52006DC0036

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 1.2.2006

COM(2006) 36 galīgā redakcija

KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS

PārskatītsPriekšlikums atjaunotIESTĀŽU NOLĪGUMUpar budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Komisija 2004. gada 14. jūlijā iesniedza priekšlikumu[1] atjaunot iestāžu nolīgumu (IN) par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu par 2007.-2013. gada periodu.

Eiropas Parlaments 2005. gada 8. jūnijā pieņēma rezolūciju par politikas problēmām un budžeta līdzekļiem paplašinātajā Eiropas Savienībā 2007.-2013. gadā[2], kam sekoja rezolūcija par iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[3], kurš pieņemts 2005. gada 1. decembrī.

Eiropadome 2005. gada 15.-16. decembrī panāca politisku vienošanos par 2007.-2013. gada finanšu plānu[4].

Eiropas Parlaments 2006. gada 18. janvārī pieņēma rezolūciju par Eiropadomes nostāju attiecībā uz finanšu plānu un iestāžu nolīguma atjaunošanu 2007.-2013. gadā[5].

Pievienotais iestāžu nolīguma projekts ir paredzēts kā darba dokuments sarunu pēdējam posmam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, jo īpaši ņemot vērā Eiropadomes secinājumus 2005. gada 15.-16. decembrī.

Iestāžu nolīguma mērķis ir nodrošināt saskaņotus noteikumus par daudzgadu finanšu shēmu un ikgadējās budžeta procedūras darbību secību.

1. Ieteikumi jaunajam nolīgumam par budžeta disciplīnu

1.1. Pamatprincipu saglabāšana

Ar 2000. gada programmu veiksmīgi tika sasniegti tās galvenie mērķi attiecībā uz finanšu disciplīnu, izdevumu rūpīgu izvērtēšanu un iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā. Eiropas Savienības budžetu katru gadu pieņem savlaicīgi, un abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes kopīgi ir piemērojušas 2000.-2006. gada finanšu shēmu, lai nodrošinātu desmit jauno dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai.

a) Tādēļ pašreizējais iestāžu nolīgums piedāvā saglabāt nemainīgas galvenās finanšu shēmas pazīmes:

- izdevumus sadala plašās izdevumu kategorijās jeb pozīcijās katram gadam 2007.-2013. gada periodā;

- finanšu shēmas tabulā nosaka maksimālās summas jeb robežas no 2007. līdz 2013. gadam saistību apropriāciju izteiksmē un katrai pozīcijai; izdevumu līmeņi ir balstīti uz pieņēmumu, ka Bulgārija un Rumānija pievienosies ES 2007. gada 1. janvārī; gadījumā, ja tās pievienojas vēlāk, izdevumu maksimālās robežas, iespējams, attiecīgi jāpārskata;

- vispārējās ikgadējās summas nosaka saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām;

- nosakot maksājumu apropriāciju ikgadējo robežu, jāņem vērā pašu resursu robeža, kas pašreiz ir 1,24 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI).

b) Novērtējot iestāžu attīstības iespējas, pašreizējais iestāžu nolīgums piedāvā aizvietot terminu „finanšu plāns” ar „daudzgadu finanšu shēma”, kas minēta arī kā „finanšu shēma”.

c) Tas ierosina pievienot jaunu noteikumu, saskaņā ar ko 2008./2009. gadā Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei plašu pārskatu par visiem ES izdevumu un līdzekļu aspektiem.

1.2. Vienkāršošana, apvienošana

Pašreizējais iestāžu nolīgums paredz 1999. gada 6. maija iestāžu nolīguma atjaunošanu, ņemot vērā pieredzi, kas iegūta tā ieviešanas laikā, kā arī visu kopīgo deklarāciju un to iestāžu nolīgumu apvienošanu, kas noslēgti par budžeta jautājumiem kopš 1982. gada. Tas ierosina arī shēmas vienkāršošanu gadījumos, kad tas ir attaisnots un iespējams.

a) Pašreizējā nolīguma mērķis ir iestrādāt 2002. gada 7. novembra iestāžu nolīgumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izveidošanu, kas tika saskaņots finanšu plāna pašreizējā perioda laikā kā atsevišķs papildu iestāžu nolīgums. Ir ierosināts ESSF saglabāt pašreizējos noteikumus tā mobilizācijai, saskaņā ar ko fonda mobilizācijas gadījumā atbilstošie izdevumi „jāiekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgās pozīcijas” finanšu shēmā.

b) Tehniskās korekcijas metodes vienkāršošana, attiecinot iepriekš noteikto 2% gada inflācijas līmeni, ko izmanto struktūrfondiem un lauksaimniecībai, arī uz pārējiem izdevumiem.

c) Garantijas fonda nodrošināšana attiecībā uz aizdevumiem trešām valstīm tiek racionalizēta, lai vairs nebūtu nepieciešamība pēc „rezerves” šim nolūkam. Saistītie (samazinātie) izdevumi, kas jāiekļauj budžetā, kļūst par to instrumentu daļu, kas ir pieejami Eiropas Savienības ārpolitikai.

1.3. Elastīgums, izmantojot 2000. gada programmas pieredzi

Pieņemtās daudzgadu finanšu shēmas elastīgums ir nozīmīga priekšrocība finanšu disciplīnai. Pareizi izveidots, tas veicina efektīvu resursu sadalījumu, ļaujot reaģēt uz neparedzētām vajadzībām vai jaunām prioritātēm. Finanšu shēmas elastīgumu ietekmē vairāki faktori: finanšu plāna ilgums, izdevumu pozīciju skaits, pieejamās rezerves izdevumu maksimālajās robežās, rezerve, kas ir mazāka par pašu resursu maksimālo robežu, ES līdzekļu daļa, ko nosaka „pamatsummas” kopīgi izlemtajos tiesību aktos, piešķirtās daudzgadu programmas, vispārējā attieksme pret pārskata procedūras izmantošanu.

Līdz ar minēto faktoru mainīšanu ir mainījies arī elastīgums. 2000. gada programma līdz šim ir veiksmīgi reaģējusi uz neparedzētām ES budžeta problēmām, kaut gan tas bija sarežģītāk un ne tik pārredzami un neuzlaboja efektīvu resursu sadalījumu. Piemēram, lai atbilstu atzītajām vajadzībām, pastāvošais elastīguma instruments un Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) bija jāizveido neatkarīgi no finanšu plāna.

Eiropadome 2005. gada 15.-16. decembrī panāca politisku vienošanos, kas paredz ievērojami zemākas izdevumu maksimālās robežas, nekā piedāvā Komisija. Stingrākas izdevumu maksimālās robežas ir saistītas ar lielāku neelastību finanšu shēmā un riskiem, kas mazina Eiropas Savienības spēju risināt nākotnes jautājumus un kavē, nevis veicina efektīvu resursu sadalījumu. Tādēļ Komisija nākotnes jautājumu risināšanai un budžeta disciplīnas un efektīva resursu sadalījuma līdzsvarošanai piedāvā šādus pasākumus.

(1) Daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana joprojām ir galvenais instruments, lai reaģētu uz pastāvīga rakstura nozīmīgām izmaiņām ES politikās straujas attīstības kontekstā.

(2) Daži elastīguma instrumenti, kas jāmobilizē saskaņotās finanšu shēmas ierobežojumu ietvaros, ņemot vērā finanšu resursu izmantošanas vai atkārtotas izmantošanas veicināšanu izdevumu maksimālajās robežās. Tie ir šādi:

(a) Ārkārtas palīdzības rezerve 4. pozīcijā, lai reaģētu ārkārtas situācijās trešās valstīs. Tās summa un mobilizācijas procedūra paliek nemainīga.

(b) Jauns Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kas paredzēts, lai sniegtu papildu atbalstu strādniekiem, kuri cieš no pasaules tirdzniecības modeļu nozīmīgāko strukturālo izmaiņu sekām, lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū.

(c) Visbeidzot, iespēja budžeta lēmējinstitūcijai, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ikgadējās budžeta procedūras ietvaros novirzīties līdz 10% no tā sauktajām „pamatsummām” attiecībā uz daudzgadu programmām, kas pieņemtas saskaņā ar koplēmuma procedūru (izņemot kohēzijas programmas).

