti, standartus bioloģiskajai akvakultūrai vai ekomarķējuma shēmām);

- turpinās starptautisko sadarbību marķējuma un sertifikācijas jautājumos, īpaši ar FAO .

Starptautiskais aspekts

Novatoriska nozare arī saistītajām jomām (piemēram, aprīkojuma, zivju barības, dzīvnieku veselības nozarei) paver iespējas paplašināties un eksportēt to zinātību uz citām pasaules daļām.

Šajā sakarībā Komisija

- kopējās zivsaimniecības politikas ārējā aspektā apsvērs iespēju izveidot pamatu akvakultūras attīstības veicināšanai trešās valstīs un ES akvakultūras uzņēmumu saimnieciskās darbības iespēju paplašināšanai;

- jaunā dzīvnieku veselības rīcības plāna kontekstā izstrādās Kopienas eksporta stratēģiju, lai stiprinātu Kopienas lomu, risinot sarunas par eksporta nosacījumiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturību;

- starptautiskā mērogā turpinās popularizēt vajadzību pēc ilgtspējīgas akvakultūras attīstības, lai uzlabotu dažu pašreizējo metožu ekoloģiskos rādītājus un visā pasaulē tuvinātu konkurences nosacījumus šajā nozarē.

ILGTSPēJīGAI AKVAKULTūRAS IZAUGSMEI NEPIECIEšAMO APSTāKļU RADīšANA

Kopienai jāpanāk, lai ES akvakultūras nozares attīstība būtu saderīga ar augstu dabas aizsardzības pakāpi. Vienlaikus arī ūdens cilmes pārtikas produktiem, kurus ražo vai importē ES, jāatbilst augstiem patērētāju veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma standartiem. Turklāt Kopienai jātiecas nodrošināt augstu veselības aizsardzības un labturības pakāpi saimniecībās audzētiem ūdensdzīvniekiem.

Akvakultūras un vides saderības nodrošināšana

Videi nekaitīga akvakultūra

ES ir apņēmusies nodrošināt augstu vides aizsardzības pakāpi, un Kopienas tiesību akti pamatojas uz piesardzības principu. Ir pieejamas ūdens attīrīšanas tehnoloģijas atkritumu un piesārņojuma atdalīšanai, un ir pamats domāt, ka nākamajos gados turpinās izstrādāt jaunas tehnoloģijas izplūdes ūdeņu daudzuma samazināšanai. Turklāt būtiski ir panākt atbilstību Kopienas tiesību aktiem vides jomā, lai nodrošinātu tādu ūdens kvalitāti, kāda vajadzīga kvalitatīvas un nekaitīgas pārtikas ražošanai.

Komisija

- savā politikā un darbībā turpinās uzsvērt to, cik svarīga ir vides ziņā ilgtspējīga akvakultūras attīstība;

- turpinās uzraudzīt stāvokli attiecībā uz dzīvniekiem, kas izkļuvuši no audzētavām, un vajadzības gadījumā izvērtēs pievienoto vērtību, ko radītu iespējama rīcība ES mērogā.

Akvakultūrai piemērota vide

Akvakultūrai ir vajadzīgs vislabākās kvalitātes ūdens, lai garantētu ūdensdzīvnieku veselību un nekaitīgus un kvalitatīvus produktus.

Pirmajam upju baseinu apsaimniekošanas plānam, ko dalībvalstis izstrādā saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu[7], jānodrošina vismaz pašreizējā aizsardzības pakāpe gliemju un vēžveidīgo audzēšanas apgabalos, kā paredzēts Direktīvā par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus[8]. Turklāt Komisija uzskata, ka, 2015. gadā pirmoreiz atjauninot Ūdens pamatdirektīvā paredzētos upju baseinu apsaimniekošanas plānus, jāsaglabā vismaz tāda pati aizsardzības pakāpe un ka jaunizveidotiem gliemju un vēžveidīgo audzēšanas apgabaliem jāpiešķir aizsargājamu teritoriju statuss saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu. Nebūtu pareizi ieviest dažādus pārvaldības režīmus veciem un jauniem gliemju un vēžveidīgo audzēšanas apgabaliem.

