EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017D1283

Komisijas Lēmums (ES) 2017/1283 (2016. gada 30. augusts) par valsts atbalstu SA.38373 (2014/C) (ex 2014/NN) (ex 2014/CP), ko Īrija ir sniegusi Apple (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 5605) (Dokuments attiecas uz EEZ. )

C/2016/5605

OV L 187, 19.7.2017, p. 1–110 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2017/1283/oj

19.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/1


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/1283

(2016. gada 30. augusts)

par valsts atbalstu SA.38373 (2014/C) (ex 2014/NN) (ex 2014/CP), ko Īrija ir sniegusi Apple

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 5605)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc ieinteresēto personu uzaicināšanas iesniegt piezīmes saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem (1) un ņemot vērā šīs piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2013. gada 12. jūnija vēstulē pieprasīja Īrijai sniegt informāciju par tās nodokļu nolēmumu praksi (2). Proti, Komisija pieprasīja informāciju par visiem nolēmumiem, ko Īrija piešķīrusi Apple grupas uzņēmumiem Apple Operations International (turpmāk: “AOI”), Apple Sales International (turpmāk: “ASI”) un Apple Operations Europe (turpmāk: “AOE”). Komisija arī pieprasīja iesniegt orientējošu sarakstu (vismaz piecus piemērus), kurā uzskaitīti Īrijas rezidentuzņēmumi vai ārvalstu sabiedrību pastāvīgās iestādes, kas Īrijā gūst nodokļu nolēmumu sniegtās priekšrocības par līdzīgām darbībām.

(2)

Īrija 2013. gada 9. jūlija vēstulē iesniedza Komisijai prasīto informāciju. Īrija savā vēstulē norādīja, ka Īrijas nodokļu administrācija (turpmāk: “Īrijas Ieņēmumu dienests”) bija izdevusi nolēmumus nerezidentuzņēmumiem saistībā ar peļņas sadali to Īrijas filiālēm deviņos gadījumos. Minētie deviņi uzņēmumi ir šādi: uzņēmums [A] (*1), uzņēmums [B], uzņēmums [C1], uzņēmums [D], uzņēmums [E], uzņēmums [F], uzņēmums [G1], uzņēmums [G2] un uzņēmums [G3].

(3)

Komisija 2013. gada 26. augusta vēstulē pieprasīja iesniegt nolēmumus, ko Īrijas Ieņēmumu dienests ir izdevis šiem deviņiem uzņēmumiem. Tā pieprasīja arī visus nolēmumus, ko Īrijas Ieņēmumu dienests izdevis 2010., 2011. un 2012. gadā. Īrija 2013. gada 25. septembrī iesniedza deviņiem uzņēmumiem izdotos nolēmumus, kā arī 2010., 2011. un 2012. gadā izdotos nolēmumus; pēdējie minētie bija nedaudzas iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu (turpmāk: “APA”), tostarp divpusējās APA.

(4)

Komisija 2013. gada 21. oktobra vēstulē pieprasīja Īrijai iesniegt nolēmumus, ko Īrijas Ieņēmumu dienests bija izdevis 1991. un 2007. gadā ASI un AOE, un visus būtiskos elementus, pamatojoties uz kuriem tika gatavoti pieprasījumi Īrijas Ieņēmumu dienestam šo nolēmumu saņemšanai, proti, uzņēmumu nodokļu konsultanta ziņojumus, kas kalpo par pamatu šiem nolēmumiem. Komisija pieprasīja arī informāciju par visiem Apple grupas uzņēmumiem, kas ir nodokļu rezidenti Īrijā, tostarp visus spēkā esošos nolēmumus, kas Īrijā izdoti šiem Apple grupas uzņēmumiem, un šo uzņēmumu 2010., 2011. un 2012. gada nodokļu deklarācijas. Īrijas iestādes 2013. gada 21. novembrī iesniedza prasīto informāciju, tostarp 1991. un 2007. gadā izdotos nolēmumus ASI un AOE, kā arī 2. apsvērumā uzskaitīto deviņu uzņēmumu nodokļu deklarācijas.

(5)

Komisija 2014. gada 24. janvāra vēstulē pieprasīja skaidrojumu par Īrijas 2013. gada 25. septembrī iesniegtajiem nolēmumiem. Komisija pieprasīja Īrijai iesniegt arī visus nolēmumus par peļņas sadali, kas izdoti kopš 2004. gada, un visus nolēmumus, kas izdoti pirms šā datuma un joprojām ir spēkā, kā arī visus būtiskos elementus, pamatojoties uz kuriem šie nolēmumi izdoti.

(6)

Īrija 2014. gada 6. martā iesniedza papildu nolēmumus par peļņas sadali attiecībā uz uzņēmumiem, kuru pieprasījumus bija skatījusi Īrijas Ieņēmumu dienesta Lielo lietu nodaļa. Īrija iesniedza nolēmumus, sarakstes dokumentu kopiju, ko Īrija saņēmusi no uzņēmuma vai tā nodokļu konsultanta, pamatojoties uz ko tika lūgts nolēmums, un Īrijas Ieņēmumu dienesta atbildes kopiju. Šī informācija tika iesniegta par desmit uzņēmumiem: uzņēmumu [H], uzņēmumu [I], uzņēmumu [C2], uzņēmumu [J], uzņēmumu [K], uzņēmumu [D], uzņēmumu [L], uzņēmumu [M], uzņēmumu [N] un uzņēmumu [O] (3). Īrija arī norādīja, ka informācija par uzņēmumu [K] tika iesniegta iepriekšējā atbildē.

(7)

Komisija 2014. gada 7. marta vēstulē informēja Īriju, ka tā veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai nodokļu nolēmumi, ko Īrijas Ieņēmumu dienests bija izdevis 1991. un 2007. gadā ASI un AOE, ir jauns atbalsts, un aicināja Īrijas iestādes iesniegt piezīmes par šāda atbalsta saderību. Norādot, ka Komisija 2013. gada 21. oktobra vēstulē jau bija pieprasījusi visus būtiskos elementus, pamatojoties uz kuriem izdoti šie nolēmumi, Komisija aicināja Īriju sniegt jebkādu papildu informāciju attiecībā uz nodokļu režīmu, kas tika piemērots ar šiem nolēmumiem, kā arī Apple grupā ietilpstošo Īrijas uzņēmumu nodokļu deklarācijas. Īrija 2014. gada 25. martā iesniedza ASI un AOE grupas nodokļu deklarācijas par laiku no 2004. līdz 2010. gadam.

(8)

Īrijas iestādes 2014. gada 1. un 28. maija vēstulē pauda bažas, ka Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk: “ESAO”) apspriedēs var tikt izpausta konfidenciāla nodokļu maksātāju informācija. 2014. gada 6. jūnija vēstulē Komisija reaģēja uz šīm bažām, paskaidrojot, ka Komisijas un ESAO apspriedes bija vispārīgas un ka ESAO netika izpausta konfidenciāla nodokļu maksātāju informācija.

(9)

Komisija saskaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu 2014. gada 11. jūnijā pieņēma lēmumu sākt formālo izmeklēšanas procedūru par 1991. un 2007. gada nolēmumiem, ko Īrijas Ieņēmumu dienests izdevis ASI un AOE, pamatojoties uz to, ka šie nolēmumi varētu būt valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (turpmāk – “lēmums par procedūras sākšanu”).

(10)

Īrija 2014. gada 5. septembra vēstulē iesniedza savas piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(11)

Lēmums par procedūras sākšanu 2014. gada 17. oktobrī tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī  (4), un tajā ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savas piezīmes par Komisijas izmeklēšanu. 2014. gada 17. novembra vēstulē Komisija saņēma Apple piezīmes. Piezīmēm tika pievienots ad hoc peļņas sadales ziņojums, ko bija sagatavojis tās nodokļu konsultants [Apple nodokļu konsultants] (turpmāk – “[Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojums”). Piezīmes bija iesnieguši arī Ibec  (5) un Oxfam, un kopīgu vēstuli bija iesniegušas vairākas nozaru organizācijas (6).

(12)

2015. gada 9. janvārī notika sanāksme, kurā piedalījās Komisijas dienesti un Apple pārstāvji un kurā Apple skaidroja Komisijai savu jauno korporatīvo struktūru Īrijā. 2015. gada 19. janvāra elektroniskajā vēstulē Apple iesniedza Komisijai apkopojumu par Īrijā pārstrukturētajiem Apple pamatelementiem (..), kā bija noteikts 2015. gada 9. janvāra sanāksmē.

(13)

Īrija 2015. gada 30. janvārī un 2015. gada 11. martā iesniedza savus apsvērumus par trešo pušu piezīmēm, kuras Komisija bija saņēmusi saistībā ar lēmumu par procedūras sākšanu.

(14)

Komisija 2015. gada 4. februāra vēstulē pieprasīja Īrijas viedokli par Apple jauno korporatīvo struktūru Īrijā, kā arī visu rakstisko viedokļu apmaiņu starp Īrijas Ieņēmumu dienestu un Apple par šo jauno korporatīvo struktūru. Īrija uz šo pieprasījumu atbildēja ar 2015. gada 25. februāra vēstuli, kurā tā sniedza visu pieprasīto rakstveida saraksti un Īrijas Ieņēmumu dienesta un Apple2014. gada 11. decembra konferences zvana piezīmes. Turklāt Īrija lūdza Komisijai sīkāk paskaidrot dažus aspektus attiecībā uz izmeklēšanu par 1991. un 2007. gada nodokļu nolēmumiem, kas saskaņā ar Īrijas teikto, šķiet, tiek veikta, balstoties uz Komisijas nepareizu priekšstatu par piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

(15)

Komisija 2015. gada 5. marta vēstulē nosūtīja Īrijai pieprasījumu sniegt informāciju par procentu ienākumiem, kas tika norādīti ASI un AOE finanšu pārskatos, un šo ienākumu sadali ASI un AOE iekšienē. Turklāt Komisija pieprasīja informāciju par to, kā tiek pārvaldītas intelektuālā īpašuma licences, kas ir ASI un AOE turējumā saistībā ar Apple produkcijas iepirkumiem, ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu ārpus abiem Amerikas kontinentiem (turpmāk – “Apple IĪ licences”), un vai Apple grupas darbinieki bija iesaistīti šajā pārvaldībā. Īrija atbildēja ar 2015. gada 15. aprīļa vēstuli, kurā sniedza visu pieprasīto informāciju, tostarp Apple iesniegto pielikumu. Otrā tajā pašā dienā sūtītā vēstulē Īrija piekrita tikties ar Komisiju.

(16)

Komisija 2015. gada 17. aprīlī nosūtīja Īrijai vēstuli, atbildot uz tās 2015. gada 25. februāra pieprasījumu sniegt skaidrojumu par dažiem aspektiem attiecībā uz 1991. un 2007. gada nolēmumu izmeklēšanu (turpmāk – “2015. gada 17. aprīļa vēstule”). Komisija pieprasīja Īrijai pārsūtīt šīs vēstules kopiju Apple.

(17)

2015. gada 22. aprīlī notika Komisijas dienestu un Apple sanāksme. Šajā sanāksmē, kuras galvenā tēma bija ASI un AOE peļņas sadalījums, piedalījās Īrija.

(18)

Komisija 2015. gada 23. aprīļa elektroniskajā vēstulē uzaicināja Apple iesniegt piezīmes par 2015. gada 17. aprīļa vēstuli. Turklāt Komisija pieprasīja Apple iesniegt ASI valdes protokolu par periodu, attiecībā uz kuru iepriekš bija sniegts AOE valdes protokols.

(19)

Ar 2015. gada 4. maija vēstulēm Īrija un Apple atbildēja uz 2015. gada 17. aprīļa vēstuli. 2015. gada 7. maijāApple vēstule tika pārsūtīta Īrijai piezīmju izteikšanai.

(20)

2015. gada 7. maijā notika Komisijas dienestu un Īrijas sanāksme.

(21)

2015. gada 20. maijā Īrija sniedza piezīmes par Apple apsvērumiem saistībā ar 2015. gada 17. aprīļa vēstuli.

(22)

Atbildot uz Komisijas 2015. gada 23. aprīļa elektronisko vēstuli, Apple2015. gada 27. maijā iesniedza visus ASI un AOE valžu protokolus un rezolūcijas par attiecīgo periodu.

(23)

Komisija 2015. gada 9. jūlija elektroniskajā vēstulē nosūtīja Īrijai 2015. gada 7. maija sanāksmes protokola projektu un aicināja Īriju piekrist šim protokolam vai ierosināt tā izmaiņas.

(24)

Īrija savā 2015. gada 17. jūlija atbildē uz Komisijas 2015. gada 9. jūlija elektronisko vēstuli jo īpaši norādīja, ka tā uzskata, ka protokola projektā nav precīzi vai vispusīgi reģistrēta 2015. gada 7. maija sanāksme. Īrija iesniedza savus apsvērumus par sanāksmi un atkārtoja savus argumentus, ko bija izteikusi 2015. gada 4. maija vēstulē. Turklāt Īrija pievienoja atzinumu, ko bija sagatavojis god. John D. Cooke (turpmāk – “Cooke atzinums”). 2015. gada 28. jūlija vēstulē Komisija atbildēja uz Īrijas 2015. gada 17. jūlija vēstuli.

(25)

Īrija 2015. gada 14. augusta vēstulē sniedza savas piezīmes par 2015. gada 7. maija sanāksmes protokolu.

(26)

Apple2015. gada 7. septembra vēstulē sniedza savas piezīmes par 2015. gada 7. maija sanāksmes protokolu. Apple iesniedza arī atzinumu, ko bija sagatavojis profesors [Apple konsultants] (turpmāk – “[Apple konsultanta] atzinums”).

(27)

Komisija 2015. gada 11. novembra vēstulē pieprasīja Īrijai sniegt sīkāku skaidrojumu par ASI, AOE un Apple Distribution International (turpmāk – “ADI”) darbībām, lai labāk saprastu, kādas funkcijas un kādus riskus ir uzņēmušies ASI un AOE galvenie biroji un to attiecīgās Īrijas filiāles.

(28)

Pēc vairākkārtējas vēstuļu apmaiņas starp Īriju un Komisiju 2015. gada 25. novembrī, 2015. gada 27. novembrī un 2015. gada 2. decembrī par informācijas pieprasījuma jomu un atbildes sniegšanas termiņu Īrija 2015. gada 8. decembra vēstulē daļēji sniedza prasīto informāciju. Šajā vēstulē Īrija norādīja, ka trūkstošo informāciju varētu iesniegt vēlāk un ka Apple nodarbojas ar prasītās informācijas vākšanu. Minētajā vēstulē tā izteica arī savas bažas par to, kādā veidā tiek veikta izmeklēšana.

(29)

2016. gada 21. janvārī notika sanāksme, kurā piedalījās Apple Inc. galvenais izpildbirojs (turpmāk – “Apple izpilddirektors”), Cook k-gs un komisāre konkurences jautājumos Vestager k-dze un kurā klāt bija arī Īrija. 2016. gada 25. janvāra vēstulē Apple izpilddirektors sniedza sīkāku skaidrojumu par Apple2016. gada 21. janvāra sanāksmē ierosinātajiem jautājumiem. Komisāre konkurences jautājumos uz šo vēstuli atbildēja ar 2016. gada 29. februāra vēstuli.

(30)

Atbildot uz Komisijas 2015. gada 11. novembra pieprasījumu, Īrija 2016. gada 29. janvāra vēstulē sniedza papildu informāciju.

(31)

Īrija 2016. gada 17. februāra vēstulē vēlreiz izteica savas bažas par to, kādā veidā notiek izmeklēšana, norādot, ka tā uzskata – Komisija ir pārkāpusi procesuālā taisnīguma noteikumus un aizstāvības tiesības.

(32)

Apple2016. gada 18. februāra vēstulē iesniedza papildu skaidrojumus par 2016. gada 21. janvāra sanāksmē ierosinātajiem jautājumiem. Apple iesniedza arī 2014. gada 17. novembrī reizē ar piezīmēm par lēmumu par procedūras sākšanu iesniegtā [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojuma aktualizēto versiju (turpmāk – “otrais [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojums”). Šajā vēstulē Apple norādīja, ka tā bija sapratusi, ka lēmumā par procedūras sākšanu tika apstrīdēta peļņas sadale ASI un AOE Īrijas filiālēm.

(33)

Īrija 2016. gada 18. februāra vēstulē iesniedza pēc savas iniciatīvas pasūtīto ad hoc peļņas sadales ziņojumu, ko bija sagatavojis Pricewaterhouse Cooper (turpmāk – “PwC ad hoc ziņojums”), kurā saskaņā ar Īrijas teikto tiek apstiprināts Īrijas uzskats, ka peļņas sadale ASI un AOE Īrijas filiālēm, ko bija apstiprinājis Īrijas Ieņēmumu dienests 1991. un 2007. gada nodokļu nolēmumos, atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.

(34)

Komisija 2016. gada 8. marta vēstulē (..) pieprasīja papildu (..) informāciju (..). Komisija arī atbildēja uz Īrijas 2016. gada 17. februāra vēstulē paustajām bažām par izmeklēšanas jomu, paskaidrojot, ka izmeklēšanas priekšmets ir pārbaudīt, vai peļņas sadale ASI un AOE Īrijas filiālēm, kas tika apstiprināta ar 1991. un 2007. gada nodokļu nolēmumiem, ir uzskatāma par valsts atbalstu.

(35)

Apple2016. gada 14. martā (..) nosūtīja vēl vienu vēstuli, kurā pauda (..) bažas par procesa taisnīgumu. Komisija atbildēja uz šo vēstuli 2016. gada 20. aprīlī un savas vēstules kopiju nosūtīja Īrijai. Atbildot uz Komisijas 2016. gada 20. aprīļa vēstuli, Apple nosūtīja vēstuli Komisijai 2016. gada 6. maijā. Komisija atbildēja uz 2016. gada 6. maija vēstuli 2016. gada 22. jūlijā un savas vēstules kopiju nosūtīja Īrijai. Atbildot uz Komisijas 2016. gada 22. jūlija vēstuli, Apple2016. gada 24. augustā nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā pauda bažas par procesa taisnīgumu.

(36)

Īrija 2016. gada 23. martā nosūtīja Komisijai divas vēstules. Pirmajā vēstulē Īrija iesniedza daļu no informācijas, ko Komisija bija pieprasījusi savā 2016. gada 8. marta vēstulē, un norādīja, ka atlikušo informāciju varētu iesniegt 2016. gada 22. aprīlī. Savā otrajā vēstulē Īrija vēlreiz pauda bažas par procesa taisnīgumu.

(37)

Ar 2016. gada 22. aprīļa vēstuli Īrija iesniedza 2016. gada 22. aprīļa vēstuli no Apple, ar kuru Īrija sniedza Komisijai informāciju, atbildot uz Komisijas 2015. gada 11. novembra un (..) 2016. gada 8. marta informācijas pieprasījumu.

(38)

Īrija 2016. gada 24. maijā sniedza papildu informāciju, lai papildinātu 2016. gada 22. aprīlī iesniegto vēstuli. Šī informācija bija iepriekš neiesniegtie ASI un AOE valdes protokoli.

2.   FAKTI UN TIESISKAIS REGULĒJUMS

(39)

Šis lēmums attiecas uz diviem Īrijas Ieņēmumu dienesta nodokļu nolēmumiem, kas pieņemti 1991. gada 29. janvārī un 2007. gada 23. maijā par labu ASI un AOE (turpmāk – “apstrīdētie nodokļu nolēmumi”). Apstrīdētie nodokļu nolēmumi apstiprina metodes, ko ASI un AOE izmanto, lai sadalītu peļņu savām attiecīgajām Īrijas filiālēm. Apstrīdētie nodokļu nolēmumi ļauj ASI un AOE noteikt savas uzņēmuma peļņas nodokļa ikgadējās saistības Īrijā, piemērojot peļņas sadales metodes, ko apstiprinājis Īrijas Ieņēmumu dienests minētajos nolēmumos. 1991. gada nolēmums bija spēkā līdz 2007. gadam, pēc tam tas tika aizstāts ar 2007. gada nolēmumu. 2007. gada nolēmums bija spēkā līdz brīdim, kad Īrijā tika izveidota Apple jaunā korporatīvā struktūra. Saskaņā ar Apple iesniegto informāciju pēdējais finanšu gads, uz kuru attiecas 2007. gada nolēmums, ir 2014. gads, kas beidzas 2014. gada 27. septembrī.

2.1.   APSTRĪDĒTO NODOKĻU NOLĒMUMU LABUMA GUVĒJI

2.1.1.   APPLE GRUPA

(40)

Apple grupā ietilpst Apple Inc. un visi uzņēmumi, ko kontrolē Apple Inc. (turpmāk kopā saukti – “Apple”). Apple galvenais birojs atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs (turpmāk – “ASV”).

(41)

Apple projektē, ražo un laiž tirgū mobilās sakaru un plašsaziņas ierīces, personālos datorus un portatīvos digitālos mūzikas atskaņotājus. Tā pārdod dažādas saistītās programmatūras, pakalpojumus, perifērās iekārtas, tīkla risinājumus un trešo pušu digitālo saturu un lietotnes. Apple pārdod savu produkciju visā pasaulē ar mazumtirdzniecības veikalu, interneta veikalu un tiešās tirdzniecības personāla starpniecību, kā arī izmantojot trešo personu mobilo tīklu operatorus, vairumtirgotājus, mazumtirgotājus un pievienotās vērtības tālākpārdevējus. Turklāt Apple, izmantojot savus interneta un mazumtirdzniecības veikalus, pārdod trešo personu dažādu produkciju, kas savietojama ar Apple produkciju, tostarp lietojumprogrammatūru, dažādu aprīkojumu un perifērās iekārtas.

(42)

Apple pārdod produkciju patērētājiem, uzņēmumiem un valdībām visā pasaulē. Apple vada savu uzņēmējdarbību galvenokārt ģeogrāfiski. Ģeogrāfiskās zonas, par kurām tiek gatavoti pārskati, ir abi Amerikas kontinenti, Eiropa (7), Japāna, Lielķīna un pārējā Āzijas Klusā reģiona daļa.

(43)

2015. gadā Apple neto pārdošana pasaulē bija USD 233,7 miljardi un neto ienākums bija USD 53,4 miljardi (8). Saskaņā ar 2015. gada 26. septembra datiem Apple ar ārvalstu filiāļu starpniecību (9) turēja USD 186,9 miljardus naudā, naudas ekvivalentos un tirgojamos vērtspapīros. Šī summa pamatā atbilst ārvalstīs gūtajai peļņai, kas nebija apliekama ar nodokli (10).

(44)

Apple globālā uzņēmējdarbība ir strukturēta ap galvenajām funkcionālajām jomām, ko centralizēti pārvalda un vada ASV Kupertino (Cupertino) pilsētā bāzēta administrācija. Apple grupas galvenās funkcionālās jomas ir pētniecība un attīstība (turpmāk – “R&D”), tirgdarbība, ekspluatācija, pārdošana un vispārējā vadība un administrācija.

2.1.2.   APPLE STRUKTŪRA ĪRIJĀ

(45)

Apple grupā ietilpst Īrijā reģistrētas sabiedrības. Apple grupas uzņēmumus, kas reģistrēti Īrijā, var iedalīt Īrijā reģistrētos uzņēmumos, kas ir arī nodokļu rezidenti Īrijā, piemēram, ADI, Apple Operations un Apple Sales Ireland, un Īrijā reģistrētos uzņēmumos, kas nav nodokļu rezidenti Īrijā, piemēram, AOI, ASI un AOE.

(46)

No Apple grupas uzņēmumiem, kas ir reģistrēti un ir arī nodokļu rezidenti Īrijā ar darbiniekiem Īrijā, ASI ir noslēdzis līgumu ar uzņēmumu ADI par Apple produkcijas izplatīšanu ārpus Amerikas kontinentiem, Apple Operations iegādājas instrumentālu aprīkojumu, ko izmanto ražotāji, un sagādā komponentus no piegādātājiem, ko pārdod ražotājiem, un Apple Sales Ireland sniedz Apple Sales programmu vietējo nodrošinājumu Īrijā.

(47)

No Apple grupas uzņēmumiem, kas ir reģistrēti, bet nav nodokļu rezidenti Īrijā, ASI ir meitasuzņēmums, kas pilnībā pieder AOE, kurš savukārt ir meitasuzņēmums, kas pilnībā pieder AOI, kurš savukārt ir meitasuzņēmums, kas pilnībā pieder ASV reģistrētai sabiedrībai Apple Inc. (11) AOE un ASI Īrijā darbojas ar filiāļu starpniecību. Šī korporatīvā struktūra ir parādīta 1. attēlā.

1. attēls

Apple korporatīvā struktūra Īrijā

Image

2.1.3.   ASI UN AOE NAV NODOKĻU REZIDENTI

(48)

Ja uzņēmums ir reģistrēts saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem un/vai centrāli vadīts un kontrolēts Īrijā, parasti tiek uzskatīts, ka tas ir nodokļu rezidents Īrijā, un tāpēc tam ir jāmaksā uzņēmuma peļņas nodoklis par peļņu, kas gūta visā pasaulē. Tas nozīmē, ka Īrijā reģistrētiem uzņēmumiem būtībā ir piemērojami Īrijas nodokļi, pat ja šie uzņēmumi tiek vadīti un kontrolēti ārpus Īrijas.

(49)

Tomēr pirms 1997. gada Nodokļu konsolidācijas likuma (turpmāk – “TCA 97 likums”) 23.A iedaļas grozīšanas ar 2013. gada Finanšu likumu un 2014. gada Finanšu likumu šim noteikumam bija divi izņēmumi, kas ļāva Īrijā reģistrētus uzņēmumus uzskatīt par nerezidentuzņēmumiem. Saskaņā ar TCA 97 likuma 23.A iedaļu tika uzskatīts, ka uzņēmums nav nodokļu rezidents, ja i) tas tiek uzskatīts par nodokļu rezidentu citā valstī saskaņā ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijas piemērošanu (tā saucamais konvencijā noteiktais izņēmums) vai ii) uzņēmums ir reģistrēts atzītā akciju biržā vai to galīgi kontrolē persona, kas ir rezidents dalībvalstī vai valstī, ar kuru noslēgti līgumi nodokļu jomā (tā saucamais attiecīgiem uzņēmumiem piemērotais izņēmums), un ja šie attiecīgie uzņēmumi vai to meitasuzņēmumi veic tirdznieciskās darbības Īrijā (tā saucamais tirdzniecības izņēmums) (12). Otrais minētais izņēmums nozīmē, ka attiecīgie Īrijā reģistrētie uzņēmumi, kuriem ir tirdznieciskā darbība Īrijā, taču kuri tiek centralizēti vadīti un kontrolēti ārpus Īrijas, netiek uzskatīti par nodokļu rezidentiem Īrijā. Tomēr netika prasīts, lai šie uzņēmumi būtu nodokļu rezidenti citā nodokļu jurisdikcijā.

(50)

Gan ASI, gan AOE ir reģistrēti Īrijā. Laikposmā, kad apstrīdētie nodokļu nolēmumi bija spēkā, ASI un AOE tika uzskatīti par “attiecīgiem uzņēmumiem” TCA 97 likuma 23.A iedaļas nozīmē, jo abus faktiski kontrolēja uzņēmums, kas ir rezidents valstī, ar kuru noslēgti līgumi nodokļu jomā, proti, Apple Inc., kas ir nodokļu rezidents ASV (13), un tā kā ASI un AOE ar attiecīgo filiāļu starpniecību nodarbojās ar tirdzniecību Īrijā un tika vadīti un kontrolēti ārpus Īrijas, abi šie uzņēmumi tika uzskatīti par Īrijas nerezidentuzņēmumiem saskaņā ar TCA 97 likuma 23.A iedaļā noteikto tirdzniecības izņēmumu.

(51)

Laikposmā, kad spēkā bija apstrīdētie nolēmumi, ASI un AOE neveica nekādas ar nodokli apliekamas darbības nekādā citā nodokļu jurisdikcijā ārpus Īrijas (14). Patiešām, abi šie uzņēmumi Īrijā darbojās ar atsevišķas filiāles starpniecību un, kas ir vēl svarīgāk, uzņēmumi neveica nekādu ar nodokli apliekamu darbību ASV (15), proti, valstī, kuru Īrijas Ieņēmumu dienests, piemērojot TCA 97 likuma 23.A iedaļu, uzskatīja par valsti, kurā tiek īstenota šo uzņēmumu centrālā vadība un kontrole (16). ASI un AOE galvenajiem birojiem nav nekādas fiziskās klātbūtnes vai darbinieku, un tie neatrodas nevienā jurisdikcijā.

(52)

Kopumā ASI un AOE ir reģistrēti Īrijā, taču nebija nodokļu rezidenti Īrijā laikposmā, kad spēkā bija apstrīdētie nodokļu nolēmumi. Šie uzņēmumi nebija nodokļu rezidenti arī nevienā citā nodokļu jurisdikcijā šajā laikposmā, jo to darbības citās jurisdikcijās, un jo īpaši darbības, kas attiecas uz galveno biroju, kuram nav nekādas fiziskās klātbūtnes un darbinieku, neradīja pamatu nodokļu uzlikšanai ASV vai kādā citā jurisdikcijā saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem nodokļu aplikšanas jomā. Laikposmā, kad spēkā bija apstrīdētie nodokļu nolēmumi, ASI un AOE vislabāk varētu raksturot kā uzņēmumus, kuriem nodokļu aprēķina vajadzībām nav “valstspiederības”.

2.1.4.   ASI UN AOE ĪRIJAS FILIĀĻU FUNKCIJAS ĪRIJAS UN APPLE IZKLĀSTĀ

(53)

Īrija un Apple sniedza aprakstu par ASI un AOE Īrijas filiāļu funkcijām (17), kuras izmantoja, lai uzrādītu un pamatotu Apple aplēses par šo uzņēmumu ar nodokli apliekamo peļņu Īrijas uzņēmumu peļņas nodokļa vajadzībām. Šie apraksti ir iesniegti 54.–57. apsvērumā.

(54)

Attiecībā uz ASI tā Īrijas filiāle ir galvenokārt atbildīga par iepirkumu, pārdošanas un izplatīšanas darbībām, kas saistītas ar Apple produkcijas pārdošanu saistītajām pusēm (18) un trešo pušu patērētājiem EMEIA un APAC reģionos (19). ASI Īrijas filiāles galvenās funkcijas ir: Apple gatavo preču iepirkumi no trešo personu un saistīto personu ražotājiem (20); izplatīšanas darbības saistībā ar preču pārdošanu saistītajām pusēm EMEIA un APAC reģionos (21); pārdošanas atbalsts un izplatīšanas darbības saistībā ar preču pārdošanu trešo pušu patērētājiem EMEIA reģionā (22); pārdošanas un izplatīšanas grupu darbības (23), pārdošana tiešsaistē (24); loģistikas darbības (25); un AppleCare, proti, Apple klientu atbalsts pēc preces pārdošanas, kas ietver garantijas saistību izpildi, remonta programmu un remonta tīklu pārvaldību, tostarp atbalstu pa telefonu.

(55)

ASI Īrijas filiāle izpilda arī pirkšanas pasūtījumus, ko ievieto APAC vietējie valsts izplatīšanas uzņēmumi. Daudzas ar izplatīšanu šajā reģionā saistītās darbības veic saistītās puses (piemēram, loģistiku, atbalstu) saskaņā ar pakalpojumu līgumiem, kas noslēgti ar ASI Īrijas filiāli. Turklāt ASI Īrijas filiāles pienākums ir pārraudzīt, kā ikdienā tiek pārvaldīti izplatīšanas riski, jo īpaši krājumu, garantijas un kredītlimitu riski. Kopš 2012. gada 1. janvāraASI Īrijas filiāle ir atbildīga arī par produkcijas lokalizācijas funkcijām, kuras iepriekš veica AOE Īrijas filiāle.

(56)

Savukārt AOE Īrijas filiāle ir atbildīga par specializētu datorpreču, tostarp par iMAc galddatoru, MacBook klēpjdatoru un citu datoru piederumu ražošanu un montāžu tās ražotnēs Īrijā, ko galvenokārt ražo EMEIA reģionam (26). AOE Īrijas filiāle visu savu gatavo produkciju piegādā saistītajām pusēm. AOE Īrijas filiāles galvenās darbības ir pastāvīgi izpildīt procesus, kas nepieciešami preču ražošanai, projektu izstrādei un jaunu produktu izveidei. AOE Īrijas filiāles galvenās funkcijas ir: ražošanas plānošana un laika grafiku izstrāde (27); procesu izstrāde (28); ražošana un ekspluatācija (29); kvalitātes nodrošināšana un kvalitātes kontrole (30); un pārbaudes darbības (31).

(57)

Papildus galvenajām ražošanas darbībām AOE Īrijas filiāle sniedz arī kopīgotus pakalpojumus citiem Apple grupas uzņēmumiem EMEIA reģionā, kas attiecas uz finansēm (grāmatvedības, algu sarakstu un kreditoru saistību pakalpojumi), informācijas sistēmām un tehnoloģijām un cilvēkresursiem. AOE Īrijas filiāle attīsta Apple īpaši pielāgotu procesu un ražošanas zinātību (32) un izmanto šo zinātību, lai ik pa laikam atbalstītu Apple trešās puses ražotājus un izplatīšanas centrus. AOE Īrijas filiāles pienākums ir pārraudzīt, kā ikdienā tiek pārvaldīti ražošanas un krājumu riski. Līdz 2012. gada 1. janvārimAOE Īrijas filiālē strādājošās inženiertehniskās grupas pienākums bija arī lokalizēt Apple preces vietējiem tirgiem un īstenot ar Apple precēm un programmatūru saistītās inženiertehnisko testu programmas (piemēram, izlaist jaunas programmatūras) (33). Kopš 2012. gada janvāra šo funkciju veic ASI Īrijas filiāle.

2.1.5.   ASI DARBĪBAS EMEIA REĢIONĀ

(58)

ASI pārdod preces EMEIA reģionā. ASI nebija deklarējis pastāvīgu iestādi (34) EMEIA nodokļu jurisdikcijās, kurās šīs preces tika pārdotas. Pārdošanas darījumi tika slēgti starp klientiem dažādās dalībvalstu nodokļu jurisdikcijās un ASI (un ADI) ar trešās puses tālākpārdevēju un Apple mazumtirdzniecības un tiešsaistes veikalu starpniecību. ASI slēdz pārdošanas līgumus, iegūstot pilnvarotā parakstu, un ASI Īrijas filiāles darbinieki veic pārdošanu un risina piegādes un citus jautājumus ar klientiem (35). ASI slēdz pārdošanas līgumu, pamatojoties uz pilnvarotā pārstāvja parakstu (36). Ilustrācijai [80–85] % no ASI un ADI kopējiem trešās puses pārdošanas ieņēmumiem 2014. gadā, kā noteikts Apple iekšējā ziņojumā (37), bija pārdošanas darījumi Savienībā, savukārt pārdošanas darījumi visā Eiropas reģionā bija [90–95] % no kopējiem trešās puses pārdošanas ieņēmumiem, bet pārdošanas darījumi Vidējos Austrumos bija [5–10] % no kopējiem trešās puses pārdošanas ieņēmumiem.

2.2.   APSTRĪDĒTIE NODOKĻU NOLĒMUMI

2.2.1.   APSTRĪDĒTIE NODOKĻU NOLĒMUMI, CIKTĀL TIE ATTIECAS UZ ASI

(59)

1991. gadā Apple ierosināja metodi, saskaņā ar kuru tiek noteikta Apple Computer Accessories Ltd. (kas vēlāk kļuva par ASI) Īrijas filiāles neto peļņa, ko Īrijas Ieņēmumu dienests apstiprināja nodokļu nolēmumā. Saskaņā ar šo nolēmumu neto peļņa, ko iedala ASI Īrijas filiālei, būtu jāaprēķina kā 12,5 % no visām filiāles saimnieciskās darbības izmaksām (38), kurās neiekļauj tālāk pārdodamos materiālus.

(60)

2007. gadā Īrijas Ieņēmumu dienests ar jaunu nolēmumu apstiprināja grozītu ASI Īrijas filiāles neto peļņas noteikšanas metodi. Saskaņā ar šo nolēmumu neto peļņa, ko iedala ASI Īrijas filiālei, būtu jāaprēķina kā [10–15] % no filiāles saimnieciskās darbības izmaksām, kurās neiekļauj tādas izmaksas kā maksas no Apple saistītajiem uzņēmumiem un materiālu izmaksas.

2.2.2.   APSTRĪDĒTIE NODOKĻU NOLĒMUMI, CIKTĀL TIE ATTIECAS UZ AOE

(61)

1991. gadā Apple ierosināja metodi, saskaņā ar kuru tiek noteikta Apple Computer Ltd. (kas vēlāk kļuva par AOE) Īrijas filiāles neto peļņa, ko Īrijas Ieņēmumu dienests apstiprināja nodokļu nolēmumā. Saskaņā ar šo nolēmumu neto peļņa, kas attiecināma uz AOE Īrijas filiāli, būtu jāaprēķina kā 65 % no filiāles saimnieciskās darbības izdevumiem par summu līdz USD [60–70] miljoniem gadā un 20 % no filiāles saimnieciskās darbības izmaksām virs USD [60–70] miljoniem. Šo metodi piemēroja ar noteikumu, ka gadījumā, ja AOE Īrijas filiāles kopējā peļņa ir mazāka par saskaņā ar formulu aprēķināto rādītāju, filiāles neto peļņas aprēķināšanai tiktu izmantots šis zemākais rādītājs. Saskaņā ar šo metodi saimnieciskās darbības izdevumi ir visi saimnieciskās darbības izdevumi, kas radušies AOE Īrijas filiālei, ieskaitot nolietojumu, bet neiekļaujot tālāk pārdodamos materiālus un dalītās izmaksas par nemateriālajiem aktīviem, kas iekasētas no Apple saistītajiem uzņēmumiem. Var prasīt nodokļa atvieglojumu kapitālieguldījumiem, kas nedrīkst pārsniegt kontos ierakstītās nolietojuma izmaksas par USD [1–10] miljoniem (39).

(62)

2007. gadā Īrijas Ieņēmumu dienests ar jaunu nolēmumu apstiprināja pārskatīto AOE Īrijas filiāles neto peļņas noteikšanas metodi. Saskaņā ar šajā nolēmumā apstiprināto metodi Īrijas filiāles nodokļu bāze bija vienāda ar i) [10–15] % no filiāles saimnieciskās darbības izmaksām, neskaitot tādas izmaksas kā maksas no Apple saistītajiem uzņēmumiem un materiālu izmaksas, ii) IĪ ienesīgumu [1-5] % no filiāles apgrozījuma attiecībā uz Īrijas filiāles uzkrāto ražošanas procesa tehnoloģiju un iii) atskaitījumiem saistībā ar nodokļa atvieglojumiem kapitālieguldījumiem rūpnīcai un ēkām, kas “aprēķināti un piešķirti parastā veidā”.

2.2.3.   DOKUMENTI, KAS ĪRIJAS IEŅĒMUMU DIENESTAM BIJA PIEEJAMI, IZDODOT APSTRĪDĒTOS NODOKĻU NOLĒMUMUS

(63)

Īrijas iesniegtie dokumenti, kas ir visi būtiskie elementi, pamatojoties uz kuriem tika izdots 1991. gada nolēmums, ir trīs vēstules (1990. gada 12. oktobra, 1990. gada 5. decembra un 1991. gada 16. janvāra vēstule), divi faksi (1991. gada 2. janvāra un 1991. gada 24. janvāra fakss] no [Apple nodokļu konsultanta] kā nodokļu konsultanta, kas sniedz pakalpojumus Apple (turpmāk – “Apple nodokļu konsultants”); viena intervijas piezīme, datēta ar 1990. gada 30. novembri, viena sanāksmes piezīme, kas datēta ar 1991. gada 3. janvāri un ko sagatavojis Īrijas Ieņēmumu dienests; un Īrijas Ieņēmumu dienesta 1991. gada 29. janvāra vēstule, kurā apstiprināts, ka Apple nodokļu konsultanta vēstules pareizi ataino metodi, ko izmanto, lai noteiktu ASI un AOE Īrijas filiālēm iedalāmo peļņu, par ko bija panākta vienošanās 1991. gada 3. janvāra sanāksmē. Šī metode ir raksturota 59. un 61. apsvērumā.

(64)

Turpmākais izraksts ir ņemts no 1990. gada 30. novembra intervijas piezīmes:

“[Apple nodokļu konsultants] vispārējas informācijas veidā norādīja, ka Apple tagad ir lielākais darba devējs Korkas apkārtnē un nodarbina 1 000 tiešos darbiniekus un 500 personas, kas tiek piesaistītas apakšuzņēmuma līguma veidā. Tika norādīts, ka uzņēmums pašreiz pārskata savas darbības pasaulē un vēlas noteikt peļņas normu savām darbībām Īrijā. [Apple nodokļu konsultants] sniedza pārskatus, kas bija sagatavoti par Īrijas filiāli grāmatvedības pārskata periodam, kas beidzās 1989. gada 29. septembrī, kuros redzama USD 270 miljoni tīrā peļņa no USD 751 miljonu apgrozījuma. Tika piebilsts, ka neviens uzskaitītais Īrijas uzņēmums nesasniedz tamlīdzīgu tīrās peļņas attiecību. Pēc [Apple nodokļu konsultanta] domām peļņu rada trīs avoti – tehnoloģija, tirgdarbība un ražošana. Uz Īrijas filiāli attiecas tikai ražošanas elements.

[Īrijas Ieņēmumu dienests] norādīja, ka ierosinātajā shēmā svarīgs ir iekasētās maksas līmenis. [Apple nodokļu konsultants] norādīja, ka uzņēmums būtu gatavs pieņemt peļņu USD 30–40 miljonu apmērā, pieņemot, ka Apple Computer Ltd. gūs šādu peļņu. (Datornozare ir pakļauta cikliskām svārstībām). Pieņemot, ka Apple gūs peļņu 100 miljonus mārciņu, tiks pieņemts, ka uz ražošanas darbību tiks attiecināti USD 30–40 miljoni (vai arī kāds cits sarunās noteiktais skaitlis). Tomēr, ja uzņēmums piedzīvos lejupslīdi un tā peļņa būs mazāka par USD 30–40 miljoniem, tad visa peļņa būtu attiecināma [sic] uz ražošanas darbību. Būtībā tiek ierosināts, ka visa peļņa, kurai piemēro griestus USD 30–40 miljonu apmērā, tiks attiecināta uz ražošanas darbību.

[Īrijas Ieņēmumu dienests] lūdza [Apple nodokļu konsultantam] norādīt, vai ir kāds pamatojums skaitlim USD 30–40 miljoni, un viņš atzinās, ka šādam skaitlim nav zinātniska pamata. Taču šis skaitlis ir tāds, ka, viņš cer, to varētu uzskatīt par godīgu (bona fide) piedāvājumu. Tā kā nebija iespējams novērtēt šo skaitli atsevišķi, [Apple nodokļu konsultants] apņēmās sniegt sīkākas ziņas par faktiskajām izmaksām, kas attiecināmas uz Īrijas filiāli.”

(65)

Turpmākais izraksts ir ņemts no 1991. gada 3. janvāra sanāksmes piezīmes:

“Pēc [Apple nodokļu konsultanta] domām bija skaidrs, ka uzņēmums bija iesaistīts transfertcenu noteikšanā. Filiāles pārskatos par grāmatvedības pārskata periodu, kas beidzās 1989. gada 30. septembrī, bija redzams, ka tīrā peļņa ir USD 269 000 000 no USD 751 000 000 apgrozījuma. Neviens uzņēmums, kas darbojas Īrijas biržā, ne tuvu nesasniedza līdzīgu rezultātu.

Ieņēmumi netika sagatavoti tā, lai būtu secināms, ka uzņēmums bija iesaistīts transfertcenu noteikšanā, bet gan uzņēmums vēlējās apspriest peļņas rādītāju attiecībā uz Īrijas filiāli, par pamatu ņemot procentuālo daļu no faktiskajām izmaksām, kas attiecināmas uz Īrijas filiāli.

Pirms sanāksmes tika piedāvāts, ka uz Īrijas filiāli attiecināmā peļņa varētu būt izmaksas, kurām pieskaitīti USD [30–40] miljoni, un ka nodokļu atvieglojumi kapitālieguldījumiem nepārsniegtu USD [10–20] miljonus, tādējādi atstājot USD [20–30] miljonus, no kuriem būtu iekasējami Īrijas nodokļi. Pamatojoties uz pārskatiem par grāmatvedības pārskata periodu, kas beidzās 1990. gada 30. septembrī, peļņa USD [30–40] miljoni bija 46 % no izmaksām, kas attiecināmas uz Īrijas filiāli. Tika norādīts, ka šis rādītājs būtiski pārsniedz [10–15] %, kas parasti attiecināms uz izmaksu centru, lai arī uzreiz jau tika pieļauts, ka rādītājs [10–15] % ir bezjēdzīgs attiecībā uz datornozari. Tika norādīts, ka dažās nozarēs un jo īpaši farmācijas nozarē var panākt 100 % uzcenojumu. Tomēr tika pieļauts, ka farmācijas nozare un datornozare nav tieši salīdzināmas. Turpmākajās sarunās tika panākta vienošanās piekrist uzcenojumam, kas ir 65 % no izmaksām, kas attiecināmas uz Īrijas filiāli, ja tiks saņemts apmierinošs iznākums jautājumā par nodokļu atvieglojumu kapitālieguldījumiem. Turklāt tika panākta vienošanās piekrist 20 % lielam uzcenojumam izmaksām virs USD [60–70] miljoniem, lai neliegtu Īrijas filiāles darbību paplašināšanos.

(..) No turpmākajām sarunām izriet, ka bija panākta vienošanās, ka nodokļu atvieglojumu kapitālieguldījumiem aprēķini būtu jākonvertē Īrijas mārciņās (40) un ka parastā nolietojuma likme (41) būtu jāraksta par visiem gadiem. Turklāt tika panākta vienošanās, ka uzņēmuma prasījums būtu jāierobežo līdz summai, kas ir USD [1–10] miljoni virs summas, kas kontos iekasēta par nolietojumu. Pamatojoties uz izmaksu grafiku, kas iesniegts par periodu, kurš beidzās 1990. gada 30. septembrī, tiktu nodrošināts, ka peļņa, no kuras būtu iekasējami Īrijas nodokļi, varētu būt USD [30–40] miljoni.

(..) Pēc tam tika apspriests, kādā formātā jāiesniedz pārskati. Netika pieņemts ierosinājums iesniegt izmaksu grafiku. Tika panākta vienošanās, ka būtu jāsagatavo pilns peļņas un zaudējumu pārskats, un autoratlīdzības/galvenā biroja maksas būtu jāņem par tehnoloģijas un tirgdarbības pakalpojumiem, ko nodrošina grupa. Papildus tiks iesniegts pilns uzņēmuma pārskats ar revīzijas slēdzienu.

(..) Atsevišķā jautājumā [Apple nodokļu konsultants] vēlējās vienoties par uzcenojumu jaunam uzņēmumam, kura darbības aprobežotos ar izejvielu iepirkumiem valstī. Tika piedāvāts 10 % uzcenojums, un pēc sarunām tika panākta vienošanās piekrist 12,5 % uzcenojumam.”