(3) Daži citi instrumenti, kas jāmobilizē, pārsniedzot saskaņotās izdevumu maksimālās robežas noteiktu ierobežojumu ietvaros. Šie instrumenti, kas jāizmanto ikgadējās budžeta procedūras ietvaros atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem pievienotajā IN projektā, ir:

(a) Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, ar nemainīgu summu un mobilizācijas procedūru;

(b) elastības fonds, kura maksimālā gada summa ir palielināta līdz EUR 700 miljoniem, ar iespēju segt daudzgadu rakstura prasības. Mobilizācijas procedūra paliek nemainīga.

2. Regulas par budžeta disciplīnu rezultāts

Finanšu plāns 2000.-2006. gadam ir pierādījis, ka vairs nav jāsaglabā Padomes Regulā Nr. 2040/2000 par budžeta disciplīnu paredzētā lauksaimniecības pamatnostādne, jo lauksaimniecības izdevumiem jau līdz 2013. gadam ir noteikta maksimālā robeža. Citi noteikumi attiecībā uz budžeta disciplīnu lauksaimniecībai tiks pārņemti un pastiprināti ar jauno regulu (18. līdz 20. pants) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu. Uzsverot nevis tirgus intervenci, bet gan tiešos maksājumus lauksaimniekiem un lauku attīstības pasākumiem, lauksaimniecības izdevumi ir kļuvuši arī prognozējamāki.

Monetārā rezerve vairs nepastāv, un Komisija ir ierosinājusi jaunu mehānismu fonda nodrošināšanai, lai garantētu aizdevumus ārpuskopienas valstīm. Noteikumi par ārkārtas palīdzības rezervi ir izveidoti pievienotajā IN projektā.

Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka Padomes Regula Nr. 2040/2000 ir jāatceļ. Komisija attiecīgi atsevišķi savlaicīgi ierosinās piemērotu tiesību aktu.

3. Pamatnostādnes iestāžu sadarbībai saistībā ar budžeta procedūru

II daļā iekļautie noteikumi ir paredzēti ikgadējās budžeta procedūras uzlabošanai. Lielākā daļa šo noteikumu ir izveidoti no budžeta prakses vai iepriekšējiem nolīgumiem un deklarācijām. Tie ir atjaunināti saistībā ar jauno finanšu regulu[6]. I līdz IV pielikums ir pašreiz piedāvātā nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

3.1. Izdevumu struktūra un klasifikācija

III pielikums sniedz atjauninājumu par izdevumu klasifikāciju obligātajos un neobligātajos izdevumos jaunajā pozīciju struktūrā. Tiek saglabāts noteikums, ka abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes nosaka jauno budžeta posteņu klasifikāciju ikgadējā budžeta saskaņošanas procedūrā.

3.2. Finanšu noteikumi tiesību aktos

Tiek saglabāts 1995. gada 6. marta vienotajā deklarācijā izklāstītais princips, kas ir iekļauts 1999. gada 6. maija iestāžu nolīguma 33. punktā, saskaņā ar ko iestādes budžeta procedūras laikā apņemas ievērot pamatsummas, kas pieņemtas koplēmuma procedūrā. Tomēr kopš 1995. gada koplēmuma procedūra regulāri ir paplašināta, un pastāv stingri noteikumi par pamatsummām, kuri nosaka arvien lielākus ierobežojumus budžeta politikai. Kā minēts iepriekš, Komisija ierosina, lai budžeta lēmējinstitūcija un Komisija ikgadējās budžeta procedūras ietvaros varētu novirzīties no šīm summām par ierobežotu rezervi (10%).

4. Secinājums

Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu ir efektīvs līdzeklis ikgadējās budžeta prakses pielāgošanai pieņemtajai daudzgadu finanšu shēmai. To atjaunojot, iespējams atjaunināt un vienkāršot daudzus pašreizējos nolīgumus un kopīgās deklarācijas par budžeta jautājumiem. Visbeidzot, šim nolīgumam vajadzētu atrast pareizo līdzsvaru starp budžeta disciplīnu un efektīvu resursu sadalījumu.

IESTĀŽU NOLĪGUMSpar budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu

SATURS

I DAĻA – 2007. - 2013. GADA FINANŠU SHĒMA: DEFINĪCIJA UN IEVIEŠANAS NOTEIKUMI

A. Finanšu shēmas saturs un darbības joma

B. Finanšu shēmas ikgadējās korekcijas

C. Finanšu shēmas pārbaude

D. Finanšu shēmas pārskats

E. Kopēja lēmuma par finanšu shēmas korekciju vai pārskatu neesamības sekas

F. Ārkārtas palīdzības rezerve

G. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds

H. Elastības fonds

I. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

J. Finanšu shēmas pielāgošana saistībā ar paplašināšanos

K. Finanšu shēmas ilgums un finanšu shēmas neesamības sekas

II. DAĻA – IESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ

A. Iestāžu sadarbības procedūra

B. Budžeta izveide

C. Izdevumu klasifikācija

D. Neobligāto izdevumu maksimālā pieauguma likme finanšu shēmas neesamības gadījumā

E. Finanšu noteikumu iekļaušana tiesību aktos

F. Izdevumi saistībā ar zvejniecības nolīgumiem

G. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) finansēšana

I PIELIKUMS: 2007.- 2013. GADA FINANŠU SHĒMA

II PIELIKUMS: IESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA JOMĀ

III PIELIKUMS: IZDEVUMU KLASIFIKĀCIJA

IV PIELIKUMS: ZVEJNIECĪBAS NOLĪGUMU IZDEVUMU FINANSĒŠANA

DEKLARĀCIJA par struktūrfondu, lauku attīstības un Eiropas Zivsaimniecības fonda korekciju saskaņā ar to ieviešanas apstākļiem

Projekts

EIROPAS PARLAMENTA

PADOMES

KOMISIJAS

IESTĀŽU NOLĪGUMS

[…]

starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu

Uzmanību! Definīcija „daudzgadu finanšu shēma” šajā projektā aizstāj „finanšu plāns”.

Komentāri attiecas uz izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo Komisijas priekšlikumu vai 1999. gada 6. maija iestāžu nolīguma tekstu. Ja vien nav noteikts citādi, Eiropadomes nostājas minēšana komentāros attiecas uz Eiropadomes secinājumiem 2005. gada 15.-16. decembrī. Tāpat Eiropas Parlamenta nostāja attiecas uz EP 2005. gada 8. jūnija Rezolūciju par politikas izmaiņām un budžeta līdzekļiem paplašinātajā Eiropas Savienībā 2007.-2013. gadā, EP 2005. gada 1. decembra Rezolūciju par iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu un EP 2006. gada 18. janvāra Rezolūciju par Eiropadomes nostāju attiecībā uz finanšu plānu un iestāžu nolīguma atjaunošanu 2007.-2013. gadā.

IN teksts | Komentāri |

1. Šā nolīguma, kas noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju (še turpmāk – „iestādes”), mērķis ir ieviest budžeta disciplīnu un uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos. |

2. Šajā nolīgumā paredzētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Tā ir saistoša visām tās ieviešanā iesaistītajām iestādēm visā nolīguma spēkā esamības laikā. |

3. Šis nolīgums negroza dažādu iestāžu attiecīgās budžeta pilnvaras, kas noteiktas pamatlīgumos. Ja šajā tekstā ir atsauces uz šo punktu, Padome pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlaments pieņems lēmumu ar tā locekļu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 272. panta 9. punkta piektajā daļā (še turpmāk – „EK līgums”). |

4. Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar visu to iestāžu piekrišanu, kuras ir šā nolīguma puses. Daudzgadu finanšu shēmas izmaiņas jāveic saskaņā ar procedūrām, kas šim nolūkam noteiktas šajā nolīgumā. |

5. Šim nolīgumam ir divas daļas: – I daļā ir definīcija un ieviešanas noteikumi attiecībā uz 2007. līdz 2013. gada daudzgadu finanšu shēmu[7], un šī daļa attiecas uz šīs finanšu shēmas darbības ilgumu; – II daļa attiecas uz iestāžu sadarbības uzlabošanu budžeta procedūras laikā. |

