EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021O2256

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/2256 (2021. gada 2. novembris), ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2021/50) (pārstrādāta redakcija)

ECB/2021/50

OV L 454, 17.12.2021, p. 21–31 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2021/2256/oj

17.12.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 454/21


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/2256

(2021. gada 2. novembris),

ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2021/50)

(pārstrādāta redakcija)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu saistībā ar 6. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) (2) jāveic vairāki grozījumi. Skaidrības nolūkā būtu jāatceļ Pamatnostādne (ES) 2015/856 (ECB/2015/12).

(2)

Lai veiktu uzdevumus, kas uzticēti Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un to dalībvalstu nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI), kuras piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā (turpmāk – “VUM”) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ECB un NKI ievēro neatkarības, pārskatatbildības, caurredzamības principus un ievēro visaugstākos profesionālās ētikas un integritātes standartus, tostarp neiecietību pret neatbilstošu uzvedību un aizskarošu izturēšanos. Pārvaldības sistēma, kas aizsargā šos principus un standartus, ir būtiska, lai nodrošinātu VUM uzticamību, un ir būtiska, lai nodrošinātu uzraudzīto iestāžu un Eiropas Savienības pilsoņu uzticēšanos.

(3)

Ņemot to vērā, ECB Padome 2015. gadā pieņēma Pamatnostādni (ES) 2015/856 (ECB/2015/12), kurā noteikti VUM kopējā ētikas regulējuma principi (turpmāk – “VUM ētikas regulējums”), kas nodrošina VUM uzticamību un reputāciju, kā arī sabiedrības pārliecību par ECB un dalībvalstu, kuras piedalās VUM, NKI struktūrvienību locekļu un darbinieku integritāti un objektivitāti.

(4)

ECB Padome uzskata, ka, lai saglabātu visaugstākos profesionālās ētikas un integritātes standartus, jāturpina pilnveidot spēkā esošos kopējos obligātos standartus un noteikumus, kuru mērķis ir novērst iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un VUM nepubliskotas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī novērst un pārvaldīt interešu konfliktus. Šajā nolūkā Padome uzskata, ka ir svarīgi, ka ECB un NKI pieņem pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas, nepubliskotas informācijas ļaunprātīgas izmantošanas vai iespējamiem interešu konfliktiem. Lai gan ECB un NKI jābūt zināmai rīcības brīvībai, nosakot vispiemērotāko regulējumu šādiem pasākumiem, vienlaikus – lai pienācīgi aizsargātu VUM reputāciju – ir svarīgi, lai saskaņotu pasākumu kopums, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par kritiski svarīgiem privātiem finanšu darījumiem, tiktu piemērots vismaz ECB un NKI darbiniekiem, kuri veic VUM uzdevumus. Šie saskaņotie pasākumi būtu jāpiemēro arī tādu iekšējo struktūrvienību locekļiem, kurām ir administratīvas un/vai konsultatīvas funkcijas, kas tieši vai netieši attiecas uz NKI veikto VUM uzdevumu izpildi.

(5)

Lai vēl vairāk aizsargātu uzraudzīto iestāžu un Savienības pilsoņu pārliecību par to, ka ECB un NKI darbinieki, kā arī to struktūrvienību locekļi strādā pilnīgi profesionāli objektīvi, būtu jāizvairās no priekšstata par interešu konfliktu radīšanas. Šajā nolūkā tiem darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem, kuriem ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai, būtu jāprasa ievērot īpašus noteikumus un standartus, veicot privātus finanšu darījumus, jo īpaši, ja šie darījumi saistīti ar regulētām iestādēm.

(6)

Lai gan VUM ētikas regulējums attiecas tikai uz uzraudzības uzdevumu izpildi, lai nodrošinātu NKI un nacionālo centrālo banku (NCB) integritātes un labas pārvaldības standartu pēc iespējas plašāku saskaņotību, ECB Padome pieņēma Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) (3), ar ko nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus (turpmāk – “Eurosistēmas ētikas regulējums”), ko piemēro NCB Eurosistēmas uzdevumu veikšanai.