Šajā sakarībā Komisija

- pārliecināsies par to, ka dalībvalstis pirmajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas izstrādāti saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu, nodrošina piemērotu aizsardzības pakāpi gliemju un vēžveidīgo audzēšanas ūdeņiem;

- uzlabos valstu kompetentajām iestādēm un nozarei paredzēto informāciju, lai nodrošinātu Ūdens pamatdirektīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas[9] pareizu īstenošanu akvakultūras darbībās, kā arī izstrādās vadlīnijas Ūdens pamatdirektīvas piemērošanai gliemju un vēžveidīgo audzēšanas apgabalos;

- apsvērs vajadzību papildināt ES tiesisko regulējumu ūdens aizsardzības jomā, ja tiks atcelta Direktīva par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus.

Augstražīgas ūdensdzīvnieku audzēšanas nozares izveide

Optimāli dzīvnieku turēšanas apstākļi, laba veselība un barība, kas ideāli piemērota saimniecībās audzēto ūdensdzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībām, ir būtiski faktori optimālai augšanai un ražošanai. Garantējot saimniecībās audzēto zivju labturību, vienlaikus tiek uzlabots arī akvakultūras nozares tēls.

Dzīvnieku veselības nodrošināšana

2006. gadā tika pārskatīts ES tiesiskais regulējums ūdensdzīvnieku veselības un konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilakses un kontroles jomā. Komisija nodrošinās Direktīvas 2006/88/EK pilnīgu īstenošanu un gādās par to, lai ūdensdzīvnieku veselības vajadzības tiek pilnībā ņemtas vērā jaunajā dzīvnieku veselības politikas stratēģijā un tās īstenošanas plānā[10]. Šajā sakarībā Komisija

- līdz 2011. gadam izvērtēs un, iespējams, pārskatīs ūdensdzīvnieku nozīmīgāko slimību sarakstu[11];

- 2009. gadā pārskatīs pašreizējos noteikumus par papildu garantijām, kas dalībvalstīs noteiktas dažām slimībām, lai nodrošinātu to, ka šie pasākumi nerada nepamatotus šķēršļus un vienlaikus tiek saglabāta augsta dzīvnieku veselības aizsardzības pakāpe;

- novērtēs pašreizējos finanšu instrumentus, kas paredzēti ar ūdensdzīvnieku veselību saistītu pasākumu atbalstam, jo īpaši audzētavās uz vietas organizētu bioloģiskās drošības pasākumu un mācību veicināšanai. Šo novērtējumu ņems vērā kopējās zivsaimniecības politikas reformā un ar to saistītajā finanšu shēmā.

Dzīvnieku labturības nodrošināšana

Par dzīvnieku labturību domā gan patērētāji, gan politikas veidotāji un ražotāji. Svarīgi ir ne tikai dzīvnieku labturības ētiskie aspekti, tā izrādās arī būtisks kritērijs patērētāju izvēlē.

Zivju labturības zinātniskais pamats ir daudz mazāk izstrādāts nekā sauszemes dzīvnieku labturības zinātniskais pamats. Tāpēc saskaņā ar Rīcības plānu dzīvnieku labturībai[12] Komisija

- lūgs izstrādāt ieteikumus par dažādu sugu zivju labturību un starptautiskos forumos (jo īpaši Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā) popularizēs sugai piemērotas pieejas ieviešanu;

- nākamajos divos gados sāks izvērtēt zivju labturību akvakultūrā, lai apsvērtu iespējamos ar tiesisko regulējumu saistītos vai nesaistītos pasākumus. Turklāt Komisija plāno pārskatīt Dzīvnieku pārvadāšanas regulas[13] pašreizējos noteikumus, kuri patlaban attiecas uz visiem mugurkaulniekiem, taču ūdensdzīvniekiem nav piemēroti;

- rosinās nozares iniciatīvas, kuru mērķis ir saimniecībās audzētu zivju labturības nodrošināšana.