(66)

Apple nodokļu konsultanta 1991. gada 16. janvāra vēstulē ir ietverts ilustratīvs Apple Computer Ltd. Īrijas filiāles pārskata aizpildīšanas formāts un nodokļu atvieglojumu kapitālieguldījumiem grafiks Apple Computer Ltd. 1985.–1990. gadam. 1991. gada 24. janvāra faksā Apple nodokļu konsultants apstiprina, ka Apple piekrīt turpmāk minētajam formulējumam par nodokļu atvieglojumu kapitālieguldījumiem, ar kuru aizstāj iepriekš 1991. gada 16. janvāra vēstulē Apple nodokļu konsultanta sniegto formulējumu par nodokļu atvieglojumu kapitālieguldījumiem: “Prasītais nodokļu atvieglojums kapitālieguldījumiem nepārsniegs USD [1–10] miljonus no kontos ierakstītā nolietojuma.”

(67)

Īrijas iesniegtie dokumenti, kas satur visus būtiskos elementus, pamatojoties uz kuriem pieņemts 2007. gada nolēmums, ir Apple nodokļu konsultanta 2007. gada 16. maija vēstule un Īrijas Ieņēmumu dienesta 2007. gada 23. maija vēstule, kurā apstiprināts, ka dienests ir apstiprinājis metodi, saskaņā ar kuru nosaka ASI un AOE Īrijas filiālēm attiecināmo peļņu, kā skaidrots Apple nodokļu konsultanta vēstulē. Šī metode ir raksturota 60. un 62. apsvērumā. Nevienā no abiem šiem iesniegtajiem dokumentiem nav sniegts nekāds skaidrojums attiecībā uz skaitļiem “[10–15] % [no saimnieciskās darbības izmaksām, kas radušās Īrijā]/[1–5] % [no AOE gada apgrozījuma, kas iegūts no Īrijā ražotām precēm]/[10–15] % [no ASI saimnieciskās darbības izmaksām]”, kas ar šo nolēmumu tika apstiprināti, ne arī norādes par to, kā šie skaitļi iegūti. Apple nodokļu konsultanta vēstulē ir vairākas norādes par to, kā saskaņotā metode tiks piemērota. Proti, lai nerastos pārpratumi, tajā ir norādīts, ka ASI saimnieciskās darbības izmaksās un AOE“saimnieciskās darbības izmaksās, kas radušās Īrijā”, netiek ietvertas nekādas maksas no Apple saistītajiem uzņēmumiem pasaulē, izmaksas “virs svītras”, piemēram, materiālu izmaksas, muita, kravas pārvadājumu izmaksas utt., vienreizējās pārstrukturēšanas izmaksas un kapitāla izmaksas.

(68)

Nevienā no dokumentiem, kas tika iesniegts apstrīdēto nodokļu nolēmumu pamatojumam, nav ne reāli veikts peļņas sadalījuma pētījums, ne ziņojums par transfertcenu noteikšanu.

2.3.   ATTIECĪGĀ VALSTS TIESISKĀ REGULĒJUMA APRAKSTS

(69)

Saskaņā ar TCA 97 likuma 21. iedaļas 1. punktu uzņēmuma peļņas nodokli Īrijā iekasē no uzņēmumu peļņas. Saskaņā ar TCA 97 likuma 76. iedaļas 3. punktu uzņēmuma peļņas nodokļa vajadzībām aprēķina ienākumu, un novērtējums tiek veikts saskaņā ar tiem pašiem sarakstiem un gadījumiem, ko piemēro ienākumu nodokļa vajadzībām, un saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro šiem sarakstiem un gadījumiem. Īrijā ienākumu nodokli saskaņā ar tiešo nodokļu kodiem iekasē, atsaucoties uz C, D, E un F saraksta sēriju, un D sarakstā saskaņā ar I līdz V gadījuma sēriju. TCA 97 likuma 12. iedaļā norādīts, ka “[i] ienākumu nodokli, uz ko attiecas Likums par ienākumu nodokli, piemēro attiecībā uz visu īpašumu, peļņu vai guvumiem, kas attiecīgi raksturoti [C–F] sarakstā, (..) un saskaņā ar Likuma par ienākumu nodokli noteikumiem, kas piemērojami šiem sarakstiem” (42). TCA 97 likuma 18. iedaļā ir paredzēta maksas piemērošanas joma saskaņā ar D sarakstu, un tā 2. punkta 2) apakšpunktā uzskaitīti gadījumi un to piemērošanas joma. No šiem noteikumiem izriet, ka uzņēmuma peļņas nodokli Īrijā iekasē no uzņēmuma peļņas (ienākuma un ar nodokli apliekamiem guvumiem), tomēr tam piemēro īpašus izņēmumus (43).

(70)

Lai noteiktu nodokļu bāzi uzņēmuma maksājamā peļņas nodokļa aprēķina vajadzībām, par sākuma punktu ņem nodokļu maksātāja uzņēmuma grāmatvedības peļņu (44). Tad uzņēmuma grāmatvedības peļņu nodokļa vajadzībām pielāgo ar likumā (45) noteiktajiem vispārēji piemērojamiem pievienojumiem un atskaitījumiem, piemēram, piemērojot nodokļa atvieglojumus kapitālieguldījumiem (46). Grāmatvedības pārskata periods parasti ir 12 mēneši, par kuriem uzņēmums sagatavo savus pārskatus (47).

(71)

Īrijā piemēro atšķirīgu nodokļa likmi tirdzniecības ienākumam, ar tirdzniecību nesaistītam ienākumam un kapitāla pieaugumam. TCA 1997 likuma 21. iedaļā noteikts, ka uzņēmuma peļņas nodokļa vispārējā likme ir 12,5 % (48). Šo likmi piemēro tirdzniecības ienākumam (49) uzņēmumiem, kuriem piemēro nodokli saskaņā ar D saraksta I gadījumu. Ar tirdzniecību nesaistītajam ienākumam nodokļa likme ir 25 % (50). Īrijas Ieņēmumu dienests savos norādījumos “Kā vērtēt ieņēmumus, klasificējot darbības kā tirdzniecības darbības” (Guidance on revenue opinions on classification of activities as trading) (51) ir sniedzis norādījumus par tirdzniecības darbību klasifikāciju. Saskaņā ar šiem metodiskajiem norādījumiem ar tirdzniecību saprot, ka attiecīgais uzņēmums veic darījumdarbību, kas rada tam ienākumu. Darbības atšķiras atkarībā no tirdzniecības veida, un to veikšanai vajadzīgi cilvēki ar prasmēm un pilnvarām, kas nepieciešamas to veikšanai (52). Kapitāla pieaugumu apliek ar 33 % nodokli, piemērojot dalības atbrīvojumu 5 % vai lielākā apmērā par noteiktu akciju daļu realizācijas guvumiem uzņēmumiem, kas ir rezidenti Savienībā vai valstīs, ar kurām noslēgti līgumi nodokļu jomā.

(72)

Saskaņā ar TCA 97 likuma 26. iedaļu uzņēmumiem, kas ir Īrijas rezidenti, piemēro uzņēmuma peļņas nodokli par peļņu, kas gūta visā pasaulē, un par kapitāla pieaugumu, izņemot vairumu sadalītā ienākuma, kas saņemts no citiem Īrijas rezidentuzņēmumiem (53).

(73)

TCA 97 likuma 25. iedaļā ir paredzēta uzņēmuma peļņas nodokļa piemērojamība uzņēmumiem, kas nav rezidenti. TCA 97 likuma 25. iedaļā ir norādīts, ciktāl attiecas uz šo gadījumu:

“1)

Ja uzņēmums ir nerezidents valstī, tam nav jāmaksā uzņēmuma peļņas nodoklis, ja vien tas neveic valstī tirdzniecību ar filiāles vai aģentūras starpniecību, bet ja uzņēmums to dara, tam, ņemot vērā visus Likumā par uzņēmuma peļņas nodokli noteiktos izņēmumus, ir piemērojams uzņēmuma peļņas nodoklis par visu ar nodokli apliekamo peļņu, kas tam rodas.

2)

Saistībā ar uzņēmuma peļņas nodokli uzņēmumam, kas ir nerezidents, bet nodarbojas ar tirdzniecību valstī ar filiāles vai aģentūras starpniecību, ar nodokli apliekamā peļņa ir:

a)

jebkāds tirdzniecības ienākums, kas rodas tieši vai netieši ar filiāles vai aģentūras starpniecību vai to darbības rezultātā, un jebkāds ienākums no īpašuma vai tiesībām, ko izmanto vai tur filiāle vai aģentūra; šajā punktā neietver sadalīto ienākumu, kas saņemts no uzņēmumiem, kas ir valsts rezidenti, (..).”

(74)

No šā noteikumu punkta izriet, ka nerezidentuzņēmumam nav jāmaksā uzņēmuma peļņas nodoklis, ja vien tas nenodarbojas ar tirdzniecību ar filiāles vai aģentūras starpniecību. Ja nerezidents veic šādu tirdzniecību, šādam uzņēmumam ir jāmaksā uzņēmuma peļņas nodoklis par (54):

jebkādu tirdzniecības ienākumu, kas tieši vai netieši radies ar filiāles vai aģentūras starpniecību vai tās darbības rezultātā,

jebkādu ienākumu no īpašuma vai tiesībām, ko izmanto vai tur filiāle vai aģentūra, un

ar nodokli apliekamiem guvumiem, kas attiecināmi uz filiāli vai aģentūru.

(75)

Iepriekš TCA 97 likuma 25. iedaļa tika izteikta 1967. gada Likuma par uzņēmuma peļņas nodokli 8. iedaļas 1. un 2. punktā šādā redakcijā:

“8.

1)

Ja uzņēmums ir nerezidents valstī, tam nav jāmaksā uzņēmuma peļņas nodoklis, ja vien tas neveic valstī tirdzniecību ar filiāles vai aģentūras starpniecību, bet ja uzņēmums to dara, tam, ņemot vērā visus šajā likumā noteiktos izņēmumus, ir piemērojams uzņēmuma peļņas nodoklis par visu ar nodokli apliekamo peļņu, kas tam rodas.

2)

Uzņēmumam, kas ir nerezidents, bet nodarbojas ar tirdzniecību valstī ar filiāles vai aģentūras starpniecību, ar nodokli apliekamā peļņa ir:

a)

jebkāds tirdzniecības ienākums, kas tieši vai netieši radies ar filiāles vai aģentūras starpniecību vai tās darbības rezultātā (šajā punktā neietver sadalīto ienākumu, kas saņemts no uzņēmumiem, kas ir valsts rezidenti); (..)”

(76)

Uzņēmumiem, kas nav Īrijas rezidenti un nenodarbojas ar tirdzniecību ar Īrijas filiāles vai aģentūras starpniecību, ir piemērojams ienākumu nodoklis tikai par ienākumu, kas radies Īrijā, un kapitāla pieauguma nodoklis par guvumiem, kas radušies par noteiktu Īrijas aktīvu (pamatā Īrijas zemes) realizāciju (55), piemērojot jebkādus starpvalstu līgumā noteiktos atvieglojumus, kas varētu būt pieejami.

(77)

Lai novērstu, ka uzņēmuma ienākums tiek divreiz aplikts ar nodokli (vienreiz ar ienākuma nodokli un otrreiz ar uzņēmuma peļņas nodokli), TCA 97 likuma 21. iedaļas 2. punktā ir norādīts, ka ienākuma nodoklis nav piemērojams par uzņēmuma ienākumu gadījumā, kad uzņēmums ir Īrijas rezidents, vai ja ienākums ir apliekams ar uzņēmuma peļņas nodokli gadījumā, kad uzņēmums ir Īrijas nerezidents.

(78)

Ar 2010. gada Finanšu likuma 42. iedaļu TCA 97 likumā tika iekļauta 35.A daļa. Saskaņā ar Īrijas teikto ar šo iekļaušanu Īrijas nodokļu tiesību aktos pirmo reizi tika oficiāli atzīts, ka tiek piemērots “nesaistītu pušu darījuma princips”, kas noteikts 9. pantā ESAO Paraugkonvencijā par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam (turpmāk – “ESAO nodokļu paraugkonvencija”) un sīkāk izstrādāts ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām (turpmāk – “ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas”). 35.A daļa attiecas uz vienošanos, ko noslēgušas saistītās personas (uzņēmumi). Tomēr, ņemot vērā termina“persona” definīciju Īrijas valsts nodokļu tiesību aktos, vienošanās, ko noslēdzis galvenais birojs un tā filiāle, neietilpst 35.A daļas darbības jomā.

2.4.   NORĀDĪJUMI PAR TRANSFERTCENU NOTEIKŠANU UN PEĻŅAS ATTIECINĀŠANU UZ PASTĀVĪGAJĀM IESTĀDĒM

2.4.1.   ESAO PAMATA NOTEIKUMI UN ESAO NESAISTĪTU PUŠU DARĪJUMA PRINCIPS

(79)

ESAO ir izstrādājusi vairākus nesaistošus metodiskos norādījumus starptautisko nodokļu jomā. Ņemot vērā, ka tie nav saistoši, ESAO dalībvalstu nodokļu administrācijas (un Īrija ir viena no ESAO dalībvalstīm) (56), tiek vienkārši mudinātas ievērot ESAO pamata noteikumus. Tomēr ESAO pamata noteikumi noder kā atsauces punkts, un tiem ir noteikta ietekme uz ESAO dalībvalstu (un pat valstu, kas nav dalībvalstis) praksi nodokļu jomā. Turklāt vairākās ESAO dalībvalstīs metodiskiem norādījumiem, kas ir pamata noteikumu sastāvdaļa, ir piešķirts likuma spēks, vai arī tie kalpo kā atsauce, interpretējot iekšzemes nodokļu tiesību aktus. Tāpēc, ciktāl Komisija atsaucas uz ESAO pamata noteikumiem šajā lēmumā, tas tiek darīts tāpēc, ka šie pamata noteikumi ir ekspertu diskusiju rezultāts saistībā ar ESAO, un tajos ir izstrādātas metodes, kas paredzētas kopīgu problēmu risināšanai starptautisko nodokļu jomā.

(80)

Kā skaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 15. apsvērumā, daudznacionālie komersanti var sadalīt peļņu uzņēmumu grupā, izmantojot transfertcenu noteikšanu atsevišķiem uzņēmumiem, kas iekļauti vienā uzņēmumu grupā. Transfertcenas ir cenas, ko nosaka to uzņēmumu savstarpējiem komercdarījumiem, kuri darbojas vienā uzņēmumu grupā. Tomēr transfertcenu noteikšana var notikt arī viena uzņēmuma ietvaros, ja šim uzņēmumam ir pastāvīga iestāde citā jurisdikcijā. Tas nozīmē, ka šim uzņēmumam ir jāsadala peļņa starp pastāvīgo iestādi un citām uzņēmuma daļām.

(81)

ESAO nodokļu paraugkonvencijā, pamatojoties uz kuru ESAO dalībvalstis un aizvien lielāks skaits arī trešo valstu ir noslēgušas daudzus divpusējus līgumus nodokļu jomā, ir ietverti noteikumi par transfertcenu noteikšanu grupas saistītajos uzņēmumos un peļņas sadalīšanu uzņēmumā.

(82)

ESAO nodokļu paraugkonvencijas 9. panta 1. punktā par “saistītajiem uzņēmumiem” ir norādīts: “Ja (..) divu [saistītu] uzņēmumu komerciālās un finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas saskaņā ar noteikumiem, kas atšķiras no noteikumiem, par kuriem vienotos neatkarīgi uzņēmumi, tādā gadījumā peļņu, ko bez šiem noteikumiem gūtu viens no uzņēmumiem, bet kas nav gūta minēto noteikumu dēļ, var iekļaut šī uzņēmuma peļņā un attiecīgi aplikt ar nodokli.” Ar šo noteikumu paredzēts autoritatīvi apliecināt ESAO nesaistītu pušu darījuma principu attiecībā uz starptautiskajiem nodokļiem, kas attiecas uz transfertcenu noteikšanu saistīto uzņēmumu grupā.

(83)

Saskaņā ar šo principu nodokļu administrācijām būtu jāpiekrīt tikai tādām transfertcenām starp vienas grupas uzņēmumiem, kas atlīdzina darījumus tā, it kā tos slēgtu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, kuri vienojas līdzīgos nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošos apstākļos. Šādā veidā daudznacionāliem komersantiem ir liegta iespēja manipulēt ar transfertcenām tādā veidā, ka jurisdikcijās, kur peļņa tiek aplikta ar augstākiem nodokļiem, tiek uzrādīta iespējami mazākā peļņa, savukārt jurisdikcijās, kur peļņa tiek aplikta ar zemākiem nodokļiem, tiek uzrādīta iespējami lielākā peļņa (57). Norādījumi par nesaistītu pušu darījuma principa piemērošanu ir sniegti ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās, kuru jaunākā redakcija ir publicēta 2010. gadā (turpmāk – “ESAO 2010. gada Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas”) (58).

(84)

ESAO nodokļu paraugkonvencijas 7. panta 2. punkts par “uzņēmuma peļņu” skar jautājumu par peļņas attiecinājumu atsevišķā uzņēmumā. Tajā noteikts: “(..) peļņa, kas katrā Līgumslēdzējā valstī ir attiecināma uz pastāvīgo iestādi, (..) ir sagaidāmā peļņa, ko šī iestāde varētu gūt, jo īpaši darījumos ar citām uzņēmuma daļām, ja tas būtu atsevišķs un neatkarīgs uzņēmums, kas nodarbojas ar tādām pašām vai līdzīgām darbībām tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, ņemot vērā veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus un riskus, ko uzņēmums uzņēmies ar pastāvīgās iestādes starpniecību un ar citu uzņēmuma daļu starpniecību.” Norādījumi par 7. panta piemērošanu ir sniegti ESAO Ziņojumā par peļņas attiecināšanu uz pastāvīgām iestādēm, kura jaunākā redakcija tika publicēta 2010. gadā (turpmāk – “ESAO 2010. gada ziņojums par peļņas attiecināšanu”) (59).

(85)

ESAO 2010. gada ziņojumā par peļņas attiecināšanu ir aplūkotas problēmas saistībā ar peļņas sadali vienā atsevišķā uzņēmumā salīdzinājumā ar peļņas sadali starp diviem juridiski šķirtiem uzņēmumiem. Diviem juridiski šķirtiem uzņēmumiem ar juridiski saistošiem līgumiem vai citu skaidru tiesisko regulējumu nosaka, kuram uzņēmumam pieder aktīvi un kurš uzņēmums uzņemas riskus šo abu uzņēmumu attiecībās. Tas pats attiecas uz diviem atsevišķiem uzņēmumiem, kas ietilpst vienā uzņēmumu grupā, kamēr to līgumos un tiesiskajā regulējumā ir atainota faktiskā būtība. Savukārt, ja pastāvīga iestāde ir juridiska vienība, kas nav šķirta no uzņēmuma, kuram tā pieder, tas nozīmē, ka starp viena uzņēmuma dažādām daļām nav vienas atsevišķas uzņēmuma daļas, par kuru varētu teikt, ka tai juridiski “pieder” aktīvi, tā uzņemas riskus un tās rīcībā ir kapitāls vai līgumi ar atsevišķiem uzņēmumiem (60). Lai risinātu šīs atšķirības, ESAO 2010. gada ziņojumā par peļņas attiecināšanu ir noteikta vienota pieeja peļņas sadalei nerezidentuzņēmumu pastāvīgajām iestādēm. Tā tiek saukta par “ESAO apstiprināto pieeju”. Saskaņā ar šo pieeju pastāvīgajām iestādēm iedala to peļņu, ko šī pastāvīgā iestāde varētu būt guvusi saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, ja būtu “atšķirīgs un nodalīts” uzņēmums, kas veic tādas pašas vai līdzīgas funkcijas tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, ņemot vērā to, kādas funkcijas nerezidentuzņēmums ir veicis, kādus aktīvus tas lietojis un kādus riskus uzņēmies ar pastāvīgās iestādes starpniecību un citu šā uzņēmuma daļu starpniecību, kā noteikts ESAO nodokļu paraugkonvencijas 7. panta 2. punktā.

2.4.2.   FILIĀLES PEĻŅAS SADALE, PAMATOJOTIES UZ BŪTISKĀM CILVĒKA FUNKCIJĀM, SASKAŅĀ AR ESAO APSTIPRINĀTO DIVU POSMU PIEEJU

(86)

ESAO 2010. gada ziņojumā par peļņas attiecināšanu ir raksturota ESAO apstiprinātā pieeja attiecībā uz ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās noteiktā nesaistītu pušu principa piemērošanu attiecībā uz peļņas iedalīšanu pastāvīgajai iestādei. Saskaņā ar ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijām saistītajiem uzņēmumiem peļņu sadala atkarībā no tā, kādas funkcijas ir veicis, kādus aktīvus izmantojis un kādus riskus uzņēmies katrs uzņēmums (61). Saistībā ar ienākuma sadali starp uzņēmumu un tā pastāvīgo iestādi ESAO apstiprinātā pieeja papildina funkciju analīzi, kas sniegta ESAO paraugkonvencijas 9. panta 1. punktā, iekļaujot pirmo posmu, kurā tiek skatīts tas, ka aktīvi, riski, kapitāls un tiesības un pienākumi, kas izriet no darījumiem, kurus veic viena uzņēmuma dažādas daļas, juridiski pieder visam uzņēmumam kopumā, nevis kādai tā daļai, un ka starp juridiski nošķirtiem uzņēmumiem, kas pieder vienai uzņēmumu grupai, nav darījumu (62).

(87)

ESAO apstiprinātā pieeja tādējādi ir divu posmu analīze, saskaņā ar kuru ienākumu iedala pastāvīgajai iestādei.

(88)

Šīs pieejas pirmais solis ir hipotētiski pieņemt, ka pastāvīgā iestādes ir atšķirīgs un nodalīts uzņēmums, “kas nodarbojas ar tādām pašām vai līdzīgām darbībām tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, ņemot vērā ar pastāvīgās iestādes starpniecību un ar citu uzņēmuma daļu starpniecību veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus un riskus, ko uzņēmums uzņēmies” (63). Šajā saistībā ir ieviests apzīmējums “būtiskas cilvēka funkcijas”. ESAO apstiprinātās pieejas pirmajā posmā uz pastāvīgo iestādi attiecina ekonomiskās īpašumtiesības uz aktīviem, uz kuriem attiecas būtiskas funkcijas, ko veic pastāvīgajā iestādē strādājošie cilvēki saistībā ar šo aktīvu ekonomiskajām īpašumtiesībām, kā arī uz pastāvīgo iestādi attiecina tos riskus, attiecībā uz kuriem būtiskas funkcijas, kas attiecas uz šo risku uzņemšanos un/vai vadību (pēc risku nodošanas) veic pastāvīgajā iestādē strādājošie cilvēki (64).

(89)

ESAO apstiprinātās pieejas otrajā posmā piemēro ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas pēc analoģijas ar pastāvīgo iestāžu darījumiem ar citām uzņēmuma daļām, lai nodrošinātu, ka visu funkciju veikšana saistībā ar šiem darījumiem tiek atlīdzināta saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu (65).

2.4.3.   APSVĒRUMI SAISTĪBĀ AR ESAO APSTIPRINĀTĀS PIEEJAS PIEMĒROŠANU NEMATERIĀLAJIEM AKTĪVIEM

(90)

ESAO 2010. gada ziņojuma par peļņas attiecināšanu D-2 (iii)(c) iedaļa attiecas uz nemateriālo aktīvu iedalīšanu pastāvīgajām iestādēm. Attiecībā uz iekšēji izstrādātajiem tirdzniecības nemateriālajiem aktīviem šā ziņojuma 86. punktā teikts, ka atkarībā no uzņēmumu uzņēmējdarbības organizācijas modeļa “aktīva lēmumu pieņemšana un pārvaldība bieži vien uzņēmumā tiek nodota no vienas personas otrai. Jautājums rodas, vai tas pats notiek arī attiecībā uz nemateriālā īpašuma izstrādi, vai arī drīzāk ir tā, ka būtiskas cilvēka funkcijas, kas attiecas uz nemateriālo aktīvu īpašumtiesību noteikšanu, augstākajā stratēģiskajā līmenī veic augstākā vadība, vai arī tiek kombinētas centralizētās un tālāk nodotās lēmumu pieņemšanas funkcijas.” Ziņojuma 87. punktā skaidrots, ka “nav stingru apliecinājumu tam, ka lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz nemateriālā īpašuma izstrādi kopumā ir tik centralizēts, jo īpaši tāpēc, ka, nosakot būtiskas cilvēka funkcijas, kas attiecas uz ekonomisko īpašumtiesību noteikšanu, uzmanības centrā ir aktīva lēmumu pieņemšana un vadība, nevis vienkārši atbildēšana uz priekšlikumu ar”“jā” vai “nē”. Tas liecina, ka tieši tāpat kā attiecībā uz finanšu aktīviem, arī ekonomiskās īpašumtiesības bieži vien nosaka pēc funkcijām, ko veic līmenī, kas ir zemāks par augstākās vadības stratēģisko līmeni. Tas ir līmenis, kurā varētu notikt nemateriālā īpašuma izstrādes programmas aktīva vadība un kurā var aktīvi vadīt ar šo programmu saistītos riskus.

(91)

Saistībā ar iegādātiem tirdzniecības nemateriāliem aktīviem D-2(iii)(c)(3)A(ii) iedaļas 94. punktā skaidrots, ka “tieši tāpat kā gadījumā ar iekšēji izstrādātu nemateriālo īpašumu, galvenais jautājums, nosakot iegādāto nemateriālo aktīvu ekonomiskās īpašumtiesības, ir, vai uzņēmumā tiek veiktas būtiskas cilvēka funkcijas, kas attiecas uz aktīvu lēmumu pieņemšanu saistībā ar risku uzņemšanos un vadību” (66).

2.4.4.   ESAO TRANSFERTCENU NOTEIKŠANAS VADLĪNIJAS

(92)

ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās ir raksturotas piecas metodes, ko izmanto, lai noteiktu nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenu tuvinājumu darījumos un sadalītu peļņu starp vienas grupas uzņēmumiem: i) salīdzināmo nekontrolēto cenu metode (turpmāk – “CUP”); ii) izmaksu pieskaitīšanas metode; iii) tālākpārdošanas cenu metode; iv) darījumu tīrās peļņas metode (turpmāk – “TNMM”) un v) peļņas sadalīšanas metode. Vadlīnijās nošķir tradicionālās, uz darījumiem balstītās metodes (trīs pirmās metodes) un uz peļņu balstītās darījumu metodes (abas pēdējās metodes). Vadlīnijās teikts – lai noteiktu, vai transfertcena atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, priekšroka ir dodama tradicionālajām uz darījumiem balstītajām metodēm, piemēram, CUP, nevis uz peļņu balstītajām darījumu metodēm, piemēram, TNMM  (67). Vadlīnijās arī skaidrots, ka daudznacionālie komersanti saglabā rīcības brīvību piemērot arī citas transfertcenas noteikšanas metodes, kas nav minētas šajās vadlīnijās, ar nosacījumu, ka šīs cenas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.

(93)

Apstrīdētie nodokļu nolēmumi apstiprina peļņas sadali ASI un AOE, pamatojoties uz vienas puses peļņas sadales metodēm, kuru piemērošana līdzinās ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās aprakstītajai TNMM metodei. Darījumu tīrās peļņas metode (TNMM) ir viena no “netiešajām metodēm”, ar ko nosaka nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenu tuvinājumu darījumos un sadala peļņu starp vienas grupas uzņēmumiem. TNMM var pretstatīt CUP metodei, kas ir “tiešā metode”, ar kuru salīdzina cenu, kas noteikta par īpašuma vai pakalpojumu pārnesi kontrolētā darījumā (proti, darījumā, kurā piedalās divi uzņēmumi, kas ir savstarpēji saistīti uzņēmumi), pret cenu, kas noteikta par īpašuma vai pakalpojumu pārnesi salīdzināmā nekontrolētā darījumā (proti, darījumā, kurā piedalās uzņēmumi, kas ir savstarpēji nesaistīti uzņēmumi), kas veikts salīdzināmos apstākļos. TNMM tuvināti nosaka, kāda varētu būt nesaistītu pušu peļņa visai darbībai, nevis konkrētajiem darījumiem. Ar šo metodi nenosaka pārdoto preču cenu, bet aplēš, kādu peļņu varētu gribēt neatkarīgi uzņēmumi, lai veiktu kādu darbību, piemēram, preču pārdošanas darbību. To dara, par pamatu ņemot bāzi (“peļņas līmeņa rādītāju”), piemēram, izmaksas, apgrozījumu vai fiksētas investīcijas, un piemērojot peļņas attiecību, kas atspoguļo salīdzināmā nekontrolējamā darījumā novēroto attiecību pret šo bāzi.

(94)

TNMM kā vienpusējas transfertcenas noteikšanas metodes izmantošana, proti, tiek pārbaudīta tikai vienas puses rentabilitāte kontrolētajos darījumos, bieži vien tiek pamatota ar atsauci uz ESAO 2010. gada Transfertcenu noteikšanas vadlīniju 3.18. punktu, saskaņā ar kuru pārbaudāmajai pusei, proti, darījuma pusei, kurai tiek pārbaudīts finanšu rādītājs (uzcenojums, bruto peļņas norma vai tīrās peļņas rādītājs), principā vajadzētu būt uzņēmumam, kuram ir mazāk komplicētas funkcijas (68). Proti, gadījumos, kad vienai kontrolētā darījuma pusei ir intelektuālais īpašums, kuru tā ar licenci nodod savam darījuma partnerim kādu funkciju veikšanai, piemēram, ražošanai vai izplatīšanai, nodokļu konsultanti bieži vien atsaucas uz to, ka ir sarežģīti noteikt šā intelektuālā īpašuma ienesīgumu, lai apzīmētu darījuma partneri kā pusi, kurai ir mazāk komplicētas funkcijas; tāpat esot sarežģīti noteikt šā darījuma partnera veikto funkciju ienesīgumu un sadalīt visu tā peļņu, kas paliek pāri pēc ienesīguma atskaitīšanas, proti, visu peļņu, kas intelektuālā īpašuma turētājai paliek kā autoratlīdzība par šā intelektuālā īpašuma izmantošanu.

2.5.   PAPILDU INFORMĀCIJA, KO ĪRIJA SNIEDZA, ATBILDOT UZ LĒMUMU PAR PROCEDŪRAS SĀKŠANU UN FORMĀLĀS IZMEKLĒŠANAS GAITĀ

(95)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pieprasīja Īrijai sniegt visu informāciju, kas varētu palīdzēt novērtēt apstrīdētos nodokļu nolēmumus (69). Proti, Komisija pieprasīja Īrijai iesniegt ASI un AOE finanšu pārskatus par 2004.–2013. gadu, ASI un AOE darbinieku skaitu pilnslodzes ekvivalenta vienībās (turpmāk – “FTE”) šajā pašā periodā (katra pārskata perioda beigās), ASI un AOE Īrijas filiālēs strādājošo FTE un informāciju par izmaksu dalīšanas nolīgumiem, kuros ASI un AOE ir darījuma puses. Komisija pieprasīja Īrijai peļņas un zaudējumu pārskatā atsevišķi norādīt ASI gūtā pasīvā ienākuma summu un norādīt, vai šis pasīvais ienākums nāk no Īrijas.

2.5.1.   ASI UN AOE FINANŠU INFORMĀCIJA

(96)

Abu uzņēmumu pārskatos ienākums ir klasificēts kā ienākums, kas gūts no preču pārdošanas, kā redzams 2. un 3. attēlā parādītajos izrakstos. Šie pārskati norāda, ka apgrozījums ir tīrie pārdošanas ienākumi. Gan ASI, gan AOE pārskatā (piemēram, 2006. un 2007. gada pārskatā) ir norādīts, ka “tīrie pārdošanas ienākumi ir primāri ieņēmumi no preču (datortehnikas, programmatūras un perifērisko ierīču) pārdošanas un no paplašinātās garantijas un atbalsta līgumiem”. Ja neskaita apgrozījumu un salīdzinoši mazas procentu summas, ASI pārskatos nav reģistrēti nekādi citi nozīmīgi ienākuma veidi. Proti, ASI neparādās autoratlīdzības veidā gūtu ienākumu ieraksti. AOE pārskatā papildus apgrozījumam un salīdzinoši mazām procentu summām ir norādītas lielas dividenžu summas, ko ASI maksājis AOE par dažiem grāmatvedības pārskata periodiem.

2. attēls

ASI 2007. gada pārskatu izraksts

Image

3. attēls

AOE 2006. gada pārskatu izraksts

Image

(97)

Īrijas iesniegtā atlasītā finanšu informācija ir apkopota 1. tabulā attiecībā uz ASI un 2. tabulā attiecībā uz AOE.

1. tabula

ASI finanšu informācija (miljonos USD)

Gads

ASI apgrozījums

Peļņa pirms nodokļiem

no tiem procenti un ienākumi no ieguldījumiem, no kuriem atskaitītas procentu maksas

Uzņēmuma pārskatos deklarētie nodokļi

2003

1 682

165

14

2,1

2004

2 223

268

12

2,1

2005

4 068

725

27

3,9

2006

5 626

1 180

54

6,5

2007

6 951

1 844

122

8,9

2008

10 378

3 127

145

14,9

2009

15 404

5 662

92

3,7

2010

28 680

12 140

127

7

2011

47 281

22 134

64

9,9

2012

[63 000 –63 500 ]

[35 000 –35 500 ]

[300–400]

[1–10]

2013

[62 500 –63 000 ]

[26 500 –27 000 ]

[1 000 –1 500 ]

[1–10]

2014

[67 500 –68 000 ]

[24 500 –25 000 ]

[900–1 000 ]

[1–10]


2. tabula

AOE finanšu informācija (miljonos USD)

Gads

AOE apgrozījums

Peļņa pirms nodokļiem

no tiem procenti un ienākumi no ieguldījumiem, no kuriem atskaitītas procentu maksas

Uzņēmuma pārskatos deklarētie nodokļi

2003

350

11

27,7

7,5

2004

417

25

14,1

2,5

2005

446

69

20,2

2,9

2006

359

1 277  (*2)

61,2

2,7

2007

465

109

63,6

2,0

2008

412 (70)

53

61,9

2,1

2009

358

105

45,7

1,8

2010

372

6 620  (*2)

6,2

2,2

2011

519

6 299  (*2)

(2,4)

3,0

2012

[400–500]

[14 500 –15 000 ] (*2)

[1–10]

[1–10]

2013

[400–500]

[5 000 –5 500 ] (*2)

([1–10])

[1–10]

2014

[500–600]

[2 000 –2 500 ] (*2)

[10–20]

[1–10]

(98)

Finanšu informācija, kas sniegta 1. un 2. tabulā, balstās uz ASI un AOE uzņēmumu pārskatiem, kas iesniegti Īrijā. ASI un AOE iesniedz pilnus uzņēmumu pārskatus Īrijā, jo ir Īrijā reģistrēti uzņēmumi. Komisija pieprasīja Īrijai (71) paskaidrot, vai ASI un AOE galvenajiem birojiem un to attiecīgajām Īrijas filiālēm ir atsevišķi pārskati, un, ja tā, iesniegt šos atsevišķos pārskatus. Īrija norādīja, ka ASI un AOE finanšu pārskati atbilst Īrijas tiesību aktos noteiktajām grāmatvedības prasībām un ka saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem ASI un AOE netiek prasīts gatavot atsevišķus pārskatus Īrijas filiālēm.

(99)

ASI uzņēmuma pārskatos deklarētais nodoklis ir galvenokārt nodoklis, kas maksājams Īrijai par tā Īrijas filiāļu peļņu, kura noteikta saskaņā ar apstrīdētajos nodokļu nolēmumos (72) apstiprinātajām peļņas sadales metodēm, jo ASI uzskatīja, ka tas nav apliekams ar nodokli kādā citā nodokļu jurisdikcijā. Tomēr pēc (..) un Itālijas nodokļu administrāciju novērtējuma tika uzskatīts, ka ASI ir piemērojams nodoklis šajās divās jurisdikcijās. Attiecībā uz 2013. un 2014. gadu ASI tika uzliktas saistības maksāt ieturēto nodokli (..), jo (..) nodokļu administrācija raksturoja maksu, ko samaksāja (..). Apple sabiedrība ASI uzņēmumam kā autoratlīdzību un piemēroja šim maksājumam ienākumu izcelsmes vietā ieturēto nodokli (73). 2009.–2012. gadā ASI tika uzliktas saistības maksāt uzņēmuma peļņas nodokli Itālijā pēc tam, kad Itālijas nodokļu administrācija bija veikusi novērtējumu, kurā noteica, ka ASI ir Itālijā veicis ar nodokli apliekamas darbības šajā periodā (74). Saistībā ar nodokli, ko AOE ir deklarējis savos uzņēmuma kontos, šim uzņēmumam ir bijusi filiāle Singapūrā, un tam bija pienākums maksāt uzņēmuma peļņas nodokli Singapūrā 2009., 2010. un 2011. gadā (75).

(100)

Īrija sniedza arī procentu ienākuma komponentu, kas bija reģistrēts ASI un AOE uzņēmuma pārskatos, kas attiecas uz abu šo uzņēmumu attiecīgo Īrijas filiāļu īpašumu (76). Īrija ASI procentu ienākumu sniedza dalījumā “procenti, kas samaksāti ASI finanšu kontā” un “procenti no īpašuma”. Piemēram, 2012. gadā ASI finanšu kontā tika samaksāti procenti USD [500–600] miljonu apmērā un procentu ienākumi no filiāles īpašuma bija USD [1–10] miljoni. Savā 2015. gada 15. aprīļa vēstulē Īrija norādīja, ka procenti, kas attiecināmi uz ASI Īrijas filiāli un AOE Īrijas filiāli, ir gūti atsevišķi identificējamos bankas kontos vai fondos. Šo bankas kontu ikdienas operācijas kontrolē finanšu un valsts kases personāls, kas atrodas Korkā, Īrijā (77).

(101)

Saistībā ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem ASI Īrijas filiāles ar nodokli apliekamā peļņa ir noteikta, atsaucoties uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Filiāles saimnieciskās darbības izdevumu atsevišķa grāmatvedība tomēr nav pieejama, jo Apple nekad nav sniedzis Īrijai atsevišķu grāmatvedību. ASI saimnieciskās darbības izmaksas par visu 2011. un 2012. gadu, kā norādīts ASI uzņēmuma pārskatos, ilustratīvos nolūkos ir parādītas 4. attēlā.

4. attēls

ASI saimnieciskās darbības izdevumi 2012. gada pārskatā

Saimnieciskās darbības izdevumi

2012

2011

USD 000

USD 000

Tirgdarbības, pārdošanas un izplatīšanas izmaksas

[400 000 –500 000 ]

604 888

Administratīvie izdevumi

[100 000 –200 000 ]

139 870

Pētniecība un izstrāde

[1 500 000 –2 000 000 ]

1 538 036

(102)

Saistībā ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem AOE Īrijas filiāles ar nodokli apliekamā peļņa ir noteikta, atsaucoties uz saimnieciskās darbības izdevumiem un apgrozījumu. AOE peļņas un zaudējumu pārskats kopumā par 2011. un 2012. gadu ilustratīvos nolūkos ir parādīts 5. attēlā.

5. attēls

AOE 2012. gada peļņas un zaudējumu pārskats

Peļņas un zaudējumu pārskats

Par gadu, kas beidzās 2012. gada 29. septembrī

 

 

2012

2011

 

Piezīme

USD 000

USD 000

Apgrozījums – turpināmas darbības

1

[400 000 –500 000 ]

518 505

Pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas

 

[(300 000 –400 000 )]

(426 594 )

Bruto peļņa

 

[90 000 –100 000 ]

91 911

Saimnieciskās darbības izdevumi

2

[(10 000 –20 000 )]

(42 654 )

Saimnieciskās darbības ieņēmumi – turpināmas darbības

 

[70 000 –80 000 ]

49 257

Ienākumi no grupas uzņēmumiem

 

[14 500 000 –15 000 000 ]

6 252 591

Citi procentu ienākumi un līdzīgi ienākumi

3

[1 000 –10 000 ]

122

Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas

4

[(30–40)]

(2 505 )

Norakstīto finanšu aktīvu summas

11

[(50–60)]

Peļņa no parastām darbībām pirms nodokļa uzlikšanas

5–8

[14 500 000 –15 000 000 ]

6 299 465

Peļņas nodoklis par parastajām darbībām

9

[(1 000 –10 000 )]

(2 966 )

Peļņa finanšu gadā

 

[14 500 000 –15 000 000 ]

6 296 499

(103)

Attiecībā uz uzņēmuma peļņas nodokļa saistībām Īrijā ASI un AOE finanšu pārskatos par laikposmu līdz 2007. gadam minēts, ka likme ir “zemāka nekā nodokļa standartlikme Īrijā”. Izraksts no ASI revīzijā apstiprinātajiem pārskatiem, kas sniegti 2007. gada pārskatā, ir parādīti 6. attēlā.

6. attēls

Izraksts no ASI 2007. gada pārskata

Peļņas nodoklis par parastajām darbībām

Pārskata perioda nodokļa maksa ir zemāka nekā nodokļa standartlikme Īrijā. Starpības tiek skaidrotas šādi:

 

2007

2006

 

USD 000

USD 000

Peļņa no parastām darbībām pirms nodokļa

1 843 933

1 179 637

Pārskata perioda nodoklis 12,5 % (2006. gadā 12,5 %)

230 492

147 455

Ietekme:

 

 

Procentu ienākumi, kam piemēro augstāku likmi (25 %)

2 485

1 610

Nodokļa maksājuma korekcija attiecībā uz iepriekšējiem periodiem

(131)

Ienākums, kam piemērotas zemākas likmes

(224 049 )

(142 450 )

Pārskata perioda nodokļa kopējais maksājums

8 928

6 484

(104)

Turpmākajos periodos pēc 2007. gada finanšu pārskatos ietvertais nodokļa maksājums uzņēmumiem ir aprēķināts, piemērojot [1–5] % nodokļa likmi. Šī nodokļu likme šajos kontos raksturota kā “vidējā nodokļu likme visām jurisdikcijām, kurās [AOE] darbojas”. Izraksts no ASI revīzijā apstiprinātajiem pārskatiem, kas sniegti 2012. gada pārskatā, ir parādīti 7. attēlā.

7. attēls

Izraksts no ASI 2012. gada pārskata

Peļņas nodoklis par parastajām darbībām

Uzņēmums nav nodokļu rezidents nevienā jurisdikcijā. Tas veic darbību vairākās valstīs. Vidējā nodokļu likme visās jurisdikcijās, kurās tas darbojas, ir apmēram [1–5] %.

 

2012

2011

 

USD 000

USD 000

Peļņa no parastām darbībām pirms nodokļa

[35 000 000 –35 500 000 ]

[22 000 000 –22 500 000 ]

Nodoklis [1–5] %

[1 000 000 –1 500 000 ]

[800 000 –900 000 ]

Ietekme:

 

 

Procentu ienākumi, kampiemēro augstāku likmi (25 %)

[600–700]

620

Ienākums, kam piemērotas (zemākas)/augstākas likmes

[(1 000 000 –1 500 000 )]

(876 117 )

Pārskata perioda nodokļa kopējais maksājums

[1 000 –10 000 ]

9 862

(105)

Nodokļi, kas faktiski jāsamaksā ASI Īrijā, saskaņā ar ASI nodokļu deklarāciju par laikposmu no 2011. gada 25. septembra līdz 2012. gada 24. septembrim, bija EUR [1–10] miljoni par tirdzniecības ienākumu (atbilstošais tirdzniecības ienākums bija EUR [30–40] miljoni), kuram tika pievienots nodoklis par procentu ienākumu EUR [0,6–0,7] miljoni, tādējādi kopējās nodokļu saistības bija EUR [1–10] miljoni (78). Tajā pašā periodā nodoklis, kas Īrijā faktiski jāmaksā AOE, bija EUR [1–10] miljoni par tirdzniecības ienākumu (kas atbilst EUR [10–20] miljonu tirdzniecības ienākumam), kuram tika pievienots tirdzniecības atvieglojums izcelsmes vietā, tādējādi nodokļu saistības ir EUR [1–10] miljoni.

(106)

Īrija norādīja, ka gadījumā, ja tika konstatēts, ka līdzekļi pārsniedz ASI un AOE apgrozāmā kapitāla vajadzības, tie tika pārskaitīti uz ASI un AOE bankas kontiem un ieguldījumu fondiem ārpus Īrijas, kas tiek darbināti, pārvaldīti un kontrolēti ASV.

(107)

Saistībā ar ASI bankas kontiem, ko izmanto, lai apkopotu pārdošanas ieņēmumus no patērētājiem EMEIA reģionā, Īrija norādīja, ka naudas plūsma atšķiras atkarībā no tā, vai patērētājs ir kanāla partneris, Apple interneta veikala lietotājs, vai arī pārdošanas darījums veikts Apple mazumtirdzniecības veikalā. Ja patērētājs ir kanāla partneris (79), Apple saņem naudu vai nu ar pārskaitījumu, vai arī ar tiešo debetu ASI bankas kontā patērētāja vietējā jurisdikcijā, vai arī tādā kopējā ASI bankas kontā ASV vai Eiropā, kurā tiek ieskaitīti līdzekļi no pārdošanas vairākās valstīs. Tomēr saskaņā ar Īrijas iesniegto pārskatu par ASI bankas kontu atrašanās vietu 2009. gada marta dati liecina, ka ASV nebija neviena bankas konta, kurā tiktu ieskaitīti EMEIA reģiona pārdošanas ieņēmumi, un saskaņā ar 2012. gada marta datiem ASV bankas kontos tika ieskaitīti tikai pārdošanas ieņēmumi no Islandes, Krievijas un Turcijas, kā arī no Vidējo Austrumu un Āfrikas daļām. Visi pārējie pārdošanas ieņēmumi tika ieskaitīti Eiropā turētajos bankas kontos. Īrija arī norādīja, ka Apple EMEIA Kases grupa, kuras sastāvā ir trīs Īrijā bāzēti cilvēki, naudu, kas tiek turēta EMEIA reģiona vietējos kontos, regulāri sagrupē “koncentrācijas kontos”, kas tiek turēti uz ASI vārda. Saskaņā ar Īrijas teikto šie konti atrodas Apvienotajā Karalistē, ASV un Šveicē.

(108)

Saistībā ar ieguldījumu fondiem saskaņā ar Apple sniegto informāciju uzņēmums, kas sniedz naudas pārvaldīšanas un ieguldījumu pakalpojumus ASI un AOE, pamatojoties uz investīciju pārvaldīšanas pakalpojumu nolīgumiem, kas noslēgti ar ASI un AOE, ir ASV izvietots uzņēmums Braeburn Capital Inc. (turpmāk – “Braeburn”). Pakalpojumi ietver ieguldījumu un naudas pārvaldību (..). ASI un AOE valžu sanāksmē 2006. gada 24. jūlijā tika nolemts paturēt Braeburn, lai tas palīdzētu ASI un AOE pārvaldīt to naudas rezerves (80). Saskaņā ar Īrijas teikto visam ienākumam, kas tiek gūts no šiem ieguldījumiem, nav Īrijas izcelsme un attiecīgi procenti par šiem ieguldījumiem nav apliekami ar nodokli Īrijā.

2.5.2.   INFORMĀCIJA PAR ASI UN AOE DARBINIEKIEM

(109)

Atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu, Īrija norādīja, ka līdz 2011. gada 31. decembrim visus Apple darbiniekus Īrijā oficiāli nodarbināja AOE, kur AOE Īrijas filiālei bija atsevišķs algu saraksts Īrijā. Saskaņā ar Īrijas teikto uzņēmumu grupām Īrijā šāda kārtība nav nekas neparasts. Bija izstrādāts atalgojuma mehānisms, saskaņā ar kuru to AOE darbinieku izmaksas, kas strādāja ASI Īrijas filiāles darbību nodrošināšanai, tika katru mēnesi attiecinātas uz šo filiāli. Sākot no 2012. gada 1. janvāra nodarbinātības shēma tika reorganizēta tādā veidā, ka darbiniekus tieši nodarbināja tā struktūrvienība, kuras Īrijas filiāles darbības veica šie darbinieki.