(7)

Pamatnostādnē (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) noteiktos principus papildināja ECB Padomes apstiprinātā VUM ētikas regulējuma īstenošanas (VĒRI) prakse (4), un tie tika transponēti ECB un NKI pieņemtajos iekšējos noteikumos un praksē. Šī VĒRI prakse, t.sk. jo īpaši īstenošanas prakse Nr. 4 attiecībā uz atbilstības funkciju, jāiekļauj pārskatītajā VUM ētikas regulējumā tādā veidā, kas aizsargā katras NKI organizatoriskās autonomijas principu.

(8)

Lai nodrošinātu, ka VUM ētikas regulējums turpina atspoguļot atbilstīgus standartus un paraugpraksi, kas ņem vērā uzraudzības iestāžu un Savienības iestāžu jaunākos sasniegumus šajā jomā, Pamatnostādne (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) nosaka, ka ECB Padome veic regulāru tās pārskatīšanu. Augsta līmeņa ECB amatpersonu ētikas kodeksa (5) (turpmāk – “vienotais kodekss”) stāšanās spēkā vēl vairāk pastiprināja visu augsta līmeņa ECB struktūrvienību locekļu un to aizstājēju vienotus profesionālās ētikas standartus. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB Padome uzskata par nepieciešamu pielāgot VUM ētikas regulējumā noteiktos esošos standartus.

(9)

Lai nodrošinātu starpiestāžu forumu informācijas apmaiņai par ētikas un atbilstības jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar Pamatnostādnes (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) un Pamatnostādnes (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) īstenošanu, ECB Padome izveidoja Ētikas un atbilstības koordinatoru darba grupu (ĒADG). Ņemot vērā šo jautājumu pieaugošo nozīmi un no izrietošo nepieciešamību censties panākt vērienīgākus standartus VUM līmenī, kā arī atbalstīt VUM ētikas regulējuma saskaņotu īstenošanu, ECB Padome uzskatīja par lietderīgu uzticēt ĒADG paplašinātus pienākumus un pārveidot to par pastāvīgu Ētikas un atbilstības konferenci (ĒAK). Šiem paplašinātajiem pienākumiem būtu jāļauj VUM pienācīgi risināt izaicinājumus, kas saistīti ar integritātes un labas pārvaldības standartu dinamisko raksturu.

(10)

Lai nodrošinātu šo ētikas regulējumu vispārēju saskaņotību, būtu jāturpina pilnveidot un ar vienoto kodeksu saskaņot Pamatnostādnēs (ES) 2015/855 (ECB/2015/11) un (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) izklāstītos galvenos jēdzienus attiecībā uz interešu konfliktiem, dāvanu un viesmīlības apliecinājumu pieņemšanu un aizliegumu ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju. Jo īpaši pirmsnodarbinātības pārbaudes un pēcnodarbinātības ierobežojumi būtu jāattiecina arī uz VUM augstākā līmeņa darbiniekiem, kuri ir tieši pakļauti izpildstruktūrai, lai efektīvi novērstu bažas par “virpuļdurvju” praksi starp uzraudzības iestādēm un privāto sektoru, jo īpaši finanšu tirgus dalībniekiem.

(11)

Lai gan VUM ētikas regulējums attiecas tikai uz uzraudzības uzdevumu izpildi, tomēr vēlams, lai ECB un NKI piemērotu līdzvērtīgus standartus savu struktūrvienību locekļiem, saviem darbiniekiem un citiem, kas veic ar VUM nesaistītus uzdevumus.

(12)

Šīs pamatnostādnes noteikumi neskar piemērojamos nacionākos tiesību aktus, jo īpaši tiesību aktus darba tiesību jomā.

(13)

Šīs pamatnostādnes noteikumiem nebūtu jāierobežo vienotais kodekss un ētiskas rīcības prasības, kas noteiktas konkrētās jomās, kuras atbilst vismaz VUM ētikas regulējuma principiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Piemērošanas joma

1.   Šī pamatnostādne attiecas uz Eiropas Centrālo banku (ECB) un nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI), veicot ECB uzticētos uzraudzības uzdevumus. ECB un NKI iekšējie noteikumi, kas pieņemti, pildot šīs pamatnostādnes noteikumus, attiecas uz to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem.