Veterināro zāļu trūkuma novēršana

Zivju slimības ir gan dzīvnieku veselības, gan dzīvnieku labturības jautājums. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi atļaut zāļu kontrolētu un mērenu lietošanu saimniecībās audzētiem dzīvniekiem. Tomēr viena no lielākajām akvakultūras problēmām ir un paliek veselības apdraudējumu novēršanai vajadzīgu reģistrētu veterināro zāļu nepietiekamība.

Komisija

- rosinās dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas īstenot ieteikumus, ko 2007. gada ziņojumā[14] izteica Darba grupa veterināro zāļu pieejamības jautājumos, un piedalīsies ierosinātajā stāvokļa regulārajā pārskatīšanā;

- veicinās labāku informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un dažādām ar zivju veselības jautājumiem saistītām aprindām, proti, organizēs speciālistu un ieinteresēto personu tikšanās.

Kvalitatīvas un ilgtspējīgas zivju barības nodrošināšana

Viegli pieejama zivju barība par pieņemamām cenām ir būtisks akvakultūras attīstības faktors. Vispieprasītākās Eiropas tirgū ir plēsīgo sugu zivis, un to barošana lielā mērā ir atkarīga no zivju miltu un zivju eļļas pieejamības. Nozares atkarība no zivju miltiem un zivju eļļas, kas ir zivju barības galvenās sastāvdaļas, var radīt bažas par tās ilgtspējību gan no ekonomikas, gan vides viedokļa. No vienas puses, zivju miltu un eļļas ražotāji cenšas apmierināt augošo pieprasījumu un vienlaikus paaugstina cenas. No otras puses, rūpnieciskā zvejā iegūtu zivju miltu un eļļas izmantošana var apdraudēt nozares ilgtspējību un kaitēt tās tēlam. Tajā pašā laikā piemērotu alternatīvu meklējumos jāņem vērā dažādi apsvērumi, sākot no patērētāju aizsardzības līdz pat dzīvnieku labturībai. Paredzot Kopienas noteikumus un standartus zivju barībai, jāpanāk optimāls līdzsvars starp ieguvumiem, ko rada augsta patērētāju aizsardzības pakāpe, un nozares konkurētspējas ierobežojumiem.

Saskaņā ar ļoti augstas patērētāju aizsardzības pakāpes politiku Komisija centīsies veicināt ES akvakultūru, pilnveidojot ES tiesību aktus dzīvnieku barības jomā, lai

- atvieglotu piekļuvi vajadzīgajām zivju barības piedevām, konkrēti, pamatojoties uz 2008. gada maijā pieņemtajām vadlīnijām par nesarežģītām procedūrām barības piedevu atļaujas piešķiršanai;

- nodrošinātu pārskatītās Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regulas[15] priekšlikuma pieņemšanu nolūkā panākt to, ka ūdensdzīvniekiem var dot ūdensdzīvnieku izcelsmes barību, vienlaikus nepieļaujot to, ka kādas sugas zivju ēdināšanā neizmanto barību, kas izgatavota no tās pašas sugas zivīm.

Patērētāju veselības aizsardzība un veselības ieguvumi, ko rada ūdens cilmes produktu lietošana

Lai patērētājiem garantētu augstu aizsardzības pakāpi, kompetentajām iestādēm jāveic profilaktiski pasākumi un jāparedz prasības pārtikas kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanai, kā arī vajadzības gadījumā jāievieš pārraudzība un aizliegumi laist tirgū. Šai nolūkā vajadzīgas pamatīgi izstrādātas un uz zinātnes atziņām balstītas metodes riska noteikšanai un vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Komisija

- turpinās uzsvērt nepieciešamību nodrošināt to, ka gan Kopienā ražotie, gan no trešām valstīm importētie ūdens cilmes pārtikas produkti nekaitē patērētājam;

- ņemot vērā jaunas zināšanas par pārtikas nekaitīgumu, izstrādās likumdošanas instrumentus, lai vispiemērotākajā veidā novērstu riskus pārtikas nekaitīguma jomā. Šajā sakarībā Komisija no jauna izvērtēs stāvokli attiecībā uz biotoksīniem, pamatojoties uz pārskatu par jūras biotoksīniem, ko 2009. gada vidū sniegs Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūra ( EFSA );

- savās darbībās arī turpmāk balstīsies uz zinātnes atziņām un piesardzības principu. Turklāt Komisija novērtēs un ņems vērā veselības ieguvumus, kuri saistīti ar ūdens cilmes produktu lietošanu pārtikā.