(110)

Īrija iesniedza FTE  (81) datus, ko Apple bija sniedzis Komisijai. Attiecībā uz laikposmu līdz 2012. gada 1. janvārimAOE Īrijas filiāles FTE bija sadalīti starp ASI un AOE Īrijas filiālēm atkarībā no tā, kur bija radušās izmaksas.

3. tabula

FTE ASI un AOE Īrijas filiālēs

Laikposms

ASI Īrijas filiāle

AOE Īrijas filiāle

2004. gada 25. septembris

709

783

2005. gada 24. septembris

839

739

2006. gada 30. septembris

912

836

2007. gada 29. septembris

937

544

2008. gada 27. septembris

1 046

604

2009. gada 26. septembris

994

707

2010. gada 25. septembris

1 387

1 091

2011. gada 24. septembris

1 660

872

2012. gada 29. septembris

[200–300]

[400–500]

2013. gada 28. septembris

[300–400]

[700–800]

(111)

Papildus datiem par Īrijas filiāles darbiniekiem Apple bija informējis Īriju, ka AOE ir FTE arī Singapūrā, kur tam ir filiāle, kas sākotnēji veikusi ražošanas darbības un vēlāk ar izplatīšanas darbībām saistītos grupas pakalpojumus (82). Šī filiāle pārtrauca darbu 2009. gadā, un tās aktīvi tika pārdoti Apple saistītajam uzņēmumam Singapūrā. Kopš tā laika Singapūras filiāle ir AOE pasīva filiāle. Vidējais darbinieku skaits, kas bija nodarbināts AOE Singapūras filiālē, bija 2004. gadā – 185, 2005. gadā – 189, 2006. gadā – 257, 2007. gadā – 300 un 2008. gadā – 352.

(112)

Īrija norādīja, ka Apple bija to informējis, ka ASI un AOE nav nodarbinājuši citus FTE, izņemot tos, kas nodarbināti to attiecīgajās Īrijas filiālēs un AOE Singapūras filiālē. Saskaņā ar Apple teikto ASI un AOE funkcionāli vadīja un kontrolēja no ASV, un visi nozīmīgie uzņēmējdarbības lēmumi (tostarp saistībā ar IĪ, produktu izstrādi, kādas preces un komponentus ražot un kādai būtu jābūt pārdošanas un tirgdarbības stratēģijai) tika pieņemti ASV, nevis ASI un AOE Īrijas filiālēs.

2.5.3.   ASI UN AOE VALDES DARBĪBA

(113)

Gan Īrija (83), gan Apple  (84) uzstāj, ka nozīmīgākā uzņēmējdarbība, ko veica ASI un AOE vai kas tika veiktas ASI un AOE vajadzībām, tika veikta ārpus Īrijas, piemēram, ar Apple Inc. darbinieku vai ASI un AOE valžu starpniecību, kuras saskaņā ar Apple teikto cita starpā lēma par dažādiem CSA (85) grozījumiem ar Apple Inc. Apple arī norādīja, ka “ASI un AOE vadību un kontroli no ASV var apliecināt ne tikai ar valdes sanāksmēm, bet neskaitāmos citos veidos” (86), sīkāk neko nenorādot.

(114)

ASI valdes sastāvā ir trīs direktori un viens sekretārs. Trīs no šiem četriem valdes locekļiem atrodas ASV un ir Apple Inc. darbinieki. Ceturtais valdes loceklis atrodas Īrijā un ir ADI darbinieks. AOE valdes sastāvā ir divi direktori un viens sekretārs, no tiem sekretārs un viens no direktoriem ir arī ASI valdē. Divi no šiem trim valdes locekļiem atrodas ASV un ir Apple Inc. darbinieki. Trešais valdes loceklis atrodas Īrijā un ir ADI darbinieks. Saskaņā ar ASI finanšu pārskatiem ASI  (87) nemaksāja nevienam no saviem direktoriem atlīdzību laikposmā no 2004. līdz 2014. gadam, par kuru bija sniegti finanšu pārskati. Savukārt AOE direktori šajā laikposmā saņēma atalgojumu. Piemēram, uzņēmums direktoru atlīdzībai 2012. gadā izmaksāja USD (..) un 2011. gadā – USD (..).

(115)

Komisija pieprasīja visus ASI un AOE valdes sanāksmju protokolus, ko Apple arī iesniedza. Pirmā ASI valdes sanāksme notika 1990. gada 5. aprīlī Dublinā, Īrijā. Pirmā AOE valdes sanāksme notika 1980. gada 15. septembrī Dublinā, Īrijā. Ilustratīvos nolūkos 4. tabulā apkopota ASI valdes darbība laikposmā no 2009. gada janvārim līdz 2011. gada septembrim (16 valdes sanāksmes, 3 ikgadējās pilnsapulces un 9 rakstiskas rezolūcijas), un 5. tabulā ir apkopota AOE valdes darbība laikposmā no 2008. gada decembra līdz 2011. gada septembrim (13 valdes sanāksmes, 4 ikgadējās pilnsapulces un 12 rakstiskas rezolūcijas).

4. tabula

ASI direktoru rezolūcija un valdes sanāksmju protokoli

Datums

Dokumenta veids

ASI protokolu kopsavilkums

30.1.2009.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Jae Allen, Tim Cook) rakstiska rezolūcija

Nolemts atļaut noteiktām uzskaitītajām personām atvērt, uzturēt, slēgt vai kā citādi pārvaldīt ASI bankas, ieguldījumu, starpniecības un citus kontus.

11.2.2009.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Jae Allen, Tim Cook) rakstiska rezolūcija

Nolemts atļaut noteiktām uzskaitītajām personām atvērt, uzturēt, slēgt vai kā citādi pārvaldīt ASI bankas, ieguldījumu, starpniecības un citus kontus.

18.3.2009.

Direktoru (Jae Allen un Cathy Kearney) rakstiska rezolūcija

Piešķirt pilnvaru.

20.7.2009.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Jae Allen un Tim Cook) rakstiska rezolūcija

Nolemts apstiprināt Direktoru ziņojuma un finanšu pārskata projektu par 2008. finanšu gadu un revidenta atlīdzību, nolemts rīkot ikgadējo pilnsapulci 2009. gada 3. augustā un nolemts apstiprināt [Apple nodokļu konsultantu] kā revidentu (..) vietā.

3.8.2009.

Ikgadējās pilnsapulces protokols (Peter OppenheimerAOI un AOE priekšsēdētājs un uzņēmuma pārstāvis un Gene LevoffBaldwin Holdings Unlimited uzņēmuma pārstāvis)

Nolemts pieņemt Direktoru ziņojumu un finanšu pārskatu par 2008. finanšu gadu, nolemts apstiprināt [Apple nodokļu konsultantu] kā revidentu, nolemts pilnvarot direktorus noteikt revidentu atalgojumu un nolemts, ka nākamā ikgadējā pilnsapulce varētu tikt rīkota ārpus Īrijas.

23.10.2009.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer kā priekšsēdētājs un Jae Allen)

Nolemts izmaksāt AOE starpposmu dividendes USD 3 482 850 781,21 apmērā 2009. gada 27. oktobrī un nolemts izmaksāt AOE turpmākās starpposma dividendes uzkrāto procentu summas apmērā no pamatsummas uz 2009. gada 27. oktobri.

10.12.2009.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney un Jae Allen) rakstiska rezolūcija

Piešķirt pilnvaru (..), Ukrainā reģistrētam uzņēmumam ar 100 % ārvalstu ieguldījumiem, rīkoties ASI vārdā kā Apple pievienotās vērtības izplatītājam.

10.12.2009.

Direktoru (Peter Oppenheimer un Cathy Kearney, Jae Allen) rakstiska rezolūcija

Direktoru rakstiska rezolūcija un pieprasījums, kurā prasīts Tim Cook atkāpties no ASI direktora amata, un nolemts, ka Tim Cook šā fakta dēļ atbrīvo ASI direktora vietu.

31.1.2010.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Jae Allen) rakstiska rezolūcija

Nolemts iecelt Elisabeth S. Rafael par ASI direktori.

3.3.2010.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Jae Allen, Elisabeth S. Rafael) rakstiska rezolūcija

Nolemts atkārtoti iecelt Tim Cook par ASI direktoru.

31.3.2010.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Tim Cook, Jae Allen, Elisabeth S. Rafael) rakstiska rezolūcija

Nolemts 2010. gada 8. aprīlī izmaksāt AOE starpposmu dividendes USD 800 000 000 apmērā.

12.5.2010.

Valdes protokols (Jae Allen priekšsēdētājs, Elisabeth Rafael)

Nolemts 2010. gada 20. maijā izmaksāt AOE starpposmu dividendes USD 1 000 000 000 apmērā.

16.6.2010.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs, Elisabeth Rafael)

Nolemts 2010. gada 17. jūnijā izmaksāt AOE starpposmu dividendes USD 600 000 000 apmērā.

22.6.2010.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs, Elisabeth Rafael)

Apstiprina pilnvaru piešķiršanu Gary Wipfler, Cathy Kearney un Michael O'Sullivan rīkoties ASI vārdā. Pilnvara darbojas šādās jomās: i) uzņēmuma sarakste, ii) attiecības ar valdību un citām valsts iestādēm, iii) revīzijas, iv) apdrošināšana, v) iepirkumi, noma-pirkumi un finansēšanas līgumi, kas attiecas uz aktīviem un pakalpojumiem, vi) izīrēšana, piegāde, depozītu nolīgumi un nolīgumi par aktīvu lietošanu, vii) personiskā īpašuma nodošana, viii) preču piegādes pieņemšana un attiecīgo čeku izdošana, ix) darba padome un x) komerclīgumi.

23.7.2010.

Ikgadējās pilnsapulces protokols (Peter OppenheimerAOI un AOE priekšsēdētājs un uzņēmuma pārstāvis un Gene LevoffBaldwin Holdings Unlimited uzņēmuma pārstāvis)

Nolemts pieņemt Direktoru ziņojumu un finanšu pārskatu par 2009. finanšu gadu, nolemts atkārtoti apstiprināt [Apple nodokļu konsultantu] kā revidentu, nolemts pilnvarot direktorus noteikt revidentu atalgojumu, atzīmējot, ka kopš 2009. finanšu gada beigām ir AOE deklarētas un izmaksātas starpposmu dividendes USD 5 884 972 906,56 apmērā, un nolemts, ka nākamā ikgadējā pilnsapulce varētu tikt rīkota ārpus Īrijas.

23.7.2010.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer, Elisabeth Rafael priekšsēdētāja)

Nolemts rīkot ikgadējo pilnsapulci 2010. gada 23. jūlijā.

20.9.2010.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs un Jae Allen)

Nolemts 2010. gada 21. septembrī izmaksāt AOE starpposmu dividendes USD 690 000 000 apmērā.

17.11.2010.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs, Elisabeth Rafael)

Nolemts 2010. gada 18. novembrī izmaksāt AOE starpposmu dividendes USD 1 750 000 000 apmērā.

21.12.2010.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer, Elisabeth Rafael priekšsēdētāja)

Apstiprina pagaidu pilnvaras piešķiršanu Gerard Lane ASI ikdienas darbību veikšanai sakarā ar ASI direktoru došanos plānotā gadskārtējā atvaļinājumā.

4.3.2011.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs, Elisabeth Rafael)

Nolemts 2011. gada 7. martā izmaksāt AOE starpposmu dividendes USD 1 000 000 000 apmērā, tiek atzīmēts, ka Jae Allen atstāj direktora amatu un par direktoru ar 2011. gada 15. martu tiek iecelts Mark Stevens, un tiek apstiprināta jaunā banku darbības rezolūcija.

21.3.2011.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs, Elisabeth Rafael)

Nolemts 2011. gada 24. martā izmaksāt AOE starpposmu dividendes USD 1 000 000 000 apmērā.

21.4.2011.

Valdes protokols (Mark Stevens, Elisabeth Rafael priekšsēdētāja)

Nolemts atļaut noteiktām uzskaitītajām personām atvērt, uzturēt, slēgt vai kā citādi pārvaldīt ASI bankas, ieguldījumu, starpniecības un citus kontus.

11.5.2011.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs, Elisabeth Rafael)

Nolemts 2011. gada 12. maijā izmaksāt AOE starpposmu dividendes USD 1 000 000 000 apmērā.

29.6.2011.

Ikgadējās pilnsapulces protokols (Audrey Fernandez-ElliottAOI un AOE priekšsēdētājs un uzņēmuma pārstāvis un Gene LevoffBaldwin Holdings Unlimited uzņēmuma pārstāvis)

Nolemts pieņemt Direktoru ziņojumu un finanšu pārskatu par 2010. finanšu gadu, nolemts atkārtoti iecelt Elisabeth Rafael, Tim Cook un Mark Stevens par ASI direktoriem, nolemts atkārtoti apstiprināt [Apple nodokļu konsultantu] kā revidentu, nolemts pilnvarot direktorus noteikt revidentu atalgojumu, atzīmēt un apstiprināt, ka kopš 2009. finanšu gada beigām AOI ir deklarētas un izmaksātas starpposmu dividendes USD 11 324 972 906,56 apmērā, un nolemts, ka nākamā ikgadējā pilnsapulce varētu tikt rīkota ārpus Īrijas.

29.6.2011.

Valdes protokols (Mark Stevens, Elisabeth Rafael priekšsēdētāja)

Apstiprināts Direktoru ziņojuma un finanšu pārskata par 2010. finanšu gadu projekts un revidenta atalgojums, atzīmēts, ka kopš 2009. finanšu gada beigām AOE ir deklarētas un izmaksātas starpposmu dividendes USD 11 324 972 906,56 apmērā, nolemts rīkot ikgadējo pilnsapulci 2011. gada 29. jūnijā, atzīmēts, ka Peter Oppenheimer atstāj ASI direktora un sekretāra amatu un viņa vietā par ASI direktoru un sekretāru tiek iecelts Gene Levoff.

27.7.2011.

Valdes protokols (Gene Levoff priekšsēdētājs, Elisabeth Rafael)

Piešķirt pilnvaru.

7.9.2011.

Valdes protokols (Gene Levoff priekšsēdētājs, Elisabeth Rafael)

Atzīmēts, ka būtu praktiskāk un komerciāli izdevīgāk ierosināt ASI dalībniekiem izmaksāt dividendes fiksēta ienākuma ieguldījumu veidā. Nolemts ieteikt dalībniekiem izmaksāt starpposmu dividendes AOE fiksēta ienākuma ieguldījuma veidā 2011. gada 8. septembrī USD 1 502 298 132 kopējās plānotās vērtības apmērā.

7.9.2011.

Valdes protokols (Gene Levoff priekšsēdētājs, Elisabeth Rafael)

Nolemts izmaksāt starpposmu dividendes AOE fiksēta ienākuma ieguldījuma veidā 2011. gada 8. septembrī USD 1 502 298 132 kopējās plānotās vērtības apmērā.


5. tabula

AOE direktoru rezolūcija un valdes sanāksmju protokoli

Datums

Dokumenta veids

AOE protokolu kopsavilkums

17.12.2008.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer, Gary Wipfler priekšsēdētājs)

Nolemts izpildīt darba subsīdiju līgumu.

14.1.2009.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer, Gary Wipfler priekšsēdētājs)

Nolemts atļaut noteiktām uzskaitītajām personām atvērt, uzturēt, slēgt vai kā citādi pārvaldīt AOE bankas, ieguldījumu, starpniecības un citus kontus.

25.2.2009.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Gary Wipfler, Tim Cook) rakstiska rezolūcija

Nolemts izpildīt trasta līgumu un AOE pensiju plāna noteikumus.

20.7.2009.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Gary Wipfler, Tim Cook) rakstiska rezolūcija

Nolemts apstiprināt Direktoru ziņojuma un finanšu pārskata projektu par 2008. finanšu gadu un revidenta atlīdzību, nolemts iecelt Peter Oppenheimer un Cathy Kearney rīkoties kā AOE uzņēmuma pārstāvjiem, apmeklējot 2009. gada ikgadējo ASI pilnsapulci, nolemts rīkot ikgadējo pilnsapulci 2009. gada 3. augustā un nolemts iecelt [Apple nodokļu konsultantu] par revidentu (..) vietā.

22.7.2009.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs, Gary Wipfler)

Nolemts izpildīt Uzņēmējdarbības nodošanas nolīgumu, lai pārceltu AOE Singapūras filiāles uzņēmējdarbību uz Apple South Asia Pte.Ltd.

3.8.2009.

Ikgadējās pilnsapulces protokols (Peter OppenheimerAOI priekšsēdētājs un uzņēmuma pārstāvis un Gene LevoffBaldwin Holdings Unlimited uzņēmuma pārstāvis)

Nolemts pieņemt Direktoru ziņojumu un finanšu pārskatu par 2008. finanšu gadu, nolemts apstiprināt [Apple nodokļu konsultantu] kā revidentu, nolemts pilnvarot direktorus noteikt revidentu atalgojumu un nolemts, ka nākamā ikgadējā pilnsapulce varētu tikt rīkota ārpus Īrijas.

23.10.2009.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs, Gary Wipfler)

Atzīmēta 2009. gada 27. oktobrī gaidāmā dividenžu USD 3 482 850 781,21 apmērā saņemšana no ASI, nolemts izmaksāt dividendes AOI USD 4 607 274 666,29 apmērā, nolemts izmaksāt turpmākās starpposmu dividendes AOI uz 2009. gada 27. oktobri uzkrāto procentu summas apmērā.

21.12.2009.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Gary Wipfler) rakstiska rezolūcija

Nolemts izpildīt Uzņēmējdarbības nodošanas papildu nolīgumu, lai pārceltu AOE Singapūras filiāles uzņēmējdarbību uz Apple South Asia Pte.Ltd. un piešķirt pilnvaru.

21.12.2009.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Gary Wipfler) rakstiska rezolūcija

Direktoru rakstiska rezolūcija un pieprasījums, kurā prasīts Tim Cook atkāpties no AOE direktora amata, un nolemts, ka Tim Cook šā fakta dēļ atbrīvo AOE direktora vietu.

31.3.2010.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Gary Wipfler) rakstiska rezolūcija

Nolemts saņemt 2010. gada 8. aprīlī no ASI starpposmu dividendes USD 800 000 000 apmērā un šo summu samaksāt AOI.

23.4.2010.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Gary Wipfler) rakstiska rezolūcija

Nolemts pieteikt nomainīt īpašumtiesību apliecības uz noteiktiem reģistrētiem īpašumiem Singapūrā.

14.5.2010.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Gary Wipfler) rakstiska rezolūcija

Nolemts saņemt 2010. gada 20. maijā no ASI starpposmu dividendes USD 1 000 000 000 apmērā un šo summu samaksāt AOI.

14.6.2010.

Ikgadējās pilnsapulces protokols (Peter OppenheimerAOI priekšsēdētājs un uzņēmuma pārstāvis un Gene LevoffBaldwin Holdings Unlimited uzņēmuma pārstāvis)

Nolemts pieņemt Direktoru ziņojumu un finanšu pārskatu par 2009. finanšu gadu, nolemts atkārtoti apstiprināt [Apple nodokļu konsultantu] kā revidentu, nolemts pilnvarot direktorus noteikt revidenta atalgojumu, atzīmēt, ka kopš 2009. finanšu gada beigām AOI ir izmaksātas starpposmu dividendes USD 5 284 972 906,56 apmērā, un nolemts, ka nākamā ikgadējā pilnsapulce varētu tikt rīkota ārpus Īrijas.

16.6.2010.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs, Gary Wipfler)

Atzīmēta 2010. gada 17. jūnijā gaidāmā dividenžu USD 600 000 000 apmērā saņemšana no ASI, un nolemts šo summu izmaksāt AOI.

23.7.2010.

Ikgadējās pilnsapulces protokols (Peter OppenheimerAOI priekšsēdētājs un uzņēmuma pārstāvis un Gene LevoffBaldwin Holdings Unlimited uzņēmuma pārstāvis)

Nolemts pieņemt Direktoru ziņojumu un finanšu pārskatu par 2009. finanšu gadu, nolemts atkārtoti apstiprināt [Apple nodokļu konsultantu] kā revidentu, nolemts pilnvarot direktorus noteikt revidenta atalgojumu, atzīmēts, ka kopš 2009. finanšu gada beigām AOE ir deklarētas un izmaksātas starpposmu dividendes USD 5 884 972 906,56 apmērā, un nolemts, ka nākamā ikgadējā pilnsapulce varētu tikt rīkota ārpus Īrijas.

23.7.2010.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer, Gary Wipfler priekšsēdētājs)

Nolemts rīkot ikgadējo pilnsapulci 2010. gada 23. jūlijā.

20.9.2010.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer, Gary Wipfler priekšsēdētājs)

Atzīmēta 2010. gada 21. septembrī gaidāmā dividenžu USD 690 000 000 apmērā saņemšana no ASI, un nolemts izmaksāt AOI dividendes USD 900 000 000 apmērā.

15.11.2010.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer, Gary Wipfler priekšsēdētājs)

Nolemts apstiprināt īpašuma nomas izpildi attiecībā uz papildu noliktavas telpām, lai veicinātu ražošanas paplašināšanos.

17.11.2010.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer, Gary Wipfler priekšsēdētājs)

Atzīmēta 18. novembrī gaidāmā dividenžu USD 1 750 000 000 apmērā saņemšana no ASI, un nolemts šo summu izmaksāt AOI.

3.12.2010.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Gary Wipfler) rakstiska rezolūcija

Apstiprināta pilnvaru piešķiršana Cathy Kearney un Michael O'Sullivan rīkoties AOE vārdā. Pilnvara darbojas šādās jomās: i) uzņēmuma sarakste, ii) attiecības ar valdību un citām valsts iestādēm, iii) revīzijas, iv) apdrošināšana, v) iepirkumi, noma-pirkumi un finansēšanas līgumi, kas attiecas uz aktīviem un pakalpojumiem, vi) izīrēšana, piegāde, depozītu nolīgumi un nolīgumi par aktīvu lietošanu, vii) personiskā īpašuma nodošana, viii) preču piegādes pieņemšana un attiecīgo čeku izdošana, ix) darba padome un x) komerclīgumi.

4.3.2011.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs, Gary Wipfler)

Atzīmēta 2011. gada 7. martā gaidāmā dividenžu USD 1 000 000 000 apmērā saņemšana, un nolemts šo summu izmaksāt AOI.

21.3.2011.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer priekšsēdētājs, Gary Wipfler)

Atzīmēta 2011. gada 24. martā gaidāmā dividenžu USD 1 000 000 000 apmērā saņemšana, un nolemts šo summu izmaksāt AOI.

26.4.2011.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Gary Wipfler) rakstiska rezolūcija

Nolemts atļaut noteiktām uzskaitītajām personām atvērt, uzturēt, slēgt vai kā citādi pārvaldīt AOE bankas, ieguldījumu, starpniecības un citus kontus.

11.5.2011.

Valdes protokols (Peter Oppenheimer, Gary Wipfler priekšsēdētājs)

Atzīmēta 2011. gada 12. maijā gaidāmā dividenžu USD 1 000 000 000 apmērā saņemšana, un nolemts šo summu izmaksāt AOI.

23.6.2011.

Direktoru (Peter Oppenheimer, Cathy Kearney, Gary Wipfler) rakstiska rezolūcija

Nolemts apstiprināt Direktoru ziņojuma un finanšu pārskata par 2010. finanšu gadu projektu un revidentu atalgojumu, nolemts atļaut Audrey Fernandez-Elliott and Cathy Kearney rīkoties kā AOE uzņēmuma pārstāvjiem, apmeklējot 2011. gada ikgadējo ASI pilnsapulci, atzīmēts, ka kopš 2009. finanšu gada beigām AOI ir deklarētas un izmaksātas starpposmu dividendes USD 12 659 796 428,08 apmērā, nolemts rīkot ikgadējo pilnsapulci 2011. gada 27. jūnijā, atzīmēts, ka Peter Oppenheimer ar 2011. gada 1. jūliju atstāj AOE direktora un sekretāra amatu un viņa vietā par ASI direktoru un sekretāru tiek iecelts Gene Levoff.

27.6.2011.

Ikgadējās pilnsapulces protokols (Audrey Fernandez-ElliottAOI priekšsēdētājs un uzņēmuma pārstāvis un Gene LevoffBaldwin Holdings Unlimited uzņēmuma pārstāvis)

Nolemts pieņemt Direktoru ziņojumu un finanšu pārskatu par 2010. finanšu gadu, nolemts atkārtoti apstiprināt [Apple nodokļu konsultantu] kā revidentu, nolemts pilnvarot direktorus noteikt revidenta atalgojumu, atzīmēts un apstiprināts, ka kopš 2009. finanšu gada beigām AOI ir deklarētas un izmaksātas starpposmu dividendes USD 12 659 796 428,08 apmērā, un nolemts, ka nākamā ikgadējā pilnsapulce varētu tikt rīkota ārpus Īrijas.

7.9.2011.

Valdes protokols (Gene Levoff priekšsēdētājs un Gary Wipfler)

Atzīmēts, ka būtu praktiskāk un komerciāli izdevīgāk ierosināt AOE dalībniekiem izmaksāt dividendes fiksēta ienākuma ieguldījumu veidā. Nolemts ieteikt dalībniekiem izmaksāt starpposmu dividendes AOI fiksēta ienākuma ieguldījuma veidā 2011. gada 8. septembrī USD 1 502 298 132 kopējās plānotās vērtības apmērā. Nolemts izmaksāt turpmākās starpposmu dividendes AOI uzkrāto procentu summas apmērā.

7.9.2011.

Dalībnieku rakstiska rezolūcija (AOI un Baldwin Holding Unlimited)

Nolemts izmaksāt starpposmu dividendes AOI fiksēta ienākuma ieguldījuma veidā 2011. gada 8. septembrī USD 1 502 382 564 kopējās plānotās vērtības apmērā.

7.9.2011.

Uzņēmuma pārstāvja iecelšana rakstiska risinājuma izpildei

AOIAOE dalībnieks ieceļ Gene LevoffAOI pārstāvi rakstisku risinājumu izpildei AOI vārdā, lai apliecinātu ieteiktās starpposmu dividendes un veiktu to tiešos maksājumus skaidrā naudā. Baldwin Holding UnlimitedAOE otrs dalībnieks šim nolūkam ir iecēlis Gary Wipfler.

2.5.4.   IZMAKSU DALĪŠANAS NOLĪGUMS STARP APPLE INC., ASI UN AOE

(116)

Īrija 2015. gada 8. decembrī iesniedza izmaksu dalīšanas nolīguma (turpmāk – “CSA”) kopijas un visus nolīgumus, ko noslēguši Apple Inc., AOI, ASI un AOE (un to priekšgājēji) par nemateriālā īpašuma (tālāku) nodošanu kopš Apple dibināšanas Īrijā (88).

(117)

Saskaņā ar sniegto informāciju Apple Inc. noslēdza CSA ar AEO (kura nosaukums tobrīd bija Apple Computer Limited) 1980. gada decembrī. Kopš tā laika CSA tika grozīts 16 reizes, un pēdējie grozījumi tika veikti 2013. gadā. 1999. gadā ASI (kura nosaukums tobrīd bija Apple Computer International) arī kļuva par CSA līgumslēdzēju. Līdz ar brīdi, kad 1980. gada decembrī tika noslēgts CSA, Apple Inc. noslēdza “Nolīgumu par nemateriālā īpašuma nodošanu” ar AOI. AOI savukārt noslēdza “Nolīgumu par nemateriālā īpašuma tālāku nodošanu” ar AOE, saskaņā kuru AOE tika piešķirta ekskluzīva bezmaksas licence izmantot tirdzniecības nosaukumus, zīmolus, uzņēmējdarbības noslēpumus un patentus, iesākumā Rietumeiropā un vēlāk EMEIA reģionā, un tiesības nodot šīs tiesības un licences apakšuzņēmumiem (89). Par Apple toreiz esošā nemateriālā īpašuma sākotnējo nodošanu AOE priekšgājējs neveica iemaksas maksājumu.

(118)

Saskaņā ar CSA Apple Inc., no vienas puses, un ASI un AOE, no otras puses, vienojās apvienot savus centienus pētījumu un izstrādes (R&D) jomā un kopīgi dalīt izmaksas un tiesības, kas attiecās uz “Izstrādes programmu”. Izstrādes programmā ir iekļauta: i) jauna nemateriālā īpašuma izstrāde, ii) esošā nemateriālā īpašuma uzlabojumu, atjauninājumu, pielāgojumu, tulkojumu, lokalizācijas un citu modifikāciju radīšana, iii) jebkādu preču ražošanas procesu izstrāde un uzlabošana un iv) tirgdarbības nemateriālo aktīvu izstrāde, iegāde un aizsardzība.

(119)

CSA tekstā nemateriālais īpašums ir definēts šādi – “visas tehnoloģijas, procedūras, procesi, dizainparaugi un dizainparauga tiesības, izgudrojumi, atklājumi, zinātība, patenti (tostarp patenta pieteikumi utt.), autortiesības (un citas autorības tiesības), komercnoslēpumi, datorprogrammas (pirmkoda un objektkoda veidā), plūsmas kartes, formulas, uzlabojumi, atjauninājumi, tulkojumi, pielāgojumi, informācija, specifikācijas, procesa tehnoloģija, ražošanas prasības, kvalitātes kontroles standarti, tirgdarbības nemateriālie aktīvi un jebkāds cits tamlīdzīgs nemateriālais īpašums, kā noteikts Valsts regulējuma 1.482-4. punkta b) apakšpunktā, kas izstrādāts saskaņā ar Izstrādes programmu.” (90) Tirgdarbības nemateriālie aktīvi ir definēti šādi – “bez izņēmuma visi zīmoli, pakalpojumu zīmes, preču zīmes, tirdzniecības noslēpumi, noformējums, domēna vārdi, uzņēmuma atšķirības zīmes, dizainparaugi, tirgdarbības stratēģijas, reģistrēti un reģistrācijai iesniegti logotipi un piktogrammas un autortiesības uz tiem, jebkādu atšķirības zīmju prestižs un nemateriālā vērtība un citu veidu tirgdarbības nemateriālais īpašums, kas ir ietverts preču komerciālajā lietojumā.” (91)

(120)

Saskaņā ar CSA tiesības izmantot Apple nemateriālo īpašumu Apple preču ražošanā un tirdzniecībā kopīgi izmanto nolīguma puses. Apple Inc. pieder tiesības ražot un pārdot Apple preces visās valstīs Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā (turpmāk kopīgi saukti – “abi Amerikas kontinenti”). ASI un AOE ir tiesības ražot un pārdot Apple preces tirgos ārpus abiem Amerikas kontinentiem. Nemateriālā īpašuma īpašumtiesības vienpusēji tiek turētas uz Apple Inc. vārda. ASI un AOE to teritorijā ir faktiskās īpašumtiesības uz nemateriālo īpašumu, kas izstrādāts saskaņā ar CSA veiktās pētniecības un izstrādes rezultātā (92). CSA dažādu grozījumu rezultātā ir mainījies veids, kā ASI un AOE tiek piešķirtas faktiskās īpašumtiesības uz nemateriālo īpašumu. Līdz 1988. gadam Apple Inc. piešķīra AOE ekskluzīvu licenci saskaņā ar CSA izmantot Apple intelektuālo īpašumu savā teritorijā. Pēc 1988. gada noslēgtajos un grozītajos CSA tiesības uz nemateriālā īpašuma uzlabojumiem un jaunu izstrādātu nemateriālo īpašumu tiek piešķirtas “neekskluzīvā vai kopīgi ekskluzīvā veidā” (93). Kopš 2007. gada Apple piešķir ASI un AOE ekskluzīvu licenci uz Apple IĪ, savukārt ASI un AOE piešķir šo pašu licenci atpakaļ Apple neekskluzīvu tiesību veidā (94).

(121)

Saskaņā ar CSA Apple preču pētniecības un izstrādes izmaksas kopīgi dala līgumslēdzējas puses. Lai aprēķinātu katras puses daļu, Apple Inc., ASI un AOE katra maksā daļu no kopīgajām izmaksām, pamatojoties uz preču noieta procentuālo daļu katra uzņēmuma attiecīgajā teritorijā. Piemēram, 2012. gada Apple R&D izmaksas pasaulē bija USD [3–3,5] miljardi. Minētajā gadā apmēram 45 % no Apple noieta pasaulē bija abos Amerikas kontinentos. Attiecīgi saskaņā ar CSA Apple Inc. samaksāja 45 % no R&D izmaksām, savukārt ASI un AOE samaksāja atlikušos 55 % no šīm izmaksām. Izmaksu sadalījums 2008.–2014. gadā ir atainots 6. tabulā.

6. tabula

Apple izstrādes izmaksas saskaņā ar CSA un šo izmaksu segšana no ASI un AOE puses

(USD)

 

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

Kopējās Apple izstrādes izmaksas, kas ietvertas CSA

983 005 465

1 211 545 821

1 795 015 606

3 932 919 909

[3 000 000 000 –3 500 000 000 ]

[3 500 000 000 –4 000 000 000 ]

[7 000 000 000 –7 500 000 000 ]

ASI finansētā daļa

362 836 613

476 479 653

891 205 117

2 202 029 840

[1 500 000 000 –2 000 000 000 ]

[2 000 000 000 –2 500 000 000 ]

[4 000 000 000 – 4 500 000 000 ]

AOE finansētā daļa

4 126 371

3 170 692

12 813 711

24 134 510

[10 0000 000–20 000 000 ]

[10 000 000 –20 000 000 ]

[30 000 000 –40 000 000 ]

ASI un AOE finansētās Apple izstrādes izmaksas procentos

37

40

50

57

[50–55]

[55–60]

[55–60]

(122)

2009. un 2013. gadā noslēgtajos CSA ir uzskaitītas CSA pusēm noteiktās funkcijas un riski (95). Saskaņā ar CSA noteiktās funkcijas un riski, kas attiecas uz Apple Inc. (CSA saukts “Apple”) un uz ASI un AOE (CSA kopīgi saukti “starptautiskais dalībnieks”) ir apkopoti CSA un parādīti attiecīgi 8. un 9. attēlā.

8. attēls

Apple un starptautiskā dalībnieka (ASI un AOE) saskaņā ar CSA veiktās funkcijas

FUNKCIJAS

APPLE

INTERNATIONAL DALĪBNIEKS

Tādu nemateriālo aktīvu, kam piemēro dalītās izmaksas, pētniecība un attīstība

X

X

Tādu nemateriālo aktīvu, kam piemēro dalītās izmaksas, kvalitātes kontrole

X

X

Ar nemateriālo aktīvu attīstīšanas darbībām saistītā prognozēšana, finanšu plānošana un analīze

X

 

R&D ražotņu vadība

X

X

Līgumu slēgšana ar saistītajām pusēm vai trešajām pusēm saistībā ar nemateriālo aktīvu attīstīšanas darbībām

X

X

Līgumu administrēšana saistībā ar nemateriālo aktīvu attīstīšanas darbībām

X

X

Darbinieku, līgumslēdzēju un apakšuzņēmēju atlase, algošana un pārraudzība saistībā ar nemateriālo aktīvu attīstīšanas darbību veikšanu

X

X

IĪ reģistrācija un aizsardzība

X

 

Tirgus attīstība

X

X


9. attēls

Apple un starptautiskā dalībnieka (ASI un AOE) saskaņā ar CSA uzņemtie riski

RISKI

APPLE

STARPTAUTISKAIS DALĪBNIEKS

Preču izstrādes risks

X

X

Kvalitātes kontrole un preču kvalitātes risks

X

X

Tirgus attīstības risks

X

X

Tirgus risks

X

X

Politiskais risks

X

X

Ārvalstu valūtas risks

X

X

Produktatbildības risks

X

X

Aktīvu risks (pamatlīdzekļi/materiāli aktīvi)

X

X

Riski saistībā ar regulatīvā režīma izmaiņām

X

X

IĪ aizsardzības un pārkāpumu riski

X

X

Zīmola izstrādes un zīmola atpazīšanas riski

X

X

(123)

Komisija pieprasīja Īrijai izskaidrot, uz kādām darbībām attiecas 8. un 9. attēlā parādītās funkcijas un riski, un sniegt konkrētus piemērus, kādas darbības veica ASI un AOE saskaņā ar šīm funkcijām. Komisija lūdza Īrijai arī sniegt norādes, kādas ASI un AOE valdes protokolos minētās darbības attiecas uz 8. un 9. attēlā sniegtajām darbībām, kuras Īrija vai Apple uzskata par darbībām, ko veikušas ASI un AOE valdes.

(124)

Atbildot uz šiem pieprasījumiem, Īrija un Apple norādīja, ka 2009. un 2013. gadā noslēgtajos CSA iekļautās tabulas, kas atveidotas 8. un 9. attēlā, nav domātas, lai parādītu CSA līgumslēdzēju pušu faktiski veiktās darbības, bet gan lai tikai apkopotu darbības, ko katra puse ir tiesīga veikt saskaņā ar šo nolīgumu. Apple arī paskaidroja, ka 2009. un 2013. gadā noslēgtajos CSA iekļautās tabulas, kas atveidotas 8. un 9. attēlā, tika pievienotas, lai izpildītu pagaidu noteikumu prasības, ko izdeva ASV Valsts kases departaments un kas stājās spēkā 2009. gada 5. janvārī, proti, ka izmaksu dalīšanas nolīgumā, ko noslēdz saistītās puses, jāparāda pušu funkcijas un riski (96).

(125)

Apple arī norādīja, ka R&D darbības, kas uzskaitītas 8. attēlā atveidotajā tabulā, – nemateriālie aktīvi, kam piemērota izmaksu dalīšana, šo nemateriālo aktīvu kvalitātes vadība, pētījumu un izstrādes tehniskās bāzes vadība, līgumu slēgšana ar saistītajām pusēm un trešām pusēm attiecībā uz nemateriālo aktīvu izstrādes darbībām un nemateriālo aktīvu izstrādes darbību veikšanai paredzēto darbinieku, darbuzņēmēju un apakšuzņēmēju atlase, nolīgšana un uzraudzība – gandrīz pilnībā veica Apple Inc. darbinieki ASV. Īrijas filiālē strādājošie piedalījās šajās darbībās tikai, ciktāl tas attiecas uz ikdienas lokalizāciju un preču testēšanu.

(126)

Īrija un Apple arī norādīja, ka ASI un AOE nav nekādas lomas Apple IĪ pārvaldībā un ka tiem komerclīgumu apspriešanā ir tikai ierobežota loma saskaņā ar stingriem parametriem, ko noteikusi Apple Inc. administrācija. Īrija un Apple arī norādīja, ka ne ASI, ne AOE darbinieki nav iesaistīti Apple IĪ radīšanā, iegādē, pārvaldībā un/vai aizsardzībā. Visas šīs funkcijas, kas veido Apple peļņu, vada Apple Inc. administrācija ASV, un tās kopumā tiek veiktas ASV. Turklāt Apple radītais vai iegādātais nemateriālais īpašums juridiski nepieder un nav reģistrēts ASI vai AOE. ASI vai AOE savā vārdā ir noslēguši tikai šādus komerclīgumus: i) iepirkuma līgumi ar komponentu piegādātājiem, ii) ražošanas līgumi ar oriģinālo iekārtu ražotājiem par gatavās preces pirkšanu un iii) nestandartizētie nākotnes pārdošanas līgumi.

(127)

Saistībā ar ASI un AOE iesaistīšanos Apple IĪ pārvaldībā pirmā norāde par jebkāda veida nemateriālo īpašumu abu uzņēmumu valžu protokolos par laikposmu no ASI un AOE dibināšanas brīža (1980.–2015. gads), kas bija iesniegti Komisijai, ir ASI valdes 2013. gada 13. augusta sanāksmes protokolā un AOE valdes 2013. gada 16. augusta sanāksmes protokolā, kur abas valdes piešķir pilnvaras Apple Inc. darbiniekiem attiecībā uz IĪ aizsardzību (97).

(128)

Šajā pašā laikposmā pirmā norāde ASI un AOE valžu sanāksmes protokolos par CSA ir reģistrēta 2014. gada augusta protokolā, kurā tika apspriesta un saskaņota Apple jaunā uzņēmuma struktūra Īrijā (..). AOE valdes sanāksme notika 2014. gada (..). augustā, kas raksturota kā “telefonkonference”, kurā (..) tika apspriests (..). ASI valdes sanāksme notika 2014. gada (..). augustā (..) [vieta]. Saskaņā ar šīs sanāksmes protokolu ASI direktori šajā sanāksmē tika arī informēti, ka saistībā ar CSA notika Apple Inc., ASI un AOE apspriede. Valde šajā sanāksmē (98) piekrita noslēgt 2013. gada CSA.

(129)

ASI valdes nākamā sanāksme tika rīkota pēc ASI 2014. finanšu gada beigām 2014. gada (..). decembrī (..) [vieta] (99). Šajā sanāksmē tika nolemts, ka (..) nodokļu rezidences jurisdikcija varētu būt (..), nevis (..), kas bija ierosināta iepriekš.

2.5.5.   INFORMĀCIJA PAR APPLE DISTRIBUTION INTERNATIONAL

(130)

ADI tika reģistrēts Īrijā 2009. gadā. Kopš 2012. gada ADI uzņēmās noteiktus pienākumus saistībā ar Apple izplatīšanas darbībām EMEIA reģionā. Kopš 2014. gada ADI pienākumos ietilpa pārdošanas, izplatīšanas un Apple interneta veikala darbības EMEIA reģionā un Ķīnā. ADI saņem pasūtījumu no klientiem, nodarbojas ar pieprasījuma un noieta prognozēšanu un nodrošina līgumu administrēšanu kanāla klientiem. ADI vada loģistikas darbības saistībā ar preču piegādi klientiem.

(131)

ADI pienākumos ietilpst garantijas un ārpus garantijas pēcpārdošanas atbalsts. Šie pakalpojumi tiek sniegti ar ADI AppleCare atbalsta grupas starpniecību. ADI sniedz pēcpārdošanas atbalstu ar Apple apstiprināto trešās puses pakalpojuma sniedzēju zvanu centru un tīklu starpniecību.

(132)

Lai arī ADI bija deklarējis peļņu (100), par 2009., 2010. un 2011. gadu ADI nebija deklarējis uzņēmuma peļņas nodokli. Tas bija tāpēc, ka ADI sākotnēji bija aprēķinājis savas uzņēmuma peļņas nodokļa saistības, piemērojot 2007. gada nodokļu nolēmumā apstiprinātās peļņas sadales metodes, jo šajā nolēmumā bija iekļauta “pārstrukturēšanas klauzula” (101), saskaņā ar kuru gadījumā, ja tiek pārstrukturēta Apple uzņēmuma struktūra Īrijā, peļņas sadales metode ir piemērojama arī jaunajai filiālei. Savukārt Īrijas Ieņēmumu dienests ieņēma nostāju, ka ar šo nolēmumu apstiprinātās peļņas sadales metodes nepiemēro ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanai rezidentuzņēmumam. 2014. gadā ADI pieņēma Īrijas Ieņēmumu dienesta nostāju un tika panākts izlīgums (..) par visiem grāmatvedības pārskata periodiem līdz 2012. gadam ieskaitot. Tādējādi tika veikti norēķini EUR (..) apmērā, kuros ietilpst nodoklis (..), procenti un soda naudas. (..).

2.5.6.   ASI NOSLĒGTIE PAKALPOJUMU UN IZPLATĪŠANAS NOLĪGUMI

(133)

2008. gadā ASI noslēdza Tirgdarbības pakalpojumu līgumu ar Apple Inc. Saskaņā ar šo nolīgumu Apple Inc. daļu no savām tirgdarbības izmaksām iedala ASI saistībā ar pakalpojumiem, ko Apple Inc. veicis ASI vārdā (102). Īrija paskaidroja, ka tirgdarbības izmaksu daļa ir iedalīta ASI galvenajam birojam (103). Tomēr līgums tika noslēgts starp Apple Inc. un ASI bez norādes uz ASI galveno biroju. Drīzāk līgumā kā līgumslēdzējas puses adrese ir sniegta ASI pasta adrese Korkā, Īrijā. Turklāt saskaņā ar Īrijas teikto ASI Īrijas filiāle tieši uzņemas vietējās tirgdarbības izmaksas, noslēdzot līgumiskas vienošanās ar trešās puses tirgdarbības uzņēmumiem.

(134)

2010. gadā ASI un ADI noslēdza izplatīšanas nolīgumu. Saskaņā ar šo vienošanos ASI iecēla ADI par neekskluzīvu globālo izplatītāju Apple preču pārdošanai un ADI tika piešķirta neekskluzīva licence uz noteiktām īpašuma tiesībām veicināt Apple preču noietu. Šis izplatīšanas nolīgums deva ADI tiesības iepirkt Apple preces no ASI vai tieši no trešās puses ražotājiem. ASI un ADI vienojās, ka visi maksājumi kopumā par precēm un pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar izplatīšanas nolīgumu, būs tādā apmērā, lai ADI varētu sasniegt tīro peļņu pirms nodokļiem, kas būtu vienāda ar aptuveni [1–5] % no (..).

(135)

Attiecībā uz ADI par izplatīšanas darbību veikšanu ASI labā EMEIA reģionā nolīguma memorandā, kas tika parakstīts 2012. gada 23. aprīlī, puses vienojās, ka ar 2012. gada 1. aprīliADI varētu iegādāties ASI aktīvus un uzņemties tā saistības saistībā ar izplatīšanu EMEIA reģionā. Aktīvu pusē lielākais bilances postenis, kas tika pārskaitīts no ASI uz ADI2012. gada 1. aprīlī, bija pircēju un pasūtītāju parādi (..). Saistību pusē lielākais bilances postenis, kas tika pārskaitīts no ASI uz ADI, bija (..) Garantiju uzkrājums (..) (104).

2.5.7.   APPLE JAUNĀ UZŅĒMUMA STRUKTŪRA ĪRIJĀ NO 2015. GADA

(136)

2015. gada 9. janvāra sanāksmē (105) Apple uzrādīja Komisijai savu jauno uzņēmuma struktūru Īrijā. Šī jaunā uzņēmuma struktūra tika izveidota, pamatojoties uz TCA 97 likuma 23.A iedaļas grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī (106), saskaņā ar kuriem Īrijā reģistrēts uzņēmums vairs nedrīkstēja deklarēt, ka tā nodokļu rezidence ir ārpus Īrijas, ja tam nav nodokļu rezidences nekur citur, kā tas bija ASI un AOE gadījumā. (..). Apple norādīja, ka saskaņā ar jauno uzņēmuma struktūru 2007. gada nolēmumu vairs nevarēja izmantot ASI un AOE nodokļa bāzes noteikšanai Īrijā. (..). Saskaņā ar Apple sniegto informāciju pēdējais finanšu gads, uz kuru attiecas 2007. gada nolēmums, ir 2014. gads, kas beidzas 2014. gada 27. septembrī saskaņā ar ASI un AOE uzņēmuma pārskatiem.

(137)

Saskaņā ar šo jauno uzņēmuma struktūru (..).

(138)

Saskaņā ar informāciju, ko Apple sniedza Komisijai 2015. gada 19. janvārī (107), (..).

(139)

Savā 2015. gada 25. februāra vēstulē (108) Īrija sniedza papildu skaidrojumus par Apple jauno struktūru. Proti, saskaņā ar 2014. gada (..). decembrī notikušās Īrijas Ieņēmumu dienesta un Apple telefonkonferences piezīmēm Īrijas Ieņēmumu dienests pieprasīja Apple (..). Saskaņā ar šīm piezīmēm Īrija arī norādīja, ka (..).