2.   ECB un NKI cenšas, ciktāl tas juridiski iespējams, attiecināt pienākumus, kas noteikti īstenojot šīs pamatnostādnes normas, uz personām, kuras iesaistītas uzraudzības uzdevumu izpildē, bet kuras nav ECB un NKI darbinieki.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē:

1)

“nacionālā kompetentā iestāde” ir nacionālā kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 2. punktā. Šī definīcija neierobežo nacionālo tiesību aktu regulējumu, kurā konkrēti uzraudzības uzdevumi ir uzticēti NCB, kurai nav NKI statusa. Tādā gadījumā šīs pamatnostādnes atsauces uz NKI attiecas arī uz NCB saistībā ar nacionālajos tiesību aktos tai uzticētajiem uzdevumiem;

2)

“VUM ētikas regulējums” ir šīs pamatnostādnes noteikumi, kurus īstenojušas ECB un NKI;

3)

“nepubliskota informācija” ir informācija neatkarīgi no tās veida, kas attiecas uz ECB un NKI uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildi un kas nav publiskota;

4)

“sensitīva tirgus informācija” ir nepubliskota precīza informācija, kuras publiskošanai varētu būt būtiska ietekme uz aktīvu cenu vai cenām finanšu tirgos;

5)

“darbinieks” ir persona, kurai ir darba attiecības ar ECB vai NKI, izņemot gadījumus, kad šai personai ir uzticēti vienīgi uzdevumi, kas nav saistīti ar uzraudzības uzdevumu izpildi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

6)

“struktūrvienības loceklis” ir ECB vai NKI lēmumu pieņemšanas vai citas iekšējās struktūrienības loceklis, kas nav darbinieks, izņemot gadījumus, kad šim struktūrvienības loceklim ir uzticēti vienīgi uzdevumi, kas nav saistīti ar uzraudzības uzdevumu izpildi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

7)

“regulēta iestāde” ir:

a)

monetārā finanšu iestāde (MFI), kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) (6) 2. panta 1) punkta b) apakšpunktā, izņemot naudas tirgus fondus;

b)

ne-MFI kredītiestāde, kas definēta Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 2. panta 4) punktā;

c)

finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (7) 4. panta 1. punkta 20) apakšpunktā;

d)

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (8) 2. panta 15) punktā;

e)

finanšu konglomerāts, kas definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 14) punktā, uz kuru attiecas ECB papildu uzraudzība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunktu;

8)

“interešu konflikts” ir situācija, kurā personiskās intereses var ietekmēt vai var tikt uzskatītas par tādām, kas ietekmē pienākumu un pienākumu objektīvu izpildi;

9)

“personiskās intereses” ir finansiāls vai nefinansiāls ieguvums vai potenciāls ieguvums darbiniekam vai struktūrvienības loceklim, tostarp – bet ne tikai – ieguvums tuvam ģimenes loceklim (kādam no vecākiem, bērnam, brālim vai māsai), laulātajam vai partnerim;

10)

“īstermiņa tirdzniecība” ir finanšu instrumenta pirkšana un tai sekojoša pārdošana vai pārdošana un tai sekojoša tā paša instrumenta pirkšana 90 kalendāra dienu laikā;

11)

“vēsturiskais aktīvs” ir aizliegtais aktīvs, ko struktūrvienības locekļi vai darbinieki iegādājušies pirms aktīva aizlieguma vai aizlieguma piemērošanas tiem, vai kas nonācis to valdījumā vēlāk tādu apstākļu dēļ, kurus tie nav ietekmējuši;

12)

“priekšrocība” ir dāvana, viesmīlības apliecinājums vai cits ieguvums (finansiāls, natūrā vai cita veida), kas nav nolīgta kompensācija par sniegtajiem pakalpojumiem un uz kuru saņēmējam citādi nav tiesību.

3. pants

Kolīzija ar nacionālajiem noteikumiem un dažādu ētikas regulējumu piemērojamība

1.   Ja piemērojamie nacionālie tiesību akti neļauj NKI īstenot kādu šīs pamatnostādnes noteikumu, tā bez liekas kavēšanās informē ECB un veic saprātīgus pasākumus, kas ir tās rīcībā, lai pārvarētu šķēršļus, ko rada šādi nacionālie tiesību akti, nolūkā panākt šīs pamatnostādnes saskaņotu īstenošanu visā VUM.

