25.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 105/31

1.

atzinīgi vērtē minēto lūgumu, jo Eiropas reģioniem un pilsētām ir būtiska nozīme Lisabonas stratēģijas uzdevumu izpildē. Reģioni un pilsētas patiesībā ir galvenie inovācijas, pētniecības un izglītības politikas īstenotāji; tie veic vairāk kā 66 % visu publiskā sektora investīciju ES; tie struktūrfondus arvien vairāk izmanto izaugsmes un nodarbinātības mērķiem;

2.

atgādina, ka Lisabonā pieņemtajā ES Reformas līgumā teritoriālā kohēzija kopā ar sociālo un ekonomisko kohēziju ir izvirzīta par Eiropas Savienības trešo mērķi, tādējādi risinot teritoriālo atšķirību problēmu, kas ietekmē ES tautsaimniecības vispārējo konkurētspēju, un izvirzot teritoriālo kohēziju par prioritāti: līdz ar to reģionu un pilsētu nozīme ir lielāka nekā jebkad agrāk;

3.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas stratēģisko ziņojumu par ekonomiskajām reformām Eiropā, kas ietver dalībvalstu progresa novērtējumu un ar to saistītu valstij specifisku ieteikumu projektu, kā arī priekšlikumu gan integrēto pamatnostādņu būtiskam apstiprinājumam, gan jaunai Kopienas Lisabonas programmai 2008.–2010. gadam. Šis stratēģiskais ziņojums būtībā parāda, ka Lisabonas stratēģija ir apliecinājusi savu vērtību ar to, ka tajā lielāka izaugsme un darbavietu radīšana Eiropā izvirzīta par vispārēju mērķi. Minētā sakarā norāda uz vairāku tādu reģionālās sadarbības apvienību izveidošanu, kuru darbība arī ir virzīta uz Lisabonas stratēģijā izvirzītajiem mērķiem. Tādas apvienības piemērs ir Inovāciju alianse, aptuveni 20 tādu Eiropas reģionu sadarbības apvienība, kuri jau ir sekmīgi inovācijas jomā un daudzi no kuriem jau atbilst Lisabonas kritērijiem;

4.

tomēr uzsver, ka ne visas dalībvalstis reformu programmas īsteno pietiekami ātri un vēl joprojām ir daudz darāmā, lai reformas virzītos uz priekšu;

5.

atzinīgi vērtē 2008. gada Eiropadomes lēmumu iesaistīt Reģionu komiteju partnerības izaugsmei un nodarbinātībai īstenošanā, sagatavojot ziņojumu par pārskatītās Lisabonas stratēģijas ietekmi vietējā un reģionālā līmenī un aicina pavasara Eiropadomi uzticēt Reģionu komitejai sniegt regulāru ziņojumu par Lisabonas stratēģijas īstenošanu sagatavošanu un minētās stratēģijas uzraudzību vietējā un reģionālā līmenī;

6.

uzskata, ka Lisabonas stratēģiju var sekmīgi īstenot tikai tad, ja vietējās un reģionālās pašvaldības pilnvērtīgi tiek iesaistītas lēmumu pieņemšanā, ieviešanā un uzraudzībā un atkārtoti norāda uz savu apņemšanos sniegt ieguldījumu izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas praktiskā īstenošanā;

7.

ir stingri pārliecināta, ka nepieciešama ES līmeņa Eiropas konkurētspējas veicināšanas stratēģija arī laika posmam pēc 2010. gada, izvirzot tādu ES mēroga saskaņotu un ietverošu saimniecisko reformu politiku, kuras mērķis ir izaugsme un darbavietu radīšana, kā arī labāki risinājumi pasaules mēroga problēmām, kas Eiropā arvien vairāk jārisina visos pārvaldes līmeņos;

8.

piedāvā Eiropas Komisijai savu atbalstu, lai organizētu Eiropas mēroga izglītošanas kampaņu nolūkā pievērst uzmanību šai stratēģijai un to atbalstīt kā šobrīd, tā arī nākotnē.