(140)

Ar 2015. gada 11. novembra vēstuli (109) Komisija pieprasīja informāciju par (..), kā norādīts Apple 2015. gada 19. janvāra iesniegumā (110), kā arī visus pamatojošos dokumentus, piemēram, transfertcenu noteikšanas ziņojumus. Savā 2016. gada 29. janvāra iesniegumā Īrija (..). Savā 2016. gada 8. marta vēstulē Komisija (..). 2016. gada 23. marta vēstulē Īrija norādīja, ka Apple bija informējusi Īriju par to, ka (..).

(141)

(..) valdes sanāksmju protokolos, kas tika iesniegti Komisijai 2016. gada 24. maijā, ir sniegta informācija par (..).

(142)

Proti, (..) 2015. gada (..). augustā (..) rīkotās valdes sanāksmes protokolā ir norādīts, ka (..).

(143)

(..) valdes 2016. gada (..). aprīlī Kupertino, ASV, rīkotās sanāksmes protokolā ir ierakstīts, ka (..).

(144)

2016. gada (..). aprīļa sanāksmes protokola 1. pielikumā ir iekļauts 2015. gada (..). augusta sanāksmes protokols, kurā tika izdarītas izmaiņas un pievienots uzsvērums, piemēram, izsvītrots (..).

3.   FORMĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANAS PAMATOJUMS

(145)

Komisija nolēma sākt formālo izmeklēšanas procedūru, jo nonāca pie sākotnējā secinājuma, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, ko Īrija sniegusi Apple, ASI un AOE, un ka šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstīgi Līguma 107. panta 2. un 3. punktam.

(146)

Proti, Komisija izteica šaubas, ka peļņas sadales metodes, kas apstiprinātas ar šiem nolēmumiem ASI un AOE ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanai Īrijā, ataino atlīdzību ASI un AOE Īrijas filiālēm, kādai būtu piekrituši uzņēmumi, kas ir apdomīgi, neatkarīgi tirgus dalībnieki, kuri darbojas parastos tirgus apstākļos.

(147)

Komisija jo īpaši norādīja, ka nodokļu bāze 1991. gada nolēmumā, šķiet, bija sarunāta, nevis pamatota ar norādi uz salīdzināmiem darījumiem, un ka Īrijas Ieņēmumu dienestam, šķiet, nav bijis nodoma noteikt peļņas sadali, pamatojoties uz transfertcenas noteikšanu.

(148)

Komisija arī novēroja, ka Īrijas Ieņēmumu dienestam netika iesniegts peļņas sadales pētījums vai transfertcenas noteikšanas ziņojums laikā, kad tika pieprasīti apstrīdētie nodokļu nolēmumi, un ka metodoloģija, ko bija apstiprinājis Īrijas Ieņēmumu dienests, šķiet, nebija pamatota nekādā veidā. Tā kritizēja arī to, ka abos nolēmumos tika apstiprināta vienas puses peļņas sadales metode, kurā kā peļņas līmeņa rādītājs tiek izmantotas saimnieciskās darbības izmaksas, kurās nav iekļautas izmaksas, ko iekasē saistītie uzņēmumi; šī metode nav tikusi izskaidrota, lai gan šajā gadījumā tiek iegūts būtiski atšķirīgs iznākums. Tāpēc tai bija šaubas par 2007. gada nolēmumā izvēlētās transfertcenu noteikšanas metodes atbilstību.

(149)

Komisija arī norādīja uz vairākām nekonsekvencēm, izvēlētās metodes piemērošanā, lai noteiktu AOE un ASI peļņas sadali, kas, šķiet, neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Attiecībā uz 1991. gada nolēmumu šīs nekonsekvences bija saistītas ar AOE Īrijas filiālei attiecināmo izmaksu uzcenojumu attiecībā uz AOE saskaņotā nodokļa atvieglojuma apmēru kapitālieguldījumiem, kā arī ar 1991. gada nolēmuma ilgumu, ko Apple piemēroja 15 gadus. Saistībā ar 2007. gada nolēmumu Komisija izteica šaubas par [10–15] % uzcenojumu AOE filiāles saimnieciskās darbības izmaksām, savukārt attiecībā uz ASI saimnieciskās darbības izmaksām tika saskaņots zemāks uzcenojums [10–15] % (111). Turklāt peļņas iedalīšana ASI Īrijas filiālei, kas tika saskaņota 2007. gada nolēmumā, neietekmēja noieta attīstību. Tā kā ASI reģistrētā peļņa izriet no aktīvā ienākuma, Komisija uzskatīja – ja līdz ar noieta pieaugumu nepalielinās saimnieciskās darbības apjoms ārpus Īrijas, tas varētu liecināt par neatbilstīgu apgrozījuma sadali starp ASI un tā Īrijas filiāli.

(150)

Rezumējot, peļņas sadales metodes, kas tika saskaņotas ASI un AOE peļņas sadalei to attiecīgajām Īrijas filiālēm, tika uzskatītas par metodēm, kas šīm Īrijas filiālēm noteica atlīdzību, kurai piesardzīgs, neatkarīgs tirgus dalībnieks, kas darbojas parastos tirgus apstākļos, nebūtu piekritis, un tādējādi tajās netiek ievērots nesaistītu pušu darījuma princips. Tādējādi Komisija izdarīja sākotnējo secinājumu, ka šie nolēmumi rada šiem uzņēmumiem zemāku nodokļu slogu, kas ir priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Komisija uzskatīja, ka priekšrocības ir selektīvas, jo tās ir piešķirtas tikai ASI un AOE un nostāda šos uzņēmumus labvēlīgākā stāvoklī nekā citus uzņēmumus, kuriem ir salīdzināms faktiskais un juridiskais statuss. Komisija arī uzskatīja, ka labvēlīgais stāvoklis, kas selektīvi piešķirts šiem diviem uzņēmumiem, ir iegūts, pamatojoties uz Īrijas Ieņēmumu dienesta rīcības brīvību, kas pārsniedz nodokļu ieņēmumu vienkāršu pārvaldību, kuru nosaka objektīvi kritēriji.

(151)

Ņemot vērā, ka visi citi Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumi ir izpildīti un nav acīmredzama saderības pamata atbilstīgi Līguma 107. panta 2. un 3. punktam, Komisija nonāca pie sākotnējā secinājuma, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

4.   ĪRIJAS PIEZĪMES ATTIECĪBĀ UZ LĒMUMU PAR PROCEDŪRAS SĀKŠANU

(152)

Savās piezīmēs attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu Īrija sniedz vairākus argumentus, kas attiecas galvenokārt uz valsts tiesību normām, kas piemērojamas, lai noteiktu priekšrocību esību Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, uz selektīvas pieejas neesību attiecībā uz ASI un AOE un uz vairākām procedūras nepilnībām.

(153)

Attiecībā uz valsts tiesību normām, kas tika piemērotas apstrīdēto nodokļa nolēmumu darbības laikā un kas nosaka iespējamo priekšrocību pastāvēšanu, Īrija apgalvo, ka pretēji Komisijas pieņēmumiem un ņemot vērā, ka nav nekādas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijas, TCA 97 likuma 25. iedaļa ir vienīgā norma, pamatojoties uz kuru aprēķina nodokļu saistības nerezidentuzņēmumiem, kas veic tirdzniecību ar Īrijas filiāles starpniecību. Saskaņā ar Īrijas teikto, kamēr ESAO izstrādātie vispārējie principi nav skaidri iekļauti Īrijas tiesību aktos, nav tādas darbības jomas, kur tos varētu piemērot, kā tas, saskaņā ar Īrijas teikto, ir šajā gadījumā. TCA 97 likuma 25. iedaļā nav atsauces uz ESAO nesaistītu pušu darījuma principu, kas tādējādi nav noteicošais kritērijs, iedalot peļņu Īrijas filiālei.

(154)

Taču, pat ja ESAO pamata noteikumi būtu bijuši piemērojami šim gadījumam, vienošanās par peļņas iedalīšanu nerezidentuzņēmuma filiālei saskaņā ar ESAO nodokļu paraugkonvencijas 7. pantu ESAO līmenī tika panākta tikai 2010. gadā, proti, pēc apstrīdēto nodokļu nolēmumu izdošanas, un arī tikai saistībā ar līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemērošanu, kas neattiecas uz šo gadījumu. Ne ASI, ne AOE nav nodokļu rezidenti ne Īrijā, ne arī kādā valstī, ar kuru Īrija ir noslēgusi nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvenciju.

(155)

Turklāt lēmumu pieņemšanas prakse, ko piesauc Komisija, lai pamatotu atsauci uz nesaistītu pušu darījuma principu, Īrijas gadījumā nav piemērojama, jo tā attiecas uz gadījumiem, kad dalībvalstis savos valsts tiesību aktos ir iekļāvušas ESAO principus attiecībā uz uzņēmumu savstarpējiem darījumiem, bet pēc tam noteiktiem nodokļu maksātājiem piemērojušas izņēmumus. Šie lēmumi neattiecas uz Īriju, jo tā savos valsts tiesību aktos nav iekļāvusi nesaistītu pušu darījuma principu, un nevienā no lēmumiem netika izvērtēts nesaistītu pušu darījuma princips saistībā ar peļņas sadali uzņēmuma filiālei.

(156)

Turklāt lēmumā par procedūras sākšanu sniegtā atsauce uz tirgus ekonomikas ieguldītāja kritēriju ir nepārliecinoša, jo tiek jauktas divas lietas, kas būtu jānošķir, proti, valsts kā varas īstenotājas loma un valsts rīcība tirgū. Tomēr, ja lēmums par procedūras sākšanu ir jāsaprot tādējādi, ka tiek piemērots kritērijs privātajiem tirgus dalībniekiem, tas varētu būt jauns tirgus ekonomikas dalībnieka principa paplašinājums. Komisija faktiski pieprasītu, ka pats nodokļu maksātājs rīkojas kā tirgus ekonomikas ieguldītājs, lai arī šis standarts attiecas tikai uz valsts darbībām.

(157)

Attiecībā uz selektivitāti Īrija norāda, lai arī Īrijas Ieņēmumu dienestam, iedalot peļņu nerezidentuzņēmuma filiālei, ir jāpieņem spriedums, tas nenozīmē, ka dienests par nodokļu maksātājiem spriež pēc saviem ieskatiem un tāpēc selektīvi pret vieniem izturas labvēlīgāk nekā pret citiem. Ja Īrijas Ieņēmumu dienestam ir jāpieņem spriedums, tas ir jādara objektīvi, taisnīgi un konsekventi. Saskaņā ar Īrijas teikto novērtējums šajā gadījumā pilnībā saskanēja ar parasto administratīvo praksi. Aprēķinot ASI un AOE Īrijas filiāļu nodokļu saistības, nebija pieļautas nekādas atkāpes no parastās bāzes un tādējādi nav bijis selektīvas pieejas.

(158)

Saskaņā ar Īrijas teikto procesā, kura dēļ nodokļu nolēmums tiek apstrīdēts, Apple netika piemērots nekāds priekšrocību režīms. No Īrijas Ieņēmumu dienesta viedokļa šis process nav sarunu process, kura rezultātā uzņēmumam jāmaksā noteikta nodokļu summa. Drīzāk mērķis ir nodrošināt, ka peļņas sadalei izmantotā bāze ir atbilstīga.

(159)

Attiecībā uz peļņas sadali, kas tika saskaņota apstrīdētajos nodokļu nolēmumos, Īrija uzskata, ka Īrijas Ieņēmumu dienesta īstenotā pieeja pilnībā ataino filiāles ieguldījumu uzņēmuma kopējā peļņā un atbilst pareizai TCA 97 likuma 25. iedaļas piemērošanai. Peļņas sadales saskaņotās metodes, ar kurām noteikts ar nodokli apliekamās peļņas līmenis, ir samērīgas, ņemot vērā, kādu ieguldījumu Īrijas filiāles katrā gadījumā ir devušas uzņēmuma kopējā rentabilitātē. Proti, Īrijas Ieņēmumu dienests piešķīra īpašu nozīmi tam, ka Īrijas filiālēm nav bijis tiesību vai intereses uz Apple IĪ licencēm, kas ir būtisks uzņēmuma ienākuma avots. Tāpēc Ieņēmumu dienesta vadītājs uzskatīja, ka nav atbilstīgi vai ilgtspējīgi vērtību, kas tiek iegūta no Apple unikālā nemateriālā īpašuma, attiecināt uz Īrijas filiālēm.

(160)

Īrija sniedz arī vairākus apsvērumus saistībā ar procedūru, norādot, ka Komisija, gatavojot lēmumu par procedūras sākšanu, nav bijusi objektīva, tostarp izmantojusi spēcīgu, pārmērīgi uzstājīgu formulējumu, kas, šķiet, apsteidz galīgajā lēmumā ietvertos secinājumus. Īrija arī norāda, ka Komisija ir pārkāpusi Īrijas tiesības tikt uzklausītai, veicot ar šo lietu saistītās sarunas ar ESAO bez Īrijas iesaistīšanas tajās. Turklāt tā norāda uz to, kāds laiks ir pagājis no pirmā iespējamā atbalsta pasākuma (1991. gads) līdz brīdim, kad Komisija sākusi savus pirmos izmeklēšanas pasākumus (2013. gads), kas, kā Īrija apgalvo, rada tai grūtības aizstāvēties un kas arī padara nodokļu maksātājiem šo situāciju grūti paredzamu. Visbeidzot, Īrija uzskata, ka nebūtu jāprasa līdzekļu atgūšana vai nu tāpēc, ka atbalsts ir uzskatāms par pastāvošu atbalstu, vai arī tāpēc, ka atbalsta summu būtu ļoti grūti aprēķināt.

5.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES ATTIECĪBĀ UZ LĒMUMU PAR PROCEDŪRAS SĀKŠANU

5.1.   APPLE PIEZĪMES

(161)

Apple piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu lielā mērā sakrīt ar Īrijas piezīmēm, jo īpaši attiecībā uz piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem būtu jānosaka priekšrocību pastāvēšana.

(162)

Apple norāda, ka Apple IĪ ir izstrādāts un joprojām galvenokārt tiek izstrādāts ASV Apple galvenajā birojā Kupertino, ASV. Tā ir vieta, kur atrodas lielākā daļa Apple R&D inženieru. Vadītāji, kas pieņem visus stratēģiskos un galīgos lēmumus par R&D darbībām un par ideju komercializāciju no produkta dizaina līdz pat tā laišanai tirdzniecībā, arī atrodas ASV. Apple Inc. ir vienīgais visu Apple intelektuālo īpašumtiesību īpašnieks.

(163)

Īrijā nav pieņemti lēmumi par Apple IĪ izmantošanu vai Apple preču izstrādi (piemēram, lēmumi par to, kurus IĪ komercializēt un kā ražot preces). Neviens Īrijas filiāles darbinieks nav atbildīgs par R&D vai par lēmumiem saistībā ar tiesībām izmantot Apple IĪ. Visus šos lēmumus pieņem ASV Apple Inc. un/vai ASI un AOE valde, kas ārpus Īrijas vada un kontrolē uzņēmumus.

(164)

Apple tirgdarbība ir uzņēmuma galvenais stratēģiskais komponents. Tirgdarbības stratēģiju arī kontrolē un vada no ASV, kur tiek pieņemti visi galvenie lēmumi. Visas tirgdarbības kampaņas tiek plānotas un izstrādātas ASV. Īrijas filiāles nepiedalās tirgdarbības kampaņu radīšanā un izstrādē, un ASI Īrijas filiāle atlīdzina Apple Inc. par globālo tirgdarbības pakalpojumu sniegšanu.

(165)

Saistībā ar priekšrocību pastāvēšanas novērtējumu Komisija neidentificēja pareizus priekšrocību noteikšanas faktiskos pretargumentus, proti, jābalstās vienīgi uz valsts normām nodokļu jomā, kas regulē nodokļu nerezidentuzņēmumus, kuriem ir Īrijas filiāles (citiem vārdiem sakot, jābalstās uz TCA 97 likuma 25. iedaļu, nevis uz ESAO principiem, kuriem Īrijā nav likuma spēka). Tā kā peļņas sadales metodes, kas tika saskaņotas apstrīdētajos nodokļu nolēmumos, atbilda Īrijas Ieņēmumu dienesta administratīvajai praksei saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu, ASI un AOE nodokļu slogs ar šiem nolēmumiem netika samazināts, tāpēc tie nesniedza nekādas priekšrocības. Tieši tāpat nevar izmantot privātā tirgus dalībnieka kritēriju, lai piemērotu nesaistītu pušu darījuma principu priekšrocību konstatācijai, tā kā šo kritēriju nevar piemērot ne valstij, jo tā darbojas kā valsts varas īstenotāja, ne arī nodokļu maksātājam.

(166)

Turklāt šajā gadījumā nav piemērots selektīvs režīms, jo apstrīdētajos nodokļu nolēmumos tika vienīgi apstiprināts, ka peļņa jāsadala Īrijas filiālēm saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu un saistīto administratīvo praksi tieši tādā pašā veidā, kā Īrijas Ieņēmumu dienests būtu piemērojis šo TCA 97 likuma 25. iedaļu visiem citiem nodokļu maksātājiem līdzīgā situācijā. Īrijas Ieņēmumu dienests nepiemēroja selektīvu režīmu pēc saviem ieskatiem arī pamatojoties uz to, ka dienesta pilnvaras pieņemt spriedumu nosaka objektīvi kritēriji saistībā ar nodokļu sistēmu.

(167)

Turklāt, pat ja šajā gadījumā darījumiem tiktu piemērots nesaistītu pušu darījuma princips, Apple iesniegtajā [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumā bija secināts, ka peļņas sadale Īrijas filiālēm atbilst attiecīgo rezultātu diapazonam pat saskaņā ar spēkā esošo transfertcenu noteikšanas noteikumu prasībām, tādējādi apstrīdētie nodokļu nolēmumi nesniedz nekādas priekšrocības ASI un AOE. Saskaņā ar šo ziņojumu ASI un AOE uzņēmās galvenos riskus saistībā ar preces sekmīgu noietu un preces defektiem starptautiskajos tirgos. Apple preču izplatītāji un tālākpārdevēji (saistītās puses un trešās personas) bija pasargāti no šiem riskiem ar līguma nosacījumu un izplatīšanai pasaules mērogā piemērotās politikas un pieeju starpniecību (piemēram, krājumu kontrole). Uzņēmējdarbības risku vadības un mazināšanas politiku bija izveidojis Apple Inc. ASV. ASI un AOE finansiālais stāvoklis ļāva uzņemties visus uzņēmējdarbības riskus un pieņemt nepieciešamos stratēģiskos lēmumus, lai mazinātu uzņēmuma pakļaušanu uzņēmējdarbības riskiem. Proti, ziņojumā norādītas Īrijas filiāļu ekonomiski nozīmīgas darbības attiecībā uz to funkcijām un faktiskajiem apstākļiem; tajā noteikts, ka TNMM ir vispiemērotākā peļņas sadales metode ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanai un ka vispiemērotākais peļņas līmeņa rādītājs ASI Īrijas filiālei ir Berija koeficients (112), savukārt AOE Īrijas filiālei – kopējo izmaksu uzcenojums.

(168)

Saskaņā ar [Apple nodokļu konsultanta] teikto, ja izplatītājs, piemēram, ASI, pārdod preces citiem saistītās puses izplatītājiem, vienīgā funkcija, kas palielina vērtību, ir preču izplatīšanas loģistika; preču izmaksas tiek vienīgi nodotas nākamajam preces pircējam. Izplatīšanas darbību izmaksas tad ir uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumi. Šādā gadījumā uzņēmumam būtu jāsaņem atlīdzība tikai par šiem izdevumiem. Izmantojot Berija koeficientu šādā veidā, izplatītājs atgūst uzņēmuma izplatīšanas izmaksām (izmaksām, kas palielina vērtību) pieskaitītās izmaksas. Ziņojumā pēc tam ir sniegti rentabilitātes dati vairākiem atlasītiem trešo personu uzņēmumiem, kuru funkcijas ir līdzīgas Īrijas filiāļu funkcijām, un novērtēta faktiskā peļņas sadale saskaņā ar nolēmumiem, ņemot vērā šo trešo personu datus. Novērtējot rezultātus saistībā ar peļņas sadali Īrijas filiālēm saskaņā ar 1991. gada nolēmumu, ziņojumā ir sniegta trešo personu salīdzināmu rentabilitātes datu kopa par 2004., 2005. un 2006. gadu (113), un Īrijas filiālēm 2004.–2007. finanšu gadā sadalītā faktiskā peļņa salīdzināta ar šo salīdzināmo datu kopu. [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumā sniegtā salīdzināmo datu pētījuma rezultāts attiecībā uz ASI, kurā izmantots Berija koeficients, ir sniegts 10. attēlā, un attiecībā uz AOE, kurā izmantots kopējo izmaksu uzcenojums (“MTC”), ir sniegts 11. attēlā.

10. attēls

Nesaistītu pušu Berija koeficienta diapazons ar atsauci uz neatkarīgām pārdošanas/izplatīšanas struktūrām saskaņā ar [Apple nodokļu konsultanta] sniegto informāciju

Trīs gadu vidējais svērtais apjoms

Berija koeficients 2004.–2006. gads

Berija koeficients 2009.–2011. gads

Augšējā kvartile

1,21

1,40

Mediāna

1,10

1,17

Apakšējā kvartile

1,01

1,06

Novērojumu skaits

11

25


11. attēls

Nesaistītu pušu MTC diapazons ar atsauci uz neatkarīgiem ražotājiem saskaņā ar [Apple nodokļu konsultanta] sniegto informāciju

Trīs gadu vidējais svērtais apjoms

MTC 2004.–2006. gads

MTC 2009.–2011. gads

Augšējā kvartile

9,3 %

10,1 %

Mediāna

6,5 %

7,5 %

Apakšējā kvartile

4,4 %

4,9 %

Novērojumu skaits

8

13

(169)

Pamatojoties uz šo pētījumu, [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumā secināts, ka ASI un AOE Īrijas filiālēm sadalītā peļņa pilnībā saskanēja ar ESAO nesaistītu pušu darījuma principu. [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumā papildus sniegts Īrijas filiāļu “faktiskais profils”. [Apple nodokļu konsultants] nav definējis uzcenojuma “profila” jēdzienu. Attiecībā uz AOE kopējo izmaksu profila uzcenojums ir sniegts 2011. un 2012. gada ziņojumā, kā attēlots 12. attēlā.

12. attēls

AOE kopējo izmaksu faktiskais uzcenojums saskaņā ar [Apple nodokļu konsultanta] sniegto informāciju par 2011. un 2012. finanšu gadu (FG)

Fiskālais gads

MTC (%)

FG11 faktiskais

[5–10]

FG12 faktiskais

[5–10]

(170)

2014. gada 17. novembrīApple iesniedza vēl vienu [Apple 2. konsultanta] sagatavoto ad hoc pētījumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta diviem lēmumā par procedūras sākšanu ierosinātiem jautājumiem: i) prasījums, ka ASI Īrijas filiālei piemērotā peļņas sadale nav bijusi noieta attīstību ietekmējošs faktors, (114) un ii) prasījums, ka divi dažādi uzcenojumi (65 % un 20 %), kas tika atļauti attiecībā uz AOE, nevar abi atbilst nesaistītu pušu darījuma principam (115). Secināts, ka apstrīdētajos nodokļu nolēmumos ir bijusi pareiza peļņas sadale Īrijas filiālēm par uzcenojumu virs izmaksām, neņemot vērā noieta attīstību.

(171)

Saskaņā ar [Apple 2. konsultanta] sagatavoto ad hoc pētījumu tas, ka par pamatu tiek ņemtas izmaksas, ir bijis gaidāms, ņemot vērā, ka Īrijas filiāles aktīvi darbojas konkurences tirgū, un trešās puses tirgus dalībnieki, ar kuriem Apple noslēdzis līgumus par pakalpojumu sniegšanu, arī parasti saņem atlīdzību, pamatojoties uz savām izmaksām. Attiecībā uz to, ka peļņas sadalē netiek ņemta vērā noieta attīstība, [Apple 2. konsultants] argumentē, ka ASI Īrijas filiāles veiktajām darbībām ir raksturīgi apjomradīti ietaupījumi. Tas, vai ASI Īrijas filiāles klienti iegādājas preces lielos vai mazos apjomos, būtiski neietekmē izmaksas, jo ASI Īrijas filiāles veiktās darbības (piemēram, sazināšanās ar klientiem, loģistikas organizēšana) lielākoties ir fiksētas attiecībā uz preču apjomu, ko klienti iegādājas.

(172)

Turklāt AOE vajadzībām izstrādātā pakāpeniska samazinājuma sistēma ir pamatojama no ekonomiskā un komerciālā viedokļa. No ekonomiskā viedokļa saimnieciskās darbības izmaksām piemērojamā uzcenojuma mērķis ir segt vienreizējās nemainīgās izmaksas. Sākotnējais 65 % uzcenojums tad varētu segt nemainīgās izmaksas par visām darbībām kopumā. Tomēr kādā brīdī peļņas norma, kas tiek radīta ar šo uzcenojumu, varētu būt vairāk nekā pietiekama, lai pilnībā segtu sākotnēji radušās nemainīgās izmaksas. Tādējādi turpmāk maksājumi attiecībā uz nemainīgajām izmaksām vairs nebūtu veicami pēc noteikta izmaksu līmeņa sasniegšanas, kas saskaņā ar [Apple 2. konsultanta] sagatavoto ad hoc pētījumu varētu pat pamatot pakāpenisku samazinājumu no 65 % līdz 0 %.

(173)

Visbeidzot, saskaņā ar Apple teikto valsts atbalsta piemērošana nav pareizais rīks, ar ko saskaņot valstu tiesību aktus attiecībā uz uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem, ko Komisija, iespējams, būtu izdarījusi, prasot dalībvalstīm ievērot standartus, piemēram, nesaistītu pušu darījuma principu, kas nav iekļauts dažu dalībvalstu nodokļu sistēmās, un tādējādi attiecībā uz šo dalībvalstu nodokļu nolēmumiem var konstatēt valsts atbalsta sniegšanu.

5.2.   CITU IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(174)

Piezīmēs, kas saņemtas no citām ieinteresētajām personām, proti, Ibec un kopīgajā vēstulē, ko parakstījušas vairākas nozaru asociācijas (turpmāk – “kopīgais iesniegums”), nav skatītas lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas, bet gan uzmanība ir vērsta uz to, kādas sekas šajā lēmumā aplūkotā pieeja ir radījusi uzņēmējdarbības vidē. Proti, šajās piezīmēs minēts, ka Komisijas iniciatīva varētu graut juridisko noteiktību un vērsties pret ierasto praksi saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu, lai arī starptautiskie forumi, piemēram, ESAO vai citi politikas veidošanas kanāli, ir labāk piemēroti un ir atbilstošāki kaitīgās nodokļu konkurences apkarošanai. Komisijai nebūtu jācenšas panākt nodokļu sistēmas saskaņošanu ar valsts atbalsta procedūru starpniecību, kur tai nav kompetences.

(175)

Piezīmēs tiek apšaubīta arī Komisijas īstenotā selektīvā pieeja gadījumos, kad nodokļu administrācijām vajadzētu būt zināmai rīcības brīvībai, un norādīts, ka transfertcenu noteikšana nav eksaktā zinātne. Ja Komisija secinātu, ka nodokļu nolēmumi ir neatbilstīgs valsts atbalsts, līdzekļu atgūšana nebūtu pieļaujama, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principu un pieejas novitāti.

(176)

Savās piezīmēs Oxfam izsaka atbalstu Komisijas izmeklēšanai, mudinot Komisiju palielināt izmeklēšanas spējas arī ņemot vērā to, ka tā ir labākā stāvoklī nekā valsts iestādes, lai strukturāli novērtētu dalībvalstu nolēmumu praksi. Tas aicina Komisiju nodrošināt, ka gadījumos, kad apstiprinās selektīvās priekšrocības, tiek piemērotas pienācīgas sankcijas un kaitīgās nodokļu piemērošanas prakses tiek ātri iznīdētas. Tas arī norāda, ka sešu gadu periods, kurā tiek nemainīgi saglabāti Īrijas nodokļu rezidences nosacījumi, kas veicina hibrīdu struktūru nesaskaņotību, ir pārāk ilgs.

6.   ĪRIJAS PIEZĪMES PAR TREŠO PERSONU PIEZĪMĒM

(177)

Savās piezīmēs par trešo personu piezīmēm, kas sniegtas, reaģējot uz lēmumu par procedūras sākšanu, Īrija atkārto savu nostāju, ka ESAO nesaistītu pušu darījuma princips nav iekļauts Īrijas tiesību aktos, ciktāl tas attiecas uz filiāles peļņas sadali, un ka Komisija nav pierādījusi nekādu selektīvu attieksmi pret ASI un AOE, jo Īrijas Ieņēmumu dienesta novērtējums šajā gadījumā ir bijis pilnīgi atbilstīgs parastajai administratīvajai praksei, ko apliecina arī Apple iesniegums. Turklāt [Apple nodokļu konsultanta] sagatavotais ad hoc ziņojums un [Apple 2. konsultanta] sagatavotais ad hoc pētījums parāda, ka, piemērojot apstrīdētos nodokļu nolēmumus, gūtais iznākums ir salīdzināms ar to, kādu rezultātu būtu sniegusi nesaistītu pušu darījuma principa piemērošana.

(178)

Īrija arī sniedz piezīmi par kopīgajā iesniegumā sniegtajiem argumentiem attiecībā uz juridisko noteiktību. Saskaņā ar Īrijas teikto kopīgajā iesniegumā ir pareizi norādīts, ka saprātīgs un rūpīgs nodokļu maksātājs nevarēja paredzēt Komisijas pirmajā acumirklī izdarīto konstatējumu par nesaderīgu valsts atbalstu. Turklāt Komisija salīdzina Īrijas nodokļu noteikumus ar ārēju pamatprincipu kopumu, kas ir pretēji tās ilgstošajai tiesu praksei, proti, ka vienīgā derīgā atsauce ir valsts nodokļu sistēma. Tas viss pārkāpj tiesiskās noteiktības principu.

(179)

Atbildot uz Oxfarm piezīmēm, Īrija norāda, ka Komisijai būtu jāveic savas izmeklēšanas dalībvalstu nodokļu nolēmumu prakses jomā taisnīgā un vienādi vispusīgā veidā neatkarīgi no dalībvalsts lieluma. Attiecībā uz Oxfarm piezīmi par Īrijas nodokļu rezidences noteikumiem Īrija arī piebilst, ka tās noteikumi attiecībā uz uzņēmuma nodokļu rezidenci nebija izstrādāti tāpēc, lai veicinātu, ka daudznacionālie uzņēmumi īsteno agresīvu nodokļu plānošanu. Īrija norāda, ka tā saucamā “Īrijas dubultā” nodokļu struktūra nav un nekad nav bijusi Īrijas nodokļu režīma sastāvdaļa, bet gan drīzāk starptautiska nodokļu plānošanas kārtība, ko izstrādājuši un pilnveidojuši nodokļu un juridiskie konsultanti.

7.   CITAS APMAIŅAS AR PIEZĪMĒM PĒC LĒMUMA PAR PROCEDŪRAS SĀKŠANU

7.1.   VĒSTUĻU APMAIŅA PĒC 2015. GADA 17. APRĪĻA VĒSTULES

7.1.1.   2015. GADA 17. APRĪĻA VĒSTULE

(180)

Atbildot uz Īrijas 2015. gada 25. februāra pieprasījumu Komisijai sīkāk sniegt savu novērtējumu, kas izriet no izmeklēšanas apstrīdēto nodokļu nolēmumu lietā un kas saskaņā ar Īrijas viedokli, šķiet, ir balstīts uz Komisijas nepareizu izpratni par piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, Komisijas dienesti 2015. gada 17. aprīlī nosūtīja Īrijai vēstuli, prasot, lai Īrija pārsūta tās kopiju Apple.

(181)

Šajā vēstulē Komisija paskaidroja, ka attiecībā uz atsauces sistēmu, ko izmanto selektivitātes konstatēšanai, tā uzskatīja, ka atbilstoša atsauces sistēma ir parastie nodokļu noteikumi, kas iekļauti Īrijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmā, kura attiecas gan uz rezidentuzņēmumiem, gan uz nerezidentuzņēmumu filiālēm, savukārt TCA 97 likuma 25. iedaļā ir reglamentēta tikai nodokļu piemērošana filiālēm. Turklāt Komisija apkopoja savu sapratni par ASI un AOE darbībām, pamatojoties uz Īrijas un Apple apsvērumiem, kas tika saņemti, atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu, proti: “tā kā ASI un AOE neveic nekādu saimniecisko darbību ārpus savām Īrijas filiālēm, Apple produkcijas iepirkumus, ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu ārpus Amerikas kontinentiem nodrošina ASI un AOE Īrijas filiāles. Šķiet, ASI un AOE IĪ licences ekskluzīvi izmanto un ekskluzīvi tur tikai Īrijas filiāles, jo tikai Īrijas filiāles ir atbildīgas par Apple produkcijas iepirkumiem, ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu ārpus Amerikas kontinentiem. To, šķiet, apstiprina arī tas, ka ASI un AOE ir darbinieki tikai ASI un AOE Īrijas filiālēs un tāpēc nav nekādas saimnieciskās spējas ārpus Īrijas.” Atbildot uz Apple prasījumiem, kas sniegti tās apsvērumos attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu (116), Komisija paskaidroja, ka Apple Inc. darbinieku veiktās funkcijas nav iekļautas apstrīdēto nodokļu nolēmumu novērtējumā: “fiktīva atlīdzība par pakalpojumiem, ko bez maksas snieguši grupas darbinieki ASI vai AOE iespējamajam labumam, nevar mazināt peļņu, kas jāsadala starp ASI un AOE galvenajiem birojiem un to attiecīgajām filiālēm.”

(182)

Visbeidzot, Komisija atbildēja uz konkrētu prasījumu, ko Īrija bija sniegusi savos apsvērumos attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu, proti, ka Komisija apstiprinājusi to, ka ASI un AOE Īrijas filiālēm netika piešķirtas tiesības attiecībā uz IĪ. Komisija paskaidroja, ka lēmumā par procedūras sākšanu ir tikai aprakstīta saskaņā ar CSA noteiktā kārtība attiecībā uz IĪ piešķiršanu, kā to atainojušas Īrijas iestādes, savukārt Komisija savā novērtējumā to nebija apstiprinājusi. Komisija arī paskaidroja, ka pretēji Īrijas pretenzijai, lēmumā par procedūras sākšanu tā nebija piemērojusi ESAO nesaistītu pušu darījuma principu kā tiesību avotu.

7.1.2.   ĪRIJAS PIEZĪMES, ATBILDOT UZ 2015. GADA 17. APRĪĻA VĒSTULI

(183)

2015. gada 4. maija vēstulē Īrija izteica pretenziju, ka 2015. gada 17. aprīļa vēstulē Komisija ir būtiski mainījusi savu novērtējumu par iespējamo atbalstu, jo īpaši attiecībā uz pamatprincipu kopumu. Saskaņā ar Īrijas teikto novērtējuma izmaiņas pārkāpj Īrijas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu. Īrija piebilda, ka Komisija, šķiet, ir atmetusi nesaistītu pušu darījuma principu un ka tāpēc tai būtu jāizdod jauns papildinošs lēmums par procedūras sākšanu, kurā tiktu sniegta jauna analīze.

(184)

Attiecībā uz pamatprincipu kopumu Īrija uzstāj, ka nav skaidrs, kādu pamatprincipu kopumu bija piedāvājusi Komisija. ASI un AOE nav nodokļu rezidenti Īrijā un ir apliekami ar nodokli saskaņā ar vispārējiem nodokļu aplikšanas noteikumiem, kādus piemēro uzņēmumiem. Ja persona ir nodokļu rezidents Īrijā, ar nodokli ir apliekams viss ienākums, kas tai rodas, savukārt nerezidentiem saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu ar nodokli ir apliekams tikai to avota ienākums.

(185)

Īrija arī paskaidroja, ka viss ASI un AOE Īrijas filiāļu ienākums, izņemot procentu ienākumu, ir tirdzniecības ienākums. Filiālēm nav ienākuma, kas būtu gūts no “IĪ tiesību izmantošanas” un kas būtu nodalāms no filiāļu tirdzniecības ienākuma. Faktiski ASI un AOE Īrijas filiālēm nav atsevišķas IĪ ienākuma plūsmas, un nebūtu pareizi interpretēt kādu filiāles ienākumu daļu kā IĪ ienākumu. Turklāt Īrija atkārtoja, ka Apple ārkārtīgi vērtīgā IĪ tehnoloģija, dizains un tirgdarbība ir izstrādāta, attīstīta un tiek pārvaldīta ASV un to nekādā veidā nevar attiecināt uz ASI un AOE Īrijas filiālēm. Filiāles neveic arī nekādas darbības ar to licenču pārvaldīšanu, kas piešķirtas saskaņā ar CSA. Tāpēc ASI un AOE peļņa, kas rodas CSA rezultātā, nav attiecināma uz Īrijas filiālēm.

(186)

Īrija norādīja, ka tirdzniecības ienākums ir tīrais tirdzniecības ienākums pēc atskaitījumiem, nevis bruto ieņēmumi no tirdzniecības. Tīrajam ienākumam ir jābūt tādam, kas “gūts (..) filiālē vai ar tās starpniecību”, tas nozīmē, ka “filiāle ir ienākumu cēloniskais avots, uz kuru ienākums tiek pareizi attiecināts”. Nevar TCA 97 likuma 25. iedaļu interpretēt tā, ka tajā ir noteikts, ka caur filiāli izejošā bruto ieņēmumu plūsma nozīmē, ka viss uzņēmuma ienākums ir jāattiecina uz filiāli. Īrija atkārto, ka šāda interpretācija dotu absurdu rezultātu, kam nav nekādas saistības ar ekonomisko realitāti. Saskaņā ar Īrijas teikto iemesls, kāpēc ASI un AOE liela ienākuma daļa netiek aplikta ar nodokli, ir valsts nodokļu režīmu savstarpējās neatbilstības rezultāts, ko nevar izlabot ar valsts atbalsta noteikumiem.

(187)

Visbeidzot, Īrija palika pie sava apgalvojuma, ka nesaistītu pušu darījuma princips nav ietverts Īrijas nodokļu režīmā un ka Komisijas “skaidrojums” vēstulē, ka ESAO noteikumu attiecināšana lēmumā par procedūras sākšanu ir “nesaistošs ieteikums”, nebūt neataino Komisijas nostāju šajā lēmumā par procedūras sākšanu. Saskaņā ar Īrijas teikto lēmums par procedūras sākšanu ir tieši balstīts uz ESAO nesaistītu pušu darījuma principa definīciju. Ja Komisija iesaka, ka ir vēl kāds nesaistītu pušu darījuma principa veids, kam nav sakara ar ESAO, tai ir jāuzklausa Īrijas argumenti šajā jautājumā.

7.1.3.   APPLE PIEZĪMES, ATBILDOT UZ 2015. GADA 17. APRĪĻA VĒSTULI

(188)

Apple2015. gada 4. maija vēstulē norādīja, ka nepiekrīt Komisijas pieejai, saskaņā ar kuru, šķiet, uzņēmumi, kas ir Īrijas nodokļu rezidenti, un ASI un AOE Īrijas filiāles ir traktējamas vienādi un tām ar nodokli ir jāapliek visā pasaulē gūtais ienākums. Saskaņā ar Apple teikto uz nerezidentuzņēmuma peļņu radošām darbībām, kas tiek veiktas ārpus Īrijas, neattiecas Īrijā maksājamā nodokļa summa.

(189)

Turklāt Apple uzskata, ka Komisija nepareizi attiecina visu peļņu uz Īrijas filiālēm, pamatojoties uz nebūtisku un kļūdainu pieņēmumu, ka ASI un AOE nav nekādas saimnieciskās darbības ārpus to Īrijas filiālēm. Apple apgalvo, ka galvenās darbības, ko veic ASI un AOE vai kas tiek veiktas to vajadzībām, tiek veiktas ārpus Īrijas, un uzskaita kā piemēru to, ka ASI un AOE valdes nolēma slēgt CSA ar Apple Inc., lai arī sarunas attiecībā uz pārdošanas, iepirkumu un ražošanas līgumiem vada Apple Inc. vadītāji ASI un AOE vārdā. Visbeidzot, Apple apgalvo, ka peļņas daļa, kurai nepiemēro nodokli Īrijā, acīmredzami ir apliekama ar nodokli ASV.

(190)

Apple apstrīd, ka ASI un AOE IĪ licences ekskluzīvi izmanto un ekskluzīvi tur Īrijas filiāles. Tas ir tāpēc, ka Komisija nepareizi ir pieņēmusi, ka ASI un AOE nav nekādas saimnieciskās darbības ārpus Īrijas filiāles. Tieši otrādi, Īrijas filiāles pilda attiecīgi iepirkumu un izplatīšanas centra un preču ikdienas montāžas funkcijas, un tām ir tikai ierobežota piekļuve licencētajam IĪ saistībā ar preču montāžu un piegādēm. Apple apgalvo, ka pat saskaņā ar ESAO apstiprināto pieeju uz ASI un AOE Īrijas filiālēm nebūtu jāattiecina peļņas sadale, pamatojoties uz to ierobežoto piekļuvi licencētajam IĪ, tieši tāpat kā neatkarīgam uzņēmumam nebūtu jāmaksā par ieņēmumu no līdzīga licencēta IĪ. Apple secina, ka IĪ tiesības, kas liek uzlikt uzcenojumu, piemēram, tiesības attiecībā uz datortehnikas un programmatūras projektu un inženiertehnisko izstrādi, nav tiesības, ko Īrijas filiāles izmanto, lai veiktu pirkšanas, izplatīšanas vai montāžas darbības, tāpēc tās nav attiecināmas uz Īrijas filiālēm.

(191)

Apple arī nepiekrīt tam, ka Komisija, lēmuma par procedūras sākšanu aprakstošajā daļā minot, ka “ASI un AOE Īrijas filiālēm nav piešķirtas tiesības attiecībā uz IĪ”, nebija šo faktu apstiprinājusi. Saskaņā ar Apple teikto Komisija neapstrīdēja šo faktu lēmuma par procedūras sākšanu novērtējuma daļā. Kā neapstrīdēts fakts tas joprojām ir attiecināms, un puses var balstīties uz šādiem faktu un juridiskajiem paziņojumiem, kas noteikti lēmumā par procedūras sākšanu. Apple arī apstrīd, ka Komisija izmantoja ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas tikai kā atsauces dokumentu, ņemot vērā, ka Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu stingri balstījās uz šīm vadlīnijām.

7.2.   VĒSTUĻU APMAIŅA PĒC KOMISIJAS UN ĪRIJAS 2015. GADA 7. MAIJA SANĀKSMES

7.2.1.   2015. GADA 7. MAIJA SANĀKSME

(192)

Pēc Īrijas pieprasījuma 2015. gada 7. maijā Komisijas dienesti un Īrija rīkoja sanāksmi. Šajā sanāksmē tika apspriestas šādas tēmas: i) TCA 97 likuma 25. iedaļas interpretācija un teritoriālais jautājums; ii) nodokļu režīms rezidentuzņēmumiem un nerezidentuzņēmumiem; iii) pamatprincipu kopuma identifikācija; iv) privātā tirgus dalībnieka kritērijs; v) nesaistītu pušu darījuma principa nozīme Īrijas un Savienības tiesību aktos; vi) kāda nozīme ir darbībām, ko veic Apple grupas citi uzņēmumi, neskaitot ASI un AOE, attiecībā uz peļņas sadali ASI un AOE.

(193)

2015. gada 9. jūlija elektroniskajā vēstulē Komisija nosūtīja Īrijai 2015. gada 7. maija sanāksmes protokola projektu un aicināja Īriju piekrist šim protokolam vai ierosināt tā izmaiņas.

7.2.2.   ĪRIJAS 2015. GADA 17. JŪLIJA VĒSTULE (AR EKSPERTA ATZINUMU) UN 2015. GADA 14. AUGUSTA VĒSTULE

(194)

Savā 2015. gada 17. jūlija vēstulē Īrija pauda savu viedokli par vairākiem 2015. gada 7. maija sanāksmē apspriestajiem jautājumiem.

(195)

Īrija uzskata, ka Komisija, iespējams, šajā sanāksmē atzina, ka saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par pastāvīgās mītnes vietu ASI un AOE visu laiku bija nerezidentuzņēmumi un ka to nodokļu saistības būtu jāvērtē, atsaucoties uz TCA 97 likuma 25. iedaļu. Tas nozīmē, ka Īrijas Ieņēmumu dienests saskaņā ar teritoriālo principu, ko Komisija nebija apstrīdējusi, nevar aplikt ar nodokli ASI un AOE peļņu, kas gūta pasaulē, un ka Īrijas filiāles ir apliekamas ar nodokli tikai attiecībā uz Īrijā gūto peļņu. Saistībā ar šo Īrija nepiekrīt, kā tas tika ieteikts 2015. gada 7. maija sanāksmē, ka pamatprincipu kopums ir parastā uzņēmumu peļņas nodokļa sistēma. TCA 97 likumam nav tikai viens visaptverošs mērķis. Lai arī TCA 97 mērķis ir aplikt ar nodokli Īrijas rezidentuzņēmumu peļņu, kas gūta pasaulē, tā mērķis attiecībā uz nerezidentuzņēmumiem ir aplikt ar nodokli Īrijā gūto peļņu. Pamatprincipu kopums tādējādi var būt tikai TCA 97 likuma 25. iedaļa, un Īrija aplika ar nodokli visu AOE un ASI gūto peļņu, uz kuru attiecas Īrijas jurisdikcija, citiem vārdiem sakot, visu uzņēmumu peļņu, kas bija attiecināma uz Īrijas filiāļu darbībām. Ņemot vērā, ka ASI un AOE Īrijas filiāļu veiktās funkcijas būtībā bija ikdienišķas operatīvas un loģistikas darbības, savukārt galvenos stratēģiskos un komerciālos lēmumus pieņēma augstākā vadība ASV, ņemot vērā, ka Apple IĪ izstrāde un lietošana, kas ir galvenais uzņēmuma peļņas dzinulis, notika ārpus Īrijas, un ņemot vērā, ka lēmums par dalību CSA, kā arī saskaņā ar CSA noteikto risku vadība un kontrole tika veikta ārpus Īrijas, no CSA gūtais ienākums un ekonomiskās tiesības, kas izriet no CSA, nekādā veidā nav attiecināmas uz ASI un AOE Īrijas filiālēm.

(196)

Šajā saistībā Īrija uzskata, ka Komisija nav pamatojusi vai izskaidrojusi savu viedokli, ka šajā gadījumā ir būtiski klasificēt ienākumu kā aktīvo ienākumu un ka šis aktīvais ienākums ir kaut kur aktīvi jāpārvalda. Viss ASI un AOE Īrijas filiāļu ienākums, izņemot procentu ienākumu, ir tirdzniecības ienākums, un filiāles nesaņem nekādu ienākumu no Apple IĪ tiesību izmantošanas, kas ir nodalāms no filiāļu tirdzniecības ienākuma. Attiecīgi vienīgais filiāļu ienākums, kas atbilstoši TCA 97 likuma 25. iedaļai ir iekļaujams kā “ienākums no īpašuma vai tiesībām, ko izmanto vai tur filiāle vai aģentūra vai kas tiek izmantotas vai turētas to vajadzībām”, ir procentu ienākums. Komisija nevar apgalvot, ka ienākums no Apple IĪ būtu apliekams Īrijā ar nodokli saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu. Īrija varētu un tai būtu jāizvērtē tikai pašu filiāļu funkcijas, un tāpēc tā varētu tikai noteikt, ka R&D, kas radījušas IĪ, un IĪ aktīvā pārvaldība nav Īrijā. Turklāt nav būtiski, kur peļņa tiek reģistrēta. ASI un AOE peļņa ir reģistrēta šo uzņēmumu grāmatvedībā, taču netiek aplikta ar nodokli, izņemot Īrijas filiāļu peļņas daļu un ienākumu no ieguldījumiem, kas rodas ASV, jo šie uzņēmumi nav ASV rezidenti. Šī peļņas neaplikšana ar nodokli ir suverēnas nodokļu sistēmas neatbilstības dēļ, un tam nav sakara ar valsts atbalstu.