6. Kad vien Komisija to uzskata par vajadzīgu un ikreiz, kad saskaņā ar 31. punktu tiek iesniegti jebkādi priekšlikumi par jaunu finanšu shēmu, Komisija sniedz pārskatu par šā nolīguma piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tam ierosinātos grozījumus. |

7. Šis nolīgums stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī. No šī datuma tas aizstāj: – 1999. gada 6. maija iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[8]; – 2002. gada 7. novembra iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansēšanu, papildinot 1999. gada 6. maija iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[9]. | Izmaiņas: Atjaunināšana un vienkāršošana. Komisija jau ierosināja KOM(2004) 498 galīgajā redakcijā, „dažādu esošo nolīgumu un kopīgo deklarāciju budžeta jautājumos” pārgrupēšana ir arī Eiropadomes secinājumu pamatnostādne (secinājumu 6. pants). |

I DAĻA – 2007. - 2013. GADA FINANŠU SHĒMA: DEFINĪCIJA UN IEVIEŠANAS NOTEIKUMI A. Finanšu shēmas saturs un darbības joma 8. Finanšu shēma 2007. līdz 2013. gadam, kas izklāstīta I pielikumā, ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa. Tā veido iestāžu budžeta disciplīnas pamatshēmu. |

9. Finanšu shēmas mērķis ir nodrošināt to, ka vidējā termiņā Eiropas Savienības izdevumi, sadalot tos plašās kategorijās, pieaug sistemātiski un nepārsniedz pašu resursus. |

10. Finanšu shēma 2007. līdz 2013. gadam paredz izdevumu summas saistību apropriāciju izteiksmē, nosakot tās katram gadam un katrai izdevumu pozīcijai vai apakšpozīcijai. Arī izdevumu vispārējās ikgadējās kopsummas norāda saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izteiksmē. Visas šīs summas ir izteiktas 2004. gada cenās. Finanšu shēmā neņem vērā budžeta pozīcijas, kuras finansē paredzētie ieņēmumi 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas, kas tiek piemērota Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[10], še turpmāk – „Finanšu regula”, 18. panta nozīmē. Atsevišķās tabulās ir norādīta informācija par darbībām, kas nav ietvertas Eiropas Kopienu vispārējā budžetā, un paredzamo attīstību attiecībā uz Kopienas pašu resursu dažādām kategorijām. Šo informāciju atjaunina katru gadu, kad tiek veikta tehniskā korekcija finanšu shēmā. | Izmaiņas: - Vispārējā atjaunināšana - Svītrots (spēkā neesošs) pašreizējā IN 4. pants: nav piedāvāta specifiska pozīcija pirmspievienošanās izdevumiem. - 3. pants (pašreizējā IN 5. pants): Šis pants attiecas uz Eiropas Attīstības fondu, kas paliek ārpus finanšu shēmas. - Pašreizējā IN 6. pants: - Svītrota atsauce uz lauksaimniecības pamatnostādni (sk. paskaidrojuma rakstu iepriekš). - Par specifisku pozīciju korekcijām sk. turpmāk 15. punktu. |

11. Iestādes atzīst, ka visas 2007. līdz 2013. gada finanšu shēmā norādītās absolūtās summas ir ikgadējā izdevumu maksimālā robeža, kas ietverta Eiropas Kopienu vispārējā budžetā. Neatkarīgi no jebkurām šo maksimālo robežu izmaiņām saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem tās apņemas izmantot savas attiecīgās pilnvaras atbilstoši dažādām ikgadējām izdevumu maksimālajām robežām katrā budžeta procedūrā, un izpildot konkrētā gada budžetu. | Svītrots (spēkā neesošs) pašreizējā IN 2. pants: 2007. – 2013. gada finanšu shēmai nav piedāvāta specifiska pozīcija pirmspievienošanās izdevumiem. |

12. Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes 2007. līdz 2013. gada finanšu shēmas laikā piekrīt pieņemt neobligāto izdevumu maksimālos pieauguma koeficientus, kas atvasināti no budžetiem, kas izveidoti finanšu shēmas maksimālajās robežās. Pareizas finanšu vadības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošinās to, ka dažādās pozīcijās, izņemot finanšu shēmas 1B. apakšpozīciju „Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai”, tiek atstātas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajām robežām. 13. Ja aktos, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmusi saskaņā ar koplēmuma procedūru, vai Padomes pieņemtajos aktos ir paredzēts pārsniegt budžetā pieejamās apropriācijas vai finanšu shēmā pieejamos asignējumus saskaņā ar 11. punktu, tad šādus aktus finansiālā ziņā drīkst īstenot, kamēr ir izdarīti grozījumi budžetā un vajadzības gadījumā ir atbilstīgi pārskatīta finanšu shēma, ievērojot katram no šiem gadījumiem noteikto procedūru. | Izmaiņas: - 2. panta 12. punkts: 1B. apakšpozīcijas (2. pozīcija 2000. gada programmā) specifiskais raksturs, kas attiecas tikai uz iepriekš piešķirtiem izdevumiem, ir saglabāts 2007.-2013. gada periodam. - Svītrots pašreizējā IN 3. panta 12. punkts: attiecīgais noteikums ir iekļauts 41. panta II daļā. |

14. Nevienā gadā, uz ko attiecas finanšu shēma, apropriāciju kopsumma vajadzīgo maksājumu segšanai pēc ikgadējās koriģēšanas, un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas, nedrīkst radīt vajadzību pēc tik liela pašu resursu apjoma, kurš pārsniegtu šiem resursiem spēkā esošo maksimālo robežu. Ja nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajai robežai, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar pašreizējā nolīguma 3. punktu izlems pazemināt finanšu shēmas maksimālās robežas. |

B. Finanšu shēmas ikgadējās korekcijas Tehniskās korekcijas 15. Katru gadu Komisija pirms budžeta procedūras n+1 gadam veiks šādas finanšu shēmas tehniskās korekcijas: (a) maksimālo robežu un vispārējo saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju kopējo rādītāju pārvērtēšana n+1 gada cenās; (b) pieejamās rezerves aprēķināšana pašu resursu maksimālajās robežās. Komisija veiks šīs tehniskās korekcijas, pamatojoties uz fiksētu deflatoru 2% apmērā gadā. Šādu korekciju rezultāti un pamatā esošās ekonomikas prognozes tiks paziņotas abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm. Saistībā ar attiecīgo gadu gada laikā netiks veiktas citas tehniskās korekcijas vai vēlākas korekcijas turpmākajos gados. 16. Tehniskajā korekcijā par 2011. gadu, ja tiek noteikts, ka kādas dalībvalsts uzkrātais IKP par 2007.-2009. gadu par vairāk kā +/- 5% ir novirzījies no uzkrātā IKP, kas aplēsts, sastādot pašreizējo nolīgumu, Komisija koriģēs summas, kuras šai dalībvalstij tiek piešķirtas no kohēziju atbalstošiem fondiem šajā periodā. Šo korekciju kopējā neto ietekme neatkarīgi no tā, vai tā ir pozitīva vai negatīva, nedrīkst pārsniegt EUR 3 miljardus. Ja neto ietekme ir pozitīva, kopējos papildu resursus ierobežo līdz nepietiekamu izdevumu līmenim, salīdzinot ar maksimālajām robežām 1B. apakšpozīcijai 2007.-2010. gadam. Nepieciešamās korekcijas tiks sadalītas vienādās proporcijās 2011.-2013. gada laikā, un tiks attiecīgi izmainītas atbilstošās maksimālās robežas. | Komentāri un izmaiņas: - 2. pants: tehniskās korekcijas procedūras atjaunināšana saskaņā ar lauksaimniecības un strukturālo programmu jaunajiem nosaukumiem. - 2. pants: fiksēta deflatora 2% apmērā piemērošana tiek paplašināta uz visām izdevumu pozīcijām. Deflators 2% apmērā jau tiek izmantots gandrīz 80% izdevumu (lauksaimniecība, kohēzija un turpmākais Eiropas Zivsaimniecības fonds) budžetā. Turklāt sarunu gaitā par 2007.-2013. gada finanšu shēmu Komisija sistemātiski izmantoja vienkāršotu 2% gada deflatoru, lai pārveidotu 2004. gada cenās visas jauno juridisko pamatu finanšu dotācijas, kas noteiktas pašreizējās cenās. Vienota 2% deflatora piemērošana vienkāršos ikgadējo tehnisko korekciju un palielinās izdevumu maksimālo robežu prognozējamību pašreizējās cenās. - 2. pants.Iespēja pārskatīt indeksa bāzi tika noraidīta. - Jauns 16. punkts: integrē tā konkrētā noteikuma iespējamo ietekmi, kas saskaņots Eiropadomes secinājumos (42. pants). |