1.

atzinīgi vērtē to, ka viena no galvenajām izmaiņām 2005. gadā pieņemtajā pārskatītajā Lisabonas stratēģijā ir vietējās dimensijas jēdziens, kas ieviests, lai uzsvērtu vietējā un reģionālā līmeņa nozīmi;

2.

norāda, ka laikā, kad Eiropas reģioni un pilsētas iesaistās praktiski visu Lisabonas stratēģijā izvirzīto izaugsmes un nodarbinātības mērķu īstenošanā, vairums no tiem uzskata, ka Lisabonas stratēģijas ieguldījums šo mērķu sasniegšanā nav nozīmīgs;

3.

pauž nožēlu par šo “Lisabonas paradoksu” un atgādina, ka pastiprinātu uzmanību izaugsmei un nodarbinātībai (kā tas noteikts 2005. gadā pārskatītajā Lisabonas stratēģijā) varēs veltīt tikai tad, ja dažādi pārvaldes līmeņi (ES, valsts, reģionālais un vietējais) sadarbosies, lai uzdevumu paveiktu;

4.

tādēļ aicina, lai dažādi pārvaldes līmeņi vairāk sadarbotos atbilstīgi subsidiaritātes principam, nodrošinot iespēju veidot saskaņotāku, labāk koordinētu un efektīvāku politiku un palielinot “pievienoto vērtību”, ko dod ES mēroga nodarbinātības un izaugsmes stratēģija;

5.

atgādina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām Lisabonas mērķi ir ārkārtīgi svarīgi un ka daudzas no tām vēlētos pastiprināt savu nozīmi to īstenošanas procesā; norāda uz vispārēju neapmierinātību par to iesaistes līmeni minēto mērķu īstenošanā, kas apliecina, ka, neskatoties uz dažiem uzlabojumiem, īstenošanā joprojām pastāv nepilnības, kas jārisina nākamajā pārvaldības ciklā;

6.

iesaka, lai Komisijas ikgadējos ieteikumos par uzraudzību un īpašajos ieteikumos dalībvalstīm būtu ietverta informācija par visu ieinteresēto sistemātisku iesaisti;

7.

atkārtoti aicina dalībvalstis sistemātiskāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības visos Lisabonas politikas cikla posmos, ievērojot katras konkrētas valsts konstitucionālās prasības;

8.

lūdz, lai to uzaicina piedalīties Ekonomikas politikas komitejas metodoloģijas darba grupā;

9.

iesaka uzticēt Eiropas Kopienu Statistikas birojam sagatavot attiecīgus reģionālā līmeņa statistikas datus, kas ļautu izstrādāt un publicēt strukturālās uzraudzības ziņojumu par Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanu;

10.

uzskata, ka Eiropas Savienības kohēzijas politika ir svarīgs instruments, lai reģioni un pilsētas Eiropā sasniegtu izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā izvirzītos mērķus. Kohēzijas politika ir svarīgākā atbalsta politika reģionos, kas ir atpalikuši konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanā;

11.

norāda, ka ar finansējuma iezīmēšanas prasību jaunajā kohēzijas politikas plānošanas posmā 2007.–2013. gadam reģioniem un pilsētām paredzēto izdevumu plānošanā ir ieviestas atbilstīgas un būtiskas izmaiņas, kuru rezultātā galvenokārt tiek palielināti izdevumi par inovāciju; turklāt uzskata, ka šāda finansējuma iezīmēšana palīdz Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas saskaņot ar galvenajiem kohēzijas politikas uzdevumiem, un atbalsta to, paužot cerību, ka Komisija pēc pašreizējā plānošanas periodā gūtās pieredzes izvērtēšanas izvirzīs priekšlikumus par to, kā kohēzijas politika nākotnē var sniegt ieguldījumu Lisabonas stratēģijā;

12.