(197)

Saskaņā ar Īrijas teikto Komisija, iespējams, 2015. gada 7. maija sanāksmē arī apstiprināja, ka nesaistītu pušu darījuma princips un apstiprinātā pieeja nav Īrijas tiesību aktu sastāvdaļa attiecībā uz filiāļu aplikšanu ar nodokli un ka Savienības tiesību aktos netiek prasīts, lai nesaistītu pušu darījuma princips tiktu iekļauts TCA 97 likuma 25. iedaļas formulējumā. Tas nozīmē, kā Īrija apgalvo, tā kā apstrīdētajos nodokļu nolēmumos netika piemērots nesaistītu pušu darījuma princips, tas nav uzskatāms par atkāpi vai novirzi no prasībām, kas noteiktas Īrijas uzņēmuma peļņas nodokļa režīmā kopumā un TCA 97 likuma 25. iedaļā konkrēti. Attiecībā uz Komisijas viedokli, ka nesaistītu pušu darījuma princips ir piemērojams kā atbilstīgs valsts atbalsta rīks, Īrija apgalvo, ka tas ir pilnīgi jauns arguments un ir būtiska atkāpe no Komisijas lēmumā par procedūras sākšanu paustās nostājas, kurā iespējami sniegta atsauce, ka Īrijas Ieņēmumu dienests nav piemērojis ESAO nesaistītu pušu darījuma principu. Turklāt pēc Īrijas domām ne Savienības tiesu praksē, ne Komisijas lēmumu pieņemšanas praksē nav atrodams, ka ar atpakaļejošu datumu tiktu piemērots nesaistītu pušu darījuma princips kā valsts atbalsta rīks, un nevar arī teikt, ka tas izriet no privātā tirgus dalībnieka kritērija vai ka to kopumā nodrošina ar atsauci uz tirgus apstākļiem. Nesaistītu pušu darījuma principa kā valsts atbalsta rīka piemērošana un ieteikums, ka tas ir bijis Savienības tiesību aktu sastāvdaļa kopš 1958. gada, būtu vēstures pilnīga pārrakstīšana un neatbilstu tiesiskās noteiktības principam. Tādējādi, ņemot vērā, ka nesaistītu pušu darījuma princips nav bijis ietverts Īrijas tiesību aktos, nevar arī uzskatīt, ka nesaistītu pušu darījuma principa nepiemērošana ir raksturojama kā priekšrocība. Tomēr, pat ja tika uzskatīts, ka šajā gadījumā ir piemērojams nesaistītu pušu darījuma princips, [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumā (117) secināts, ka faktiskā peļņas sadale Īrijas filiālēm pilnībā saskan ar nesaistītu pušu darījuma principu. Ja Komisija nepiekrita šai analīzei, tai vajadzēja attiecīgi informēt par to Īriju un dot tai iespēju atbildēt.

(198)

Attiecībā uz selektivitāti Īrija apgalvo, ka Komisija nav veikusi nekādu selektivitātes analīzi. Proti, Komisija nekad nav apgalvojusi, ka pret ASI un AOE ir bijusi labvēlīgāka attieksme salīdzinājumā ar citām filiālēm. Tiesa ir atzinusi par pamatotu, ka rezidentuzņēmumi un nerezidentuzņēmumi nav vienādā juridiskā vai faktiskā stāvoklī (118). Uzlikt Īrijai par pienākumu attiekties pret rezidentuzņēmumiem un nerezidentuzņēmumiem tā, it kā tie būtu salīdzināmi, būtu pretēji starptautiskajai praksei, starptautiskajiem principiem nodokļu jomā, piemēram, teritorialitātes principam, un tas neatbilstu Īrijas valsts tiesību aktiem. Visbeidzot, pat ja tika uzskatīts, ka atšķirīga attieksme ir selektīva, tas tiktu skaidri pamatots ar TCA būtību un/vai vispārējo uzbūvi.

(199)

Savā 2015. gada 17. jūlija vēstulē Īrija iesniedza arī Cooke atzinumu, lai pamatotu Īrijas prasījumu, ka ASI un AOE vienmēr tika piemēroti nodokļi saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu un ka attiecīgi tiem piemērotais nodokļu režīms nekādā ziņā nebija valsts atbalsts. Cooke atzinumā apgalvots, ka pretēji Komisijas iespējamajam apgalvojumam, ka Īrijas Ieņēmumu dienestam vajadzēja attiekties pret ASI un AOE tā, it kā tie būtu nodokļu rezidenti Īrijā, un piemērot tiem uzņēmuma peļņas nodokli saskaņā ar TCA 97 likuma 21. iedaļu, Īrijas Ieņēmumu dienestam nav nekādas rīcības brīvības vai iespējas atkāpties no TCA 97 likuma 25. iedaļā skaidri izteiktā satura. Cooke kungs atsaucas uz Augstās tiesas un Augstākās tiesas spriedumiem lietā McGrath pret McDermott  (119), kur tika apgalvots, ka tiesai būtu jāignorē sarežģīti un iepriekš noteikti darījumi, kuriem nav cita komerciāla nolūka kā vien izvairīšanās no nodokļa. Augstā tiesa būtu norādījusi, ka, nosakot, vai iestājas nodokļu saistības, tiesa neskatās uz darījuma būtību vai finanšu rezultātiem. Tā skatās uz pušu faktiskajām tiesiskajām sekām un tiesisko pamatu saskaņā ar tiesiskajām idejām un koncepcijām.

(200)

Ņemot vērā, ka ASI un AOE centrālā vadība un kontrole atrodas ASV, Cooke atzinumā apgalvo, ka Īrijas Ieņēmumu dienests pareizi attiecies pret filiālēm kā pret nodokļu maksātājiem, kas ir nerezidenti. Saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu tikai tā peļņa, kas rodas, veicot tirdzniecību ar filiāles vai aģentūras starpniecību, ir apliekama ar nodokli, un Komisija uzņēmumus ar filiālēm apvieno vienā, kad pieprasa, ka Īrijas Ieņēmumu dienestam ir jāapliek ar nodokli uzņēmuma un nevis filiāles tirdzniecības peļņa. Turklāt Īrijas Ieņēmumu dienests analoģiski nevarēja pēc saviem ieskatiem izmantot nesaistītu pušu darījuma principu, jo šis princips attiecīgajā laikā nebija iekļauts Īrijas nodokļu kodeksā. Cooke atzinumā secināts, ka Īrijas tiesību aktos nav pamatojuma tam, lai apliktu ar nodokli visu AOE un ASI peļņu Īrijā. Īrijas Ieņēmumu dienestam attiecīgajos gados bija pilnvaras iekasēt nodokļus tikai no tās ASI un AOE peļņas daļas, kas bija samērojama ar filiāļu darbību Īrijā.

(201)

Visbeidzot, saskaņā ar Cooke atzinumu komerciālajā realitātē būtu nepārliecinoši uzstāt, ka visi attiecīgie tirdzniecības ieņēmumi bija attiecināmi uz abu filiāļu veiktajām funkcijām. To apstiprina tas, ka pircēji visā pasaulē sēdēja visu nakti rindā pie Apple veikalu durvīm, lai iegūtu jaunāko iPhone vai iPad, ne jau tāpēc, ka tie tika pārdoti no Korkas, bet gan šo preču vērtības dēļ, kas tika radīta, veicot plašus ieguldījumus, inženiertehniskās un tehnoloģiskās inovācijas un stiprinot dizaina reputāciju, un tas viss veido Apple produktu klāstu, kas vairumā attiecināms uz ASV un citviet veiktajām darbībām.

7.2.3.   2015. GADA 7. SEPTEMBRA VĒSTULE (AR EKSPERTA ATZINUMU)

(202)

2015. gada 7. septembra vēstulē Apple sniedza piezīmes par sanāksmes protokolu, ko Komisija bija nosūtījusi Īrijai pēc 2015. gada 7. maija sanāksmes. Apple norādīja, ka Komisija nespēja pierādīt, ka Apple bija guvusi priekšrocības no apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem un ka Īrijas Ieņēmumu dienests pret ASI un AOE izturējies selektīvi salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas atrodas līdzīgā stāvoklī.

(203)

Attiecībā uz TCA 97 likuma 25. iedaļas pareizu piemērošanu, pamatprincipu kopuma nepareizu identifikāciju un nesaistītu pušu darījuma principa nepiemērotību Apple sniedz tādus pašus argumentus kā Īrija savā 2015. gada 17. jūlija vēstulē. Būtībā tādus pašus argumentus kā Īrija Apple sniedz arī attiecībā uz Īrijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas un rezidences mērķi. Tā kā ASI un AOE nodokļu jomā ir Īrijas nerezidenti, to faktiskā un juridiskā situācija nav salīdzināma ar uzņēmumiem, kas ir Īrijas rezidenti, pamatojoties uz Īrijas nodokļu tiesību aktu skaidro formulējumu.

(204)

Lai apstiprinātu šo nostāju, Apple iesniedza [Apple konsultanta] atzinumu. Minētajā atzinumā secināts, ka Īrija ir pareizi izvērtējusi, ka ASI un AOE ir nerezidentuzņēmumi, un Īrijas attieksme pret ASI un AOE kā pret nerezidentiem, kas atšķiras no attieksmes pret rezidentuzņēmumiem, atbilst starptautiskajam nodokļu teritorialitātes principam. Tāpēc ASI un AOE faktisko un juridisko stāvokli nevar salīdzināt ar Īrijas rezidentuzņēmumu stāvokli. Turklāt saskaņā ar šo atzinumu Apple IĪ vai peļņa, kas gūta no Apple IĪ, nav attiecināma uz Īrijas filiālēm, jo “būtiskas cilvēku funkcijas” attiecībā uz IĪ tiek veiktas ārpus Īrijas. Saskaņā ar šo atzinumu, lai attiecinātu ienākumu uz filiālēm, ir jāveic salīdzinājums ar hipotētisku rezidentuzņēmumu, kas iesaistīts tikai vietējās darbībās un kam juridiski vai tiesiski nepieder vai kas neizmanto nekādas IĪ tiesības. Ienākuma sadalē tādējādi būtu jāņem vērā Īrijas filiāļu funkcijas, riski un aktīvi, nevis atbilstoši “pievilkšanās spēka” principam, ko skaidri noraidīja ESAO, jāattiecina ienākums, kura izcelsme ir ārpus Īrijas. Peļņas sadale Īrijas filiālēm, pamatojoties vienīgi uz darbībām, kas tiek veiktas filiālēs, tas ir, neņemot vērā darbības, kas tiek veiktas ārpus filiālēm, proti, darbības, ko veic ASI/AOE vai citi Apple grupas uzņēmumi, tādējādi pilnībā atbilst peļņas sadalei filiālēm, kas izriet no starptautiskajām publiskajām tiesībām un starptautiskajiem nodokļu piemērošanas principiem, tostarp no ESAO 2010. gada ziņojuma par peļņas attiecināšanu un Savienības tiesu prakses.

(205)

Turklāt saskaņā ar [Apple konsultanta] atzinumu Īrijas filiālēm nepieder nekāds IĪ un tām nav nekādas saistības ar IĪ pārvaldību nekādā veidā. Visas ar IĪ pārvaldību saistītās darbības, tostarp ar IĪ finansēšanu, radīšanu, apliecināšanu un aizsardzību saistītās darbības, tiek veiktas ārpus Īrijas. “Būtiskas cilvēku funkcijas” tiek veiktas ārpus Īrijas, tādējādi visa vērtības radīšana notiek ārpus Īrijas. Komisijas apgalvojums, ka ASI un AOE valde aktīvi nepārvalda IĪ, ir nepareizs. Saskaņā ar [Apple konsultanta] atzinumu ASI un AOE valdes protokoli un turpmākie Apple iesniegumi Komisijai parāda lēmumu pieņemšanu attiecībā uz jautājumiem, kas ir stratēģiski nozīmīgi ASI/AOE, tostarp i) finanšu lietas, piemēram, lēmumi par ieguldījumiem, bankas kontu pilnvarojumu un kapitāla uzturēšanas jautājumiem; ii) finanšu pārskatu izvērtēšana un apstiprināšana; un iii) pilnvaru deleģēšana noteiktos ietvaros attiecībā uz uzņēmuma darbībām; visi šie lēmumi tiek pieņemti ASV, nevis Īrijā.

(206)

Saskaņā ar [Apple konsultanta] atzinumu, lai noteiktu, kāds peļņas apmērs ir jāiedala nerezidentuzņēmuma pastāvīgajai iestādei saskaņā ar ESAO nodokļu paraugkonvenciju (kā arī saskaņā ar daudzu valstu iekšzemes nodokļu normām) pēc tam, kad funkciju analīzē ir noskaidrots, kas faktiski notiek pastāvīgajā iestādē, ir jāveic salīdzinājums ar (izdomātu) rezidentuzņēmumu. Šo salīdzinājumu (“kā būtu, ja būtu”) veic, jo nav juridiski nošķirtas vienības un tāpēc nav nekāda juridiska ietvara, lai nošķirtu to nerezidentuzņēmuma peļņas apmēru, ko varētu uzskatīt par peļņu, kuru nerezidentuzņēmums ir guvis vietējā tirgū. Veicot šo salīdzinājumu, ļoti svarīgs ir šāds punkts, proti, (izdomātais) rezidentuzņēmums, kas tiek izmantots salīdzinājumam, ir ļoti konkrēts; rezidentuzņēmums gūst ienākumu tikai no darbībām vai aktīviem valstī, kurā tas ir nodokļu rezidents. Kopumā uzņēmums savā mītnes valstī tiek aplikts ar nodokli par ienākumu, kas gūts visā pasaulē, savukārt salīdzinājumā izmantotais rezidentuzņēmums gūst ienākumu tikai no darbībām vai aktīviem savā mītnes valstī. Citiem vārdiem sakot, salīdzinājums ir jāveic ar rezidentuzņēmumu, kurš darbojas un kura aktīvi ir tikai valstī, kurā nerezidentuzņēmums ir aktīvs ar savas pastāvīgās iestādes starpniecību. Apple gadījumā ASI un AOE Īrijas filiāles nevar uzskatīt par tādām, kas būtu šādu tiesību ekonomiskie īpašnieki. Tāpēc salīdzinājums ir jāveic ar uzņēmumu, kuram arī ekonomiski vai juridiski nepieder šādas IĪ tiesības, bet kuram ir piekļuve IĪ ierobežotā apjomā, kas ir nepieciešams darbību (izstrādājumu montāžas/iegādes, pārdošanas un izplatīšanas darbību) veikšanai.

(207)

Saskaņā ar [Apple konsultanta] atzinumu, lai noteiktu, vai IĪ (un no tā gūtā peļņa) ir attiecināms uz Īrijas filiālēm, nav būtiski, vai ASI un AOE personāls vai valdes locekļi ir piedalījušies (ar vai bez Apple Inc. personālu un/vai valdes locekļiem) šo “būtisko cilvēka funkciju” veikšanā, kas ir ļoti nozīmīgas. Tā kā ne ASI, ne AOE nav nodokļu rezidenti Īrijā, vienīgais būtiskais faktors, kas ir jānoskaidro, vai personāls vai valdes locekļi ir veikuši savas būtiskās cilvēku funkcijas pastāvīgajā iestādē, ar kuras starpniecību ASI un AOE veic savu uzņēmējdarbību Īrijā. Īrijas filiāļu funkciju analīze rāda, ka šīs pastāvīgās iestādes Īrijā vai ar to starpniecību vienīgās veiktās funkcijas ir iepirkumi, pārdošana un izplatīšana (ASI) un izstrādājumu montāža (AOE). Tiktāl, cik šīs filiāles izmanto Apple IĪ savās darbībās Īrijā, ņemot vērā, ka tiesības izmantot IĪ ir piešķirtas ASI un AOE saskaņā ar CSA, tās to nedara kā licences saņēmēji, kas pārvalda un izmanto IĪ tiesības.

(208)

Visbeidzot, [Apple konsultants] savā atzinumā paskaidro, ka saskaņā ar tā saucamo “pievilkšanās spēka” principu uzskatāms, ka viss ar filiāli nesaistītais ienākums, kas rodas izcelsmes valstī, ir attiecināms uz šīs izcelsmes valsts filiāli. Šā principa piemērošanu tomēr ESAO un tās dalībvalstis ir skaidri noraidījušas. Ja salīdzinātu rezidentuzņēmumus, kas izmanto savu IĪ savā vietējā uzņēmējdarbībā, ar nerezidentuzņēmumu vietējām filiālēm, kas nav šāda IĪ ekonomiskie īpašnieki, piemēram, ar ASI un AOE Īrijas filiālēm, tas būtu kliedzošs ESAO principu pārkāpums.

7.3.   APPLE 2016. GADA 25. JANVĀRA VĒSTULE, 2016. GADA 18. FEBRUĀRA VĒSTULE (AR EKSPERTA ATZINUMU) UN 2016. GADA 14. MARTA VĒSTULE

(209)

Savā 2016. gada 25. janvāra, 2016. gada 18. februāra un 2016. gada 14. marta vēstulē Apple skaidro, ka Apple Inc. pieder īpašumtiesības uz IĪ, kas ir izstrādāts un kontrolēts ārpus Īrijas, un ka no IĪ gūtās peļņas aplikšana ar nodokli Īrijā būtu pretrunā Īrijas tiesību aktiem un starptautiskajiem principiem nodokļu jomā. Apple arī paskaidro, ka ASI un AOE peļņai, kas nav Īrijas filiāļu darbību rezultātā gūtā peļņa, tiek piemērots atliktais nodoklis ASV. Apple arī norāda, ka kopš lēmuma par procedūras sākšanu izdošanas Komisija ir mainījusi savu teoriju par valsts atbalstu un ka šāda Komisijas pieeja, kas paredz ar atpakaļejošu datumu piemērot Apple masīvu nodokli, attiecinot uz Īrijas filiālēm visu Apple peļņu, kas gūta pasaulē, ir pretrunā nesaistītu pušu darījuma principam.

(210)

Kopā ar 2016. gada 18. februāra vēstuli Apple iesniedza atjauninātu [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumu, kurā sniegta papildu analīze, ņemot vērā pēc šā ziņojuma iesniegtos datus (otrais [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojums). Otrajā [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumā ir sīkāk raksturotas ar filiāli nesaistītās funkcijas un lielāka uzmanība pievērsta darbībām, ko veic ASI un AOE valdes. [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumā nav minēts, kādu lomu pilda valdes, bet tikai sniegta atsauce uz ASI un AOE kā “juridiskām vienībām” salīdzinājumā ar “AOE un ASI Īrijas filiālēm”. Saskaņā ar otro [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumu IĪ īpašumtiesības, pārvaldība un finansējums ir ar ASI un AOE filiālēm nesaistītas funkcijas (120), jo ASI un AOE uzņemas riskus un saistības saskaņā ar CSA ar pilnvarojumu, ko pilda valdes, kas darbojas ārpus Īrijas. Saskaņā ar otro [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumu katru CSA gadījumu apstiprina un izpilda ASI un AOE valdes ārpus Īrijas. ASI un AOE valdes pilda aktīvu un svarīgu lomu attiecībā uz IĪ pārvaldību, kas tiek īstenota ārpus Īrijas. ASI un AOE valdes ārpus Īrijas piedalās jaunu produktu ieviešanā un Apple izstrādājumu cenas noteikšanā pasaulē. Kā norādīts ziņojumā, pēc ASI valdes rīkojuma ASI noslēdza Tirgdarbības pakalpojumu līgumu ar Apple Inc., saskaņā ar kuru Apple Inc. veic tirgdarbības funkcijas ASI vārdā. Ziņojumā arī aprakstīts, ka ASI valde vai personas, kurām piešķirtas pilnvaras, apspriež, apstiprina un paraksta līgumus ar telekomunikāciju sabiedrībām un piegādātājiem un ražotājiem, kurus Apple Inc. ir iepriekš atlasījis, lai gatavotu Apple izstrādājumus pārdošanai ārpus Amerikas kontinentiem.

(211)

Otrajā [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumā arī sīkāk izskatīta ESAO apstiprinātā pieeja attiecībā uz izmaksu dalīšanas nolīgumiem un pastāvīgajām iestādēm. Šajā saistībā ziņojumā sniegta atsauce uz ESAO 2010. gada ziņojuma par peļņas attiecināšanu 212. punktu, kurā norādīts, ka noteiktos apstākļos pastāvīgo iestādi un tās galveno biroju varētu uzskatīt par ekonomiskajiem līdzdalībniekiem darbībā, kas atbilst izmaksu dalīšanas nolīgumam. Ziņojumā tad ir secināts, ka šis gadījums neattiecas uz ASI un AOE un to attiecīgajām Īrijas filiālēm, jo Īrijas filiālēs netika veiktas vai nebija izvietotas būtiskas cilvēku funkcijas, kas attiecas uz IĪ izmantošanu, Īrijā netika pieņemti lēmumi saistībā ar IĪ izmantošanu un Īrijas filiāles neuzņēmās IĪ finansēšanas riskus. Ziņojumā visbeidzot arī secināts, ka, pamatojoties uz funkciju analīzi, bija pamatoti izraudzīties Īrijas filiāles kā vienkāršāko vienību un kā pārbaudāmo pusi, ko izmanto apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātajās peļņas sadales metodēs, jo filiāles veica tikai salīdzinoši ikdienišķas pārdošanas un izplatīšanas darbības un ražošanas darbības un neveica nekādus unikālus ieguldījumus.

7.4.   ĪRIJAS 2016. GADA 18. FEBRUĀRA VĒSTULE (AR EKSPERTA ATZINUMU)

(212)

Īrija 2016. gada 18. februārī iesniedza Komisijai “Eksperta atzinumu par peļņu, kas sadalīta ASI Īrijas filiālei un AOE Īrijas filiālei no 2007. līdz 2011. gadam”, ko bija sagatavojis PwC nodokļu konsultants (PwC ad hoc ziņojums). Ziņojuma mērķis bija sniegt atzinumu par to, vai peļņas sadale ASI un AOE Īrijas filiālēm atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.

(213)

PwC ad hoc ziņojumā apgalvots, ka tiek izmantota ESAO apstiprinātā divu posmu pieeja. Saskaņā ar šo ziņojumu pieejas pirmajā posmā tiek veikta funkciju analīze, kurā noteiktas būtiskas cilvēku funkcijas. Otrajā posmā tiek pārbaudīts, vai apstrīdēto nodokļu nolēmumu piemērošanas periodā izmantotās cenu noteikšanas metodes atbilst nesaistītu pušu darījuma principam (121). Pamatojoties uz funkciju analīzi, ziņojumā secināts, ka ASI un AOE Īrijas filiāles neveica unikālu, vērtīgu ieguldījumu Apple globālajā ķēdē, bet tikai veica ikdienas darbības (122). Ziņojumā arī identificētas jomas, kurās filiāles neveica nekādu ieguldījumu, piemēram, Apple IĪ radīšana, pārvaldība, izstrāde vai stratēģiskā virzība. Ziņojumā arī norādīts, ka ASI Īrijas filiāle neveica nekādu tirgdarbību.

(214)

PwC ad hoc ziņojuma otrajā daļā, kas veltīta pārbaudei par to, vai nesaistītu pušu darījuma principam atbilst nolīgums, ko noslēgušas ASI un AOE Īrijas filiāles, ir atlasīti peļņas līmeņa rādītāji, proti, Berija koeficients attiecībā uz ASI un pilno izmaksu uzcenojums attiecībā uz AOE. Ziņojumā aprēķināts ASI un AOE izraudzīto rādītāju līmenis 2007.–2011. gadam. Rezultāts ir salīdzināts ar rādītāju, kas ziņojumā tiek saukts par “nozares bāzi” neatkarīgiem uzņēmumiem. PwC ad hoc ziņojumā nozares bāze ir sniegta statistikas rādītāju veidā, proti, augšējā kvartile, mediāna, apakšējā kvartile un izlasē iekļauto uzņēmumu skaits.

(215)

Attiecībā uz ASI PwC veica salīdzināmo uzņēmumu meklēšanu, pamatojoties uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar elektrisko mājsaimniecības ierīču, datorizstrādājumu un programmatūras un elektronikas un telesakaru iekārtu vairumtirdzniecību, kā arī ar uzglabāšanas un transporta atbalsta darbībām (123). Tad PwC ad hoc ziņojumā ir aprakstīti triju veidu riski, ko uzņēmusies ASI Īrijas filiāle. Pirmkārt, ASI Īrijas filiālei ir krājumu riski, jo īpaši saistībā ar nepietiekamu vai pārmērīgu krājumu esamību. Otrkārt, ASI Īrijas filiāle ir pakļauta garantiju riskam. ASI veic garantijas un pēcpārdošanas atbalsta pakalpojumus. AppleCare skrīninga līniju inženiertehnisko atbalstu un ražošanas procesus kontrolē ASV bāzēta grupa. Treškārt, ASI Īrijas filiāle ir pakļauta kredītriskam, ja nebūs spējīga iekasēt maksājumus no klientiem. Ņemot vērā grupas riska pārvaldības politiku, visi šie riski ir ļoti ierobežoti.

(216)

Ziņojumā secināts, ka attiecībā uz ASI Īrijas filiāli Berija koeficienta rādītājs, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, salīdzināmiem ierobežota riska pakalpojumu sniedzējiem vidēji ir robežās no 108,3 % līdz 137,95 %, un mediāna ir 116,72 %. ASI Īrijas filiālei 2007.–2011. gadā Berija koeficients bija tāds, kas pārsniedz apakšējo kvartili.

(217)

Attiecībā uz AOE Īrijas filiāli 2007.–2011. gadā pilno izmaksu uzcenojums, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, salīdzināmiem ierobežota riska ražošanas uzņēmumiem vidēji bija robežās no 3,19 % līdz 7,95 %, un mediāna bija 5,21 %. Šajā laikposmā AOE Īrijas filiāle guva pilno izmaksu uzcenojumu, kas katru gadu pārsniedza šo mediānu.

7.5.   ĪRIJAS 2016. GADA 17. FEBRUĀRA UN 23. MARTA VĒSTULE

(218)

Īrija 2016. gada 17. februāra un 23. marta vēstulē atkal sniedza piezīmes par iespējamo neatbilstību starp lēmumā par procedūras sākšanu sniegto argumentāciju un pēc tam Komisijas izstrādāto teoriju par valsts atbalstu, kā arī par Komisijas iespējamo atteikumu iesaistīties dialogā ar Īriju un Apple. Saskaņā ar Īrijas teikto tas, ka Komisija nespēj paskaidrot savu argumentāciju, mazina Īrijas aizstāvības tiesības, un Komisijai ir pienākums izskaidrot tās ierosināto lietu pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Turklāt to, ka Komisija nav sniegusi nekādu atbildi uz eksperta ziņojumiem, ko bija iesniegusi Īrija un Apple, pēc Īrijas ieskatiem var saprast vienīgi tā, ka Komisija piekrīt ziņojumos sniegtajiem secinājumiem.

(219)

Īrija arī apgalvo, ka apstrīdēto nodokļu nolēmumu izmeklēšana, ko veica Komisija, ir neobjektīva, jo Komisijas amatpersonas ar publiskiem paziņojumiem jau izteica pāragrus spriedumus par izmeklēšanas rezultātu, un Komisija ir atkārtoti pieprasījusi sniegt informāciju. Saskaņā ar Īrijas teikto pieprasījumi sniegt liela apjoma informāciju, kas aptver plašu jautājumu loku, liecina par Komisijas apņēmību atrast nelikumīgu valsts atbalstu, neievērojot to, ka tās pienākums ir nodrošināt objektīvu izmeklēšanu.

8.   APSTRĪDĒTO PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS

8.1.   ATBALSTA ESĪBA

(220)

Līguma 107. panta 1. punktā par nesaderīgu ar iekšējo tirgu ir atzīts ikviens atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Pasākumu var uzskatīt par atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi minētajā normā paredzētie nosacījumi (124). Tātad ir skaidri noteikts, ka pasākumu var uzskatīt par valsts atbalstu tad, ja, pirmkārt, tajā ir iejaukusies valsts vai piesaistīti valsts līdzekļi, otrkārt, šī iejaukšanās var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm, treškārt, ar iejaukšanos uzņēmumam tiek nodrošinātas selektīvas priekšrocības un, ceturtkārt, šī iejaukšanās rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus (125).

(221)

Attiecībā uz pirmo atbalsta konstatēšanas nosacījumu apstrīdētos nodokļu nolēmumus bija izdevis Īrijas Ieņēmumu dienests, kas ir Īrijas valsts nodokļu administrācija. Šos nolēmumus izmantoja ASI un AOE, lai aprēķinātu ikgadējās uzņēmuma peļņas nodokļa saistības Īrijā. Īrijas Ieņēmumu dienests ir piekritis šiem aprēķiniem un, pamatojoties uz tiem, ir piekritis, ka nodokļi, ko samaksāja ASI un AOE Īrijā gados, kamēr šie nolēmumi bija spēkā, atbilst uzņēmuma peļņas nodokļa saistībām Īrijā. Apstrīdētie nodokļu nolēmumi tādējādi ir attiecināmi uz Īriju. Attiecībā uz pasākumu finansēšanu no valsts līdzekļiem saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru pasākums, ar kuru valsts iestādes noteiktiem uzņēmumiem piešķir nodokļu atbrīvojumu, kas, kaut arī nav saistīti ar pozitīvu valsts līdzekļu nodošanu, rada personām, uz kurām tas attiecas, labvēlīgāku finansiālo situāciju nekā citiem nodokļu maksātājiem, ir valsts atbalsts (126). Komisija 8.2. iedaļā parādīs, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi samazina ASI un AOE nodokļu saistības Īrijā, jo ļauj izvairīties no nodokļa, kas šiem uzņēmumiem būtu bijis jāmaksā saskaņā ar parastajām uzņēmumu peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā. Atsakoties no nodokļu ieņēmumiem, ko Īrija citkārt būtu varējusi iekasēt no ASI un AOE saskaņā ar šīm normām, apstrīdētie nodokļu nolēmumi rada valsts līdzekļu zaudējumus (127).

(222)

Attiecībā uz otro atbalsta konstatēšanas nosacījumu ASI un AOE ietilpst Apple grupā, kas ir globālā mērogā aktīva daudznacionāla grupa un darbojas visās dalībvalstīs, tādējādi jebkāds šo uzņēmumu atbalsts ietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību. Līdzīgi, uzskata, ka valsts pieņemts pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, ja tas var uzlabot saņēmēja konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē (128). Apple projektē, ražo un laiž tirgū mobilās sakaru un plašsaziņas ierīces, personālos datorus un portatīvos digitālos mūzikas atskaņotājus. Tas pārdod dažādas saistītās programmatūras, pakalpojumus, perifērās iekārtas, tīkla risinājumus un trešo pušu digitālo saturu un lietotnes visā pasaulē. ASI veic iepirkumu, pārdošanas un izplatīšanas darbības, kas saistītas ar Apple produkcijas pārdošanu saistītajām pusēm un trešo pušu patērētājiem EMEIA un APAC reģionos. AOE ražo konkrētu datorizstrādājumu klāstu EMEIA tirgum un piegādā visu savu gatavo produkciju saistītajām pusēm. Tādā apmērā, cik apstrīdētie nodokļu nolēmumi atslogo ASI un AOE nodokļu saistības, kas šiem uzņēmumiem būtu bijis jāmaksā saskaņā ar parastajām uzņēmumu peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā, saskaņā ar šiem nolēmumiem piešķirtais atbalsts ir darbības atbalsts tādā ziņā, ka šie uzņēmumi tiek atslogoti no maksājumiem, kas tiem būtu jāuzņemas parastos apstākļos, veicot ikdienas vadības vai parastās darbības. Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka darbības atbalsts būtībā rada konkurences izkropļojumus (129), tādēļ ir uzskatāms, ka jebkāds atbalsts, kas piešķirts ASI un AOE, rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, nostiprinot ASI un AOE un Apple grupas finansiālo stāvokli tirgos, kuros tie darbojas. Proti, atslogojot šos uzņēmumus no nodokļu saistībām, kas tiem citādi būtu jāuzņemas un kas konkurējošiem uzņēmumiem tiek uzliktas, apstrīdētie nodokļu nolēmumi atbrīvo šo uzņēmumu resursus, kurus tie var ieguldīt savā uzņēmējdarbībā, tādējādi tiek kropļota tirgus konkurence un tādējādi šajā gadījumā tiek izpildīts arī ceturtais atbalsta konstatēšanas nosacījums.

(223)

Attiecībā uz atbalsta konstatēšanas trešo nosacījumu priekšrocība Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmums nebūtu guvis parastos tirgus apstākļos, t. i., bez valsts iejaukšanās (130). Tādējādi priekšrocība pastāv, ja valsts iejaukšanās rezultātā uzlabojas uzņēmuma finanšu stāvoklis. Šāds uzlabojums ir redzams, ja salīdzina finanšu stāvokli, kādā uzņēmums ir, ņemot vērā apstrīdēto pasākumu, ar to, kādā tas būtu, ja šis pasākums šim uzņēmumam nebūtu piešķirts (131). Priekšrocības var būt gan pozitīvu ekonomisko priekšrocību piešķiršana, gan arī uzņēmumu budžetos parasti iekļauto maksājumu mīkstināšana (132). Attiecībā uz fiskāliem pasākumiem priekšrocības var radīt, dažādos veidos samazinot uzņēmuma maksājamo nodokļu slogu un jo īpaši samazinot nodokļu bāzi vai maksājamo nodokļa summu (133). Komisija 8.2.2. iedaļā parādīs, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi ļauj samazināt ASI un AOE uzņēmuma peļņas nodokļa saistības Īrijā, jo tiek samazināta šo uzņēmumu ikgadējā ar nodokli apliekamā peļņa un tādējādi to nodokļa bāze nolūkā iekasēt uzņēmuma peļņas nodokli no šīs peļņas saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā. Apstrīdētie nodokļu nolēmumi tādējādi ir ekonomisko priekšrocību sniegšana šiem uzņēmumiem, ko panāk ar nodokļu bāzes samazināšanu.

(224)

Attiecībā uz priekšrocību selektīvo būtību Tiesa jau iepriekš bija atzinusi, ka individuālā atbalsta gadījumā pretēji atbalsta shēmas gadījumiem “ekonomiskās priekšrocības noteikšana principā ļauj prezumēt, ka tai ir selektīvs raksturs” (134), un nav nepieciešams analizēt pasākuma selektivitāti saskaņā ar Tiesas izstrādāto trīs posmu analīzi, ko izmanto attiecībā uz fiskālajām valsts atbalsta shēmām (135). Tā kā apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir individuālā atbalsta pasākumi, kas piešķirti tikai ASI un AOE, pietiek jau ar konstatāciju, ka šie pasākumi sniedz priekšrocības ASI un AOE, lai secinātu, ka šīs priekšrocības ir selektīvas. Tomēr, lai gūtu pilnīgu pārliecību, Komisija pārbaudīs šos pasākumus, izmantojot Tiesas izstrādāto fiskālā atbalsta shēmu trīs posmu analīzi, lai parādītu, ka šie pasākumi ir selektīvi arī saskaņā ar šo analīzi. Tomēr, to darot, Komisijas vērtējums par to, vai apstrīdētie pasākumi ir atkāpe no atsauces sistēmas (selektivitātes analīzes otrais posms), sakritīs ar tās vērtējumu par to, vai šie pasākumi sniedz priekšrocības ASI un AOE  (136). Tas ir tāpēc, ka, lai identificētu priekšrocības, kas izriet no nodokļu pasākumiem, ekonomiskais stāvoklis, kādā ir šā pasākuma labuma guvējs, ir jāsalīdzina ar ekonomisko stāvokli, kādā ir uzņēmums, kuram šāds pasākums nav piešķirts, savukārt, lai identificētu atkāpi no atsauces sistēmas, ekonomiskais stāvoklis, kādā ir šā pasākuma labuma guvējs, ir jāsalīdzina ar ekonomisko stāvokli, kādā ir tirgus dalībnieki, kas ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā stāvoklī ar šo labuma guvēju, ņemot vērā šīs atsauces sistēmas mērķus, un kas negūst labumu no attiecīgā nodokļu pasākuma. Citiem vārdiem sakot, ja nodokļu pasākuma rezultātā labuma guvējam nepamatoti samazinās nodokļu saistības, kas būtu lielākas gadījumā, ja tiktu piemērotas parastās nodokļu aplikšanas normas, šāds samazinājums ir gan priekšrocības, ko sniedz šāds nodokļu pasākums, gan atkāpe no atsauces sistēmas.

8.2.   SELEKTĪVU PRIEKŠROCĪBU ESĪBA

(225)

Saskaņā ar noteikto judikatūru “Līguma 92. panta 1. punktā [tagad 107. panta 1. punktā] ir uzlikts pienākums noskaidrot, vai konkrētajā tiesiskajā režīmā valsts pasākums ir tāds, kas rada priekšrocības “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” salīdzinājumā ar pārējiem, kas, ņemot vērā minētā režīma izvirzīto mērķi, atrodas faktiski un tiesiski līdzīgā situācijā. Ja tā notiek, tad attiecīgais pasākums atbilst selektivitātes nosacījumam.” (137)

(226)

Fiskālo valsts atbalsta shēmu gadījumā Tiesa ir izstrādājusi trīs posmu analīzi, lai noteiktu, vai pasākums ir selektīvs (138). Pirmkārt, nosaka dalībvalstī piemērojamo parasto vai normālo nodokļu režīmu jeb “atsauces sistēmu”. Otrkārt, nosaka, vai ar konkrēto nodokļu pasākumu tiek izdarīta atkāpe no minētās sistēmas tādā ziņā, ka tas paredz atšķirīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, kuri, ņemot vērā sistēmas pamatmērķus, atrodas salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā. Ja pasākums paredz atkāpi no atsauces sistēmas, treškārt, nosaka, vai šis pasākums ir pamatots atbilstoši atsauces sistēmas raksturam vai vispārējām iezīmēm. Nodokļu pasākums, kas paredz atkāpi no atsauces sistēmas piemērošanas, var būt pamatots, ja attiecīgā dalībvalsts var pierādīt, ka šis pasākums izriet tieši no tās nodokļu sistēmas pamata vai vadošajiem principiem (139). Ja tā ir, šis nodokļu pasākums nav selektīvs. Pierādīšanas pienākums šajā trešajā posmā jāpilda dalībvalstij.

8.2.1.   ATSAUCES SISTĒMAS NOTEIKŠANA

8.2.1.1.    Atsauces sistēma, ko veido parastās uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normas Īrijā

(227)

Parasti atsauces sistēmu veido konsekvents to noteikumu kopums, kuri uz objektīvu kritēju pamata ir piemērojami visiem uzņēmumiem, kas ietilpst sistēmas piemērošanas jomā atbilstoši tās mērķim. Atsauces sistēmas identificēšana tādējādi ir atkarīga no elementiem, piemēram, nodokļu maksātājiem, nodokļu bāzes, ar nodokli apliekamajiem gadījumiem un no piemērojamajām nodokļu likmēm.

(228)

Šajā gadījumā atsauces sistēma ir parastās uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normas saskaņā ar Īrijas uzņēmumu peļņas nodokļa sistēmu, kuru pamatmērķis ir aplikt ar nodokli visu to uzņēmumu peļņu, kuriem piemērojami nodokļi Īrijā (140). Kā skaidrots 2.3. iedaļā, uzņēmuma peļņas nodokli Īrijā iekasē no uzņēmuma peļņas (ienākuma un ar nodokli apliekamiem guvumiem), kas tam rodas (141). Lai noteiktu nodokļa bāzi, par sākuma punktu ņem uzņēmuma grāmatvedības peļņu (142). Īrijas rezidentuzņēmumiem piemēro uzņēmuma peļņas nodokli visam ienākumam, kas gūts pasaulē, un kapitāla pieaugumam (143). Nerezidentuzņēmumiem, kas Īrijā darbojas ar filiāles vai aģentūras starpniecību, uzņēmuma peļņas nodokli piemēro peļņai, kas saistīta ar to filiāli vai aģentūru, un kapitāla pieaugumam, kas rodas, realizējot aktīvus, kas izmantoti filiāles vai aģentūras vajadzībām (144). Uzņēmumiem, kas ir Īrijas nerezidenti un nenodarbojas ar tirdzniecību ar Īrijas filiāles vai aģentūras starpniecību, ir piemērojams ienākumu nodoklis tikai par ienākumu, kas radies Īrijā, un kapitāla pieauguma nodoklis par guvumiem, kas radušies par noteiktu Īrijas aktīvu realizāciju, piemērojot jebkādus starpvalstu līgumā noteiktos atvieglojumus, kas varētu būt pieejami (145). Visiem uzņēmumiem, kas apliekami ar nodokli Īrijā, uzņēmuma peļņas nodokļa likme ir 12,5 % no tirdzniecības ienākuma un 25 % no ienākuma, kas nav saistīts ar tirdzniecību (146). Ņemot vērā minētos noteikumus, tiek uzskatīts, ka visi uzņēmumi, kam ir ienākums, ir līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā, jo šo noteikumu mērķis ir aplikt ar nodokli peļņu, kas ir apliekama ar nodokli Īrijā. Tādējādi visi uzņēmumi, kam piemērojami nodokļi Īrijā, gan rezidenti, gan nerezidenti, ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā attiecībā uz parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā.

(229)

Šajā atsauces sistēmā ietilpst gan neintegrētie uzņēmumi, kas gūst peļņu nesaistītu pušu tirgus darījumos, gan integrētie uzņēmumi, kas (daļēji) gūst peļņu no darījumiem, kas tiek veikti tajā pašā uzņēmumā vai uzņēmumu grupā. Īrijas uzņēmumu peļņas nodokļa sistēmā netiek nošķirti uzņēmumi, kas gūst savu peļņu tikai no tirgus darījumiem, piemēram, neintegrēti atsevišķi uzņēmumi, un uzņēmumi, kas gūst savu peļņu iekšējos darījumos ar vienas uzņēmumu grupas uzņēmumiem vai viena uzņēmuma daļu iekšējos darījumos, piemēram, integrētie uzņēmumi. Abiem uzņēmumu veidiem piemēro uzņēmuma peļņas nodokli ar nodokli apliekamai peļņai, piemērojot uzņēmuma peļņas nodokļa standartizēto likmi saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā. Tādējādi ir uzskatāms, ka attiecībā uz šiem noteikumiem gan neintegrētie, gan integrētie uzņēmumi, kam piemērojami nodokļi Īrijā, ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā.

(230)

Tas, ka neintegrēto un integrēto uzņēmumu ar nodokli apliekamā peļņa tiek noteikta atšķirīgā veidā, nemaina šo secinājumu. Neintegrētam uzņēmumam, kas veic darījumus tirgū, uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu būtībā var tieši novērot un aprēķināt, pamatojoties uz šiem tirgus darījumiem, jo tā veidojas, pamatojoties uz ienākuma un izmaksu starpību konkurences tirgū. Tādējādi neintegrēts uzņēmums par sākuma punktu ņems savu grāmatvedības peļņu, lai noteiktu nodokļa bāzi, uz kuru attiecas Īrijas uzņēmuma peļņas nodoklis, jo šī peļņa ir noteikta, pamatojoties uz tirgus diktētām cenām par uzņēmuma iegādātajiem ieguldāmajiem resursiem un tā pārdotajām precēm un pakalpojumiem. Savukārt, lai noteiktu ar nodokli apliekamo peļņu integrētajam uzņēmumam, vai tas būtu uzņēmums, kas pieder uzņēmumu grupai, vai uzņēmums, kas darbojas vairākās jurisdikcijās ar filiāles starpniecību, ir jāizmanto aplēses. Tas ir tāpēc, ka integrēts uzņēmums, kuru veidojošās daļas veic savstarpējus darījumus, var noteikt šo iekšējo darījumu cenas un nosacījumus neatkarīgi no citiem tirgus dalībniekiem, savukārt, pamatojoties uz šīm cenām un nosacījumiem, nosaka, kāda būs ar nodokli apliekamā peļņa šā uzņēmuma daļām, kas piedalās šajos darījumos (147). Tas, kā ar nodokli apliekamo peļņu nosaka neintegrēti un integrēti uzņēmumi, atšķiras tāpēc, ka integrētu uzņēmumu vai filiāļu peļņu nevar ticamā veidā ieraudzīt uzņēmuma pārskatos pretstatā neintegrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas neiesaistās nekādos iekšējos darījumos, kuru pārskatos tāpēc ir redzamas cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu tirgus darījuma principu. Taču šī atšķirība attiecībā uz neintegrēto un integrēto uzņēmumu ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanā ir tikai līdzeklis, ar kuru sasniegt galīgo mērķi, proti, noteikt abu veidu uzņēmumu nodokļa bāzi tādā veidā, lai nodrošinātu, ka integrētie uzņēmumi un neintegrētie uzņēmumi tiek aplikti ar nodokli uz vienlīdzīgiem pamatiem saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām.

(231)

Apple apgalvo (148), ka saistīto uzņēmumu darījumus nevar salīdzināt ar nesaistīto uzņēmumu darījumiem. Apple citē Groepsrentebox Lēmumu (149), kurā Komisija iespējami apstiprināja, ka finanšu attiecības starp uzņēmumiem, kas pieder uzņēmumu grupai, un grupas iekšējie darījumi atšķiras no darījumiem, ko veic nesaistīti uzņēmumi, jo tiek veidoti uz atšķirīgiem konkurences un ekonomiskiem apsvērumiem, tāpēc tiem var piemērot atšķirīgu attieksmi nodokļu jomā. Pirmkārt, Komisija vēlētos atgādināt – tā kā katrs iespējamais atbalsta pasākums ir jānovērtē, ņemot vērā tā pamatotību saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem objektīvajiem kritērijiem, pat ja varētu Komisijai norādīt, ka tā citā lēmumā ir lēmusi citādāk, tas nedrīkst ietekmēt šā lēmuma konstatējumus (150).

(232)

Katrā ziņā Komisija nav vienisprātis ar to, kā Apple interpretē Groepsrentebox lēmumu. Pretēji Apple apgalvojumiem minētajā lēmumā nav apstiprināts, ka gadījumā, ja ir piešķirts labvēlīgs nodokļu pasākums uzņēmumam, kas gūst peļņu ar iekšējo darījumu starpniecību, atsauces sistēmā obligāti ir jāietver tikai tādi uzņēmumi, kas gūst peļņu šādos darījumos. Turklāt Groepsrentebox lēmuma pamatā esošā nodokļu pasākuma mērķis nav salīdzināms ar šo gadījumu, tāpēc no tā izdarāmie secinājumi nav piemērojami šim gadījumam.