Korekcijas saistībā ar ieviešanu 17. Informējot abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes par tehniskajām korekcijām finanšu shēmā, Komisija, ņemot vērā ieviešanu, iesniegs priekšlikumus par korekcijām, kuras attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu tā uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām. | Izmaiņas: - Svītrots pašreizējā IN 17. punkts. Tā vietā piedāvā deklarāciju (pievienota šī dokumenta beigās). |

Prognožu atjaunināšana maksājumu apropriācijām pēc 2013. gada 18. Komisija 2010. gadā atjauninās maksājumu apropriāciju prognozes pēc 2013. gada. Šajā atjaunināšanā tiks ņemtas vērā budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju reālā ieviešana, kā arī ieviešanas prognozes. Tajā tiks ņemti vērā arī noteikumi par to, lai nodrošinātu, ka maksājumu apropriācijas attīstās pareizi, salīdzinot ar saistību apropriācijām un Eiropas Savienības nacionālā kopienākuma (NKI) pieauguma prognozēm. |

Korekcijas saistībā ar pārmērīgu valsts budžeta deficītu 19. Ja pārmērīga valsts budžeta deficīta procedūra radīs budžeta saistību atlikšanu saistībā ar Kohēzijas fondu, Padome vienlaicīgi ar šādas atlikšanas atcelšanu var pieņemt lēmumu par atlikto saistību pārnešanu uz nākamajiem gadiem. n gada atliktās saistības nevar atkārtoti paredzēt budžetā pēc n+1 gada. Padome pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumu un saskaņā ar pamatregulas attiecīgajiem noteikumiem. | Jauns 19. punkts saistībā ar priekšlikumu jaunai regulai par Kohēzijas fondu un pārmērīga budžeta deficīta procedūru, īpaši sankcijas saistībā ar Kohēzijas fonda budžeta saistību apropriācijām. |

20. Saskaņā ar šī nolīguma 3. punktu Eiropas Parlaments un Padome pieņems lēmumus par šiem priekšlikumiem līdz n gada 1. maijam. |

C. Finanšu shēmas pārbaude 21. Komisija 2008./2009. gadā iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei plašu pārskatu Baltās grāmatas veidā par visiem ES izdevumu un līdzekļu aspektiem, lai nodrošinātu, ka budžets atbilst nākotnes izaicinājumiem. | Jauns noteikums: ES izdevumu un ieņēmumu vispārēja pārbaude ir paredzēta 2008./9. gadā, kā nolemts Eiropadomes secinājumos (80. pants). |

D. Finanšu shēmas pārskats 22. Papildus parastajām tehniskajām korekcijām un korekcijām, ko veic atbilstīgi ieviešanas nosacījumiem, neparedzētos gadījumos finanšu shēmu pēc Komisijas priekšlikuma var pārskatīt, ņemot vērā pašu resursu maksimālo robežu. |

23. Parasti šādi pārskatīšanas priekšlikumi ir jāiesniedz un jāpieņem, pirms tiek sākta attiecīgā gada budžeta procedūra vai pirmā attiecīgā gada budžeta procedūra. Jebkuru lēmumu par finanšu shēmas pārskatīšanu līdz 0,03% Kopienas NKI ar rezervi neparedzētiem izdevumiem pieņems kopīgi abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes, rīkojoties saskaņā ar 3. punktu. Jebkuru lēmums par finanšu shēmas pārskatīšanu virs 0,03% Kopienas NKI ar rezervi neparedzētiem izdevumiem pieņems kopīgi abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes, Padomei rīkojoties vienprātīgi. | Atjaunināšana: nacionālais kopprodukts (NKP) ir aizstāts ar nacionālo kopienākumu (NKI), kopš ir stājies spēkā jaunais lēmums par pašu resursu sistēmu (OV L 253/42; 7.10.2000.). |

24. Neskarot 41. punktu, iestādes izskatīs jomu izdevumu pārdalīšanai starp programmām, kas iekļautas ar pārskatīšanu saistītajās pozīcijās, ar īpašu atsauci uz apropriāciju jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu. Mērķim ir jābūt tādam, lai jauno plānoto izdevumu nozīmīgs apjoms gan absolūtā izteiksmē, gan procentuāli iekļaujas esošajās pozīcijas maksimālajās robežās. Iestādes izskatīs kompensēšanas jomu un noteiks vienas pozīcijas maksimālo robežu augstāku, pazeminot kādas citas pozīcijas maksimālo robežu. Jebkurš finanšu shēmas obligāto izdevumu pārskats var arī nesamazināt neobligāto izdevumu pieejamo apjomu. Jebkuram pārskatam ir jāsaglabā atbilstoša attiecība starp saistībām un maksājumiem. | Atjaunināšana: Svītrots (spēkā neesošs) pašreizējā IN 3. pants: 2007. – 2013. gada finanšu shēmai nav piedāvāta atsevišķa pozīcija pirmspievienošanās izdevumiem. |

E. Kopēja lēmuma par finanšu shēmas korekciju vai pārskatu neesamības sekas 25. Ja nav pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs lēmums par finanšu shēmas korekciju vai pārskatīšanu, ko ierosinājusi Komisija, tad iepriekš noteiktās summas pēc ikgadējās tehniskās korekcijas turpina piemērot kā izdevumu maksimālās robežas attiecīgajam gadam. |

F. Ārkārtas palīdzības rezerve 26. Ārkārtas palīdzības rezerve ir iekļauta finanšu shēmas 4. pozīcijā „ES kā globālais partneris”. Šī rezerve iekļauta Eiropas Kopienu vispārējā budžetā kā uzkrājums. Ārkārtas palīdzības rezerves mērķis ir nodrošināt ātru atbildes reakciju uz specifiskām ārpuskopienas valstu palīdzības vajadzībām pēc notikumiem, kurus nevarēja paredzēt budžeta izveides laikā; galvenokārt humānām operācijām, taču arī civilās krīzes vadībai un aizsardzībai, ja tāda būtu nepieciešama. Rezerves ikgadējais apjoms finanšu shēmas darbības laikā ir noteiks EUR 221 miljonu apmērā nemainīgās cenās. Ja Komisija uzskatīs, ka šī rezerve ir jāizmanto, tā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iesniegs priekšlikumu par pārskaitījumu no šīs rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Lai izmantotu ārkārtas palīdzības rezervi, pirms jebkura Komisijas priekšlikuma par pārskaitījumu ir jāizskata joma apropriāciju pārdalīšanai. Tajā pašā laikā, kad Komisija iesniegs priekšlikumu par pārskaitījumu, tā uzsāks trialoga procedūru, ja nepieciešams, vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par nepieciešamību izmantot rezervi un par nepieciešamo apjomu. Pārskaitījumus veic saskaņā ar Finanšu regulas[11] 26. pantu. | Izmaiņas un vienkāršošana: - Pašreizējā IN 1. panta a) apakšpunkts: spēkā neesošs. Monetārā rezerve bija paredzēta tikai līdz 2002. gadam. - Pašreizējā IN 1. panta b) apakšpunkts: svītrota atsauce uz rezervi, kas garantē aizdevumus ārpuskopienas valstīm. Komisija ierosinās jaunu kārtību, saskaņā ar ko pienācīgai garantijas fonda nodrošināšanai nepieciešamās apropriācijas tiks iekļautas budžetā bez speciāla noteikuma saistītajam resursu pieprasījumam. - 1. pants: ārkārtas palīdzības rezerve ir vienīgā minētā rezerve un iekļauta 4. pozīcijā. Tās joma ir paplašināta līdz civilo krīžu vadībai, un tās apjoms tika koriģēts saskaņā ar 2004. gada cenām (visi piedāvātās finanšu shēmas rādītāji ir izteikti konstantās cenās (2004. gada cenas). - Pašreizējā IN 2.-5. pants: lai ņemtu vērā jauno Finanšu regulu, rezerves mobilizācijas procedūra ir atjaunināta. Nepieciešamības gadījumā šīs rezerves papildu vajadzības varētu segt vai nu ar pārskaitījumiem no citām darbības budžeta pozīcijām, vai, veicot budžeta grozījumus, lai izmantotu pieejamo rezervi. |

G. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds 27. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ir paredzēts ātras finansiālās palīdzības nodrošināšanai nopietnu katastrofu gadījumā dalībvalsts vai kandidātvalsts teritorijā, kā definēts attiecīgajā pamataktā. Solidaritātes fondam tiks noteikta ikgadējā pieejamā apjoma maksimālā robeža – EUR 1 miljards. Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī būs pieejama vismaz viena ceturtā daļa ikgadējā apjoma. Ikgadējā apjoma daļu, kas nav iekļauta budžetā, nedrīkst pārcelt uz nākamajiem gadiem. Ārkārtējos gadījumos un, ja fondam pieejamie atlikušie finanšu resursi katastrofas gadā, kā definēts attiecīgajā pamataktā, nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko budžeta lēmējinstitūcija uzskata par vajadzīgu, Komisija var ieteikt starpību finansēt ar nākošā gada fondu. Fonda ikgadējais apjoms, kas jāiekļauj budžetā, nevienā gadā nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt EUR 1 miljardu. Ja ir izpildīti pamataktā noteiktie nosacījumi Solidaritātes fonda mobilizēšanai, Komisija izteiks priekšlikumu tā izmantošanai. Ja ir joma apropriāciju pārdalīšanai pozīcijā, kam nepieciešami papildu izdevumi, Komisija to ņem vērā, izsakot nepieciešamo priekšlikumu saskaņā ar spēkā esošo Finanšu regulu ar atbilstošu budžeta instrumentu. Lēmumu par solidaritātes instrumenta izmantošanu abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pieņems kopīgi saskaņā ar 3. punktu. Atbilstošās saistību apropriācijas iekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgās pozīcijas finanšu shēmā, kā noteikts I pielikumā. Tajā pašā laikā, kad Komisija iesniegs priekšlikumu par lēmumu izmantot Solidaritātes fondu, tā uzsāks trialoga procedūru, ja nepieciešams, vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot Solidaritātes fondu un par nepieciešamo apjomu. | Jauns punkts: 27. punktā iekļauts 2002. gada 7. novembra pašreizējais IN par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF). ESSF paliek ārpus finanšu shēmas un saglabā tās pašas iezīmes maksimālā ikgadējā apjoma izteiksmē (EUR 1 miljards), trialoga procedūru, budžeta lēmējinstitūcijas veiktu kopīgu pieņemšanu pēc Komisijas priekšlikuma, fonda budžetā neparedzētu daļu pārnešanas neiespējamību. |

H. Elastības fonds 28. Elastības fonds ar ikgadējo maksimālo robežu EUR 700 miljoni ir paredzēts vienreizēja un/vai daudzgadu rakstura skaidri noteiktu izdevumu finansēšanai attiecīgajam finanšu gadam un līdz norādītajam apjomam; šos izdevumus nevarēja finansēt vienas vai vairāku citu pozīciju pieejamās maksimālajās robežās. Komisija iesniegs priekšlikumu par elastības fonda izmantošanu pēc tam, kad tā būs izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas pozīcijā, kur vajadzīgi papildu izdevumi. Priekšlikumu var iesniegt jebkuram finanšu gadam budžeta procedūras laikā. Komisijas priekšlikums tiks iekļauts provizoriskajā budžeta projektā vai arī pievienots piemērotam budžeta instrumentam saskaņā ar Finanšu regulu. Lēmumu par elastības fonda izmantošanu abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pieņems kopīgi saskaņā ar 3. punktu. Vienošanās tiks panākta ar saskaņošanas procedūru, kas noteikta šī nolīguma II daļas A pozīcijā un II pielikumā. | Izmaiņas un vienkāršošana: Esošais elastības fonds tiek atjaunots un pārdalīšanas elastība atcelta. Elastības fonds ikgadējais apjoms tiek palielināts līdz EUR 700 miljoniem gadā un tā joma paplašināta, lai ietvertu arī iespēju nodrošināt attaisnotas vajadzības, kas pārsniedz vienu gadu. Šīs izmaiņas nodrošinātu pietiekamu elastību saistību zemākās maksimālajās robežās nekā sākotnējā Komisijas priekšlikumā, vienkāršojot tā izmantošanu. |

I. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds 29. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ir paredzēts, lai sniegtu papildu atbalstu strādniekiem, kuri cieš no pasaules tirdzniecības modeļu nozīmīgāko strukturālo izmaiņu sekām, lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū. Fonds nedrīkst pārsniegt maksimālo ikgadējo apjomu EUR 500 miljoni, ko var saņemt no jebkuras rezerves, kas pastāv iepriekšējā gada globālo izdevumu maksimālajās robežās, un/vai no saistību apropriācijām, kas atteiktas iepriekšējo divu gadu laikā. Ja pastāv attiecīgajā pamataktā noteiktie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mobilizēšanai, Komisija izteiks priekšlikumu tā izmantošanai. Lēmumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pieņems kopīgi saskaņā ar 3. punktu. Tajā pašā laikā, kad Komisija iesniegs priekšlikumu par pārskaitījumu vai par lēmumu izmantot fondu, tā uzsāks trialogu, ja nepieciešams, vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot fondu un par nepieciešamo apjomu. Atbilstošās saistību apropriācijas iekļauj budžetā attiecīgajā pozīcijā, nepieciešamības gadījumā pārsniedzot attiecīgo apjomu, kā noteikts I pielikumā. | Jauns noteikums. |

J. Finanšu shēmas pielāgošana saistībā ar paplašināšanos 30. Eiropas Savienībai paplašinoties, pievienojoties jaunām dalībvalstīm šīs finanšu shēmas darbības laikā, Eiropas Parlaments un Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma un saskaņā ar 3. punktu, kopīgi pielāgos finanšu shēmu, ņemot vērā izdevumu prasības, kas radīsies pievienošanās sarunu rezultātā. | Svītrots (spēkā neesošs) pašreizējā IN 2. pants: 2007. līdz 2013. gada finanšu shēmas darbības laikā nav paredzēta īpaša tabula ar papildu finanšu prasībām paplašināšanās pasākumiem. |

K. Finanšu shēmas ilgums un finanšu shēmas neesamības sekas 31. Līdz 2011. gada 1. jūlijam Komisija iesniegs priekšlikumus par jaunu vidēja termiņa finanšu shēmu, ņemot vērā 21. punktā minēto pārbaudi. Ja abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes nevienojas par jaunu finanšu shēmu un ja vien esošo finanšu shēmu skaidri nepārtrauks kāda no šī nolīguma pusēm, pēdējā gada esošās finanšu shēmas maksimālās robežas tiks koriģētas saskaņā ar 15. punktu tā, lai 2013. gada maksimālās robežas tiktu saglabātas nemainīgās cenās. Ja Eiropas Savienība paplašināsies pēc 2013. gada un ja tas tiks uzskatīts par nepieciešamu, tiks pielāgota paplašināta shēma, lai ņemtu vērā pievienošanās sarunu rezultātus. | Izmaiņas: Šis noteikums ir paredzēts, lai atceltu pašreizējās neskaidrības par saskaņotību starp finanšu shēmu un pievienošanās līgumiem, kas balstīti uz pēdējās paplašināšanās pieredzi. Ja nebūs vienošanās par finanšu shēmu, tad paplašināšanās pasākumiem būtu iespējams pielāgot paaugstinātās maksimālās robežas. |

II DAĻA – IESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ A. Iestāžu sadarbības procedūra 32. Iestādes vienojas izstrādāt procedūru iestāžu sadarbībai budžeta jautājumu risināšanā. Sīkāk par šo sadarbību ir izklāstīts II pielikumā, kas ir šī nolīguma neatņemama sastāvdaļa. |