2.   Šīs pamatnostādnes noteikumi neskar stingrākus ētikas noteikumus, ko nosaka ECB vai NKI un kas piemērojami to darbiniekiem un to struktūrvienību locekļiem.

II NODAĻA

Ētiskas rīcības standarti

1. DAĻA

VISPĀRĪGIE PRINCIPI

4. pants

Pamatprincipi

1.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, veicot savus pienākumus un īstenojot savu atbildību, to darbinieki un struktūrvienību locekļi ievēro visaugstākos ētikas standartus.

2.   Pildot 1. punktā noteikto pienākumu, ECB un NKI jo īpaši veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbinieki un struktūrvienību locekļi rīkojas godīgi, neatkarīgi, objektīvi, ar cieņu un diskrēti, izvairoties no neatbilstošas uzvedības un aizskarošas izturēšanās, un neņem vērā savas intereses, tādējādi saglabājot un veicinot sabiedrības uzticēšanos VUM.

5. pants

Kontakti ar trešajām personām

ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbinieki un struktūrvienību locekļi, kas tiekas ar ārējām personām, jo īpaši finanšu pakalpojumu nozares pārstāvjiem, a) saglabā neitralitāti un vienlīdzīgu attieksmi kontaktos ar šīm ārējām personām; b) uztur sanāksmju pamatdokumentus; un c) izvairās no jebkādas rīcības, ko varētu uztvert kā tādu, kas ārējām personām sniedz jebkādas priekšrocības, tostarp komerciāla vai prestiža rakstura priekšrocības.

2. DAĻA

INTEREŠU KONFLIKTU NOVĒRŠANA UN PĀRVALDĪBA

6. pants

Interešu konflikti

1.   ECB un NKI izveido mehānismu, lai pārvaldītu situāciju, kurā kandidātam, kurš tiks iecelts par darbinieku, ir interešu konflikts, kas radies, cita starpā, iepriekšējās profesionālās darbības, finanšu turējumu, privāto darbību vai personisko attiecību rezultātā.

2.   ECB un NKI pieņem iekšējos noteikumus, kas prasa to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem darba attiecību laikā izvairīties no situācijām, kuras var izraisīt interešu konfliktu, un ziņot par šādām situācijām. ECB un NKI veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kuros tiek ziņots par interešu konfliktu, tas tiek pienācīgi reģistrēts un ir pieejami un tiek veikti pienācīgi pasākumi, lai izvairītos no šāda konflikta vai mazinātu to, t. sk. atbrīvojot no pienākumiem, kas saistīti ar attiecīgo jautājumu.

3.   ECB un NKI izveido mehānismu, kas ļauj novērtēt un izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, kas rodas to darbinieku un struktūrvienību locekļu pēcnodarbinātības profesionālās darbības rezultātā, tostarp nosaka atbilstīgas paziņošanas prasības un nogaidīšanas periodus.

4.   ECB un NKI, ja vajadzīgs, izveido mehānismu, kas ļauj novērtēt un izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, kas rodas to darbinieku un struktūrvienību locekļu profesionālās darbības rezultātā, tiem esot neapmaksātā atvaļinājumā.

7. pants

Priekšrocību saņemšanas aizliegums

1.   ECB un NKI pieņem iekšējos noteikumus, kas aizliedz to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem pieprasīt, saņemt vai pieņemt apsolījumu saistībā ar priekšrocību saņemšanu viņiem pašiem vai jebkurai citai personai saistībā ar to amata pienākumu veikšanu un atbildības īstenošanu.

2.   ECB un NKI savos iekšējos noteikumos var noteikt atbrīvojumus no 1. punktā noteiktā aizlieguma attiecībā uz priekšrocībām, ko piedāvā centrālās bankas, NKI, Savienības iestādes, struktūras vai aģentūras, starptautiskās organizācijas un valdības aģentūras, kā arī akadēmiskas organizācijas, un attiecībā uz tradicionāli pieņemtām vai niecīgas vērtības priekšrocībām, ko piedāvā privātais sektors, ar nosacījumu, ka pēdējā minētajā gadījumā šīs priekšrocības nav biežas un netiek saņemtas no viena avota. ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie atbrīvojumi neietekmē un nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas ietekmē to darbinieku un struktūrvienību locekļu neatkarību un objektivitāti.