(233)

Groepsrentebox shēmu bija izveidojušas Nīderlandes iestādes, lai mazinātu nodokļu režīma atšķirības starp pašu kapitāla un aizdevu kapitāla piešķiršanu savas grupas ietvaros un tādējādi mazinātu arbitrāžu starp šīm divām grupas iekšējā finansējuma formām (151). Komisija galīgajā lēmumā konstatēja, ka, ņemot vērā pasākuma mērķi, “tikai grupas uzņēmumi atšķirībā no tiem uzņēmumiem, kas nav grupas uzņēmumi (“neatkarīgi uzņēmumi”), saskaras ar arbitrāžu starp pašu kapitālu un aizdevu kapitālu savas grupas ietvaros” (152). Ņemot vērā šo apsvērumu, kā arī shēmas mērķi, kas bija “samazināt arbitrāžas iespēju finansējumā ar kapitāla ieguldījumu vai aizņēmumu un nodrošinot šādā saistībā nodokļu neitralitāti” (153), Komisija tajā lietā uzskatīja, ka atsauces sistēmā iekļauj tikai tos uzņēmumus, kuriem piemērojams uzņēmuma peļņas nodoklis un kas iesaistīti grupas iekšējos finansēšanas darījumos (154). Savukārt apstrīdēto nodokļu nolēmumu mērķis ir noteikt ASI un AOE nodokļa bāzi, lai no šīs summas iekasētu Īrijas uzņēmuma peļņas nodokli.

(234)

Lai arī varētu apgalvot, ka Groepsrentebox lēmuma pamatā esošais mērķis ir derīgs tikai attiecībā uz grupu (ņemot vērā, ka neatkarīgi uzņēmumi nesaskaras ar arbitrāžu starp dažādām finansējuma formām), nodokļu bāzes noteikšana, lai aprēķinātu ikgadējās uzņēmuma peļņas nodokļa saistības, ir vienlīdz būtiska un piemērojama gan vienībām, kas gūst peļņu ar iekšējo darījumu starpniecību, gan neatkarīgiem iekšzemes uzņēmumiem. Turklāt ASI darbojas kā Apple grupas iepirkumu un izplatīšanas uzņēmums, bet AOE – kā ražošanas uzņēmums. Šie uzņēmumi sniedz pakalpojumus citiem Apple grupas uzņēmumiem. Tomēr to veiktos darījumus varētu veikt arī ārpus grupas konteksta. Patiesi, vairumu savu ieguldāmo resursu Apple iepērk no neatkarīgiem ražotājiem.

(235)

Šā gadījuma raksturīgās pazīmes apstiprina, ka Komisijas apsvērumus Groepsrentebox lēmumā – ka attiecībā uz grupas iekšējo aizņēmuma finansējumu saistīto uzņēmumu faktisko un juridisko situāciju nevar salīdzināt ar nesaistīto uzņēmumu faktisko un juridisko situāciju – nevar vispārināt uz situācijām, kurās nodokļu nolēmuma mērķis ir noteikt nodokļu bāzi, lai no šīs summas iekasētu uzņēmuma peļņas nodokli. Saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu komerciālās un finansiālās attiecības starp saistītajiem uzņēmumiem, kas iesaistīti iekšējos darījumos, nedrīkstētu atšķirties no neatkarīgu uzņēmumu veidotām attiecībām (155). Transfertcenu noteikšanas noteikumi ir izstrādāti tieši tāpēc, lai grupas/saistīto uzņēmumu savstarpējie darījumi būtu salīdzināmi ar neatkarīgu uzņēmumu darījumiem, un jebkādas atkāpes ir jānovērš. Pamatojoties uz šo, Apple atsauce uz Groepsrentebox lēmumu ir kļūdaina.

8.2.1.2.    Atsauces sistēma, kas neaprobežojas tikai ar TCA 97 likuma 25. iedaļu

(236)

Īrija (156) un Apple  (157) apgalvo, ka nerezidentuzņēmumi nav salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā ar rezidentuzņēmumiem, jo rezidentiem ar nodokli apliek visu ienākumu, kas gūts pasaulē, savukārt nerezidentiem piemēro nodokli tikai par ienākumu, kas gūts vietējā tirgū, proti, par tirdzniecības ienākumu, kas tieši vai netieši gūts no Īrijas filiāles vai aģentūras vai ar tās starpniecību.

(237)

Komisija piekrīt šim nošķīrumam, taču neuzskata, ka tā esība var būt par pamatu, lai noteiktu atsevišķu atsauces sistēmu, kas atšķirtos no parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā. Būtībā, lai noteiktu nodokļa bāzi un uzņēmuma peļņas nodokļa saistības, abu veidu uzņēmumi ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā attiecībā uz šo noteikumu pamatmērķi, proti, piemērot nodokli peļņai, ko gūst visi uzņēmumi, vai tie būtu rezidenti vai nerezidenti, kam Īrijā ir piemērojami nodokļi (158).

(238)

Attiecībā uz nodokļa bāzes noteikšanas metodi gan rezidējošiem, gan nerezidējošiem nodokļu maksātājiem piemēro nodokli par peļņu (ienākumu un ar nodokli apliekamos guvumus), kas tiem ir radusies, un to nosaka gan Īrijas rezidentuzņēmumiem, gan nerezidentuzņēmumiem, pamatojoties uz noteikumiem, kas minēti 69. un 70. apsvērumā. Šajā gadījumā, pat ja ASI un AOE ir nerezidentuzņēmumi, ASI un AOE Īrijas filiāles rada ienākumu un peļņu tieši tāpat kā jebkurš rezidentuzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecisko darbību, un attiecībā uz avota ienākumu, kas gūts no preču un pakalpojumu ražošanas vai pārdošanas Īrijā, gan rezidentuzņēmumus, gan nerezidentuzņēmumus apliek ar nodokli par viena veida ienākumu (159).

(239)

Tas, ka nerezidentuzņēmumi un rezidentuzņēmumi ir salīdzināmā situācijā attiecībā uz to nodokļa bāzes noteikšanas metodi, ir apstiprināts arī Tiesas judikatūrā par filiāļu aplikšanu ar nodokli saistībā ar Līguma 49. pantu. Piemēram, spriedumā lietā Royal Bank of Scotland Tiesa nosprieda, ka uzņēmums, kura mītne ir Grieķijā, un uzņēmuma Grieķijas filiāle, kuras mītne ir citā dalībvalstī, ir objektīvi salīdzināmā situācijā. Lai arī Tiesa apstiprināja, ka uzņēmumi, kas mīt Grieķijā, tiek aplikti ar nodokli par ienākumu, kas gūts pasaulē, savukārt nerezidentuzņēmumi tikai par vietējās izcelsmes peļņu, tā arī paskaidroja “ierobežotas fiskālās suverenitātes dēļ radītie apstākļi valstī, kurā uzņēmumam rodas ienākums, attiecībā pret apstākļiem uzņēmuma mītnes valstī nav tādi, lai nevarētu uzskatīt, ka divu kategoriju uzņēmumi pie vienādiem visiem citiem apstākļiem nav salīdzināmā situācijā attiecībā uz nodokļu bāzes noteikšanas metodi” (160). Līdzīgi lietā CLT-UFA Tiesa savā spriedumā noteica, ka nav bijis objektīva pamatojuma pret uzņēmumu attiekties atšķirīgi un mazāk labvēlīgi attiecībā pret tā Vācijas filiāli, ņemot vērā, ka tās mītne un centrālā administrācija ir Luksemburgā, nekā tas būtu bijis gadījumā, ja uzņēmums veiktu savu darbību Vācijā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai kā publiska sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras mītnes vieta un/vai centrālā administrācija ir Vācija. Proti, Tiesa norādīja “ka valsts tiesiskais regulējums par nodokļa bāzes noteikšanu nenošķir sabiedrības ar mītnes vietu citā dalībvalstī atkarībā no tā, vai tās savas darbības veic ar filiāles vai meitas sabiedrības starpniecību, tādā veidā, kas attaisnotu atšķirīgu attieksmi pret šīm divām sabiedrību kategorijām” (161).

(240)

Pretēji Īrijas apgalvojumam (162) Komisija neuzskata, ka šajā judikatūrā domāts, ka rezidentuzņēmumi un nerezidentuzņēmumi ir jāapliek ar nodokli pēc vienādiem principiem attiecībā uz to, kādi ienākumu avoti ir apliekami ar nodokli. Komisija piekrīt, ka saskaņā ar teritorialitātes principu rezidentuzņēmumiem un nerezidentuzņēmumiem piemēro nodokli atšķirīgiem ienākumu avotiem, kā pati Tiesa to atzina. Drīzāk Komisija uzskata, ka judikatūrā ir domāts, ka saistībā ar to, ka rezidentuzņēmumiem un nerezidentuzņēmumiem ir piemērotas vienādas parastās uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normas, uzņēmuma kā nodokļu maksātāja rezidences statuss nevar būt par pamatojumu tam, lai diskriminējoši piemērotu nodokļu režīmu viena vai otra veida uzņēmumam, kad uzņēmumiem tiek noteiktas peļņas nodokļa saistības saskaņā ar šiem nosacījumiem. Citiem vārdiem sakot, abu veidu uzņēmumiem ir līdzīgs faktiskais un juridiskais statuss attiecībā uz nodokļa piemērošanu uzņēmumu peļņai, kas apliekama ar nodokli Īrijā.

(241)

Kas attiecas uz uzņēmuma peļņas nodokļa saistību noteikšanu, tās nosaka vienādā veidā gan nerezidentiem, gan rezidentiem, proti, piemērojot uzņēmuma peļņas nodokļa standarta likmi tīrajai peļņai, kas gūta rezidentuzņēmuma vai nerezidentuzņēmuma filiāles darbību rezultātā līdz nodokļu gada beigām (163). Tādējādi arī no šī skatupunkta abu veidu uzņēmumiem ir līdzīgs faktiskais un juridiskais statuss attiecībā uz nodokļa piemērošanu uzņēmumu peļņai, kas apliekama ar nodokli Īrijā.

8.2.1.3.    Secinājums par atsauces sistēmu

(242)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka atsauces sistēma, attiecībā pret kuru būtu jāpārbauda apstrīdētie nodokļu nolēmumi, ir parastās uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normas Īrijā, kā noteikts 228. apsvērumā un sīkāk izstrādāts 2.3. iedaļā, kuru pamatmērķis ir aplikt ar nodokli visu to uzņēmumu peļņu, kuriem piemērojami nodokļi Īrijā. Kā skaidrots 229. un 235. apsvērumā, atsauces sistēmā tiek iekļauti gan integrētie, gan neintegrētie uzņēmumi, un, kā skaidrots 237.–241. apsvērumā, gan rezidentuzņēmumi, gan nerezidentuzņēmumi. Tādējādi būtu uzskatāms, ka TCA 97 likuma 25. iedaļa ir šīs atsauces sistēmas neatņemama un obligāta sastāvdaļa, nevis atsevišķa atsauces sistēma pati par sevi.

(243)

Arī paši nodokļu nolēmumi apstiprina to, ka parastās uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normas Īrijā šajā gadījumā ir atbilstoša atsauces sistēma. Šo nolēmumu mērķis ir noteikt ASI un AOE ikgadējo ar nodokli apliekamo peļņu Īrijā, lai iekasētu uzņēmuma peļņas nodokli no šīs peļņas saskaņā ar šīm normām. Patiešām, ASI un AOE ikgadējā ar nodokli apliekamā peļņa Īrijā, kas tiek iegūta, piemērojot apstrīdētos nodokļa nolēmumus, tiek aplikta ar nodokli saskaņā ar TCA 97 likuma 21. iedaļas 1. punktu, piemērojot 12,5 % nodokļa likmi tirdzniecības ienākumam un 25 % likmi ar tirdzniecību nesaistītam ienākumam, līdzīgi kā jebkuram citam uzņēmumam, kuram piemēro nodokļus Īrijā, vai tas būtu integrēts vai neintegrēts uzņēmums un vai tas būtu rezidents vai nerezidents. Tādējādi saistībā ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem veiktā uzdevuma galīgais mērķis ir iegūt ar nodokli apliekamo ASI un AOE gada peļņu, kas nodrošina, ka šiem nerezidentuzņēmumiem tiek piemērots nodoklis par vietējās izcelsmes ienākumu līdzīgā veidā, kā ar nodokli tiek aplikti neintegrētie rezidentuzņēmumi saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā. Kā Īrija pati bija paskaidrojusi administratīvās procedūras gaitā: “Ieņēmumu dienests savās ikdienas darbībās sazinās ar nodokļu maksātājiem, lai sniegtu tiem skaidrību par nodokļu tiesību aktu piemērošanu (..). Mērķis ir nodrošināt, ka šie uzņēmumi samaksā pareizu Īrijas nodokli tai peļņas daļai, uz kuru attiecas Īrijas uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas joma, tostarp attiecībā uz nerezidentuzņēmumiem tai peļņas daļai, kas attiecināma uz to Īrijas filiāles darbībām. Šajā saistībā Ieņēmumu dienests sadarbojas ar Apple Operations Europe un Apple Sales International, lai nodrošinātu, ka peļņa, kas attiecināma uz šo uzņēmumu Īrijas filiālēm, ir samērīga ar darbībām, ko veic to filiāles.” (164)

8.2.2.   SELEKTĪVĀS PRIEKŠROCĪBAS, KO RADA ATKĀPE NO PARASTAJĀM UZŅĒMUMA PEĻŅAS NODOKĻA PIEMĒROŠANAS NORMĀM ĪRIJĀ, KĀ REZULTĀTĀ SAMAZINĀS NODOKĻA BĀZE

(244)

Nodokļu nolēmuma mērķis ir iepriekš noteikt to, kā nodokļu parastā sistēma tiks piemērota konkrētā gadījumā, ņemot vērā tā konkrētos faktus un apstākļus. Tomēr, piemērojot nodokļa nolēmumu līdzīgi kā jebkuru citu fiskālo pasākumu, ir jāievēro valsts atbalsta sniegšanas noteikumi. Ja ar nodokļu nolēmumu bez pamatojuma tiek atļauts tāds iznākums, kas nav ticams parastās nodokļu sistēmas normālas piemērošanas rezultāts, ar šo nolēmumu tā adresātam var tikt piešķirta selektīva priekšrocība, ja šī selektīvā pieeja rada nodokļu maksātāja nodokļu saistību samazinājumu konkrētajā dalībvalstī salīdzinājumā ar komercsabiedrībām, kuras ir līdzīgā faktiskajā un tiesiskajā situācijā.

(245)

Ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem tiek apstiprinātas ASI un AOE peļņas sadales metodes to attiecīgajām Īrijas filiālēm, kas ļauj šiem uzņēmumiem noteikt savu ar nodokli apliekamo peļņu un tādējādi savas uzņēmuma peļņas nodokļa saistības Īrijā uz gada bāzes par laikposmu, kurā šie nolēmumi bija spēkā. Kad ir noteikts, ka parastās uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normas Īrijā, tostarp, bet ne tikai TCA 97 likuma 25. iedaļa, ir atsauces sistēma, attiecībā pret kuru novērtē apstrīdētos nodokļu nolēmumus, ir nepieciešams noteikt, vai apstrīdētie nolēmumi ir atkāpe no šīs atsauces sistēmas un rada nevienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kas faktiski un juridiski ir līdzīgā situācijā. Kā skaidrots 224. apsvērumā, Komisijas novērtējums par to, vai apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir atkāpe no atsauces sistēmas, saskanēs ar tās konstatējumu, ka šo nolēmumu rezultātā ASI un AOE ir sniegtas ekonomiskas priekšrocības.

8.2.2.1.    Nesaistītu pušu darījuma principa piemērojamība, piemērojot TCA 97 likuma 21. iedaļas 1. punktu un 25. iedaļu

a)   TCA 97 likuma 25. iedaļā noteikts, ka ir jāizmanto peļņas sadales metode

(246)

Saskaņā ar TCA 97 likuma 21. iedaļas 1. punktu uzņēmuma peļņas nodokli Īrijā iekasē no uzņēmumu peļņas. TCA 97 likuma 25. iedaļā noteikts, ka uzņēmumam, kas nav rezidents Īrijā un kas Īrijā nodarbojas ar tirdzniecību ar filiāles vai aģentūras starpniecību, ir piemērojams “uzņēmuma peļņas nodoklis par visu ar nodokli iekasējamo peļņu, kas tam rodas”. Lai noteiktu nerezidentuzņēmuma nodokļu saistības Īrijā saskaņā ar TCA 97 likuma 21. iedaļas 1. punktu, vispirms ir jānosaka tam ar nodokli apliekamā peļņa TCA 97 likuma 25. iedaļas nozīmē.

(247)

Šajā nolūkā TCA 97 likuma 25. iedaļā ir noteikts, ka ar nodokli apliekamā peļņa ir “jebkāds tirdzniecības ienākums, kas rodas tieši vai netieši ar filiāles vai aģentūras starpniecību vai to darbības rezultātā, un jebkāds ienākums no īpašuma vai tiesībām, ko izmanto vai tur filiāle vai aģentūra; šajā punktā neietver sadalīto ienākumu, kas saņemts no valstī rezidējošiem uzņēmumiem”. Norāde uz tirdzniecības ienākumu nozīmē, ka šajā tvērumā nav iekļauts ar tirdzniecību nesaistītais ienākums, t. i., pasīvais ienākums, piemēram, procentu ienākumi un dividendes. Tomēr TCA 97 likuma 25. iedaļa attiecas uz situāciju, kurā būtībā, pamatojoties uz viena nerezidentuzņēmuma dažādu daļu savstarpējiem līgumiem, nevar noteikt aktīvu šķirtību un nevar ar līgumu nošķirt riskus un funkcijas, lai nodrošinātu norādes par Īrijas filiāles ar nodokli apliekamo peļņu pretstatā šā uzņēmuma citu daļu peļņai. TCA 97 likuma 25. iedaļā nav sniegtas arī nekādas norādes par to, kā nošķirt tirdzniecības ienākumu, kas reģistrēts Īrijas filiāles kontos (tieši vai netieši), pretstatā ienākumam, ko radījušas citas uzņēmuma daļas ārpus Īrijas, nevis tieši vai netieši Īrijas filiāle.

(248)

TCA 97 likuma 25. iedaļas formulējums un nolūks tādējādi atklāj, ka šo noteikumu var piemērot tikai saistībā ar peļņas sadales metodi. Arī pati Īrija atzīst, ka TCA 97 likuma 25. iedaļā nav sniegtas norādes, kā noteikt Īrijas filiāles ar nodokli apliekamo peļņu, bet tiek prasīts izmantot peļņas sadales metodi (165), kā to dara Apple  (166). To apstiprina arī paši apstrīdētie nodokļu nolēmumi, kuru mērķis ir noteikt peļņas sadales metodi tā, lai ASI un AOE attiecīgo Īrijas filiāļu ar nodokli apliekamo peļņu varētu noteikt TCA 97 likuma 25. iedaļas vajadzībām un pēc tam piemērot tai nodokli saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā.

b)   Līguma 107. panta 1. punktā noteikts, ka peļņas sadales metodei ir jābūt saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu

(249)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru, ja dalībvalsts pieņem jebkādu fiskālo pasākumu, tostarp nodokļu nolēmumu, ar kuru apstiprina peļņas sadales metodi filiāles nodokļu bāzes noteikšanai, tam ir jāatbilst noteikumiem par valsts atbalstu, kas ir saistoši dalībvalstīm un kam ir augstāka prioritāte nekā valstu tiesību aktiem (167). Tiesa jau ir lēmusi, ka nodokļa bāzes samazināšana, ko izraisījis nodokļu pasākums, ļaujot nodokļu maksātājam izmantot transfertcenas grupas iekšējos darījumos, kas nelīdzinās cenām, kādas tiktu iekasētas neatkarīgu uzņēmumu brīvas konkurences apstākļos, kuri būtu par tām vienojušies salīdzināmos apstākļos, ievērojot nesaistītu pušu darījuma principu, nozīmē, ka šim nodokļu maksātājam ir piešķirtas selektīvas priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (168). Tas ir tāpēc, ka nodokļu maksātāja nodokļu saistības, kas noteiktas saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām, ir mazākas salīdzinājumā ar neatkarīgiem uzņēmumiem, kuru ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu.

(250)

Savā spriedumā par Beļģijas nodokļu režīmu attiecībā uz koordinācijas centriem (169) Tiesa novērtēja pārsūdzēto Komisijas lēmumu, kurā bija secināts inter alia, ka saskaņā ar šo režīmu noteiktā metode, kas izmantota ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai, sniedz selektīvas priekšrocības šiem centriem (170). Saskaņā ar minēto režīmu ar nodokli apliekamā peļņa tika noteikta kā vienotas likmes summa, kas ir procentuālā daļa no saimnieciskās darbības izmaksu un izdevumu kopsummas, no kuras atskaitītas personāla un finanšu izmaksas. Kā atzina Tiesa, “[l]ai novērtētu, vai, nosakot apliekamos ienākumus veidā, kāds paredzēts koordinācijas centru shēmā, tiem tiek radītas priekšrocības, (..) jāsalīdzina minētā shēma ar vispārējās tiesībās paredzēto kārtību, kuras pamatā ir starpība starp brīvas konkurences apstākļos strādājoša uzņēmuma ienākumiem un izdevumiem”. Tad tiesa nosprieda, ka “[personāla izmaksu un finanšu izmaksu] maksājumu un izmaksu, kas kalpo minēto centru ar nodokli apliekamo ienākumu noteikšanai, izslēgšana neļauj nodrošināt tādu darījuma cenu, kas līdzinātos tai, kāda tā būtu brīvas konkurences apstākļos”, no kā Tiesa secināja, ka “šī izslēgšana minētajiem centriem deva ekonomisku labumu” (171).

(251)

Līdz ar to Tiesa atzina, ka nodokļu pasākums, kas liek integrētam grupas uzņēmumam izmantot transfertcenu, kura neatbilst cenām nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošos apstākļos, proti, cenai, par kuru neatkarīgi uzņēmumi vienojas līdzīgos apstākļos saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, rada selektīvas priekšrocības šim uzņēmumam, jo ļauj samazināt nodokļu bāzi un tādējādi nodokļa saistības, kas noteiktas saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām. Kā jau tika skaidrots, princips, ka integrētu grupas uzņēmumu darījumi būtu jāatlīdzina tā, it kā šos darījumus veiktu neintegrēti neatkarīgi uzņēmumi, kas vienojas salīdzināmos apstākļos, ievērojot parastu komercpraksi, tiek saukts par “nesaistītu pušu darījuma principu”. Savā spriedumā par Beļģijas koordinācijas centriem piemēroto nodokļu režīmu Tiesa apstiprināja, ka nesaistītu pušu darījuma princips ir etalons, ar kuru nosaka, vai integrēts grupas uzņēmums saņem selektīvas priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, pamatojoties uz nodokļu pasākumu, ar kuru nosaka tā transfertcenas un tādējādi nodokļu bāzi.

(252)

Nesaistītu pušu darījuma princips ir nodrošināt, ka integrētu grupas uzņēmumu savstarpējie darījumi nodokļa aprēķināšanas vajadzībām tiek skatīti, ņemot vērā peļņas apmēru, kas būtu radies, ja šo pašu darījumu būtu veikuši neintegrēti neatkarīgi uzņēmumi. Pretējā gadījumā integrētie grupas uzņēmumi gūtu labumu no labvēlīgas attieksmes, ja saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām tiek noteikta tāda nodokļa bāze, kas nav pieejama neintegrētiem neatkarīgiem uzņēmumiem, tādējādi tiek radīta nelīdzvērtīga attieksme pret uzņēmumiem, kas ir faktiski un juridiski līdzīgā situācijā, ņemot vērā šo normu mērķi, kas ir peļņas aplikšana ar nodokli visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas nodokļa uzlikšana, jo abiem uzņēmumiem ar nodokli apliekamo peļņu apliek ar nodokli pēc vienotas uzņēmuma peļņas nodokļa likmes.

(253)

Tas pats princips attiecas uz iekšējiem darījumiem, kurus savstarpēji veic viena integrēta uzņēmuma dažādas daļas, piemēram, ja filiāle, kas pieder kādam uzņēmumam, veic darījumus ar citām šā uzņēmuma daļām. Kā skaidrots 228.–242. apsvērumā, būtu jāuzskata, ka visi uzņēmumi, kuriem piemērojams uzņēmuma peļņas nodoklis Īrijā, vai tie būtu rezidentuzņēmumi vai nerezidentuzņēmumi, integrēti vai neintegrēti uzņēmumi, ir līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā, ņemot vērā parasto uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normu pamatmērķi, proti, ka peļņas nodoklis ir piemērojams visiem uzņēmumiem, kas apliekami ar nodokli Īrijā. Kā skaidrots 230. apsvērumā, neintegrēta uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu nosaka pēc tirgus cenām par iegādātajiem ieguldāmajiem resursiem un pārdotajām precēm un pakalpojumiem, kas ir redzamas šā uzņēmuma kontos, un peļņa ir sākumpunkts nodokļu bāzes noteikšanai, pamatojoties uz ko tiek iekasēts uzņēmuma peļņas nodoklis saskaņā ar TCA 97 likuma 21. iedaļas 1. punktu un 26. iedaļu. Attiecīgi, lai nodrošinātu, ka nodokļu nolēmumā apstiprinātā peļņas sadales metode nesniedz selektīvas priekšrocības nerezidentuzņēmumam, kas darbojas Īrijā ar filiāles starpniecību, šai metodei ir jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka ar nodokli apliekamā peļņa, no kuras tiek iekasēts uzņēmuma peļņas nodoklis saskaņā ar TCA 97 likuma 21. iedaļas 1. punktu un 25. iedaļu, tiek noteikta tādā veidā, ka tiek ticami aplēsts uz tirgus nosacījumiem balstīts iznākums saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu. Ja nodokļu nolēmums ļauj nerezidentuzņēmumam sadalīt peļņu savai filiālei tādā veidā, ka šai filiālei ar nodokli apliekamā peļņa nav ticams tuvinājums tirgus cenām, kas noteiktas pēc nesaistītu pušu darījuma principa, tas sniedz šim uzņēmumam selektīvas priekšrocības saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā, kas nav pieejamas neintegrētiem uzņēmumiem, tā kā šis nodokļu nolēmums ļauj šim uzņēmumam samazināt savu nodokļa bāzi un tādējādi uzņēmuma peļņas nodokļa saistības Īrijā.

(254)

Komisija tāpēc uzskata, ka nolūkā noteikt, vai Īrijas Ieņēmumu dienests ir piešķīris ASI un AOE selektīvas priekšrocības, izmantojot apstrīdētos nodokļu nolēmumus, ir jāpiemēro princips, ka integrēta uzņēmuma savstarpējie darījumi ir veicami tā, it kā tos veiktu neintegrēti uzņēmumi tirgū (172). Tikai tad, ja cenas, kas iekasētas par uzņēmuma iekšējiem darījumiem un kas tiek izmantotas, lai noteiktu uzņēmuma sastāvdaļu nodokļu bāzi, ticami tuvinās tirgus cenām, kas noteiktas pēc nesaistītu pušu darījuma principa, var uzskatīt, ka nepastāv selektīvas priekšrocības saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu. Tas ir tāpēc, ka tikai šādā gadījumā, kad jautājums būs par nerezidentuzņēmumu nodokļa bāzes noteikšanu un tādējādi uzņēmuma peļņas nodokļa saistībām saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā, attieksme pret tiem tiks veidota uz vienlīdzīgiem pamatiem ar neintegrētajiem uzņēmumiem.

(255)

Pretēji Īrijas (173) un Apple  (174) apgalvojumiem Komisija savā novērtējumā par valsts atbalsta esību nodokļu nolēmumos par peļņas sadali un transfertcenu noteikšanu tieši nepiemēro ESAO Nodokļu pamatkonvencijas 7. panta 2. punktu un/vai 9. pantu, vai arī ESAO sniegtās vadlīnijas par peļņas sadali un transfertcenu noteikšanu, kas raksturotas 2.4. iedaļā. Kā skaidrots 79. apsvērumā, ESAO pamata noteikumi ir nesaistošas vadlīnijas par peļņas sadales un transfertcenu noteikšanas metodēm, kas nav tieši saistītas ar valsts atbalsta jautājumiem (175). Drīzāk, skatot nodokļu nolēmumus saistībā ar noteikumiem par valsts atbalstu, Komisija piemēro Līguma 107. panta 1. punktu un nesaistītu pušu darījuma principu, kā to interpretēja Tiesa, kā norādīts 250. apsvērumā. Tomēr, lai arī ESAO pamata noteikumi ir nesaistoši, Komisija uzskata, ka tie sniedz noderīgus norādījumus nodokļu administrācijām un daudznacionāliem uzņēmumiem par to, kā nodrošināt, ka transfertcenu noteikšanas un peļņas sadales kārtība nodrošina tirgus nosacījumiem atbilstīgu rezultātu. Tāpēc, ciktāl peļņas sadales metode rada atkāpi no pamata noteikumos sniegtajām vadlīnijām, tā ir papildu norāde, ka šī metode nenodrošina, ka tiek iegūts ticams tirgus rezultāta tuvinājums saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu. Savukārt nodokļu nolēmums, ar kuru apstiprina peļņas sadales metodi, kas pilnībā atbilst ESAO pamata noteikumos sniegtajām vadlīnijām gan pēc formas, gan satura, tostarp vadlīnijām par vispiemērotākās transfertcenu noteikšanas metodes izvēli, visticamāk neradīs selektīvas priekšrocības tā saņēmējam.

(256)

Pretēji Īrijas apgalvojumam (176) Komisija šajā saistībā piemēro nesaistītu pušu darījuma principu nevis kā pamatu, lai “piemērotu” nodokli, kas pretējā gadījumā saskaņā ar atsauces sistēmu nebūtu jāmaksā, bet gan kā etalonu, lai pārliecinātos, vai ar nodokli apliekamā peļņa filiālei, kurai piemēro parastā uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normas, ir noteikta tādā veidā, lai nodrošinātu, ka integrētiem nerezidentuzņēmumiem, kas Īrijā darbojas ar filiāles starpniecību, netiek piešķirts labvēlīgs režīms saskaņā ar šīm normām salīdzinājumā ar neintegrētajiem uzņēmumiem, kuriem ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu.

(257)

Visbeidzot, attiecībā uz Īrijas uzstājību, ka Īrijas nodokļu tiesību akti neļauj piemērot nodokļus, pamatojoties uz vispārējiem principiem (177), Komisija atgādina, ka nesaistītu pušu darījuma princips, ko tā piemēro, izriet no Līguma 107. panta 1. punkta, kā to interpretē Tiesa, kas ir saistošs dalībvalstīm, un valstu tiesību normas nav izslēgtas no tā piemērojamības (178). Tāpēc šis princips ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai attiecīgā dalībvalsts ir iekļāvusi nesaistītu pušu darījuma principu savā valsts tiesību sistēmā.

c)   Secinājums: standarts, ko izmanto, lai novērtētu, vai apstrīdētie nodokļu nolēmumi sniedz selektīvas priekšrocības ASI un AOE

(258)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ja var redzēt, ka peļņas sadales metodes, ko Īrijas Ieņēmumu dienests apstiprinājis apstrīdētajos nodokļu nolēmumos, nodrošina ASI un AOE Īrijā tādu ar nodokli apliekamo peļņu, kas neatbilst ticamam tirgus rezultāta tuvinājumam saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, būtu uzskatāms, ka šie nolēmumi sniedz selektīvas priekšrocības šiem uzņēmumiem Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, jo to rezultātā samazinās uzņēmuma peļņas nodokļa saistības saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā salīdzinājumā ar neintegrētajiem uzņēmumiem, kuru nodokļa bāzi nosaka peļņa, ko tie gūst tirgus apstākļos.

(259)

Komisija 8.2.2.2. un 8.2.2.3. iedaļā parādīs, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi rada atkāpi no parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā, jo ar šiem nolēmumiem apstiprinātās metodes ļauj ASI un AOE noteikt ar nodokli apliekamo gada peļņu Īrijā tādā veidā, ka netiek iegūts ticams tirgus rezultāta tuvinājums saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu.

(260)

Pirmkārt un galvenokārt, Komisija uzskata, ka Īrijas Ieņēmumu dienests ir pieļāvis nepamatotu pieņēmumu, ka Apple IĪ licences, ko tur ASI un AOE, būtu jāattiecina ārpus Īrijas – uz ko tiek balstītas apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātās peļņas sadales metodes –, un tā rezultātā ASI un AOE ar nodokli apliekamā gada peļņa Īrijā tiek noteikta tādā veidā, ka netiek iegūts ticams tirgus rezultāta tuvinājums saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu (179).

(261)

Papildus un neskarot 260. apsvērumā sniegto secinājumu, Komisija uzskata – pat ja Īrijas Ieņēmumu dienestam bija tiesības izdarīt nepamatotu pieņēmumu, ka Apple IĪ licences, ko tur ASI un AOE, būtu jāattiecina ārpus Īrijas, ko Komisija apstrīd, peļņas sadales metodes, kas apstiprinātas apstrīdētajos nodokļu nolēmumos, joprojām nosaka ASI un AOE ar nodokli apliekamo gada peļņu Īrijā tādā veidā, ka netiek iegūts ticams tirgus rezultāta tuvinājums saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, jo šīs metodes jebkurā gadījumā balstās uz neatbilstīgām metodoloģiskām izvēlēm (180).

(262)

Pirms abu argumentācijas virzienu izvēršanas Komisija konstatē, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi tika izdoti, lai arī Apple nebija sagatavojis peļņas sadales vai transfertcenu noteikšanas ziņojumu. Kad tika pārbaudīti nolēmumu pieprasījumi, Īrijas Ieņēmumu dienestam bija pieejama tikai 2.2.3. iedaļā apkopotā dokumentācija. Komisija lēmumā par procedūras sākšanu izteica šaubas par peļņas sadales un transfertcenu noteikšanas ziņojumu neesību, kas joprojām nav novērstas. Tikai pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi savu lēmumu par procedūras sākšanu, gan Īrija, gan Apple izstrādāja ad hoc peļņas sadales ziņojumus, ko bija sagatavojuši attiecīgi PwC un [Apple nodokļu konsultants], lai ex post facto pamatotu apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātās peļņas sadales metodes. Lai gūtu pilnīgu pārliecību, Komisija izvērtēs arī šajos ziņojumos sniegtos skaidrojumus, ciktāl tie attiecas uz lietu, lai arī tie nebija pieejami Īrijas Ieņēmumu dienestam laikā, kad tika izdoti nolēmumi.

(263)

Visbeidzot, Komisija konstatē – lai arī Īrija apgalvoja, ka TCA 97 likuma 25. iedaļā nav noteikts, ka Īrijas Ieņēmumu dienestam, izdodot nodokļu nolēmumus, ir jāievēro ESAO pamata noteikumos sniegtās vadlīnijas, saskaņā ar apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātajām peļņas sadales metodēm tika noteikta atlīdzība par visām darbībām, ko veikušas šīs filiāles, pamatojoties uz Īrijas filiāļu saimnieciskās darbības izmaksām, nevis tika noteikta atlīdzība par atsevišķiem darījumiem, ko katra šī filiāle veica ar savu attiecīgo galveno biroju. Citiem vārdiem sakot, ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem apstiprinātās vienpusējās peļņas sadales metodes, šķiet, līdzinās transfertcenu noteikšanas kārtībai, pamatojoties uz TNMM, kurā peļņas līmeņa rādītājs ir saimnieciskās darbības izdevumi, kā aprakstīts ESAO Transfertcenu vadlīnijās.

8.2.2.2.    Selektīvās priekšrocības, kas rodas tādēļ, ka Īrijas Ieņēmumu dienests izdarījis nepamatotu pieņēmumu, ka Apple IĪ licences, ko tur ASI un AOE, būtu attiecināmas ārpus Īrijas

(264)

Kā skaidrots 265.–321. apsvērumā, Komisija uzskata, ka Īrijas Ieņēmumu dienests ir pieļāvis nepamatotu pieņēmumu, ka Apple IĪ licences, ko tur ASI un AOE, būtu jāattiecina ārpus Īrijas, uz ko tiek balstītas Apple piedāvātās peļņas sadales metodes, kas apstiprinātas apstrīdētajos nodokļu nolēmumos, kā rezultātā ASI un AOE ar nodokli apliekamā gada peļņa Īrijā tiek noteikta tādā veidā, ka netiek iegūts ticams tirgus rezultāta tuvinājums saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu.

a)   Peļņas sadale uzņēmuma iekšienē paredz, ka šī uzņēmuma daļas savstarpēji sadala aktīvus, funkcijas un riskus

(265)

Apstrīdētajos nodokļu nolēmumos Īrijas Ieņēmumu dienests apstiprināja vienpusējās peļņas sadales metodes ASI un AOE Īrijas filiāļu peļņas sadalei. Metodes balstījās uz nepamatotu pieņēmumu, ka Apple IĪ licences, ko tur ASI un AOE, būtu pilnībā attiecināmas ārpus Īrijas (181). Pamatojoties uz šo pieņēmumu, ASI un AOE ar nodokli apliekamā peļņa tika noteikta, izmantojot transfertcenu noteikšanas metodi, kas līdzinās TNMM, kurā Īrijas filiāles tika uzskatītas par “pārbaudāmo pusi”, un ASI un AOE atlikusī peļņa tika sadalīta ārpus Īrijas (182).

(266)

Īrija apgalvo, ka saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu tā ir tiesīga piemērot nodokli tikai tai uzņēmuma peļņas daļai, kas ir samērojama ar Īrijas filiāļu darbībām, un tas nozīmē, ka peļņas sadales vajadzībām Īrijas Ieņēmumu dienestam ir jāizvērtē tikai tās darbības, kas tiek veiktas Īrijas filiālēs (183). Saskaņā ar Īrijas teikto Apple IĪ licences, ko tur ASI un AOE, nodokļu vajadzībām nav attiecināmas uz Īrijas filiālēm, jo šajās filiālēs netiek veiktas ar šīm licencēm saistītās pārvaldības darbības (184). Apstiprinot Īrijas filiāļu ar nodokli apliekamās peļņas aprēķināšanas metodi, pamatojoties uz skatījumu tikai uz Īrijas filiālēm, Īrija apgalvo, ka Īrijas Ieņēmumu dienests ir pareizi piemērojis TCA 97 likuma 25. iedaļu un nav piešķīris selektīvas priekšrocības ASI vai AOE.

(267)

Komisija šādam apgalvojumam nepiekrīt.

(268)

Kā skaidrots 8.2.2.1. iedaļā, piemērojot TCA 97 likuma 25. iedaļu, nepieciešams izmantot peļņas sadales metodi, kuras pamatā ir nesaistītu pušu darījuma princips. Ja divi neatkarīgi uzņēmumi veic savstarpējus darījumus, šādu darījumu cena ataino katra uzņēmuma veiktās funkcijas šajās attiecībās, ņemot vērā to, kādus aktīvus ir lietojis un kādus riskus uzņēmies katrs no šiem uzņēmumiem. Tāpēc, ja savstarpējus darījumus veic saistītie uzņēmumi, lai pārliecinātos, vai grupas iekšējā darījuma cena atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, ir nepieciešams salīdzināt katra uzņēmuma izmantotos aktīvus, veiktās funkcijas un uzņemtos riskus (185).

(269)

Pretēji situācijai, kad transfertcenas izmanto, lai noteiktu komerciālos nosacījumus divu uzņēmumu starpā, kas pieder vienai uzņēmumu grupai, gadījumā, kad sadala peļņu viena uzņēmuma dažādu daļu starpā, aktīvu, funkciju un risku sadalījums nav jau dots, bet gan tiek noteikts, veicot peļņas sadales uzdevumu. Tas ir tāpēc, ka, sadalot peļņu uzņēmuma iekšienē, nevienai no uzņēmuma sastāvdaļām nav atsevišķas juridiskas personas statuss, un tāpēc ne par vienu nevar teikt, ka tai atsevišķi pieder uzņēmuma aktīvi vai tā atsevišķi uzņemas tā saistības. Drīzāk uzņēmums ir vienots veselums, kas sastāv no daļām un kam pieder aktīvi un ir uzņemtas saistības pret kreditoriem. Patiešām, šāda uzņēmuma kreditors varētu kā garantiju sniegt iespējamu prasību uz visiem uzņēmuma aktīviem uzņēmuma maksātnespējas gadījumā neatkarīgi no tā, vai šie aktīvi ir sadalīti iekšēji vai nodokļu vajadzībām iedalīti uzņēmuma galvenajam birojam vai konkrētai filiālei.

(270)

Turklāt šādos gadījumos aktīvu īpašumtiesības ticamā veidā nevar tieši redzēt šā uzņēmuma grāmatvedības pārskatos (186). Personāla vai aktīvu fiziskā klātbūtne konkrētā jurisdikcijā, piemēram, ražotnes atrašanās vieta, var sniegt norādi par attiecīgā aktīva sadali uzņēmuma iekšienē, savukārt ja uzņēmumam pieder vai ja tas tur nemateriālos aktīvus, piemēram, IĪ licences, tos nevar redzēt fiziskā veidā un tāpēc tos ir grūtāk sadalīt nodokļu vajadzībām. Līdzīgi, tā kā nevar būt līgumiskas vienošanās starp viena uzņēmuma divām daļām, nevar līgumiski noteikt (materiālo vai nemateriālo) aktīvu īpašumtiesības uzņēmuma iekšienē.

(271)

Tādējādi, tā kā ASI un AOE Īrijas filiālēm nav juridiskas personas statuss atsevišķi no uzņēmumiem, kuriem tās pieder, ne par šīm filiālēm, ne par jebkuru citu šo uzņēmumu daļu, jo īpaši, par galveno biroju, nevar teikt, ka tiem atsevišķi pieder šo uzņēmumu aktīvi vai uzņemtas to saistības. Attiecīgi, ne par ASI un AOE galveno biroju, ne par to attiecīgajām Īrijas filiālēm nevar teikt, ka tās atsevišķi tur Apple IĪ licences. Drīzāk abos gadījumos šīs IĪ licences tur uzņēmums kā vienots veselums, kas sastāv no vairākām daļām.

(272)

Lai nodrošinātu, ka peļņas sadale filiālei sniedz ticamu tirgus rezultāta tuvinājumu saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, būtu jāņem vērā tas, ka aktīvi, riski, kapitāls, tiesības un pienākumi, kas izriet no filiāles un citu tā paša uzņēmuma daļu savstarpējiem darījumiem, pieder uzņēmumam kā veselumam, nevis kādai uzņēmuma daļai (187). Filiālei iedalāmā peļņa tādā gadījumā ir peļņa, ko šī filiāle varētu gūt saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, jo īpaši darījumos ar citām uzņēmuma daļām, ja tā būtu atsevišķs un neatkarīgs uzņēmums, kas nodarbojas ar tādām pašām vai līdzīgām darbībām tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, ņemot vērā veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus un riskus, ko uzņēmums uzņēmies ar savas filiāles starpniecību un ar citu uzņēmuma daļu starpniecību.

(273)

Īrija, šķiet, atzīst (188), tāpat kā Apple  (189), ka Īrijas Ieņēmumu dienestam, nosakot nerezidentuzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu, būtu jāņem vērā Īrijas filiāles aktīvi, funkcijas un riski. Apple līdzīgi piekrīt – lai veiktu peļņas sadales uzdevumu saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu, ir nepieciešams, ka filiāle tiek uzskatīta par “neatkarīgu struktūrvienību” (190). Tomēr pretēji pieejai, ko ierosināja Īrija 266. apsvērumā, lai nodrošinātu, ka metode, ko izmanto peļņas sadalei Īrijas filiālei, sniedz ticamu tirgus rezultāta tuvinājumu saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, Īrijas Ieņēmumu dienestam bija jāpārliecinās, vai Apple IĪ licenču iedalīšana ārpus Īrijas, nevis attiecīgajām Īrijas filiālēm, bija iedalīšana, par kuru tika panākta vienošanās nesaistītu pušu darījuma kontekstā. Konkrētāk, saņemot pieprasījumu apstiprināt Apple piedāvātās metodes peļņas sadalei ASI un AOE Īrijas filiālēm, Īrijas Ieņēmumu dienesta pienākums bija vispirms pareizi pārbaudīt, kādus aktīvus ir izmantojuši, kādas funkcijas veikuši un kādus riskus uzņēmušies šie uzņēmumi ar savu Īrijas filiāļu starpniecību un ar citu šo uzņēmumu daļu starpniecību.

(274)

Īrija un Apple argumentē, ka saskaņā ar teritorialitātes principu ASI un AOE var aplikt ar nodokli peļņu, kas gūta no to darbībām Īrijā. Īrijas pilnvaras piemērot nodokli attiecīgi aprobežojas ar uzņēmuma Īrijā gūto ienākumu, kā noteikts TCA 97 likuma 25. iedaļā (191). Komisija piekrīt šim teritorialitātes principa aprakstam. Tomēr teritorialitātes princips, ko Komisija neapšauba, attiecas uz tiesībām piemērot nodokli. Šis princips nenovērš to, ka nodokļu administrācijai ir jānosaka, kā nerezidentuzņēmums sadala izlietotos aktīvus, veiktās funkcijas un uzņemtos riskus ar savas filiāles un citu uzņēmuma daļu starpniecību, tostarp IĪ, ko uzņēmums tur kā vienots veselums, lai noteiktu šāda avota ienākuma apmēru tādā veidā, ka tiek sasniegts ticams tirgus rezultāta tuvinājums saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu. Ar šo argumentu Īrija un Apple, šķiet, teritorialitātes principu, ko izmanto ar Īrijas filiāļu starpniecību gūtā avota ienākuma aplikšanai ar nodokli, jauc ar pienākumu iegūt faktisko informāciju par ASI un AOE darbībām, lai nodrošinātu, ka aktīvu, funkciju un risku sadale uzņēmumos ar mērķi noteikt ar nodokli apliekamo peļņu Īrijā, tiek veikta, ievērojot nesaistītu pušu darījuma principu. Lai pārliecinātos, vai nerezidentuzņēmuma peļņas sadales metode sniedz ticamu tirgus rezultāta tuvinājumu saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, informācijas vākšanai nepiemēro nekādus teritoriālos ierobežojumus.

(275)

Raksturojot, kur tiek veikta Apple IĪ pārvaldība vai uz ko Apple IĪ licences būtu jāattiecina, gan nolēmuma pieprasījumā, gan vēlākajos Īrijas un Apple iesniegumos ir sniegta norāde, ka IĪ pārvaldība tiek veikta ārpus Īrijas (192). Ir sniegta atsauce, no vienas puses, uz darbībām, ko veic ASI un AOE galvenie biroji, un, no otras puses, uz Apple Inc. veiktajām funkcijām un saimniecisko darbību, jo īpaši darbībām, ko veic Apple administrācija ASV. Tomēr, ņemot vērā, ka lielākā daļa ASI un AOE valdes locekļu atrodas ASV un ka vienlaikus tos algo Apple Inc  (193)., nav skaidrs, vai darbības, uz kurām ir sniegta atsauce, ir attiecināmas uz ASI un AOE galvenajiem birojiem vai uz Apple Inc. Komisija pārbaudīs, kā abi scenāriji ietekmēs peļņas sadali ASI un AOE attiecīgajām filiālēm attiecīgi 276.–307. apsvērumā un 308.–318. apsvērumā.

b)   Aktīvu, funkciju un risku sadalījums starp filiāli, kurai ir virkne saimniecisko darbību, un galveno biroju, kuram nav fiziskas klātbūtnes un darbinieku

(276)

Gan ASI, gan AOE ir reģistrēti Īrijā. Tomēr saskaņā ar TCA 97 likuma 23.A iedaļu laikā, kad spēkā bija apstrīdētie nodokļu nolēmumi, ASI un AOE nebija nodokļu rezidenti Īrijā. Saskaņā ar TCA 97 likuma 23.A iedaļu pirms tā grozīšanas ar 2013. gada Finanšu likumu Īrijā reģistrētus uzņēmumus drīkstēja uzskatīt par nodokļu nerezidentiem Īrijā, ja tika izpildīti noteikti nosacījumi. Tā kā ASI un AOE būtībā kontrolēja sabiedrība, kas ir rezidents valstī, ar kuru noslēgti līgumi nodokļu jomā, proti, Apple Inc., kas ir nodokļu rezidents ASV, un tā kā ASI un AOE nodarbojās ar tirdzniecību Īrijā ar attiecīgo filiāļu starpniecību un tika vadīti un kontrolēti ārpus Īrijas, abi šie uzņēmumi tika uzskatīti par Īrijas nerezidentuzņēmumiem saskaņā ar TCA 97 likuma 23.A iedaļā noteikto tirdzniecības izņēmumu (194). Šajā saistībā Apple norādīja, ka ASI un AOE nodokļu rezidence nav “nekur” (195), savukārt Īrija uzskatīja, ka abus uzņēmumus “funkcionāli pārvalda un kontrolē” ASV (196). Kā skaidrots 52. apsvērumā, laikposmā, kad spēkā bija apstrīdētie nodokļu nolēmumi, ASI un AOE vislabāk varētu raksturot kā uzņēmumus, kuriem nodokļu aprēķina vajadzībām “nav valstiskās piederības”.