piekrīt Eiropas Komisijai (1), ka ar jauno “kohēzijas politiku 2007.–2013. gadam, pastiprināti izmantojot vadības decentralizāciju un pastiprinot partneru lomu, ir izveidots pamats stratēģiskākai pieejai attiecībā uz ieguldījumu plānošanu, pamatojoties uz Lisabonas stratēģiju, kā arī attiecībā uz minētās stratēģijas nozīmes apzināšanos”. Komiteja tomēr pauž nožēlu, ka Komisija aprobežojas ar “ciešu sadarbību ar dalībvalstīm, izmantojot sistēmas un procedūras, kas ieviestas, lai programmas uzraudzītu, izvērtētu un pielāgotu mainīgajiem apstākļiem un prioritātēm”. Komiteja mudina Komisiju pienācīgi atzīt reģionu un pilsētu nozīmīgo lomu minētajās norisēs;

13.

tādēļ prasa izveidot mehānismus dažādu politikas noteikšanas līmeņu labākai sadarbībai, lai izstrādātu efektīvu stratēģiju, iesaistot visas iestādes, kuru darbs ir virzīts uz Lisabonas mērķu sasniegšanu vietējā un reģionālā līmenī. Reģionu komiteja, sadarbojoties ar valstu un Eiropas līmeņa vietējo un reģionālo pašvaldību apvienībām, vēlas sniegt ieguldījumu šādas saskaņotas un uz līdzdalību pamatotas pieejas izveidē;

14.

uzsver jaunās iespējas, ko piedāvā Eiropas Teritoriālās sadarbības grupa (ETSG), kas ļauj valsts, kā arī reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm attīstīt ciešāku teritoriālo sadarbību, lai labāk, saskaņotāk un efektīvāk īstenotu Lisabonas mērķus kādā jomā, izstrādājot konkrētus, pārrobežu reģioniem paredzētus projektus un īstenojot projektus valstu un reģionālās sadarbības ietvaros;

15.

atsaucoties uz jaunajā Lisabonas līgumā noteikto teritoriālās kohēzijas juridisko pamatu, aicina ES paredzēt konkrētus noteikumus un īstenot piemērotus pasākumus, kas atbilstu nomaļo, salu, kalnu un piekrastes reģionu īpašajām vajadzībām;

16.

turklāt uzskata, ka gaidāmā ES budžeta pārskatīšana palīdzēs palielināt izpratni par to, ka Eiropas reģionu un pilsētu īpašās teritoriālās vajadzības, problēmas un iespējas ir saistītas ar ES kohēzijas politikas nostiprināšanu laika periodā pēc 2013. gada;

17.

atgādina par vajadzību tālāk padarīt iespējamu un atvieglot struktūrfondu un citu attiecīgu Eiropas finansējuma programmu, piemēram, Konkurētspējas un inovācijas programmas, 7. pētniecības pamatprogrammas un mūžizglītības programmu saskaņošanu, lai maksimāli palielinātu Eiropas finansējuma pievienoto vērtību Lisabonas mērķu īstenošanas procesā;

18.

uzsver, ka augsti konkurētspējīgai tautsaimniecībai 21. gadsimtā jābūt dinamiskai visos līmeņos — ES, dalībvalstu un reģionālajā/vietējā līmenī —, lai visās ES teritorijās veidotu stabilu, labklājīgu sabiedrību. Pauž pārliecību, ka vietējās un reģionālās pašvaldības savās teritorijās var veicināt apstākļus, kas sekmē uzņēmumu izaugsmi. Uzskata, ka Eiropas teritoriju nākotni nevar veidot, pamatojoties tikai uz konkurētspējas dinamiku;

19.

mudina ES un dalībvalstis to attīstības plānos ņemt vērā reģionu un pilsētu prioritātes;

20.

pauž pārliecību, ka Lisabonas programma lielā mērā var palīdzēt palielināt izpratni par izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas mērķi un tā sniegto pievienoto vērtību valstu, reģionālās un vietējās politikas veidošanā;

21.

uztic savam priekšsēdētājam nodot šo rezolūciju ES prezidentvalstij Slovēnijai un 2008. gada pavasara Eiropadomei, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.