3. DAĻA

DIENESTA NOSLĒPUMS UN NEPUBLISKOTAS INFORMĀCIJAS ĻAUNPRĀTĪGAS IZMANTOŠANAS NOVĒRŠANA

8. pants

Dienesta noslēpums un aizliegums izpaust nepubliskotu informāciju

Ņemot vērā dienesta noslēpuma prasības, kas izriet no Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 37. panta, Regulas (ES) Nr. 1024/2013 27. panta 1. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 53. panta (9), ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbinieki un struktūrvienību locekļi ievēro tiem piemērojamās dienesta noslēpuma prasības un tiem ir aizliegts izpaust nepubliskotu informāciju trešām personām, ja vien tie nav pilnvaroti izpaust šādu informāciju.

9. pants

Aizliegums ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju

1.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem aizliegts ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju.

2.   Aizliegums ļaunprātīgi izmantot nepubliskotu informāciju attiecas vismaz uz nepubliskotas informācijas izmantošanu: a) privātiem finanšu darījumiem savā vārdā vai trešo personu vārdā; un b) lai ieteiktu vai mudinātu trešās personas rīkoties saistībā ar šo nepubliskoto informāciju.

10. pants

Vispārīgi principi attiecībā uz privātiem finanšu darījumiem

ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem tiek prasīts, veicot privātus finanšu darījumus savā vārdā vai jebkuras trešās personas vārdā, ievērot piesardzību, īstenot savaldību un tos veikt vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumu periodā.

11. pants

Īpaši ierobežojumi attiecībā uz kritiski svarīgiem privātiem finanšu darījumiem

1.   Ņemot vērā efektivitātes, lietderības un proporcionalitātes apsvērumus, ECB un NKI pieņem iekšējos noteikumus, kas piemērojami darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem, kuriem VUM uzdevumu izpildē ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai, izņemot vienreizēju informāciju (turpmāk – “personas ar piekļuvi sensitīvai tirgus informācijai”), ieviešot 2. punktā noteiktos īpašos ierobežojumus attiecībā uz privātiem finanšu darījumiem, kas ir vai var tikt uzskatīti par cieši saistītiem ar VUM uzdevumu izpildi (turpmāk – “kritiski svarīgi privāti finanšu darījumi”).

2.   Šī panta 1. punktā minētie iekšējie noteikumi:

a)

aizliedz kritiski svarīgus privātus finanšu darījumus ar:

i)

pašu kapitāla un parāda instrumentiem, ko emitējušas regulētas iestādes;

ii)

atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar regulētas iestādes emitētiem pašu kapitāla un parāda instrumentiem;

iii)

tādu kolektīvo ieguldījumu shēmu ieguldījumu apliecībām, kurām ir noteikta ieguldījumu politika, kas vērsta tikai uz regulētām iestādēm; un

b)

ja vajadzīgs, ierobežo citus kritiski svarīgus privātus finanšu darījumus; un

c)

ierobežo īstermiņa tirdzniecību.

3.   Ņemot vērā efektivitātes, lietderības un proporcionalitātes apsvērumus, iekšējie noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 2. punkta b) un c) apakšpunktu, var ietvert vienu vai vairākus šādus ierobežojumus attiecīgajam darījumam:

a)

aizliegums;

b)

prasība, kas nosaka iepriekšējas atļaujas saņemšanu

c)

prasība, kas nosaka ex ante vai ex post ziņošanu;

d)

embargo periods, kurā šādu darījumu neveic.

4.   ECB un NKI savos iekšējos noteikumos: i) nosaka, ka personas, kurām ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai, ziņo par saviem vēsturiskajiem aktīviem ikreiz, kad šo aktīvu turējums rada interešu konfliktu, tām iesaistoties VUM uzdevumos; un ii) izveido mehānismu, lai nodrošinātu, ka interešu konflikti, kas rodas no vēsturiskiem aktīviem, tiek atrisināti saprātīgā laikposmā, tostarp, nosakot iespēju pieprasīt, ka vēsturiskie aktīvi, kas rada jebkādus interešu konfliktus, tiek pārdoti saprātīgā laikposmā. ECB un NKI savos iekšējos noteikumos var paredzēt, ka var tikt paturēti vēsturiskie aktīvi, kas nerada interešu konfliktus.