(277)

Pretēji Īrijas apgalvojumam (197) Komisija, veicot izmeklēšanu, nepārbaudīja ne TCA 97 likuma 23.A iedaļas saderību ar noteikumiem par valsts atbalstu, ne ASI un AOE nodokļu rezidences neesību, kas izriet no attiecīgās noteikumu normas piemērošanas. Tā arī nepārbaudīja, vai Apple grupas uzņēmumu struktūra un izveide Īrijā atbilst noteikumiem par valsts atbalstu. Drīzāk, kā skaidrots 39. apsvērumā, izmeklēšanā tika vērsta uzmanība uz apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem un uz to, vai peļņas sadales metodes, ko Īrijas Ieņēmumu dienests apstiprināja šajos nolēmumos, ir valsts atbalsta sniegšana.

(278)

Tomēr Komisija norāda, ka izraksts no ASI revīzijā apstiprinātajiem kontiem, kas sniegti 2007. gada pārskatā un šā lēmuma 6. attēlā, šķiet, sākas ar priekšnoteikumu, ka ASI kopējai grāmatvedības peļņai piemērojama Īrijas uzņēmumu nodokļu standarta likme 12,5 %, kas piemērojama tirdzniecības ienākumam. Turklāt paskaidrojumā, kas pievienots 6. attēlā sniegtajam detalizētajam nodokļa maksas aprēķinam, ir paskaidrots, ka “pašreizējā nodokļa maksa ir zemāka nekā nodokļa standartlikme Īrijā. (..)” (198). Citiem vārdiem sakot, Apple, šķiet, ir pieņēmis, ka sākuma punkts ir ASI kopējā grāmatvedības peļņa kā nodokļa bāze uzņēmuma peļņas nodokļa saistību aprēķināšanai Īrijā, kam piemērotas apstrīdētajos nodokļa nolēmumos apstiprinātās peļņas sadales metodes kā šīs bāzes samazināšanas līdzeklis, un apstiprinājis, ka ASI Īrijas uzņēmuma ienākumu nodokļa saistības bija zemākas nekā tās, ko vispārēji piemēro uzņēmumiem, kam piemēro nodokļus Īrijā (199).

(279)

Lai noteiktu, vai ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem apstiprinātās peļņas sadales metodes sniedz selektīvas priekšrocības (un tādējādi valsts atbalstu) tādiem uzņēmumiem kā ASI un AOE, ir jānosaka, vai šo metožu rezultātā ASI un AOE ar nodokli apliekamā gada peļņa Īrijā ir atkāpe no ticama tirgus rezultāta tuvinājuma saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu (200). Tas ir atkarīgs no tā, vai ar šīm metodēm šo uzņēmumu Īrijas filiālēm tiek noteikts ticams peļņas līmeņa tirgus rezultāta tuvinājums saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, jo īpaši darījumos ar abu attiecīgo uzņēmumu citām daļām, kāds tas būtu bijis, ja filiāles būtu atsevišķi un neatkarīgi uzņēmumi, kas veic tādas pašas vai līdzīgas darbības tādos pašos vai līdzīgos apstākļos (201). Redzot, ka laikposmā, kad apstrīdētie nodokļu nolēmumi bija spēkā, ASI nav bijis citu filiāļu ārpus Īrijas un AOE vienīgā filiāle ārpus Īrijas bija Singapūrā, taču to ne Īrija, ne Apple nekad neuzrādīja kā filiāli, kas veic funkcijas, kuras rada AOE kopējo peļņu, sekas tam, ka Īrijas Ieņēmumu dienests ir izdarījis nepamatotu pieņēmumu, ka Apple IĪ licences būtu jāattiecina ārpus Īrijas, ir tādas, ka tās tika iedalītas ASI un AOE galvenajiem birojiem nodokļu vajadzībām.

(280)

Attiecīgi, pirms apstiprināt peļņas sadales metodes, kas balstījās uz nepamatotu pieņēmumu, ka Apple IĪ licences būtu jāattiecina ārpus Īrijas, Īrijas Ieņēmumu dienestam bija jāpārbauda, vai ASI un AOE iekšējā sadale bija tāda, par kādu saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu būtu vienojušies divi nesaistīti uzņēmumi līdzīgā situācijā, kādā ir ASI un AOE Īrijas filiāles un galvenie biroji. Lai to darītu, Īrijas Ieņēmumu dienestam bija jāgūst apstiprinājums, ka šīs licences patiesi būtu attiecināmas ārpus Īrijas, ņemot vērā, kādus aktīvus izmanto, kādas funkcijas veic un kādus riskus uzņemas šie uzņēmumi ar Īrijas filiāļu starpniecību un ar to attiecīgo galveno biroju starpniecību. Kā norādīts 281.–293. apsvērumā, ja Īrijas Ieņēmumu dienests būtu veicis šādu pārbaudi, tas būtu secinājis, ka darbību neesība attiecībā uz Apple IĪ attiecīgo galveno biroju līmenī nozīmē, ka šīs licences nodokļu aprēķina vajadzībām ir attiecināmas uz Īrijas filiāli, kas bija vienīgais iespējamais rezultāts šo licenču neattiecināšanai uz galvenajiem birojiem.

(281)

Pamatojoties uz Komisijai iesniegtajiem faktiem (202), šķiet, ka laikposmā, kad apstrīdētie nodokļu nolēmumi bija spēkā, ASI un AOE galvenie biroji eksistēja tikai uz papīra, jo ASI un AOE šajā laikposmā nebija fiziskas klātbūtnes un darbinieku ārpus Īrijas. Ņemot vērā darbinieku neesību, vienīgās personas, kas varētu nodrošināt galvenā biroja funkcijas, varēja būt to valde.

(282)

Apple vairākkārt apgalvo, ka ASI un AOE valde nodrošinājusi IĪ pārvaldības funkcijas (203). Tomēr vienīgais apliecinājums par darbībām, ko veikusi ASI un AOE valde laikposmā, kad bija spēkā apstrīdētie nodokļu nolēmumi, ir valdes sanāksmēs pieņemtie lēmumi, kas atainoti attiecīgajā laikposmā rīkoto sanāksmju protokolos, kuri tika iesniegti Komisijai izmeklēšanas gaitā un kas ir sniegti šā lēmuma 4. un 5. tabulā. Šajos protokolos nav redzams, ka ASI un AOE valde ir pildījusi aktīvu un svarīgu lomu saistībā ar Apple IĪ licenču pārvaldību un efektīvu kontroli. Komisijai iesniegtajos dokumentos, kuros raksturotas šo valdes sanāksmju apspriedes, arī pats Apple, apkopojot valdes darbības, nav norādījusi nekādas ar IĪ saistītas apspriedes šajos protokolos (204).

(283)

Vērā ņemams ir arī tas, ka protokolos nav nekādu apspriežu par lēmumiem slēgt vai grozīt CSA. Kā skaidrots 2.5.4. iedaļā, kopš 1991. gada CSA ir grozīts vairākas reizes, visbūtiskāk 2009. gadā. Pretēji Īrijas apgalvojumam, ka ASI un AOE valdes pieņēma būtiskus lēmumus par dalību CSA un arī par saistībā ar šo nolīgumu izrietošu nozīmīgu izmaksu finansējumu (205), kā arī pretēji Apple apgalvojumam, ka valdes bija lēmušas par dažādiem CSA grozījumiem (206), valdes sanāksmju protokolos nav reģistrētas nekādas apspriedes par 2009. gada grozījumiem, ne arī kādas citas apspriedes par CSA vai Apple (207), un tikai 2014. gada beigās tika apspriesta Apple jaunā struktūra Īrijā (208).

(284)

Tik tiešām, visā laikposmā no 1980. līdz 2015. gadam, par kuru Komisijai tika iesniegti protokoli, tajos nav redzamas nekādas apspriedes saistībā ar CSA, izņemot (..) valdes 2014. gada augustā rīkotās sanāksmes protokolu. Minētā (..) valdes sanāksme bija pirmā reize (..). Tomēr pat tad, kad tika sniegta atsauce uz CSA, šajos protokolos ir minēta citu personu iesaistīšana sarunās par CSA ASI un AOE vārdā, kuras nebija ASI un AOE valdes locekļi un nepiedalījās klātienē attiecīgajā sanāksmē (209). Jebkurā gadījumā no protokoliem, kurus bija skatījusi Komisija, ir redzams, ka ASI un AOE valde bija sākusi spriest par CSA tikai 2014. gada beigās, (..), nevis (..), kad bija piemērojami apstrīdētie nodokļu nolēmumi (210).

(285)

Komisijai iesniegtie valdes sanāksmju protokoli liecina, ka valdes nebija iesaistījušās nekādās sīkākās uzņēmējdarbības apspriedēs, izņemot apspriedi par Apple jauno struktūru Īrijā, kuras rezultātā, kā norāda Apple, ASI un AOE ar nodokli apliekamajai gada peļņai Īrijā vairs netika piemērots 2007. gada nolēmums. Protokolu kopsavilkums, kas iesniegts 4. un 5. tabulā, parāda apspriedes laikposmā no 2009. gada janvāra līdz 2011. gada septembrim attiecībā uz ASI un laikposmā no 2008. gada decembra līdz 2011. gada septembrim – attiecībā uz AOE  (211). Izņemot vienu ar uzņēmējdarbību saistītu lēmumu pārcelt aktīvus no AOE Singapūras filiāles uz citu Apple grupas uzņēmumu (212), šie protokoli liecina, ka ASI un AOE valdes apsprieda galvenokārt administratīvus uzdevumus, tā teikt, pārskatu apstiprināšanas un dividenžu saņemšanas jautājumus (213), nevis aktīvas vai būtiskas funkcijas, kas attiecas uz Apple IĪ licenču pārvaldību.

(286)

Savukārt Īrija argumentē, ka uzņēmējdarbības lēmumi nav pieņemti Īrijā (214). Tomēr ASI un AOE valdes sanāksmju protokoli rāda, ka dažādas funkcijas, tostarp visas valdes funkcijas, laiku pa laikam nodotas ārpakalpojumā Apple darbiniekiem, kas atrodas Īrijā (215). Tāpēc Īrija nevar apgalvot, ka Īrijā nav veiktas nozīmīgas funkcijas. Jebkurā gadījumā ASI un AOE valdes sanāksmju protokoli ļauj precīzi izsekot un norobežot galveno biroju darbības, savukārt attiecībā uz darbībām, kas notiek Īrijas filiālēs, kurās katrā nodarbina simtiem darbinieku, kuri aktīvi darbojas dažādās jomās, to nevar izdarīt.

(287)

Apple apgalvo, ka ASI un AOE valdes darbības tika nodrošinātas “neskaitāmos veidos” (216), sīkāk neko nepaskaidrojot. Tomēr, ņemot vērā, ka “neskaitāms” šajā kontekstā, šķiet, nozīmē nedefinētu un nesaskaitāmu elementu kopu, ko tādējādi nav iespējams pārbaudīt vai aprakstīt, peļņas sadales metode, kas balstās uz šādiem nedefinētiem elementiem, nevar sniegt uz tirgu balstītu rezultātu, jo šādas metodes nesaistītu pušu darījuma principa novērtējumu nevar veikt objektīvā veidā. Jebkurā gadījumā, tā kā ASI un AOE valdes vairākums atrodas ASV un vienlaikus tās algo Apple Inc., ja šīs darbības ir nozīmīgas, būtībā būtu jāuzskata, ka ASI un AOE uzņēmumiem ir pastāvīgas iestādes ASV. Tas pats attiecas uz ASI un AOE galveno biroju iespējamajām darbībām ārpus valdes sanāksmēm. Attiecībā uz ASI Komisija arī konstatē, ka tā valdes locekļi nesaņem atlīdzību, un, pieņemot, ka valdes locekļus atalgo pēc tirgus nosacījumiem, šis fakts vēl vairāk apstiprina, ka to darbība nav vērtīga ASI galvenajam birojam.

(288)

Galvenie biroji ne tikai neveica aktīvas vai nozīmīgas funkcijas attiecībā uz Apple IĪ licencēm, tiem arī nebija spēju veikt šādas funkcijas laikposmā, kad apstrīdētie nodokļu nolēmumi bija spēkā. Patiešām, lai veiktu pārvaldības darbības saistībā ar Apple IĪ, kā norādīts Apple apsvērumos (piemēram, kādus IĪ komercializēt, kā ražot izstrādājumus un kā veidot tirgdarbības kampaņas, kā arī lēmumi par ieguldījumu summām R&D pasākumos, kuros uzņēmumiem būtu jāiesaistās) (217), ir nepieciešama aktīva vadība, un to nevar nodrošināt ar neregulāriem valdes lēmumiem. Tāpēc tās nevar veikt ārpus ASI un AOE Īrijas filiālēm, jo galvenajiem birojiem nebija spēju pieņemt aktīvu pārvaldības lēmumus, ja nav darbinieku.

(289)

Būtiskākais ir tas, ka daudzas CSA uzskaitītās funkcijas un riski, kuru kopsavilkums sniegts šā lēmuma 8. un 9. attēlā (218), varēja veikt un uzņemties tikai Īrijas filiāles, nevis galvenie biroji. Piemēram, preču kvalitātes kontroli nevar veikt galvenais birojs, kurā nav darbinieku. Līdzīgi, R&D ražotnes vadība, šķiet, nav praktiski iespējama bez darbiniekiem. Ņemot vērā, ka šīs funkcijas jāveic un riski ir jāuzņemas saskaņā ar CSA un ka ASI un AOE ir CSA līgumslēdzēji, CSA nevar efektīvi izpildīt, ja izpildē nepiedalās Īrijas filiāles (219).

(290)

Apple apgalvo, pamatojoties uz [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumu, kurā arī Apple IĪ licences ir attiecinātas ārpus Īrijas, ka ASI un AOE spēj pieņemt nepieciešamos stratēģiskos lēmumus ārpus Īrijas, lai mazinātu uzņēmuma pakļautību riskam normālas uzņēmējdarbības apstākļos (220). Tomēr ir skaidrs, ka ārpus Īrijas filiālēm ne ASI, ne AOE nespēj pārraudzīt uzņēmējdarbības riskus, ja nav darbinieku. Uzņēmuma daļai, kas nav tādā statusā, lai vadītu, kontrolētu un pārraudzītu riskus, nevajadzētu iedalīt šādu risku nodokļu vajadzībām (221). Tas ataino ekonomisko realitāti, ka racionāls uzņēmējs neuzticētu risku darījuma partnerim, kas nespēj uzņemties un vadīt šādu risku. Šajā saistībā, kā turpmāk paskaidrots 308.–318. apsvērumā, Komisija nevar piekrist [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumā un [Apple 2. konsultanta] ad hoc pētījumā (abus bija iesniedzis Apple) sniegtajai argumentācijai, saskaņā ar kuru Apple Inc. veiktās funkcijas ir iekļautas ASI un AOE peļņas sadales novērtējumā. ASI un AOE Īrijas filiāles nav Apple Inc. filiāles; Apple Inc. ir atsevišķa juridiska vienība, kas reģistrē peļņu atsevišķi no ASI un AOE peļņas.

(291)

Ņemot vērā, ka galveno biroju līmenī nav nekādu darbību, nodokļu vajadzībām var atbilstīgi iedalīt tikai ierobežotus riskus, ko var kontrolēt ar neregulāru valdes sanāksmju starpniecību. Kā atzīmēts 285. apsvērumā, valdes sanāksmju protokolos, ko bija skatījusi Komisija, galvenokārt ir norādes uz apspriedēm par finansiāliem lēmumiem, piemēram, lēmumiem par dividenžu sadalījumu un naudas pārvaldības lēmumiem. Attiecībā uz pēdējiem minētajiem abi uzņēmumi gūst procentu ienākumus no likviditātes pasīvas pārvaldības, ko valde bija nodevusi ārpakalpojumā Braeburn, kā minēts valdes sanāksmes protokolā (222). Tā kā šādu pasīvu pārvaldības funkciju veikšanai nav nepieciešama aktīva ikdienas pārvaldība un likviditātes pārvaldība nav ASI un AOE pamatdarbība, Komisija piekrīt, ka ASI un AOE procentu ienākums, kas tiek gūts no šīs pasīvās pārvaldības funkcijas, nodokļu vajadzībām tiek attiecināts uz galvenajiem birojiem.

(292)

Savukārt uz ASI un AOE galvenajiem birojiem nebūtu jāattiecina nekāds aktīvi pārvaldītais IĪ, piemēram, Apple IĪ licences, kuras ASI un AOE ir tiesīgi izmantot saskaņā ar CSA, kas ir pretēji nepamatotajam pieņēmumam, kas apstiprināts apstrīdētajos nodokļu nolēmumos. Konkrētajos gados valdes sanāksmes fiziski nenotika: valde pieņēma tikai rakstiskas rezolūcijas, kas ierobežo valdes lēmumu pieņemšanas procesu un galveno biroju spēju pieņemt aktīvus pārvaldības lēmumus. Retajos gadījumos, kad valde apsprieda ASI izplatīšanas vai ražošanas uzņēmējdarbību, protokolā sistemātiski ir norāde uz iepriekš veiktām ASI un citu pušu apspriedēm (223).

(293)

Rezumējot, ja Īrijas Ieņēmumu dienests būtu atbilstīgi apstiprinājis, vai Apple IĪ licences, ko tur ASI un AOE, ir jāattiecina ārpus Īrijas, pirms apstiprināt peļņas sadales metodes, kuru pamatā ir šis pieņēmums, tas būtu secinājis, ka ASI un AOE galvenie biroji nekontrolē un nepārvalda Apple IĪ licences, ne arī ir tādā statusā, lai kontrolētu un pārvaldītu šīs licences tādā veidā, lai iegūtu tāda veida ienākumu, kādu ir reģistrējuši šie uzņēmumi. Attiecīgi, ja ASI un AOE Īrijas filiāles būtu atsevišķi un neatkarīgi uzņēmumi, kas nodarbojas ar tādām pašām vai līdzīgām darbībām tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, un, ņemot vērā, kādus aktīvus izmantoja šie uzņēmumi, kādas funkcijas veica un kādus riskus uzņēmās ar savu filiāļu un attiecīgo galveno biroju starpniecību, tās nebūtu apstiprinājušas peļņas sadales metodi, pamatojoties uz šādu pieņēmumu, kura rezultātā visa ASI un AOE peļņa virs samazināto izmaksu bāzes ierobežotā uzcenojuma tiek sadalīta galvenajiem birojiem, nevis šīm filiālēm.

(294)

Kā parādīts 281–292. apsvērumā, informācija, kas bija nepieciešama šāda secinājuma izdarīšanai, Īrijas Ieņēmumu dienestam bija pieejama vai dienests varēja to saņemt laikposmā, kad apstrīdētie nodokļu nolēmumi bija spēkā (224). Šī informācija ticamā un tiešā veidā ļauj noteikt, ka Apple IĪ licences, ko tur ASI un AOE, nav bijis jāiedala galvenajiem birojiem nodokļu vajadzībām. Pretēji Īrijas sniegtajiem apgalvojumiem (225) šo informāciju nedrīkstēja ignorēt, sadalot peļņu Īrijas filiālēm, jo šī informācija ļauj Īrijas Ieņēmumu dienestam ticamākā veidā izdarīt secinājumu par to, vai Apple piedāvātās peļņas sadales metodes sniedz ticamu tirgus rezultāta tuvinājumu saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, nevis tikai balstīties uz informāciju par Īrijas filiāles darbībām.

(295)

Jebkurā gadījumā, pat apstiprinot Īrijas argumentu, ka peļņas sadales uzdevums bija jāveic, tikai ņemot vērā Īrijas filiāles izmantotos aktīvus, veiktās funkcijas un uzņemtos riskus, ko Komisija apstrīd, Īrijas Ieņēmumu dienestam bija vismaz jāgūst apstiprinājums, ka Apple IĪ licences nav jāiedala ASI un AOE Īrijas filiālēm nodokļu vajadzībām. Kā skaidrots 296.–304. apsvērumā, ja jau šīs filiāles bija uzrādītas Īrijas Ieņēmumu dienestam kā struktūras, kas nodrošina funkcijas, kurās licenču izmantošanai ir liela nozīme, un ja jau pastāv norādes, ka šīs filiāles faktiski nodrošināja ar IĪ saistītās funkcijas, kas bija būtiskas zīmola apzināšanas un atpazīstamības veidošanā EMEIA reģionā, Īrijas Ieņēmumu dienestam obligāti bija vismaz jāgūst apstiprinājums tam, ka Apple IĪ licences nebūtu pilnībā vai daļēji jāiedala Īrijas filiālēm, pirms peļņas sadales metožu apstiprināšanas, balstoties uz nepamatotu pieņēmumu, ka Apple IĪ licences būtu jāiedala ārpus Īrijas.

(296)

Attiecībā uz ASI tā Īrijas filiāle tika uzrādīta Īrijas Ieņēmumu dienestam kā struktūra, kas veic iepirkumu, pārdošanas un izplatīšanas darbības, kas saistītas ar Apple produkcijas pārdošanu saistītajām pusēm un trešo pušu patērētājiem EMEIA un APAC reģionos (226). Tā kā šī filiāle bija tiesīga izplatīt Apple zīmola preces, darbību veikšanai bija nepieciešama piekļuve Apple zīmolam, kas ASI bija piešķirts kā veselums Apple IĪ licenču veidā. Tādējādi, pat ja Īrijas Ieņēmumu dienests neuzskatīja, ka Apple IĪ licences nodokļu vajadzībām būtu jāiedala ASI Īrijas filiālei, tam bija vismaz jāizanalizē, kā tika nodrošināta šīs filiāles piekļuve Apple IĪ, kas tai ir nepieciešama savu funkciju veikšanai, un kā tā tika veidota uzņēmuma iekšienē. Nav nekādu liecību, ka šāda analīze jebkad ir veikta.

(297)

Ja šāda analīze būtu veikta, būtu skaidrs, ka ASI filiāle, veicot iepirkumu, pārdošanas un izplatīšanas darbības, kas saistītas ar Apple produkcijas pārdošanu, nodrošina vairākas funkcijas, kas ir būtiskas Apple zīmola izstrādei un uzturēšanai vietējā tirgū un klientu lojalitātes nodrošināšanai pret šo zīmolu šajā tirgū (227). Piemēram, ASI Īrijas filiālei radās vietējās tirgdarbības izmaksas tieši attiecībā uz trešās puses tirgdarbības pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar globālās tirgdarbības stratēģijas lokalizāciju un izpildi. Zīmola stratēģijas pielāgošana vietējam tirgum bija galvenā funkcija, kas jāveic, lai attīstītu zīmolu attiecīgajos reģionos, un uz filiāli tika attiecinātas pasaulē un vietējā mērogā veikto reklāmas programmu izmaksas, lai pildītu šo funkciju (228).

(298)

ASI Īrijas filiāle bija arī atbildīga par reģionālo datu vākšanu un analizēšanu, lai provizoriski noteiktu gaidāmās Apple preču pieprasījuma prognozes (229), un šī funkcija, šķiet, ir obligāta, lai EMEIA reģionā izmantotu Apple IĪ.

(299)

ASI Īrijas filiāle bija arī pilnībā atbildīga par AppleCare klientu atbalsta dienesta darbību, kurš nodrošina pēcpārdošanas atbalstu un remonta pakalpojumus visā EMEIA reģionā. Šī funkcija ir tieši saistīta ar zīmolvārdu, tiek veikta ar mērķi nodrošināt klientu apmierinātību un ietver atbildību par garantijas un remonta programmām (230). Attiecīgi ASI Īrijas filiāle uzņēmās lielus riskus saistībā ar preču un tehnoloģiju veiktspēju.

(300)

Visbeidzot, [50–60] no ASI [300–400] FTE, kas visi atrodas Īrijā, Apple 2014. gadā iekļāva R&D personāla kategorijā (231).

(301)

Attiecībā uz AOE tā Īrijas filiāle Īrijas Ieņēmumu dienestam bija uzrādīta kā struktūra, kas atbildīga par īpaša datorizstrādājumu klāsta ražošanu un montāžu EMEIA reģionam. Šajā statusā AOE Īrijas filiāle izstrādāja Apple specifiskus procesus un ražošanas kompetenci, kā arī nodrošināja kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles funkcijas (232), kas ir nepieciešamas zīmola vērtības aizsargāšanai (233).

(302)

Turklāt, kad Apple, lai saņemtu 1991. gada nolēmumu, iesniedza Īrijas Ieņēmumu dienestam ilustratīvu AOE Īrijas filiāles pārskatu aizpildīšanas veidni, tajā ar CSA saistītās izmaksas bija attiecinātas uz filiāli, nevis uz galveno biroju (234). Lai arī Īrijas Ieņēmumu dienests, šķiet, nav pārbaudījis CSA nosacījumus, kad izdeva apstrīdētos nodokļu nolēmumus, Īrijas Ieņēmumu dienestam saistībā ar to, ka CSA izmaksas pats Apple attiecinājis uz AOE Īrijas filiāli, būtu bijis jāapšauba nepamatotais pieņēmums, ka Apple IĪ licences būtu jāiedala ārpus Īrijas, saskaņā ar kuru izstrādāta peļņas sadales metode, kuru tas galu galā apstiprināja.

(303)

Līdzīgi, arī pats Apple 2007. gada nolēmuma pieprasījumā ierosināja, ka Īrijas filiālei būtu jāsaņem ienākums par Apple IĪ. Saskaņā ar 2007. gada nolēmumu [1–5] % no filiāles apgrozījuma tika iedalīti AOE Īrijas filiālei ar nosaukumu “IĪ ienākums” (235). Šādam ierosinājumam bija jāsniedz Īrijas Ieņēmumu dienestam norāde, ka AOE Īrijas filiāle kaut kādā veidā ir iesaistīta IĪ izstrādē vai Apple IĪ licenču pārvaldībā vai kontrolē.

(304)

Ņemot to vērā, Īrijas Ieņēmumu dienestam, kad tam tika iesniegtas Apple ierosinātās peļņas sadales metodes, bija noteikti jānosaka ASI un AOE ar nodokli apliekamā peļņa Īrijā, lai vismaz pārliecinātos, ka Apple IĪ licences nav iedalītas šo uzņēmumu Īrijas filiālēm, nevis vienkārši jāapstiprina nepamatots pieņēmums, ka šīm licencēm jābūt iedalītām ārpus Īrijas. Ņemot vērā Īrijas filiāļu iesaisti Apple IĪ, Īrijas Ieņēmumu dienests nedrīkstēja neņemt vērā peļņu, kas gūta no Apple IĪ licenču izmantošanas, un izmaksas, kas radušās Īrijas filiālēm saskaņā ar CSA.

(305)

Ņemot vērā visus minētos iemeslus, Komisija secina, ka Apple IĪ licenču iedalīšana ārpus Īrijas bija tāda, par kuru nebūtu vienojušies divi nesaistīti uzņēmumi, ievērojot nesaistītu pušu darījuma principu. Ņemot vērā, ka nebija funkciju, ko veiktu galvenie biroji, un/vai ņemot vērā funkcijas, ko veica Īrijas filiāles, Apple IĪ licences attiecībā uz Apple preču iepirkumiem, ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu ārpus Amerikas kontinentiem nodokļu vajadzībām bija jāiedala Īrijas filiālēm.

(306)

Ņemot vērā šo secinājumu, Īrijas prasība, ka, tā kā Apple IĪ, kas rada peļņu, ko reģistrē ASI un AOE, atrodas ārpus Īrijas, no šā IĪ gūtā peļņa būtu jāatskaita no ar nodokli apliekamās peļņas Īrijā saskaņā ar teritorialitātes principu, arī ir noraidāma (236). Jebkurā gadījumā ASI un AOE reģistrētais ienākums nav ienākums no autoratlīdzībām, bet ienākums no pārdošanas, attiecībā uz kuru uzņēmumu finanšu pārskatos nav atsevišķi norādīta IĪ atlīdzība. Patiešām, ASI un AOE reģistrētais ienākums ir norādīts šo uzņēmumu finanšu pārskatos kā tirdzniecības ienākums (237) un kā tāds arī deklarēts Īrijas Ieņēmumu dienestam (no kura atņemts procentu ienākums). Turklāt, kā paskaidrots 278. apsvērumā, viss abu uzņēmumu ienākums (izņemot procentu ienākumu) bija norādīts ASI un AOE gada pārskatos no 2004. līdz 2008. gadam kā ar 12,5 % nodokli apliekamais ienākums, kas saskaņā ar Īrijas sniegto klasifikāciju varētu atbilst tirdzniecības ienākumam (238). Kā sīkāk paskaidrots minētajā apsvērumā, tiklīdz visam abu uzņēmumu ienākumam tika aprēķinātas teorētiskās uzņēmuma peļņas nodokļa saistības, piemērojot 12,5 % likmi tirdzniecības ienākumam, tā uzreiz tika piemērots samazinājums attiecībā uz “ienākumu, kam piemērojama zemāka nodokļa likme”, tādējādi samazinot šo abu uzņēmumu faktiskās nodokļu saistības Īrijā. Tas apstiprina, ka aplūkoto ienākumu Apple uzskatīja par tirdzniecības ienākumu, nevis ienākumu no autoratlīdzībām (239).

(307)

Tā kā ne ASI, ne AOE nav nekādas fiziskas klātbūtnes vai ekonomiskās darbības ārpus to Īrijas filiālēm (240), ASI veiktā darbība, kas ir Apple preču iepirkumi, pārdošana un izplatīšana ārpus Amerikas kontinentiem, un AOE veiktā darbība, kas ir datorizstrādājumu ražošana tirgiem ārpus Amerikas kontinentiem, ir jāuzskata par darbību, ko pilnībā veic tikai to attiecīgās Īrijas filiāles. ASI un AOE ienākums tādējādi ir aktīvais tirdzniecības ienākums, ko rada filiāles darbība, jo nav darbinieku, kas varētu radīt šādu ienākumu ārpus Īrijas (241). Citiem vārdiem sakot, tāpēc ienākums, piemēram, ASI un AOE reģistrētais tirdzniecības ienākums, ne pilnībā, ne daļēji nav attiecināms uz šo uzņēmumu galvenajiem birojiem. Tomēr, pat ja kādu šā ienākuma daļu varētu uzskatīt par IĪ ienākumu, Īrijas Ieņēmumu dienests jebkurā gadījumā nebija pārbaudījis, cik liela daļa (ja vispār ir kāda daļa) no iegūtās atlikušās peļņas, kas pārskaitīta galvenajiem birojiem, varētu tikt attiecināta uz autoratlīdzības veida ienākumu.

c)    Apple Inc. ieguldījums pētniecībā un attīstībā (R&D) un ASI un AOE turējumā esošo Apple IĪ licenču pārvaldībā nevar ietekmēt peļņas sadali ASI un AOE iekšienē

(308)

Kā skaidrots 275. apsvērumā, Īrija un Apple apgalvoja arī to, ka R&D un Apple IĪ pārvaldība ir centralizēta un tiek vadīta no Apple galvenā biroja ASV. Saskaņā ar Īrijas un Apple teikto Apple Inc. darbinieku ieguldījums ir tas, kas nodrošina ASI un AOE rentabilitāti, tādējādi Īrijas Ieņēmumu dienests bija tiesīgs neiekļaut no šāda ieguldījuma gūto peļņu ASI un AOE Īrijas filiāļu ar nodokli apliekamajā peļņā (242).

(309)

Komisija nepiekrīt šai argumentācijai 310.–318. apsvērumā minēto iemeslu dēļ.

(310)

Lai arī ASI, AOE un Apple Inc. ir vienas uzņēmumu grupas sastāvdaļas, visi trīs ir atsevišķas juridiskas vienības, tādējādi jebkādiem grupas iekšējiem darījumiem ir piemērojama transfertcenu noteikšanas kārtība (243). Piemēram, CSA ir noteikts, kādā kārtībā ASI un AOE atlīdzina Apple Inc. par Apple IĪ izstrādi (244), savukārt Tirgdarbības pakalpojumu līgumā ir noteikts, kādā kārtībā ASI un AOE atlīdzina Apple Inc. par tirgdarbības pakalpojumiem (245). Apstrīdētajos nodokļu nolīgumos tomēr nav iekļauti ne šie, ne kādi citi grupas iekšējie darījumi, ko ASI un AOE, no vienas puses, un Apple Inc., no otras puses, varētu būt veikuši. Citiem vārdiem sakot, apstrīdētajos nodokļu nolēmumos nav skatīts jautājums, vai CSA vai Tirgdarbības pakalpojumu līgums tika veikts, ievērojot nesaistītu pušu darījuma principu, bet gan ir ņemti šo līgumu noteikumi tādi, kā ir, ar to domājot, ka ar šiem nolēmumiem netiek apstiprināta nekāda transfertcenu noteikšanas kārtība šo triju vienību darījumos, piemēram, par R&D un Apple IĪ pārvaldību vai tirgdarbības pakalpojumiem. Apstrīdētie nodokļu nolēmumi skar tikai ASI un AOE peļņas sadali to attiecīgajām Īrijas filiālēm.

(311)

Saskaņā ar CSA noteikumiem ASI un AOE  (246) maksā Apple Inc. par R&D darbībām, ko nodrošina Apple Inc. (vai citi grupas uzņēmumi) saistībā ar Apple IĪ. Tādējādi ASI un AOE, no vienas puses, un Apple Inc., no otras puses, ir noslēguši CSA, kurā noteikts izmaksu un ieņēmumu sadalījums par Apple IĪ izstrādi katrai līguma pusei. Saskaņā ar CSA R&D izmaksas par Apple precēm Apple Inc., ASI un AOE savstarpēji sadala, pamatojoties uz pārdoto preču procentuālo daļu to attiecīgajās teritorijās (247). Patiešām, saskaņā ar ASI pārskatiem komponents “pētniecība un attīstība” ir atsevišķs lielākais šā uzņēmuma pamatdarbības izdevumu komponents (248). Piemēram, 2013. un 2014. gadā ASI par Apple IĪ izstrādi ir samaksājis attiecīgi USD [2,0–2,5] miljardus un USD [4,0–4,5] miljardus (249). No 2010. līdz 2014. gadam ASI un AOE kopā finansēja vairāk nekā pusi no AppleR&D izmaksām, savukārt Apple Inc. šajā laikposmā finansēja mazāk par pusi no izmaksām. Citiem vārdiem sakot, ASI un AOE atlīdzina Apple Inc. par Apple IĪ izstrādi ar CSA starpniecību, un šīs izmaksas gulstas uz ASI un AOE kopējo rentabilitāti.

(312)

Citiem vārdiem sakot, Apple ir tādējādi nolēmusi un ieviesusi kārtību, kā vērtēt darbības, ko veicis Apple Inc., no vienas puses, un ASI un AOE, no otras puses, saistībā ar Apple IĪ, un kāds ir to ieguldījums saistībā ar šā IĪ vērtību. Tas ir CSA rezultāts, kur katrs uzņēmums piedalās kopējo izmaksu segšanā, kas radušās saistībā ar Apple IĪ izstrādi, pamatojoties uz sadales kritērijiem, ko autonomi ir noteicis Apple. Izvēlētais kritērijs bija attiecināt Apple IĪ izmaksas proporcionāli katra uzņēmuma apgrozījumam, tādējādi ASI un AOE uzņēmās lielāko daļu R&D izstrādes izmaksu. Attiecīgi atlīdzība par R&D darbībām, ko veicis Apple Inc. saistībā ar Apple IĪ, tādējādi jau ir ņemta vērā, jo izstrādes izmaksas ir attiecinātas, pamatojoties uz katras CSA līgumslēdzējas puses attiecīgo noietu, jo tieši šo bāzi Apple izvēlējās, lai sadalītu Apple IĪ daļu katram uzņēmumam. Tādējādi visu triju uzņēmumu – Apple Inc., ASI un AOE – peļņa ir starpība starp noietu un visām attiecīgajām izmaksām, tostarp ikgadējo maksājumu par Apple IĪ izstrādi, kā noteikts CSA.

(313)

Atsaucoties uz darbībām, kas veiktas ASV saistībā ar R&D un ar Apple IĪ pārvaldību, Īrija un Apple tādējādi, šķiet, atsaucas uz kādiem esošiem neatlīdzinātiem ieguldījumiem, ko Apple Inc. sniedzis ASI un AOE labā, papildus atlīdzinātām darbībām, ko Apple Inc. veicis saistībā ar CSA un Tirgdarbības pakalpojumu līgumu, jo ASI vai AOE pārskatos nav nekādu citu liecību par to, ka Apple Inc. būtu papildus izmaksāta atlīdzība par R&D un Apple IĪ pārvaldību. Šādu neatlīdzinātu ieguldījumu esība nevar tomēr ietekmēt peļņas sadali ASI un AOE iekšienē. Kā skaidrots 271. apsvērumā, ASI un AOE galvenie biroji, no vienas puses, un to attiecīgās Īrijas filiāles, no otras puses, nav atsevišķas juridiskas personas. Drīzāk tie ir vienas juridiskās vienības daļa, kas tur Apple IĪ licenci, un Apple Inc. ir veicis šos iespējamos neatlīdzinātos ieguldījumus šai vienībai kā kopumam. Attiecīgi, ja atlīdzība, ko ASI un AOE samaksā uzņēmumam Apple Inc. par pirmo minēto ieguldījumu saistībā ar R&D un Apple IĪ pārvaldību, varētu ietekmēt un faktiski ietekmē ASI un AOE kopējo rentabilitāti, tā nevar ietekmēt turpmāko šīs peļņas sadali ASI un AOE uzņēmumos un tādējādi peļņas sadali ASI un AOE Īrijas filiālēm.

(314)

Citiem vārdiem sakot, šādi papildu ieguldījumi varētu ietekmēt kopējo ASI un AOE rentabilitāti, ja tie patiešām būtu veikti un ja tiem būtu faktiski noteikta cena, bet tā kā tādu nav bijis, tie nevar ietekmēt turpmāko peļņas sadali ASI un AOE uzņēmumos. Tas ir tāpēc, ka izmaksas, ko par šiem ieguldījumiem samaksāja ASI un AOE, būtu jāuzņemas šiem uzņēmumiem kā kopumam (nevis atsevišķi tikai galvenajam birojam vai Īrijas filiālei), un tādējādi tās mazinātu uzņēmumu kopējo peļņu. Tomēr tikai tad, kad šīs izmaksas ir atņemtas no peļņas, atlikusī ASI un AOE peļņa būtu jāsadala starp galvenajiem birojiem un attiecīgajām Īrijas filiālēm nodokļu vajadzībām. Tādā pašā veidā, fakts, ka Apple Inc. nodrošina R&D un dizaina tirgdarbības kampaņas ASI un AOE saskaņā ar attiecīgi CSA un Tirgdarbības pakalpojumu līgumu, ietekmē ASI un AOE kopējo rentabilitāti, taču tas neattiecas uz peļņas sadali, ko ASI un AOE ir reģistrējuši attiecīgi savam galvenajam birojam un Īrijas filiālei. Īrijas apgalvojums, ka vērtība, ko rada Apple izstrādājumi, varētu prasīt lielus ieguldījumus, varētu būt arī pareizs (250), taču ASI un AOE devumu šajos ieguldījumos nosaka CSA un Tirgdarbības pakalpojumu līgums, kas nevar ietekmēt peļņas sadali šajos uzņēmumos.

(315)

Jebkurā gadījumā, ņemot vērā, ka ASI un AOE pārskatos nav liecību par to, ka Apple Inc. ir saņēmis atlīdzību par R&D un Apple IĪ pārvaldību, izņemot CSA līgumā paredzēto (251), apgalvojums, ka Apple Inc. ieguldījumi R&D un Apple IĪ pārvaldībā ietekmē peļņas sadali ASI un AOE uzņēmumu iekšienē, jebkurā gadījumā ir bez pamatojuma. Šķiet, Īrija un Apple sniedz vienīgi abstraktu Apple Inc. prasījumu par citu juridisko vienību (ASI un AOE) peļņu, kas neietilpst CSA vai Tirgdarbības pakalpojumu līguma noteikumos un kas ir ārpus peļņas sadales uzdevuma darbības jomas.

(316)

Īrija apgalvo, ka ASI un AOE veiktie maksājumi par Apple Inc. ieguldījumiem ir attiecināmi uz galvenajiem birojiem, un šajā sakarā norāda uz maksājumiem, kas veikti saskaņā ar CSA un Tirgdarbības pakalpojumu līgumu (252). Pat pieņemot, ka saskaņā ar CSA un Tirgdarbības pakalpojumu līgumu veiktie maksājumi varētu ietekmēt peļņas sadali ASI un AOE uzņēmumos, ko Komisija apstrīd (253), nav nekāda acīmredzama iemesla iedalīt šos maksājumus galvenajiem birojiem, nevis Īrijas filiālēm. Attiecībā uz CSA un Tirgdarbības pakalpojumu līgumu šo līgumu noteikumos nav nekādā veidā nošķirti galvenie biroji un Īrijas filiāles. Tas arī ir paredzams, jo no līgumslēgšanas viedokļa tie ir vienas juridiskas vienības sastāvdaļas. Tomēr, ciktāl šajos līgumos kā adresāti ir norādīti ASI un AOE, konsekventi ir domāts, ka tās ir uzņēmumu Īrijas filiāles (254). Un pat ja pieņemtu, ka ieguldījumi, ko Apple Inc. veicis ASI un AOE labā, varētu ietekmēt peļņas sadali ASI un AOE uzņēmumos, nav nekādas norādes, ka tad, ja nebūtu galveno biroju, Apple Inc. nevarētu veikt šos pašus ieguldījumus Īrijas filiāļu labā, jo īpaši ņemot vērā, ka galvenie biroji, šķiet, negūst nekādu labumu no šiem ieguldījumiem tā iemesla dēļ, ka tie fiziski neeksistē un tiem nav darbinieku. Iepriekš 281.–290. apsvērumā tika konstatēts, ka galvenie biroji, ņemot vērā savu ierobežoto darbību valdes sanāksmju veidā, nenodarbojas un nevar nodarboties ar R&D. Tas patiešām varētu nebūt iespējams, jo galvenajiem birojiem nav ne fiziskas klātbūtnes, ne darbinieku. Savukārt, kā norādīts 295.–304. apsvērumā, Īrijas filiāles, šķiet, veic darbības, kas tieši vai netieši atbalsta Apple IĪ, un Apple agrāk tās par tādām ir uzskatījusi. Tādējādi, pat ja pieņemtu, ka Apple Inc. ir veicis neatlīdzinātus ieguldījumus ASI un AOE labā, un ja varētu uzskatīt, ka šie neatlīdzinātie ieguldījumi ietekmē peļņas sadali ASI un AOE uzņēmumos, šie ieguldījumi būtu attiecināmi uz Īrijas filiālēm.

(317)

Īrija un Apple turpmāk apgalvo, ka attiecībā uz ASI un AOE risku uzņemas un ierobežo, izmantojot ASV izstrādāto grupas politiku. Tomēr grupas politika ir paredzēta, lai ierobežotu specifiskus grupas riskus un izveidotu koordinēšanas procedūras, ar to domājot, ka grupa pati varētu prasīt šādu grupas politiku saviem meitasuzņēmumiem, nevis meitasuzņēmumi gūst labumu no šādas politikas. Turklāt politiku, kas var būt vai nu rakstisks dokuments, process vai uzņēmējdarbības programmatūra, nevar uzrādīt kā uzņēmējdarbības risku uzņemšanos, ja nav nekādu darbinieku. Kā skaidrots 290. apsvērumā, vienībai, kas nav tādā statusā, lai vadītu, kontrolētu un pārraudzītu funkciju vai riskus, nevajadzētu iedalīt šādu risku nodokļu vajadzībām.

(318)

Visbeidzot, Komisija nevar pieņemt Īrijas un Apple argumentu, ka ASI un AOE peļņa, kas tiek gūta no Apple Inc. darbinieku veiktajiem ieguldījumiem, nebūtu jāiekļauj ASI un AOE Īrijas filiāļu ar nodokli apliekamajā peļņā, jo iespējamie ieguldījumi, ko veic Apple Inc. darbinieki R&D un ASI un AOE turējumā esošo Apple IĪ licenču pārvaldībā, nevar ietekmēt peļņas sadali ASI un AOE uzņēmumos.

d)   Secinājums: apstrīdētie nodokļu nolēmumi rada ASI un AOE uzņēmuma peļņas nodokļa saistību samazinājumu Īrijā

(319)

Kā secināts 305. apsvērumā, ASI un AOE turējumā esošās Apple IĪ licences būtu jāattiecina nevis ārpus Īrijas, bet gan uz Īrijas filiālēm. Attiecīgi ASI un AOE Īrijas filiāles, ja tās būtu atsevišķi un neatkarīgi uzņēmumi, kas veic tādas pašas vai līdzīgas darbības tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, no savas rentabilitātes viedokļa nebūtu piekritušas, ka visa ASI un AOE peļņa, kas pārsniedz samazināto izmaksu bāzes ierobežoto uzcenojumu, tiek iedalīta ārpus Īrijas. Drīzāk gan visa peļņa no pārdošanas darbībām, kas nav procentu ienākums, kuru guvuši ASI un AOE normālos tirgus apstākļos (255), būtu jāiedala ASI un AOE Īrijas filiālēm.

(320)

Sekas tam, ka Īrijas Ieņēmumu dienests ir apstiprinājis nepamatotu pieņēmumu, ka ASI un AOE turējumā esošās Apple IĪ licences būtu jāiedala ārpus Īrijas, ir būtisks ASI un AOE ar nodokli apliekamās gada peļņas samazinājums Īrijā, ko veido nodokļa bāze, no kuras iekasē uzņēmuma peļņas nodokli saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā. Tāpēc nevar teikt, ka peļņas sadales metodes, kas apstiprinātas ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem, sniedz ticamu tirgus rezultāta tuvinājumu saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu.

(321)

Noslēgumā, apstiprinot peļņas sadales metodes, kas balstās uz šo nepamatoto pieņēmumu, Īrijas Ieņēmumu dienests ir sniedzis ASI un AOE priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, kas izpaužas kā ar nodokli apliekamās gada peļņas samazināšana. Šīs priekšrocības bija selektīvas, jo samazināja ASI un AOE uzņēmuma peļņas nodokļa saistības saskaņā ar parastajiem uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas noteikumiem Īrijā salīdzinājumā ar neintegrētajiem uzņēmumiem, kuriem ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu, un kuriem ar nodokli apliekamā peļņa tiek aplikta ar nodokli, piemērojot tādu pašu uzņēmuma peļņas nodokļa standartlikmi kā ASI un AOE vietējās izcelsmes peļņai.