B. Budžeta izveide 33. Katru gadu Komisija iesniegs provizorisku budžeta projektu, kurā atspoguļotas Kopienas faktiskās finanšu vajadzības. Tā ņems vērā: – dalībvalstu precīzas prognozes saistībā ar struktūrfondiem, – spēju izmantot apropriācijas, cenšoties saglabāt stingru attiecību starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām, – iespējas sākt jaunu politiku izmēģinājuma projektos un/vai jaunos sagatavošanās darbos vai ilgstošākos daudzgadu pasākumos, kuri tuvojas noslēgumam, novērtējot, vai būs iespējams nodrošināt pamataktu Finanšu regulas 49. panta nozīmē (pamatakta definīcija, pamatakta nepieciešamība ieviešanai un izņēmumi), – nepieciešamību nodrošināt to, ka izdevumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu atbilst budžeta disciplīnas ierobežojumiem. Provizoriskajam budžeta projektam tiks pievienoti aktivitātes ziņojumi, tajā skaitā Finanšu regulas 27. panta 3. punktā un 33. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētā informācija (mērķi, rādītāji un vērtējuma informācija). | Papildinājumi: - 1. pants: jauna atkāpe, kas atgādina, ka precīzas prognozes ir svarīgas, lai izvērtētu maksājumu apropriācijas struktūrfondiem. Šīs prognozes sniedz dalībvalstis. - Jauns 2. punkts, ņemot vērā aktivitātes ziņojumus, kas apkopo Finanšu regulā paredzēto informāciju. |

34. Iestādes iespēju robežās izvairīsies budžetā ietvert posteņus, kuros darbībām ir paredzētas nenozīmīgas izdevumu summas. Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas arī ņemt vērā novērtējumu par iespējām izpildīt Komisijas sagatavoto budžetu tā provizoriskos projektos un saistībā ar pašreizējā budžeta izpildi. Pirms Padomes otrā lasījuma Komisija nosūta vēstuli Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas vadītājam, kā arī tās kopiju otrai budžeta lēmējinstitūcijas iestādei ar komentāriem par budžeta projekta grozījumu izpildāmību, ko Eiropas Parlaments ir pieņēmis pirmajā lasījumā. Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes šos komentārus ņems vērā saistībā ar II pielikumā iekļauto saskaņošanas procedūru. Saskaņošanas procedūras laikā abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas apspriest šādas lielas izmaiņas ar Komisiju stabilas finanšu vadības nolūkā un saistībā ar budžeta nomenklatūras galvenajām izmaiņām Komisijas nodaļu vadības ziņojumu pienākumu virsrakstos un sadaļās. | Papildinājumi: - Jauns 2. pants, lai noformētu jau izmantoto praksi. - Jauns 3. pants ir saistīts ar iepriekšējo un tajā uzsvērta saikne starp stabilu finanšu vadību un noteiktas stabilitātes nodrošināšanu budžeta nomenklatūrā. |

C. Izdevumu klasifikācija 35. Par obligātiem iestādes uzskatīs izdevumus, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir jāiekļauj budžetā, pamatojoties uz juridiskām saistībām, ko tā uzņēmusies saskaņā ar pamatlīgumiem vai aktiem, kas pieņemti atbilstīgi minētajiem pamatlīgumiem. |

36. Provizoriskajā budžeta projektā ir jāietver priekšlikums par katra jauna budžeta posteņa un katra posteņa ar grozītu juridisko pamatu klasifikāciju. Ja provizoriskajā budžeta projektā piedāvātā klasifikācija netiek pieņemta, Eiropas Parlaments un Padome, balstoties uz III pielikumu, kas ir šī nolīguma neatņemama sastāvdaļa, izskatīs attiecīgā budžeta posteņa klasifikāciju. Vienošanās tiks panākta II pielikumā paredzētās saskaņošanas procedūras laikā. |

D. Neobligāto izdevumu maksimālā pieauguma likme finanšu shēmas neesamības gadījumā 37. Neskarot 12. punkta pirmo daļu, iestādes vienojas par šādiem noteikumiem: a) Eiropas Parlamenta autonomā rezerve manevrēšanai EK Līguma 272. panta 9. punkta ceturtās daļas nolūkā, kas ir puse no maksimālās likmes, tiek piemērota no budžeta projekta, kas pirmajā lasījumā noteikts Padomē, ieskaitot jebkuras grozījuma vēstules. Maksimālā likme jāievēro attiecībā uz ikgadējo budžetu, ieskaitot jebkurus papildu un/vai grozījumu budžetus. Neskarot jaunas likmes noteikšanu, jebkura maksimālās likmes neizmantotā daļa būs pieejama un var tikt izmantota, ja tiek apsvērti papildu un/vai grozījumu budžeta projekti; b) neskarot a) apakšpunktu, ja budžeta procedūras laikā izrādās, ka procedūras pabeigšanai var būt nepieciešama vienošanās noteikt jaunu pieauguma likmi noteikšanu neobligātajiem izdevumiem, lai piemērotu maksājumu apropriācijām, un/vai jaunu likmi, lai piemērotu saistību apropriācijām (pēdējā likme var būt atšķirīga no pirmās), iestādes centīsies panākt vienošanos starp abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ar saskaņošanas procedūru, kas noteikta II pielikumā. |

E. Finanšu noteikumu iekļaušana tiesību aktos 38. Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kas pieņemti saskaņā ar koplēmuma procedūru, ietilpst noteikums, kurā likumdevēja iestāde nosaka programmas finanšu dotācijas. Šis apjoms veidos galveno atsauci budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā. Budžeta lēmējinstitūcija un Komisija, sastādot provizorisko budžeta projektu, apņemas neatkāpties no šī apjoma ne vairāk kā par 10%, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi ar skaidri izteiktiem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas ieviešanas rezultātus, īpaši balstoties uz novērtējumiem. Šis punkts neattiecas uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar koplēmuma procedūru un iepriekš piešķīrušas dalībvalstis ar finansiālu dotāciju visam programmas ilgumam. | Papildinājums: - Papildinājums 3. pantā ir būtisks, lai ieviestu zināmu elastīgumu ikgadējā budžetā, salīdzinot ar kopīgi izlemtajām pamatsummām. Šis elastīgums noteikts 10% apmērā, lai nodrošinātu pietiekamas korekcijas, ko ierosinājis Eiropas Parlaments. |

39. Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, nebūs ietverta „summa, ko uzskata par nepieciešamu". Ja Padome vēlēsies iekļaut finanšu atsauci, tā būs likumdevējas iestādes griba, un tas neietekmēs Līgumā noteiktās budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras. Šo noteikumu minēs visos instrumentos, kuros ir iekļauta šāda finanšu atsauce. Ja par attiecīgo summu ir panākta vienošanās saskaņā ar saskaņošanas procedūru, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā[12], tad to uzskatīs par pamatsummu šā nolīguma 38. punkta nozīmē. |

40. Finanšu pārskats, kas paredzēts Finanšu regulas 28. pantā, atspoguļos ierosinātās programmas mērķus finanšu izteiksmē un ietvers grafiku programmas ilgumam. Apropriācijas tiks pārskatītas nepieciešamības gadījumā tad, kad tiks sastādīts provizoriskais budžeta projekts, ņemot vērā programmas ieviešanas apmēru. |

41. Neobligāto izdevumu maksimālo pieauguma likmju robežās, kas noteiktas 12. punkta pirmajā daļā, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas ievērot piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas attiecīgajās regulās par strukturālajām operācijām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu. | Izmaiņas: Pārcelts no pašreizējā IN 12. punkta. |

F. Izdevumi saistībā ar zvejniecības nolīgumiem 42. Iestādes vienojas finansēt ar zvejniecības nolīgumiem saistītos izdevumus, kā izklāstīts IV pielikumā, kas ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa. |

G. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) finansēšana 43. Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28. pantu sedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, iestādes, izmantojot II pielikumā paredzēto saskaņošanas procedūru un pamatojoties uz Komisijas izstrādāto provizorisko budžeta projektu, centīsies katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kas jāsedz no Kopienas budžeta, kā arī par šīs summas sadalījumu starp KĀDP budžeta sadaļas pantiem, kā ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Ja vienošanās netiek panākta, tas nozīmē, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā noteiks tādu apjomu, kāds bija iepriekšējā budžetā, vai provizoriskajā budžeta projektā piedāvāto apjomu atkarībā no tā, kurš no tiem ir mazāks. KĀDP darbības izdevumu kopējais apjoms pilnībā tiks iekļauts vienā budžeta sadaļā (KĀDP) un sadalīts starp šīs sadaļas pozīcijām, kā tas ieteikts šā punkta ceturtajā daļā. Šis apjoms ir paredzēts, lai segtu reālās paredzamās vajadzības un saprātīgu rezervi neparedzētām darbībām. Rezervē netiks iekļauti fondi. Katrā pozīcijā ietilpst vienotās rīcības un Padomes lēmumi, ar ko ievieš jau pieņemtās vienotās rīcības, ieplānoti, bet vēl nepieņemti pasākumi un visas nākotnes, t.i., neparedzētās darbības, kuras Padomei jāpieņem attiecīgajā finanšu gadā. Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija KĀDP rīcības ietvaros ir pilnvarota autonomi pārskaitīt apropriācijas starp vienas budžeta sadaļas pozīcijām, t.i., KĀDP sadale, ātrai KĀDP darbību ieviešanai tiks attiecīgi nodrošināts par nepieciešamu uzskatītais elastīgums. Ja KĀDP budžeta apjoms finanšu gadā nebūs pietiekams, lai segtu nepieciešamos izdevumus, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklēs risinājumu, ņemot vērā 26. punktu. KĀDP budžeta sadaļā varētu būt šādas pozīcijas, kurās iekļaut KĀDP darbības: konfliktu un miera procesu novērošana un pārbaude, neizplatīšana un atbruņošana, policijas uzdevumi, ārkārtas pasākumi, sagatavošanās un izpildes pasākumi, Eiropas Savienības speciālie pārstāvji, konfliktu atrisināšana un citi stabilizācijas pasākumi. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas, ka ceturtajā ievilkumā minētajā pozīcijā iekļauto darbību apjoms nedrīkst pārsniegt 20% no KĀDP budžeta sadaļas kopējā apjoma. | Atjaunināšana. |

44. Reizi gadā Padomes prezidējošā valsts apspriedīs ar Eiropas Parlamentu Padomes dokumentu, kurā izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un pamata prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu. Turklāt saskaņā ar 2003. gada 24. novembra saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos Padomes prezidējošā valsts un divas nākošās prezidējošās valstis informēs Parlamentu par kopīgu konsultatīvu sanāksmju sasaukšanu vismaz piecas reizes gadā, par ko jāvienojas vēlākais saskaņošanas sanāksmē pirms Padomes otrā lasījuma. Komisija tiks iesaistīta un piedalīsies šajās sanāksmēs. Pieņemot lēmumu saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Padome nekavējoties un jebkurā gadījumā nosūtīs Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu aplēsi („finanšu pārskatu”), jo īpaši attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem. Reizi ceturksnī Komisija informēs budžeta lēmējinstitūciju par KĀDP darbību ieviešanu un atlikušā gada finanšu prognozēm. | Izmaiņas 1. pantā ir saskaņā ar vienošanos, kas panākta 2003. gada 24. novembra saskaņošanas sanāksmē. |

I PIELIKUMS

2007.- 2013. GADA FINANŠU SHĒMA

II PIELIKUMS

IESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA JOMĀ

Komentāri |

A. Pēc finanšu shēmas tehniskās korekcijas nākamajam finanšu gadam, ņemot vērā Komisijas iesniegto ikgadējo politikas stratēģiju, un pirms lēmuma par provizorisko budžeta projektu, tiks sasaukta trialoga sanāksme, lai apspriestu iespējamās attiecīgā gada budžeta prioritātes. Pienācīgi tiks ņemtas vērā iestāžu pilnvaras, kā arī paredzamā vajadzību attīstība nākamajā finanšu gadā un nākamajos finanšu shēmas gados. Tiks ņemti vērā arī jaunie elementi kopš sākotnējās finanšu shēmas izveides, kuriem, iespējams, ir nozīmīga un ilgstoša finansiāla ietekme uz Eiropas Savienības budžetu. B. Attiecībā uz obligātajiem izdevumiem Komisija, iesniedzot provizorisko budžeta projektu, noteiks: a) apropriācijas saistībā ar jauniem vai plānotiem tiesību aktiem; b) apropriācijas to tiesību aktu piemērošanas rezultātā, kas pastāvēja, kad tika pieņemts iepriekšējais budžets. Komisija, balstoties uz noteikumiem, veiks Kopienas saistību finansiālās ietekmes rūpīgu aplēsi. Ja nepieciešams, tā atjauninās savas aplēses budžeta procedūras laikā. Budžeta lēmējinstitūcijai tā iesniegs visus pieprasītos pienācīgi attaisnojošos iemeslus. Ja Komisija uzskata par vajadzīgu, tā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm var iesniegt speciālu grozījuma vēstuli, lai atjauninātu lauksaimniecības izdevumu aplēses pamatā esošos rādītājus provizoriskajā budžeta projektā un/vai izlabotu, balstoties uz jaunāko pieejamo informāciju par zvejniecības nolīgumiem, kas ir spēkā no attiecīgā finanšu gada 1. janvāra; apjomus un to sadalījumu starp apropriācijām, kas iekļautas starptautisko zvejniecības nolīgumu operatīvajos posteņos, un tām, kas iekļautas rezervē. Šī grozījuma vēstule jānosūta budžeta lēmējinstitūcijai līdz oktobra beigām. Ja tā Padomei tiek iesniegta mazāk nekā mēnesi pirms Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma, Padome parasti ņems vērā speciālo grozījuma vēstuli budžeta projekta otrajā lasījumā. Rezultātā pirms budžeta otrā lasījuma Padomē abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes mēģinās izpildīt nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai grozījuma vēstuli vienā lasījumā pieņemtu katra no iesaistītajām iestādēm. C. 1. Visiem izdevumiem izveidota saskaņošanas procedūra. 2. Saskaņošanas procedūras mērķis ir: a) turpināt apspriedes par izdevumu vispārējo tendenci un saistībā ar šo shēmu plašāk par nākamā gada budžetu, ņemot vērā Komisijas provizorisko budžeta projektu; b) panākt vienošanos starp abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm par: – B. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām apropriācijām, ieskaitot B. punkta 3. daļā minētajā speciālajā grozījuma vēstulē ierosinātās, – budžetā iekļaujamajiem apjomiem neobligātajiem izdevumiem saskaņā ar šī nolīguma 41. punktu, – un jo īpaši par jautājumiem, attiecībā uz kuriem atsauce uz šo procedūru minēta šajā nolīgumā. 3. Procedūra sāksies ar trialoga sanāksmi, ko sasauc pietiekami laikus, lai ļautu iestādēm panākt vienošanos ne vēlāk kā līdz dienai, ko Padome noteikusi sava budžeta projekta izstrādes pabeigšanai. Šī trialoga rezultātus saskaņos Padomes un Eiropas Parlamenta delegācija, piedaloties arī Komisijai. Ja vien trialoga laikā nepieņems citu lēmumu, tad saskaņošanas sanāksme notiks kā parastā minēto dalībnieku sanāksme dienā, ko Padome noteikusi budžeta projekta izstrādes pabeigšanai. 4. Ja nepieciešams, pirms Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma var sasaukt jaunu trialoga sanāksmi pēc Komisijas rakstiska priekšlikuma vai Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas vadītāja vai Padomes priekšsēdētāja (budžeta) rakstiska pieprasījuma. Lēmumu par šī trialoga notikšanu pieņems iestādes pēc Padomes budžeta projekta apstiprināšanas un pirms balsošanas par grozījumiem Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas pirmajā lasījumā. 5. Iestādes turpinās saskaņošanu pēc budžeta pirmā lasījuma abās budžeta lēmējinstitūcijas iestādēs, lai panāktu vienošanos par obligātajiem un neobligātajiem izdevumiem un jo īpaši lai apspriestu 2. punktā minēto speciālo grozījuma vēstuli. Trialoga sanāksme tādā nolūkā notiks pēc Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma. Trialoga rezultātus apspriedīs otrajā saskaņošanas sanāksmē, kas notiks dienu pirms Padomes otrā lasījuma. Vajadzības gadījumā iestādes turpinās apspriedes par neobligātajiem izdevumiem pēc Padomes otrā lasījuma. 6. Šajās trialoga sanāksmēs iestāžu delegācijas vadīs Padomes priekšsēdētājs (budžeta), Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas vadītājs un par budžetu atbildīgais Komisijas loceklis. 7. Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes veiks jebkādus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saskaņošanas procesa iespējamie rezultāti tiek ievēroti visā pašreizējā budžeta procedūrā. D. Lai Komisija varētu laikā novērtēt grozījumu ieviešanas iespējamību, kurus paredzējusi budžeta lēmējinstitūcija, izstrādājot jaunas sagatavošanas darbus/izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes līdz jūnija vidum informē Komisiju par saviem nodomiem šajā jomā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau Padomes pirmā lasījuma saskaņošanas sanāksmē. Tiks piemēroti arī nākamie saskaņošanas procedūras pasākumi, kas paredzēti šajā pielikumā, kā arī šī nolīguma 37. punktā minētie ieviešanas iespējamības noteikumi. Turklāt trīs iestādes vienojas ierobežot apropriāciju kopējo apjomu izmēģinājumu plāniem līdz EUR 38 miljoniem katrā budžeta gadā. Tās vienojas arī ierobežot līdz EUR 36 miljoniem apropriāciju kopējo apjomu jauniem sagatavošanas darbiem katrā budžeta gadā, un līdz EUR 90 miljoniem apropriāciju kopējo apjomu faktiski saistošiem sagatavošanas darbiem. | Izmaiņas un atjaunināšana: - A pants: atsauce uz ikgadējo politikas stratēģijas (IPS) ziņojumu kā daļu no stratēģiskās plānošanas un programmēšanas. - B pants: punktu pārkārtošana. - C.4. pants (pašreizējā IN B.5): izmaiņas. Ņemot vērā pieredzi, trialogs pirms EP pirmā lasījuma dažreiz nav vajadzīgs. - D pants (jauns) aizstāj pašreizējā iestāžu nolīguma 37. un 38. punktu. Balstoties uz pašreizējā IN rādītājiem, ir aprēķināti jauni izmēģinājuma shēmu un sagatavošanas darbu rādītāji, kas ir koriģēti saskaņā ar 2004. gada cenām un 10% pieaugumu saistībā ar paplašināšanos. Kopējo sagatavošanas darbu rādītājs ir aprēķināts, balstoties uz rādītāju, kas 2,5 reizes pārsniedz jaunu sagatavošanas darbu rādītāju. |