5.   ECB un NKI savos iekšējos noteikumos nosaka nosacījumus un aizsargmehānismus, saskaņā ar kuriem personas, kurām ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai un kuras savu privāto finanšu darījumu pārvaldību uztic neatkarīgām trešajām personām saskaņā ar aktīvu pārvaldības rakstisku līgumu, tiek atbrīvotas no šajā pantā noteiktajiem īpašajiem ierobežojumiem.

6.   ECB un NKI var pieņemt iekšējos noteikumus, kas piemēro šajā pantā noteiktos ierobežojumus saviem darbiniekiem un struktūrvienību locekļiem, kas nav personas, kurām ir piekļuve sensitīvai tirgus informācijai.

7.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, pielāgojot savus iekšējos noteikumus, kas nosaka īpašus ierobežojumus kritiski svarīgiem privātiem finanšu darījumiem, kā minēts 2. punktā, lai atspoguļotu ECB Padomes lēmumus.

III NODAĻA

Sadarbība un VUM ētikas regulējuma īstenošana

12. pants

Neatkarīgas ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcijas

1.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām ir īpaša ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija, kas ir galvenā riska pārvaldības funkcija, lai palīdzētu savām lēmējinstitūcijām VUM ētikas regulējuma īstenošanā. Ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcijai ir atbilstošs statuss, pilnvaras un neatkarība, kas nepieciešama tās uzdevumu veikšanai. Tā tieši – hierarhiski vai funkcionāli – pakļauta augstākajam vadības līmenim ECB vai attiecīgajā NKI. Tai nodrošina pietiekamus resursus, lai tā varētu veikt savus uzdevumus, sekot līdzi attiecīgajām norisēm un nodrošināt savu speciālo zināšanu aktualitāti.

2.   Ētikas un/vai atbilstības nodrošināšnas funkcijas pienākumi saistībā ar VUM ētikas regulējumu ietver: a) padomu un norādījumu sniegšanu par VUM ētikas regulējuma interpretāciju un piemērošanu; b) izpratnes veicināšanu un obligātas apmācības veikšanu; c) atbilstības risku apzināšanu un novērtēšanu; d) atbilstības uzraudzību un pārbaudi; e) ziņošanu par neatbilstības gadījumiem; f) ECB vai attiecīgās NKI iekšējo noteikumu un prakses izstrādi vai dalību to izstrādē; un g) ECB vai attiecīgās NKI gada ziņojuma sagatavošanu, kā minēts 15. panta 1. punktā.

3.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija tiek pienācīgi un laikus iesaistīta to jautājumu risināšanā, kas var ietekmēt VUM ētikas regulējumu.

4.   ECB un NKI ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija informāciju, kas iegūta, pildot savus pienākumus, apstrādā, ievērojot vislielāko konfidencialitāti, un apstrādā un glabā visus personas datus saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

5.   Gadījumos, kuros ECB un NKI ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija veic un pilda citus uzdevumus un pienākumus, ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi uzdevumi un pienākumi ir saderīgi ar ētikas un/vai atbilstības nodrosināšanas funkciju vai tās organizatoriskās vienības uzdevumiem un pienākumiem, ar kuru ētikas un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcija ir organizatoriski saistīta.

13. pants

Noteikumu ievērošanas kontrole

1.   ECB un NKI izveido mehānismus, kas kontrolē kā tiek ievēroti noteikumi, ar kuriem īsteno šo pamatnostādni. Kontrole jo īpaši ietver to iekšējo noteikumu ievērošanu, ar kuriem īsteno īpašos ierobežojumus, ko piemēro kritiskiem privātiem finanšu darījumiem, kas noteikti 11. pantā, un attiecīgos gadījumos regulāras un/vai ad hoc atbilstības pārbaudes.

2.   Noteikumu ievērošanas kontrole neierobežo iekšējos noteikumus, kas paredz iekšējo izmeklēšanu gadījumos, ja ir aizdomas par to, ka darbinieks vai struktūrvienības loceklis pārkāpis noteikumus, ar kuriem īsteno šo pamatnostādni.