NOZARES TēLA UN PāRVALDES UZLABOšANA

Eiropas akvakultūrai jāgūst labums no labākas pārvaldes sistēmas. Turklāt ilgtspējīgas akvakultūras attīstības sekmēšanas nolūkā ir svarīgi uzlabot akvakultūras tēlu un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES. Ir būtiski apspriesties ar ieinteresētajām personām, lai uzlabotu akvakultūras uzņēmumu atpazīstamību, tomēr jāatceras, ka valsts iestādes var ievērojami ietekmēt akvakultūras attīstību valsts teritorijā.

ES tiesību aktu labāka īstenošana

Uzlabojot ES tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, būtu jāpanāk, lai lēmumus, kuri ietekmē akvakultūras attīstību, uzņēmēji pieņemtu vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

Komisija dos savu artavu arī šā mērķa sasniegšanā un

- izstrādās norādījumus un organizēs īpašus darbseminārus ar ieinteresētajām personām un valstu iestādēm, lai pilnveidotu zināšanas par galvenajiem vides politikas instrumentiem un veicinātu to īstenošanu. Šajā kontekstā priekšroka tiks dota norādījumiem par akvakultūras darbībām un “Natura 2000”;

- nodrošinās to, ka dalībvalstis pareizi īsteno ES tiesību aktus dzīvnieku veselības un patērētāju aizsardzības jomā, un vajadzības gadījumā izstrādās papildu norādījumus. Komisija turpinās veikt inspekcijas un revīzijas uz vietas un gādāt par to, lai trešās valstis ievērotu prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas ES tiesību aktos noteiktajām prasībām. Īpašu uzmanību Komisija pievērsīs tam, lai visas dalībvalstis pareizi ieviestu testus jūras biotoksīnu noteikšanai gliemjos un vēžveidīgajos un jauno direktīvu par dzīvnieku veselības politiku un ūdensdzīvnieku slimību kontroli.

Administratīvā sloga mazināšana

Lai veicinātu attīstību, svarīgi ir samazināt administratīvo slogu, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Komisija

- turpinās izstrādāt politiku, lai vienkāršotu tiesisko regulējumu un mazinātu administratīvo slogu ES mērogā;

- aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai atvieglotu uzņēmējdarbības attīstību un mazinātu valsts tiesību aktu radīto administratīvo slogu, piemēram, vienkāršojot akvakultūras licencēšanas kārtību.

Ieinteresēto personu iesaistīšana un atbilstoša sabiedrības informēšana

Komisija ir cieši apņēmusies panākt labāku regulējumu un labāku pārvaldību, un īstais veids, kā to realizēt, ir plašas un lietderīgas apspriešanās. Lai uzlabotu nozares tēlu, nozarei un valsts iestādēm jāsniedz pārskatāma informācija.

Komisija

- izvērtēs vajadzību pārskatīt un pilnveidot akvakultūras tēlu un iespējas palielināt nozares pārstāvju iesaistīšanos;

- izveidos forumu diskusijām starp Eiropas Akvakultūras tehnoloģiju un inovāciju platformu, Komisiju un dalībvalstu pētniecības programmu vadītājiem, lai veicinātu pētniecības pasākumu plānošanu Kopienā un dalībvalstīs;

- aicina dalībvalstis atbalstīt akvakultūras nozares iniciatīvas sabiedrības informēšanai, jo īpaši izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fondā pieejamos līdzekļus.