III PIELIKUMS

IZDEVUMU KLASIFIKĀCIJA

1. POZĪCIJA | Ilgtspējīga izaugsme |

1A | Izaugsmes un nodarbinātības konkurētspēja | Neobligātie izdevumi (NI) |

1B | Izaugsmes un nodarbinātības kohēzija | NI |

2. POZĪCIJA | Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība | NI |

Izņemot: |

Kopējās lauksaimniecības politikas izdevumi attiecībā uz tirgus pasākumiem un tiešo atbalstu, ieskaitot tirgus pasākumus zivsaimniecībām un zivsaimniecības nolīgumiem | Obligātie izdevumi (OI) |

3. POZĪCIJA | Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums | NI |

3A | Brīvība, drošība un tiesiskums | NI |

3B | Pilsonība | NI |

4. POZĪCIJA | ES kā globāls partneris | NI |

Izņemot: |

Izdevumi starptautisku nolīgumu rezultātā, kurus Eiropas Savienība noslēgusi ar trešām personām | OI |

Iemaksas starptautiskām organizācijām vai iestādēm | OI |

Iemaksas aizdevumu garantijas fonda nodrošināšanai | OI |

5. POZĪCIJA | Administrācija | NI |

Izņemot: |

Pensijas un atlaišanas pabalsti | OI |

Pabalsti un dažādi maksājumi saistībā ar darba izbeigšanu | OI |

Tiesvedības izdevumi | OI |

Zaudējumu atlīdzināšana | OI |

6. POZĪCIJA | Kompensācijas | OI |

IV PIELIKUMS

ZVEJNIECĪBAS NOLĪGUMU IZDEVUMU FINANSĒŠANA

A. Zvejniecības nolīgumu izdevumus finansē no diviem posteņiem, kas ietilpst „zivsaimniecības” politikas jomā (ar atsauci uz budžeta nomenklatūru, kas balstīta uz darbību): a) starptautiskie zvejniecības nolīgumi (11 03 01); b) iemaksas starptautiskās organizācijās (11 03 02). Visi apjomi saistībā ar nolīgumiem un protokoliem, kas būs spēkā attiecīgā gada 1. janvārī, tiks iekļauti 11 03 01 pozīcijā. Visu jauno vai atjaunojamo nolīgumu apjomi, kas stāsies spēkā attiecīgā gada 1. janvārī, tiks ietverti 31 02 41 02 pozīcijā – Rezerves/diferencētās apropriācijas (obligātie izdevumi). | Atjaunināšana |

B. III pielikumā paredzētajā saskaņošanas procedūrā Eiropas Parlaments un Padome mēģinās vienoties par budžeta pozīcijās un rezervē iekļaujamo apjomu, balstoties uz Komisijas priekšlikumu. |

C. Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu sagatavošanu un norisi, ieskaitot ietekmi uz budžetu. Ar zvejniecības nolīgumiem saistītā likumdošanas procesa gaitā iestādes apņemas darīt visu, lai nodrošinātu, ka visas procedūras tiek veiktas pēc iespējas ātrāk. Ja ar zvejniecības nolīgumiem saistītās apropriācijas (ieskaitot rezervi) izrādīsies nepietiekamas, Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniegs nepieciešamo informāciju, lai apmainītos ar viedokļiem trialoga veidā, iespējams, vienkāršotā formā par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Ja nepieciešams, Komisija ierosinās attiecīgus pasākumus. Katru ceturksni Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniegs sīku informāciju par spēkā esošo nolīgumu ieviešanu un atlikušā gada finanšu prognozēm. |

DEKLARĀCIJAS

Deklarācija par struktūrfondu, lauku attīstības un Eiropas Zivsaimniecības fonda korekciju saskaņā ar to ieviešanas apstākļiem

Pēc Komisijas priekšlikuma iestādes var izlemt, ka, pēc 2007. gada 1. janvāra pieņemot jaunos noteikumus un programmas, kas reglamentē struktūrfondus, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu, pirmajā finanšu shēmas gadā neizmantotās apropriācijas varētu pārnest uz nākamajiem gadiem.

[1] KOM(2004) 498.

[2] P6_TA(2005)0224.

[3] P6_TA PROV(2005)0453

[4] Dokuments 15915/05 CADREFIN 268, 19.12.2005.

[5] PE 368.274, B6-0049/2006.

[6] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[7] Šajā nolīgumā daudzgadu finanšu shēma tiek dēvēta arī par finanšu shēmu.

[8] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Šis iestāžu nolīgums jau aizstāja un atzina par novecojušiem šādus dokumentus:- Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1982. gada 30. jūnija kopīgā deklarācija par dažādiem pasākumiem budžeta procedūras uzlabošanai, OV C 194, 28.7.1982., 1. lpp.- Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1993. gada 29. oktobra iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, OV C 331, 7.12.1993., 1. lpp.- Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 6. marta deklarācija par finanšu noteikumu iekļaušanu tiesību aktos, OV C 102, 4.4.1996., 4. lpp.- 1996. gada 12. decembra kopīgā deklarācija par informācijas uzlabošanu budžeta lēmējinstitūcijai par zvejniecības nolīgumiem, OV C 20, 20.1.1997., 109. lpp.- Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas 1997. gada 16. jūlija iestāžu nolīgums par noteikumiem attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas finansēšanu, OV C 286, 22.9.1997., 80. lpp.- Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1998. gada 13. oktobra iestāžu nolīgums par budžeta juridisko pamatu un ieviešanu, OV C 344, 12.11.1998., 1. lpp.

[9] OV C 283, 20.11.2002., 1. lpp.

[10] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[11] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[12] OV C 89, 22.4.1975.