14. pants

Ziņošana par noteikumu neievērošanu un turpmākie pasākumi

1.   ECB un NKI pieņem iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu, kā arī iekšējās procedūras ziņošanai par gadījumiem, kuros netiek ievēroti šīs pamatnostādnes īstenošanas noteikumi. Šādi iekšējie noteikumi un procedūras ietver pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību personām, kas ziņo par noteikumu neievērošanas gadījumiem.

2.   ECB un NKI veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iespējamie noteikumu neievērošanas gadījumi tiek pārbaudīti, t.sk. tiek attiecīgi piemēroti proporcionāli disciplinārie pasākumi saskaņā ar piemērojamiem disciplinārajiem noteikumiem un procedūrām.

3.   ECB un NKI par visiem būtiskiem incidentiem, kas saistīti ar neatbilstību to iekšējiem noteikumiem, ar kuriem īsteno šo pamatnostādni, ar Organizācijas attīstības komitejas un Uzraudzības valdes starpniecību bez liekas kavēšanās ziņo ECB Padomei saskaņā ar piemērojamām iekšējām procedūrām un vienlaikus informē Revīzijas komiteju un ĒAK.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

15. pants

Pārskatu sniegšana un izvērtēšana

1.   ECB un NKI nosūta ĒAK gada pārskatu par šīs pamatnostādnes īstenošanu, kura mērķis ir apmainīties ar informāciju par šīs pamatnostādnes īstenošanu un sagatavot nākamos pārskatus un/vai veicināt kopīgu pieeju izstrādi, kā minēts 12. panta 2. punktā.

2.   ECB Padome pārskata šo pamatnostādni vismaz reizi trijos gados no dienas, kurā bija jāpiemēro pamatnostādnes īstenošanas noteikumi un pasākumi, kā noteikts 17. panta 2. punktā, vai pēc ĒAK ieteikuma.

16. pants

Atcelšana

1.   Ar šo tiek atcelta Pamatnostādne (ES) 2015/856 (ECB/2015/12).

2.   Atsauces uz Pamatnostādni (ES) 2015/856 (ECB/2015/12) uzskata par atsaucēm uz šo pamatnostādni, un tās lasa saskaņā ar atbilstību tabulu šīs pamatnostādnes pielikumā.

17. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo NKI.

2.   ECB un NKI veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šo pamatnostādni un panāktu atbilstību tai, un piemēro pamatnostādnes īstenošanas noteikumus un pasākumus ar 2023. gada 1. jūniju. NKI informē ECB par jebkuriem šķēršļiem šīs pamatnostādnes īstenošanai un ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī paziņo ECB par dokumentiem un līdzekļiem, kas saistīti ar šiem pasākumiem.

18. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta ECB un NKI.

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 2. novembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/856 (2015. gada 12. marts), ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2015/12) (OV L 135, 2.6.2015., 29. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/855 (2015. gada 12. marts), ar ko nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus un atceļ Pamatnostādni ECB/2002/6 par obligātajiem standartiem, kas Eiropas Centrālai bankai un valstu centrālajām bankām jāievēro, veicot monetārās politikas darbības un ārvalstu valūtas maiņas darbības ar ECB ārvalstu valūtas rezervēm un pārvaldot ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvus (ECB/2015/11) (OV L 135, 2.6.2015., 23. lpp.).

(4)  VUM ētikas regulējuma īstenošanas prakse, 2015. gada 12. marts, pieejama EUR-Lex.

(5)  Augsta līmeņa Eiropas Centrālās bankas amatpersonu ētikas kodekss (OV C 89, 8.3.2019., 2. lpp.).

(6)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).


PIELIKUMS

Atbilstību tabula

Pamatnostādne (ES) 2015/856 (ECB/2015/12)

Šī pamatnostādne

1. pants

2. pants

2. pants

1. pants

3. pants

/

4. pants

/

5. pants

13. pants

6. pants

14. pants

7. pants

9. pants

8. pants

11. pants

9. pants

6. pants

10. pants

7. pants

11. pants

17. pants

12. pants

15. pants

13. pants

18. pants


Top