Pienācīga uzraudzība akvakultūras nozarē

Oficiālās politikas veidošanai vajadzīgi uzticami rādītāji. Vēl nesen ES oficiālajā statistikā par akvakultūru bija atrodami diezgan ierobežoti dati. Šajā sakarībā Komisija

- uzraudzīs šīs nozares attīstību un pārmaiņas, jo īpaši ar jaunās Statistikas regulas[16] un jaunās datu vākšanas sistēmas palīdzību;

- aktīvi iesaistīsies starptautiskā sadarbībā (pirmām kārtām ar FAO ), lai turpinātu šai augošajai nozarei izstrādāt visā pasaulē izmantojamus saskaņotus indikatorus un vākt attiecīgos datus;

- paplašinās tirgus cenu informācijas bāzi. Komisija veiks vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu zvejas un akvakultūras produktu cenu uzraudzības sistēmu visā tirdzniecības apritē.

SECINāJUMI

Akvakultūras globālā attīstība un stratēģiskā nozīmība pārtikas nekaitīguma aspektā paver šai nozarei daudzsološu nākotni.

Eiropas Savienībā akvakultūra ir kļuvusi par modernu, dinamisku nozari, kura ražo nekaitīgus, augstvērtīgus un kvalitatīvus produktus un kura turklāt ir spējusi panākt ilgtspējību vides ziņā. Taču šai nozarei nākas saskarties arī ar vairākām grūtībām. Šai stratēģijai jāatklāj labākais iespējamais ES akvakultūras izaugsmes potenciāls, ņemot vērā gan priekšrocības, gan trūkumus.

Šā paziņojuma mērķis ir palielināt politikas veidotāju un valsts iestāžu izpratni par akvakultūras nozīmi Eiropas Savienībā. Nākamais stratēģijas mērķis ir nodrošināt ES līderību un sniegt ieinteresētajām personām un pārvaldes iestādēm norādījumus, lai panāktu konsekvenci un skaidrību, izstrādājot ilgtspējīgai Eiropas akvakultūras attīstībai vajadzīgo politiku. ES akvakultūras problēmas jāpārvērš iespējās.

Lai minētos mērķus izdotos sasniegt, visām iesaistītajām personām gan no privātā, gan publiskā sektora jāpievēršas Eiropas akvakultūras nākotnes veidošanai.

Tāpēc Komisija aicina Parlamentu, Padomi un visas ieinteresētās personas atbalstīt šo ES akvakultūras stratēģiju un sadarbībā starp publiskā sektora iestādēm un ieinteresētajām personām ES, valsts un vietējā līmenī atraisīt ES akvakultūras attīstības potenciālu, vienlaikus turpinot gādāt par vides ilgtspējību un augstiem veselības standartiem.

[1] FAO . The state of world aquaculture 2008 (nav ņemti vērā dati par ūdensaugiem).

[2] Komisijas paziņojums par Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, COM(2005) 511.

[3] Komisija 2007. gadā novērtēja līdzšinējos panākumus un uzsāka plašu sabiedrisko apspriešanos un diskusijas ar ieinteresētajām personām par akvakultūras nozares izredzēm Eiropā.Skatīt http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/governance/consultations/consultation_100507_en.htm un http://ec.europa.eu/fisheries/meetings_events/events/archives/events_2007/conference_151107_en.htm.

[4] Komisijas paziņojums “Eiropas stratēģija jūras zinātniskajai un tehniskajai pētniecībai”, COM(2008) 534.

[5] COM(2007) 575 un COM(2008) 791. “Ceļvedis jūras teritoriālajai plānošanai: kopēju principu sasniegšana Eiropas Savienībā”.

[6] “Consensus” projekts ir pozitīvs piemērs tam, kā uzlabot diskusiju tirdzniecības ķēdē iesaistīto personu starpā.

[7] Direktīva 2000/60/EK.

[8] Direktīva 2006/113/EK.

[9] Direktīva 2008/56/EK.

[10] COM(2008) 545.

[11] Komisija jau ir svītrojusi karpu pavasara virēmiju no Direktīvā 2006/88/EK iekļautā slimību saraksta.

[12] COM(2006) 13.

[13] Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā.

[14] http://www.hma.eu/203.html; http://www.hma.eu/uploads/media/TF_Report_Availability_Vet_Medicines.pdf.

[15] COM(2008) 345.

[16] Regula (EK) Nr. 762/2008.