(322)

Līdzīgs secinājums ir gūts, izmantojot ESAO apstiprināto pieeju attiecībā uz peļņas piešķiršanu pastāvīgajām iestādēm (256). Lai arī ESAO Padome ESAO 2010. gada ziņojumu par peļņas attiecināšanu bija apstiprinājusi pēc apstrīdēto nodokļu nolēmumu izdošanas 1991. un 2007. gadā, Komisija, kā skaidrots 255. apsvērumā, atsaucas uz šo nesaistošo vadlīniju dokumentu vienīgi kā vēl uz vienu norādi par to, ka peļņas sadales metodes, kas tika apstiprinātas ar šiem nolēmumiem, sniedz rezultātu, kurš neatbilst ticamam tirgus rezultāta tuvinājumam saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu. Patiešām, nodokļu administrācijām un daudznacionāliem uzņēmumiem nav pieejama nekāda cita alternatīva, detalizēta un vispusīga peļņas sadales metožu analīze, kas varētu palīdzēt noteikt nesaistītu pušu darījuma principa nosacījumus grupas iekšējos un uzņēmumu savstarpējos darījumos. Jebkurā gadījumā šīs vadlīnijas līdzīgā formā jau bija pieejamas 2008. gadā (257), sākotnējās vadlīnijas par peļņas attiecināšanu pastāvīgajām iestādēm ESAO bija publicējusi vēl 1993. gadā (258), un apsvērumi, kas sniegti ESAO 2010. gada ziņojumā par peļņas attiecināšanu, attiecas uz ESAO nodokļu paraugkonvencijas 7. panta piemērošanu konkrētās situācijās.

(323)

Saskaņā ar ESAO apstiprināto pieeju peļņas piešķiršanas procesa pirmajā posmā bija jāskata darbinieku fiziskā klātbūtne vai darbinieku veiktās funkcijas uzņēmuma vārdā galvenajā birojā un pastāvīgajā iestādē, kas ir objektīvi līdzekļi, ko izmanto, lai starp galveno biroju un tā pastāvīgo iestādi sadalītu izmantotos aktīvus, veiktās funkcijas un uzņemtos riskus. To dara tāpēc, ka nav lielu neskaidrību par darbinieku fizisko klātbūtni vai to veiktajām funkcijām uzņēmuma vārdā. ASI un AOE gadījumā visi aktīvi, funkcijas un riski, tostarp IĪ licences Apple preču iegādei, ražošanai, pārdošanai un izplatīšanai ārpus Amerikas kontinentiem, šajā pirmajā posmā bija jāiedala Īrijas filiālei, jo šiem uzņēmumiem ārpus to filiālēm nav darbinieku vai personu, kas veiktu funkcijas šo uzņēmumu vārdā, izņemot attiecībā uz pasīvo likviditātes pārvaldību, ko valde ir nodevusi ārpakalpojumā Breaburn. Turklāt ESAO 2010. gada ziņojumā par peļņas attiecināšanu, izvērtējot konkrēti ar nemateriālajiem aktīviem saistītos jautājumus, norādīts, ka attiecībā uz nemateriālo aktīvu ekonomisko īpašumtiesību attiecināšanu noteicošais faktors ir aktīva lēmumu pieņemšana līmenī, kas ir zem augstākās vadības līmeņa (259). ASI un AOE galvenajiem birojiem nav darbinieku zemākā līmenī par augstāko vadību.

(324)

Attiecībā uz otro [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumu (260), ko Apple iesniedza, lai parādītu, ka ir piemērota ESAO apstiprinātā pieeja šim gadījumam, [Apple nodokļu konsultanta] sniegtajā pieejā minētie divi posmi neatbilst ESAO apstiprinātajā pieejā raksturotajiem diviem posmiem, kas skaidroti 86.–89. apsvērumā. Proti, ziņojumā tieši tāpat kā apstrīdētajos nodokļu nolēmumos netiek skatīts jautājums par Apple IĪ licenču iedalīšanu ASI un AOE galvenajiem birojiem. Tā vietā [Apple nodokļu konsultanta] piemērotās pieejas 1. posmā ir sniegta analīze par nesaistītu pušu darījuma principa darbības lauku, nevis veikta aktīvu, funkciju un risku sadale starp ASI un AOE galvenajiem birojiem un to attiecīgajām Īrijas filiālēm, kā tas prasīts saskaņā ar ESAO apstiprināto pieeju (261). Līdzīgā veidā ESAO apstiprinātā pieeja ir nepareizi interpretēta PwC ad hoc ziņojumā, kurā kā pieejas pirmais posms ir sniegta funkciju analīze, bet nav izvērtēta aktīvu un risku sadale, kā tam jābūt pirmajā posmā.

8.2.2.3.    Papildu apsvērumi: ASI un AOE ar nodokli apliekamās peļņas vērtības pazemināšana, ņemot vērā apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātās vienpusējās peļņas sadales metodes, kuru pamatā ir neatbilstīgas metodoloģiskās izvēles

(325)

Neskarot 8.2.2.2. iedaļā veikto novērtējumu, Komisija uzskata, ka pakārtotā veidā, pat ja Īrijas Ieņēmumu dienestam bija tiesības akceptēt nepamatoto pieņēmumu, ka ASI un AOE turējumā esošās Apple IĪ licences būtu jāiedala ārpus Īrijas, ko Komisija apstrīd, apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātās peļņas sadales metodes, kas balstās uz šo pieņēmumu, tomēr sniedz rezultātu, kas neatbilst ticamam tirgus rezultāta tuvinājumam saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu. Proti, Komisija uzskata, ka ar šīm metodēm tiek pazemināta ASI un AOE ar nodokli apliekamās gada peļņas vērtība Īrijā, jo metožu pamatā ir neatbilstīgas metodoloģiskās izvēles. Šo neatbilstīgo izvēļu rezultātā tiek samazinātas šo uzņēmumu peļņas nodokļa saistības Īrijā salīdzinājumā ar neintegrētiem uzņēmumiem, kuriem ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu.

(326)

327.–360. apsvērumā veiktā novērtējuma mērķis nav noteikt atlīdzību par funkcijām, ko veikušas Īrijas filiāles, ievērojot nesaistītu pušu darījuma principu. Ņemot vērā 8.2.2.2. iedaļā sniegto argumentāciju, Komisija neuzskata, ka Īrijas Ieņēmumu dienests bija tiesīgs akceptēt nepamatoto pieņēmumu, ka ASI un AOE turējumā esošās Apple IĪ licences būtu jāiedala ārpus Īrijas, kas ir pieņēmums, uz kuru balstās apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātās peļņas sadales metodes. Drīzāk šā novērtējuma mērķis ir parādīt – pat ja Īrijas Ieņēmumu dienests būtu bijis tiesīgs akceptēt šo nepamatoto pieņēmumu, šo metožu pamatā esošās vairākas metodoloģiskās izvēles jebkurā gadījumā sniedz tādu rezultātu, ka ASI un AOE ar nodokli apliekamā peļņa neatbilst ticamam tirgus rezultāta tuvinājumam saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu. Citiem vārdiem sakot, apstiprinot šīs metodes, apstrīdētie nodokļu nolēmumi jebkurā gadījumā ir uzskatāmi par tādiem, kas sniedz ASI un AOE selektīvas priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, arī ņemot vērā šo papildu argumentāciju.

(327)

Konkrētāk, Komisija uzskata, ka tirgus rezultātam neatbilst šādas metodoloģiskās izvēles, uz kurām balstītas vienpusējās peļņas sadales metodes, kas apstiprinātas apstrīdētajos nodokļu nolēmumos: i) ASI un AOE Īrijas filiāļu izraudzīšanās par vienpusējās peļņas sadales metožu centrālo objektu; ii) pamatdarbības izdevumu izraudzīšanās par peļņas līmeņa rādītāju; un iii) pieņemamā ienesīguma līmenis.

a)   Nepamatota izvēle, par vienpusējās peļņas sadales metodes centrālo objektu izraugoties Īrijas filiāles

(328)

Kad grupas iekšējo darījumu cenas noteikšanai izmanto tiešās transfertcenu noteikšanas metodes, piemēram, CUP metodi, rezultāts ir vienādi redzams abām darījuma pusēm. Savukārt, ja izmanto vienpusējās netiešās transfertcenas noteikšanas metodes, piemēram, TNMM, transfertcenas noteikšanas analīzē pievēršas tikai darbībām, ko veic viena puse kontrolētā darījumā (“pārbaudāmā puse”), un atlīdzībai par šīm darbībām, nevis analizē atsevišķus identificējamus darījumus un to cenas. Tāpēc, izmantojot TNMM, ir nepieciešams izraudzīties pārbaudāmo pusi, attiecībā uz kuru ir iespējams salīdzinoši novērtēt tīro peļņas normu, ko guvusi šī puse kontrolētā darījumā, attiecībā pret tīro peļņas normu, ko guvuši salīdzināmi neatkarīgi uzņēmumi nekontrolētos darījumos (262). Lai nodrošinātu, ka nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošās atlīdzības novērtējums ir ticams, ir svarīgi, lai pārbaudāmā puse būtu izraudzīta kā iespējami labākā izvēle.

(329)

Izmantojot apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātās vienpusējās peļņas sadales metodes, kas līdzinās TNMM, ir ņemtas vērā tikai ASI un AOE Īrijas filiāļu darbības (263). Apstrīdētajos nodokļu nolēmumos tādējādi apstiprināts, ka “pārbaudāmā puse” ir Īrijas filiāles. Līdzīgi, Īrijas filiāles ir noteiktas kā pārbaudāmā puse arī PwC un [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumos. Īrijas filiāles izraudzītas par “pārbaudāmo pusi”, pamatojoties uz nepamatotu pieņēmumu, ka ASI un AOE Īrijas filiāles veic “mazāk komplicētu funkciju” salīdzinājumā ar attiecīgajiem galvenajiem birojiem, jo Apple IĪ licences nodokļu vajadzībām bija iedalītas galvenajiem birojiem. Tas, ka Īrijas filiāles tika izraudzītas par pārbaudāmo pusi, nozīmē arī to, ka galveno biroju darbības ir uzskatītas par komplicētākām.

(330)

Piemērojot TNMM, kā komplicētākas funkcijas veicošas vienības bieži vien tiek izraudzītas tās, kas, piemēram, ir pakļautas riskam vai kurām pieder nemateriālais īpašums (264). Šajā saistībā ir svarīgi precizēt, ka tas vien, ka vienībai pieder nemateriālie aktīvi, vēl nebūt nenozīmē, ka nemateriālo aktīvu īpašnieks veic komplicētu funkciju. Tāpēc, pat ja ASI un AOE turējumā esošās Apple IĪ licences būtu jāiedala ārpus Īrijas, ko Komisija apstrīd, Īrijas filiāļu kā mazāk komplicētu funkciju veicēju izraudzīšanās būtu jāveic, salīdzinot šo filiāļu veiktās funkcijas ar attiecīgo galveno biroju veiktajām funkcijām, nevis tikai izdarot šādu pieņēmumu.

(331)

Kā skaidrots 281. apsvērumā, galveno biroju darbības aprobežojas ar abu uzņēmumu valdes sanāksmēm. Abu uzņēmumu valdes sanāksmes ir reģistrētas protokolos, un, kā liecina šo protokolu kopsavilkums, kas sniegts 4. un 5. tabulā, un apraksts, kas sniegts 127. un 129. apsvērumā, šajos protokolos nav redzamas nekādas komplicētas darbības, kas būtu veiktas ASI un AOE galveno biroju līmenī. Saskaņā ar šiem protokoliem valdes sanāksmēs galvenokārt tika pieņemti lēmumi saistībā ar finanšu pārvaldību, piemēram, par dividenžu saņemšanu un izmaksāšanu. Proti, galvenie biroji, šķiet, neveic un, šķiet, arī nespēj veikt nekādu aktīvu un būtisku lomu saistībā ar R&D vai Apple IĪ pārvaldību, kā skaidrots 281.–293. apsvērumā.

(332)

Savukārt, kā skaidrots 296.–304. apsvērumā, Īrijas filiāles, kā norādīts Īrijas Ieņēmumu dienestam, pildīja funkcijas, kurās šo licenču lietošanai bija izšķiroša nozīme, un ir norādes, ka šīs filiāles faktiski nodrošināja ar IĪ saistītās funkcijas, kas bija izšķirošas zīmola apzināšanas un atpazīstamības veidošanā EMEIA reģionā.

(333)

Ņemot vērā, ka galvenajiem birojiem ir ierobežotas spējas kontrolēt jebkādus riskus salīdzinājumā ar to attiecīgo Īrijas filiāļu darbību jomu, izvēloties Īrijas filiāles kā pārbaudāmo, mazāk komplicēto darījuma pusi, tiek iegūts rezultāts, ka ASI un AOE ar nodokli apliekamā gada peļņa neatbilst ticamam tirgus rezultāta tuvinājumam saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu. Tādējādi tas, ka Īrijas Ieņēmumu dienests ir piekritis peļņas sadales metodēm, kas veidotas, pamatojoties uz šo izvēli, samazina ASI un AOE ikgadējās uzņēmuma peļņas nodokļa saistības salīdzinājumā ar neintegrētajiem uzņēmumiem, kuriem ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu. Šā iemesla dēļ apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir uzskatāmi par tādiem, kas sniedz ASI un AOE selektīvas priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

b)   Nepiemērota peļņas līmeņa rādītāja izvēle

(334)

Pat ja Īrijas filiāles būtu atbilstīgi izvērtētas kā vienības, kas veic “mazāk komplicēto funkciju”, un tādējādi pareizi izraudzītas kā pārbaudāmā puse apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātajās vienpusējās peļņas noteikšanas metodēs, ko Komisija apstrīd, peļņas līmeņa rādītāji, kas izraudzīti lietošanai šajās metodēs, nesniedz ticamu tirgus rezultāta tuvinājumu saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu.

(335)

Peļņas līmeņa rādītājs, ko piemēro, izmantojot vienpusējo transfertcenu noteikšanas metodi, piemēram, TNMM, ir domāts tam, lai atainotu funkcijas, ko veic pārbaudāmā puse kontrolētā darījumā, un apstrīdētajos nodokļu nolēmumos ir pieņemts, ka šī puse ir Īrijas filiāles. Peļņas līmeņa rādītājs, ko ierosināja Apple un apstiprināja Īrijas Ieņēmumu dienests gan 1991., gan 2007. gada nodokļu nolēmumos ASI un AOE ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanai par to veiktajām funkcijām, ir saimnieciskās darbības izdevumi, kas attiecībā uz AOE tika apvienotas ar apgrozījuma procentuālo daļu kopš 2007. gada nolēmuma pieņemšanas. Tā kā abas filiāles veic atšķirīgas funkcijas, Komisija analizēs katras filiāles funkcijas atsevišķi, lai secinātu, vai saimnieciskās darbības izdevumi kā peļņas līmeņa rādītājs bija atbilstīga izvēle katrā atsevišķā gadījumā.

(336)

Apple norādīja Īrijas Ieņēmumu dienestam, ka ASI Īrijas filiāle veic galvenokārt iepirkumu, pārdošanas un izplatīšanas darbības. Saimnieciskās darbības izdevumus kā peļņas līmeņa rādītāju kopumā attiecina uz zema riska izplatītājiem (265). Tomēr, ņemot vērā 337., 338. un 339. apsvērumā minētos iemeslus, ASI Īrijas filiāli nevar uzskatīt par zema riska izplatītāju.

(337)

Pirmkārt, ASI uzņemas apgrozījuma risku, kas 2014. gadā bija USD [67,5–68] miljardi. Tā kā ASI galvenajam birojam nav fiziskas klātbūtnes un darbinieku un tādējādi tas nespēj uzņemties nekādu preču risku, ir jāizdara pieņēmums, ka attiecīgos riskus uzņemas ASI Īrijas filiāle. Ja izmanto saimnieciskās darbības izdevumus kā peļņas līmeņa rādītāju, šis risks netiek atainots, jo ASI Īrijas filiāles saimnieciskās darbības izdevumi bija samērā stabili laikposmā, kad apstrīdētie nodokļu nolēmumi bija spēkā. Savukārt ASI noiets šajā periodā būtiski pieauga. Saimnieciskās darbības izdevumu un apgrozījuma savstarpējā nesaskaņotība rada šaubas par to, vai saimnieciskās darbības izdevumi ir atbilstīgs peļņas līmeņa rādītājs ASI ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanai (266).

(338)

Otrkārt, ASI sniedz garantiju visām precēm, kas pārdotas EMEIA reģionā. Šīs garantijas ir nozīmīgākās saistības aktīvu un saistību pārnesē no ASI uz ADI saistībā ar šo reģionu (267). Tā kā ASI galvenajam birojam nav fiziskas klātbūtnes un darbinieku un tādējādi tas nespēj uzņemties nekādu preču risku, ir jāuzskata, ka šīs saistības uzņemas ASI Īrijas filiāle. Tomēr, izvēloties saimnieciskās darbības izdevumus kā peļņas līmeņa rādītāju, netiek atainots riska līmenis, jo, kā skaidrots 336. apsvērumā, saimnieciskās darbības izdevumus kā peļņas līmeņa rādītāju parasti attiecina uz zema riska izplatītājiem (268).

(339)

Treškārt, ASI regulāri izmanto trešās puses līgumslēdzējus (269), lai nodrošinātu savu izplatīšanas funkciju. Patiešām, ASI radīto apgrozījumu lielākoties rada preces, kas nekad fiziski nav apstrādātas Īrijā. Risku, kas radies attiecībā uz precēm, kuras nav apstrādātas Īrijā, varētu labāk aptvert, izmantojot pārdošanas kopapjomu, nevis saimnieciskās darbības izdevumus, jo, lai arī maksājumus par ārpakalpojumiem varētu atainot filiāles saimnieciskās darbības izdevumos, šajā summā varētu būt iekļauta atlīdzība par trešās puses pakalpojumu sniegšanu, taču tā neataino darbību, kas radījusi šīs izmaksas kā tādas. Tomēr pieejamā ASI saimnieciskās darbības izdevumu detalizācija ir nepietiekama, lai identificētu saimnieciskās darbības izdevumu komponentus, piemēram, maksājumus par ārpakalpojumu izmaksām un personāla izmaksas (270).

(340)

Ņemot vērā 337., 338. un 339. apsvērumā minētos iemeslus, kā peļņas līmeņa rādītāju izvēloties saimnieciskās darbības izmaksas, nevis noietu, tiek nepareizi atainoti uzņemtie riski un nozīmīgās darbības, ko veic ASI Īrijas filiāle. Šie iemesli tieši tāpat ir piemērojami attiecībā uz Berija koeficienta izmantošanu abos ad hoc ziņojumos, ko bija sagatavojuši PwC un [Apple nodokļu konsultants]. Berija koeficients ir izmantots arī kā finansiāls koeficients, lai aplēstu nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu atlīdzību izplatītājiem, kuriem ir ierobežots risks (271). Berija koeficients raksturo ienesīgumu, ko rada uzņēmuma funkcijas, kuras rada pievienoto vērtību, un tiek pieņemts, ka šīs funkcijas ir iekļautas uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumos. Tā kā Berija koeficientam izmantotais kopsaucējs ir saimnieciskās darbības izdevumi, saimnieciskās darbības izdevumu izmantošana TNMM piemērošanā, un Berija koeficienta izmantošana praktiski nav nekas cits kā atveidojuma atšķirības. Jebkurā gadījumā ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās ir raksturoti scenāriji, kuros Berija koeficients varētu būt lietderīgs, taču šie scenāriji atšķiras no tā scenārija, kādā darbojas ASI  (272).

(341)

Visbeidzot, ne saimnieciskās darbības izdevumi kā peļņas līmeņa rādītājs, kas bija izvēlēti apstrīdētajos nodokļu nolēmumos, ne Berija koeficients, kas tika izmantots ad hoc ziņojumos, nav atbilstīgi, lai noteiktu, vai atlīdzība par funkcijām, ko veica ASI Īrijas filiāle, atbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Kā peļņas līmeņa rādītāju izvēloties saimnieciskās darbības izdevumus, nevis noietu, tiek neatbilstīgi pazemināta ASI ar nodokli apliekamā gada peļņa Īrijā, jo apgrozījums ir plašāks peļņas līmeņa rādītājs nekā saimnieciskās darbības izdevumi, un ASI gadījumā apgrozījums būtiski palielinājās laikposmā, kad apstrīdētie nodokļu nolēmumi bija spēkā, savukārt ASI saimnieciskās darbības izdevumi saglabājās nosacīti stabilā līmenī (273). Proti, rezultātā tika iegūta ļoti zema un stabila nodokļa bāze attiecībā uz ASI Īrijas filiāli (274), kas nepareizi ataino filiālei radušos riskus, kā norādīts 337., 338. un 339. apsvērumā. Izvēloties šādus kritērijus, tiek iegūti zemāki atlīdzības rādītāji šai filiālei nekā neatkarīgam uzņēmumam, kura ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu. Šādas bažas nerodas, ja izmanto apgrozījumu kā peļņas līmeņa rādītāju, lai noteiktu, vai atlīdzība par funkcijām, ko veica ASI Īrijas filiāle, atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.

(342)

Izvēloties saimnieciskās darbības izdevumus kā peļņas līmeņa rādītāju uzņēmumam, kas veic iepirkumu, pārdošanas un izplatīšanas darbības, var neiegūt ticamu tirgus rezultāta tuvinājumu saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, kā to apstiprina arī ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās sniegtie norādījumi. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas veic šādas funkcijas, šajās vadlīnijās ieteikts noteikt atlīdzību, pamatojoties uz apgrozījumu, nevis saimnieciskās darbības izdevumiem (275). Līdzīgas bažas ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās ir paustas arī saistībā ar Berija koeficienta izmantošanu (276). Jebkurā gadījumā iespējamā izvēle izmantot kopējās izmaksas kā peļņas līmeņa rādītāju, kas ir plašāka bāze nekā saimnieciskās darbības izdevumi (277), attiecībā uz ASI Īrijas filiāli nekad netika skatīta, un šāda izvēle arī būtu palielinājusi ASI ar nodokli apliekamo gada peļņu Īrijā.

(343)

Attiecībā uz AOE Īrijas Ieņēmumu dienestam Apple tā Īrijas filiāli bija norādījis kā struktūru, kas atbildīga par īpaša datorizstrādājumu klāsta ražošanu un montāžu. AOE pieder krājumi (278), un, šķiet, tas varētu kontrolēt un uzņemties risku vismaz par daļu no izmaksām, kas attiecas uz šiem krājumiem (279). Tā kā AOE galvenais birojs nav tādā statusā, lai efektīvi uzņemtos šo risku tā iemesla dēļ, ka tam nav fiziskas klātbūtnes un darbinieku, kas varētu pārvaldīt šo risku, būtu uzskatāms, ka tā Īrijas filiāle uzņemas pilnu risku par krājumiem. Šādos apstākļos tādam ražošanas uzņēmumam kā AOE peļņas līmeņa rādītājs, tostarp kopējās izmaksas, ir atbilstošāks rādītājs nekā saimnieciskās darbības izdevumi. Kopējās izmaksas ir plašāka bāze nekā saimnieciskās darbības izdevumi, jo saimnieciskās darbības izdevumos netiek ietvertas ar izejvielām saistītās izmaksas, savukārt kopējās izmaksās ir iekļauts izmaksu galvenais mainīgais komponents, kas būtībā ir izmaksas par precēm, kas pārdotas tādam ražošanas uzņēmumam kā AOE. Komisija konstatē, ka šajā saistībā gan PwC, gan [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumos ir ierosināts kā peļņas līmeņa rādītāju izmantot kopējo izmaksu uzcenojumu (280).

(344)

Akceptējot peļņas sadales metodi, kurā kā peļņas līmeņa rādītājs izmantoti saimnieciskās darbības izdevumi, nevis kopējās izmaksas, Īrijas Ieņēmumu dienests sniedzis AOE selektīvas priekšrocības salīdzinājumā ar neintegrētajiem uzņēmumiem, kuriem ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu. Neiekļaujot noteiktas izmaksas, piemēram, pārdoto preču izmaksas, peļņas līmeņa rādītājā, kas tika atļauts apstrīdētajos nodokļa nolēmumos attiecībā uz AOE Īrijas filiāli, tika neatbilstīgi samazināta šā uzņēmuma ar nodokli apliekamā gada peļņa Īrijā, jo kopējās izmaksas ir plašāks peļņas līmeņa rādītājs nekā saimnieciskās darbības izdevumi, un tādējādi, iespējams, tika samazinātas uzņēmuma peļņas nodokļa saistības Īrijā.

(345)

Visbeidzot, tā rezultātā, ka apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātajās peļņas sadales metodēs Īrijas Ieņēmumu dienests kā peļņas līmeņa rādītāju akceptēja saimnieciskās darbības izdevumus, nevis apgrozījumu attiecībā uz ASI Īrijas filiāli un kopējās izmaksas attiecībā uz AOE Īrijas filiāli, neatbilstīgi tika samazināta abu uzņēmumu ar nodokli apliekamā gada peļņa Īrijā salīdzinājumā ar neintegrētajiem uzņēmumiem, kuriem ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu. Tāpēc apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir uzskatāmi par tādiem, kas sniedz ASI un AOE selektīvas priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

c)   Akceptēto ienākumu līmenis ir pārāk zems

(346)

Apstrīdētajos nodokļu nolēmumos Īrijas Ieņēmumu dienests akceptējis, ka ASI un AOE Īrijas filiālēm ir dažādi ienākumu līmeņi. Attiecībā uz ASI 1991. gada nolēmumos ir akceptēta 12,5 % peļņas norma filiāles saimnieciskās darbības izdevumiem, savukārt 2007. gada nolēmumos ir akceptēta [10–15] % peļņas norma. Attiecībā uz AOE 1991. gada nolēmumos ir akceptēta 65 % peļņas norma filiāles saimnieciskās darbības izdevumiem līdz USD [60–70] miljoniem un 20 % peļņas norma virs šīs summas, savukārt 2007. gada nolēmumos ir akceptēta [10–15] % peļņas norma filiāles saimnieciskās darbības izdevumiem ar IĪ ienesīgumu [1–5] % no filiāles apgrozījuma attiecībā uz Īrijas filiāles “uzkrāto ražošanas procesa tehnoloģiju” (281). Tā kā Apple laikā, kad pieprasīja apstrīdētos nodokļu nolēmumus, nebija sagatavojis peļņas sadales ziņojumus, nav nekādu esošu skaidrojumu, kas pamatotu 1991. un 2007. gadā izvēlētos ienesīguma līmeņus.

(347)

Attiecībā uz 1991. gada nolēmumu sliekšņa sistēma, kas tika saskaņota attiecībā uz AOE, kas bija 65 % no saimnieciskās darbības izdevumiem un kas samazinājās līdz 20 % pēc USD [60–70] miljonu summas sasniegšanas, šķiet, panākta sarunās, un tās pamatā bija nodarbinātības apsvērumi, kā liecina 2.2.3. iedaļā sniegtie izraksti, un jo īpaši šajos izrakstos minētā norāde uz vajadzību “neliegt Īrijas filiāles darbību paplašināšanos (282). Šajā saistībā Tiesa nosprieda – ja nodokļu administrācijai ir plaša rīcības brīvība noteikt labuma guvējus vai nodokļu atvieglojumu piešķiršanas apstākļus, pamatojoties uz kritērijiem, kas nav saistīti ar nodokļu sistēmu, piemēram, nodarbinātības apsvērumiem, šāda rīcības brīvības īstenošana ir jāuzskata par selektīvu priekšrocību sniegšanu.

(348)

Komisija nepiekrīt tam, kā Īrija interpretē šo atsauci (283), proti, ka tas nebūtu nepamatoti, ja līgumražotājs pieņemtu samazinātu uzcenojumu savām izmaksām pēc tam, kad tās tika dāsni kompensētas. Racionāla uzņēmēja mērķis ir gūt maksimālu peļņu, ņemot vērā riska līmeni, un racionāls uzņēmējs nepiekristu zemākam ienesīgumam un iepriekšnoteiktai peļņai tāpēc, ka ir saņēmis citādi pietiekamu ienesīgumu. Komisija arī uzskata par nepamatotu Apple piedāvāto šīs atsauces interpretāciju (284), proti, kā apgalvo Apple, tā būtu jāinterpretē, ņemot vērā to, ka papildu ieguldījumi pamatlīdzekļos, kas nepieciešami, lai paplašinātos, visticamāk, nebūtu tik lieli kā sākotnējie ieguldījumi pamatlīdzekļos (285). Proti, nevar piekrist Apple apgalvojumam, kas sniegts [Apple 2. konsultanta] sagatavotajā ad hoc pētījumā (286), ka peļņa, kas gūta no efektivitātes, būtu apliekama ar mazāku nodokli. Saskaņā ar šo ziņojumu samazināti nodokļu procenti peļņai, kas pārsniedz slieksni, ataino pamatā esošos apjomradītus ietaupījumus. Tomēr Komisija nespēj rast ekonomisku pamatojumu tam, kāpēc lai uzņēmums piekristu zemākai peļņai, ja tam rodas mazākas izmaksas. Līdzīgi, nodokļa samazinājums lieliem uzņēmumiem, kas gūst labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, neatbilst nodokļu sistēmas loģikai. Konkrētāk, ja peļņa, ko rada apjomradīti ietaupījumi, tiek aplikta ar mazāku nodokli nekā peļņa, ko gūst mazie uzņēmumi, lielie uzņēmumi varētu gūt divkāršas priekšrocības, proti, lielie uzņēmumi, kas ir efektīvāki nekā to mazākie līdzinieki, varētu gūt labumu no tā, ka gūst lielāku peļņu, un no tā, ka tiem piemērota zemāka nodokļa likme šai peļņai, jo nodokli iekasē procentuāli peļņai. Šādas papildu priekšrocības ir ārpus nodokļu sistēmas loģikas, proti, ka ar nodokli apliek peļņu visiem uzņēmumiem, kam piemērojami nodokļi Īrijā, neatkarīgi no to lieluma un tirgus stāvokļa. Visbeidzot, komerciāli loģiski varētu būt piekrist zemākai peļņas normai par pārdotās preces vienību, ja palielinās konkrētam klientam pārdoto preču skaits. Tas tomēr automātiski nenozīmē, ka uz šā klienta rēķina tiek reģistrēta zemāka peļņa, jo samazināta peļņas norma par vienību principā varētu tikt kompensēta ar lielākiem šim klientam pārdotajiem apjomiem. Īrijai nav bijušas norādes, ka Apple attiecīgā cenu veidošanas stratēģija varētu atbilst līdzīgai rentabilitātes shēmai. Jebkurā gadījumā tādi stimuli kā atlaides piemērošana faktiskajām nodokļu likmēm, kuru mērķis ir motivēt palielinātu darbību un nodarbinātību, neatbilst nodokļu sistēmas loģikai.

(349)

Komisija savukārt var piekrist Īrijas (287) un Apple  (288) skaidrojumiem par nodokļa atvieglojumiem kapitālieguldījumiem, kas saskaņoti 1991. gada nolēmumā un par ko Komisija bija paudusi šaubas lēmumā par procedūras sākšanu. Savā lēmumā par procedūras sākšanu Komisija uzskatīja – ja Īrijas Ieņēmumu dienests piekrīt, ka nodokļa atvieglojumu par kapitālieguldījumiem summa ir jāierobežo līdz USD [1–10] miljoniem virs summas, kas iekasēta par amortizāciju kontos, to nevar nekādi metodoloģiski pamatot vai attaisnot ar kādiem faktiskiem izdevumiem, bet drīzāk, šķiet, tas ir panākts sarunu rezultātā. Īrija un Apple apgalvoja, ka šajā jautājumā 1991. gada nolēmumi ierobežo nodokļa samazinājumu. Proti, Īrija paskaidroja, ka ASI un AOE brīvprātīgi noteica gada limitu nodokļu atvieglojumu kapitālieguldījumiem samazinājumam, lai arī ASI un AOE būtu bijuši tiesīgi iesniegt augstākus prasījumus attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem uz mazāku gadu skaitu (289), tādējādi šis nolēmumu elements, vērtējot to atsevišķi un nošķirti no citiem nolēmuma elementiem, šķiet, nesniedz selektīvas priekšrocības šiem uzņēmumiem.

(350)

Attiecībā uz 2007. gada nolēmumu PwC un [Apple nodokļu konsultanta] sagatavotajos ad hoc ziņojumos ir sniegta ex post argumentācija par ASI un AOE Īrijas filiālēm apstiprinātajiem ienesīguma līmeņiem. Abu ziņojumu pamatā ir salīdzināmības pētījums, bet PwC ziņojumā ir norādīti visi uzņēmumi, kurus nodokļu konsultants ir uzskatījis par salīdzināmiem nolūkā provizoriski noteikt ienesīgumu abām filiālēm, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu, savukārt [Apple nodokļu konsultants] savā ad hoc ziņojumā nav sniedzis informāciju par salīdzinājumam izmantotajām vienībām. [Apple nodokļu konsultants] savā ad hoc ziņojumā norāda uz salīdzināmības jautājumiem, proti, uz būtiskām atšķirībām šajā ziņojumā (290), tomēr turpina salīdzināmo uzņēmumu meklēšanu datubāzē.

(351)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka salīdzināmības pētījums, pamatojoties uz meklējumiem salīdzināmo uzņēmumu datubāzē, ir neatbilstīgs veids, kādā provizoriski noteikt peļņu ASI un AOE Īrijas filiālēm saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu. Lai šādā pētījumā sagatavotu ticamu tirgus rezultāta tuvinājumu saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, precēm, ko pārdod trešās puses, kuras iekļautas salīdzināmības pētījumā, ir jābūt salīdzināmām ar precēm, ko pārdod ASI, un precēm, ko ražo AOE. Tomēr PwC un [Apple nodokļu konsultants], atlasot salīdzināmos uzņēmumus, izslēgšanas kritērijos nav iekļāvuši nekādus apsvērumus par to, ka Apple pārdod augstas kvalitātes atpazīstama zīmola preces, un to, kādas ir šo preču pozīcijas tirgū, savukārt atlasītie uzņēmumi varētu sevi pozicionēt tirgū atšķirīgi. Nesaistītu pušu darījuma principam atbilstīgu ienesīgumu tādam izplatītājam kā ASI nevar novērtēt, ja netiek apsvērts šāds kritērijs, jo īpaši, ņemot vērā, ka ASI ir atbildīgs par pārdoto preču garantijas saistībām, kā paskaidrots 338. apsvērumā, kas augstas kvalitātes atpazīstama zīmola preču gadījumā nav maznozīmīgs risks (291), un ASI uzņemas būtisku risku par elitārām precēm, ko Īrijas filiāle nav fiziski apstrādājusi, kā skaidrots 339. apsvērumā, tādējādi šo situāciju būtībā nevar attiecināt uz izraudzītajiem salīdzinātajiem uzņēmumiem. Turklāt šaubas par salīdzināmību varētu radīt arī tas, ka būtiski atšķiras mainīgo izmaksu intensitāte, ņemot vērā, ka ASI saimnieciskās darbības izmaksas ir ļoti maza apgrozījuma daļa.

(352)

Pēc tam, kad Komisija ir paudusi vispārējās bažas par salīdzināmības pētījuma izmantošanu šajā gadījumā, tā īpaši pievēršas tam, ka vismaz trīs no 52 uzņēmumiem, ko bija izvēlējies PwC salīdzināšanai, ir likvidācijas stadijā (292). Uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības modelis nav ilgtspējīgs, principā nevar būt ticami salīdzināmie subjekti, kad tiek noteikts atbilstīgs atlīdzības līmenis. Ņemot vērā, ka būtiskai izlases daļai ir piemērots likvidācijas statuss, tas liecina, ka uzņēmējdarbības modeļa ilgtspējības faktors netika pienācīgi ņemts vērā atlases procesā, tāpēc salīdzināmo subjektu kopējo reprezentativitāti nevar noteikt.

(353)

Neskarot šīs vispārējās un konkrētās bažas saistībā ar salīdzināmības pētījumiem, kas veikti ad hoc ziņojumos, Komisija, lai gūtu pilnīgu pārliecību, pārbaudīja, kāds būtu bijis atbilstīgs ienesīguma līmenis, ja saimnieciskās darbības izdevumu vietā kā peļņas līmeņa rādītājs tiktu izmantots noiets attiecībā uz ASI un kopējās izmaksas attiecībā uz AOE. Komisija atgādina, ka tā neveic šo analīzi, lai noteiktu nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu atlīdzību par funkcijām, ko veic Īrijas filiāles (293), bet gan lai parādītu – pat ja Īrijas Ieņēmumu dienestam bija tiesības pieņemt nepamatoto pieņēmumu, ka ASI un AOE turējumā esošās Apple IĪ licences būtu jāiedala ārpus Īrijas, ko Komisija apstrīd, neatbilstīgi izvēloties saimnieciskās darbības izdevumus un neatbilstīgi zemus ienesīguma līmeņa rādītājus, kas tika izmantoti, piemērojot apstrīdētajos Īrijas Ieņēmumu dienesta nodokļu nolēmumos apstiprinātās vienpusējās peļņas sadales metodes, ASI un AOE ar nodokli apliekamā gada peļņa Īrijā tiek noteikta tādā veidā, ka jebkurā gadījumā netiek iegūts ticams tirgus rezultāta tuvinājums saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu.

(354)

Attiecībā uz ASI 13. attēlā ir sniegta vidējā ienesīguma no pārdošanas analīze (294) par to pašu laikposmu un izmantojot tos pašu salīdzināmos subjektus, kas skatīti PwC analīzē.

13. attēls

Saimnieciskās darbības peļņas uzcenojums apgrozījumam PwC atlasītajos 52 uzņēmumos

 

Vidēji 2007.–2011. gadā

(%)

Apakšējā kvartile (25. procentile)

1,3

Mediāna

3,0

Augšējā kvartile (75. procentile)

4,5


(%)

 

EBIT/apgrozījums

2011

2010

2009

2008

2007

vidēji

1

ACTIVA DISTRIBUCIO D'ELECTRODOMESTICS, SA

1

1

1

1

1

0,66

2

ALLNET.ITALIA S.P.A.

4

5

4

2

1

3,25

3

AMSTESO ELECTRIC LIMITED

6

6

6

190

193

80,17

4

APLICACIONES TECNOLOGICAS SA

12

18

16

18

25

17,50

5

APRA S.P.A.

2

1

1

2

4

2,06

6

AVESTA

4

4

5

5

4

4,39

7

B2BIRES S.R.L.

3

4

3

3

3

3,21

8

COM 2 NETWORKS

2

3

3

3

4

3,33

9

COMERCIANTES DE ELECTRODOMESTICOS CORDOBESES SA

0

0

0

0

0

0,14

10

COMERCIANTES DE ELECTRODOMESTICOS DE VALENCIA SA

1

1

1

1

1

0,98

11

COMPONENTES ELECTRICOS MERCALUZ SA

2

2

2

7

4

3,47

12

CONFIG

2

1

0

2

5

1,76

13

CONNECT DATA

3

0

2

7

7

3,75

14

DACOM S.P.A.

9

8

8

10

4

7,87

15

DIGIT ACCESS

4

3

3

4

4

3,49

16

DUWIN SRL

0

0

0

1

1

0,47

17

EARPRO SA

2

4

1

16

14

7,37

18

ELECTRODOMESTICS CANDELSA, SA

1

1

1

0

1

1,09

19

ELETTROLAZIO S.P.A.

3

2

2

3

1

2,26

20

EUROP COMPUTER PERFORMANCE

3

3

3

2

4

2,98

21

FERNANDO CRISTINO, LDA

13

12

12

9

8

10,73

22

FRIGO 2000 S.R.L.

10

12

12

17

22

14,68

23

GIGALOGIE

5

5

5

8

5

5,77

24

INFOWORK TECNOLOGY SL

1

1

1

0

 

0,83

25

INTERDAS S.P.A.

6

2

0

1

0

1,63

26

INTERPONTO – COMÉRCIO INTERNACIONAL DE EQUIPAMENTOS DE INFORMÁTICA, LDA

2

– 5

3

1

2

0,53

27

IPOH S.R.L.

2

2

0

4

7

3,17

28

IRES – S.P.A.

6

6

5

6

6

5,68

29

K1 ELECTRONIC GMBH

3

2

 

1

1

1,51

30

KONTORLAND AS

8

6

10

10

10

8,69

31

LAZANAS – Xepapadakou Eisagogiki A.E.E.

0

1

2

1

2

1,10

32

LINEA 2000

10

11

12

10

11

10,74

33

M HERMIDA INFORMATICA SA

1

2

2

1

1

1,30

34

MEMTEC IBERICA

3

1

4

5

2

2,97

35

MIELCO S.P.A. TIEK LIKVIDĒTS

1

– 2

1

1

4

1,33

36

MOBIMAQUE II – EQUIPAMENTOS DE TELECOMUNICAÇÕES, LDA

2

11

5

– 12

3

1,77

37

MT COMPONENTS LIMITED

4

1

2

1

1

1,74

38

NEO TECHNOLOGY

2

2

2

3

2

2,07

39

OLISYS

6

5

6

6

5

5,52

40

PROFESSIONNAL COMPUTER ASSOCIES FRANCE

6

4

3

4

6

4,50

41

RECO S.P.A.

1

5

8

2

4

3,96

42

REMLE, SA

2

3

2

1

1

1,75

43

SANGHA France

7

3

4

6

4

4,69

44

SIAM S.R.L.

2

1

2

1

1

1,54

45

SUMELEC NAVARRA SL

0

0

1

7

10

3,80

46

TECNOTEL ITALIA S.R.L. IN LIQUIDAZIONE

0

1

2

2

2

1,27

47

TEDUIN SA

2

1

1

1

1

1,10

48

TELSERVICE S.R.L.

0

0

0

0

0

0,17

49

TRANS AUDIO VIDEO S.R.L.

5

4

4

8

8

5,82

50

TULSI IMPORT EXPORT LTD

 

1

2

1

2

1,74

51

VERE 85 SA

 

1

1

0

0

0,69

52

ΕΝΑΡΞΙΣ ΔΥΝΑΜΙΚΑ ΜΕΣΑ Ε.Π.Ε.

3

3

4

4

4

3,87

(355)

Izmantojot PwC atlasītos salīdzināmos uzņēmumus un ASI Īrijas filiāli kā pārbaudāmo pusi un apgrozījumu kā peļņas līmeņa rādītāju, 13. attēlā sniegtā analīze liecina, ka vidējais ienesīgums no pārdošanas ir 3 % un starpkvartiļu intervāls (295) ir no 1,3 % līdz 4,5 %. Pamatojoties uz šā lēmuma 1. tabulā sniegto finanšu informāciju un uz informāciju, kas sniegta 105. apsvērumā, pamatojoties uz nodokļu deklarācijām, ASI Īrijas filiāles tirdzniecības ienākums, kam piemērota Īrijas uzņēmuma peļņas nodokļa standartlikme 12,5 %, 2012. gadā bija apmēram USD [40–50] miljoni, kas ir apmēram [0,0–0,5] % no ASI 2012. gada apgrozījuma. Šī summa ir gandrīz 20 reizes zemāka nekā summa, kas tiktu iegūta, ja tiktu piemērota 13. attēlā sniegtās analīzes apakšējā kvartile, pamatojoties uz laboto PwC salīdzināmības analīzi.

(356)

Visbeidzot, pat ja Īrijas Ieņēmumu dienests būtu bijis tiesīgs apstiprināt peļņas sadales metodi, kuras pamatā ir vienpusējā peļņas sadales metode ar ASI Īrijas filiāli kā pārbaudāmo pusi, ko Komisija apstrīd, ar nodokli apliekamā ASI peļņa Īrijā, kas noteikta, piemērojot apstrīdētos nodokļu nolēmumus, neatbilst ticamam tirgus rezultāta tuvinājumam saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu. Šādas novirzes dēļ tiek būtiski samazinātas ASI uzņēmuma peļņas nodokļa saistības Īrijā salīdzinājumā ar neintegrētiem uzņēmumiem, kuriem ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu. Tāpēc šie nodokļu nolēmumi ir uzskatāmi par tādiem, kas sniedz ASI selektīvas priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(357)

Attiecībā uz AOE šā uzņēmuma ar nodokli apliekamā peļņa 2012. gadā bija aptuveni [1–5] % no kopējām izmaksām. Šie procenti iekļaujas starpkvartiļu intervālā, kas sniegts PwC un [Apple nodokļu konsultanta] ad hoc ziņojumos, un tuvinās 25. procentilei, ko nodokļu konsultants uzskata par nesaistītu pušu darījuma intervāla apakšējo robežu. Saskaņā ar [Apple nodokļu konsultanta] teikto 2009.–2011. gadā (296) apakšējās kvartiles uzcenojums kopējām izmaksām varētu būt [4,5–5,0] % (un mediāna ir [5–10] %), un saskaņā ar PwC teikto 2007.–2011. gadā (297) tas varētu būt [3,0–3,5] % (un mediāna ir [5–10] %).

(358)

Tomēr katra uzņēmuma salīdzināmība ar AOE Īrijas filiāli PwC ad hoc ziņojumā ir noteikta, pamatojoties tikai uz komerciālajās datubāzēs pieejamo informāciju, un ziņojumā nav nekāda pamatojuma, kāpēc, lai arī nav detalizēti analizēta katra uzņēmuma uzņēmējdarbības un izmaksu struktūras salīdzināmība, ir pieņemta 25. procentile kā intervāla zemākā robeža, nevis prasīts šaurāks intervāls, lai risinātu salīdzināmības problēmas (298).

(359)

Turklāt PwC ad hoc ziņojuma rezultāts ir iegūts, pamatojoties tikai uz ražošanas uzņēmumu salīdzinājumu, lai arī ziņojumā norādīts, ka AOE Īrijas filiāle sniedz arī kopīgotus pakalpojumus citiem Apple grupas uzņēmumiem EMEIA reģionā, piemēram, finanšu (grāmatvedības, algu sarakstu un kreditoru saistību pakalpojumus), informācijas sistēmu un tehnoloģiju pakalpojumus un cilvēkresursu darbības (299). Neviena no šīm funkcijām nav iekļauta PwC ad hoc ziņojuma analīzē, tādējādi šo ziņojumu nevar izmantot, lai pamatotu ex post, ka atlīdzība par šīm funkcijām atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.

d)   Secinājums par vienpusējās peļņas sadales metožu nepareizu piemērošanu apstrīdētajos nodokļu nolēmumos

(360)

Visbeidzot, Komisija uzskata – pat ja Īrijas Ieņēmumu dienestam bija tiesības akceptēt nepamatoto pieņēmumu, ka ASI un AOE turējumā esošās Apple IĪ licences būtu jāiedala ārpus Īrijas, ko Komisija apstrīd (300), apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātās peļņas sadales metodes tomēr joprojām uzrāda rezultātu, kas neatbilst ticamam tirgus rezultāta tuvinājumam saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu. Ar šiem nolēmumiem tiek apstiprināta ar nodokli apliekamā atlīdzība, kādai Īrijas filiāles nebūtu piekritušas no savas rentabilitātes viedokļa, ja tās būtu bijušas atsevišķi un neatkarīgi uzņēmumi, kas veic tādas pašas vai līdzīgas darbības tādos pašos vai līdzīgos apstākļos. Tā kā šīs peļņas sadales metodes samazina ASI un AOE nodokļu saistības saskaņā ar parastajiem uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas noteikumiem Īrijā salīdzinājumā ar neintegrētajiem uzņēmumiem, kuriem ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu, apstrīdētie nodokļu nolēmumi, kuros apstiprinātas šīs metodes, sniedz ASI un AOE selektīvas priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

8.2.2.4.    Secinājums par selektīvu priekšrocību esību, ko rada atkāpes no parastajiem uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas noteikumiem Īrijā

(361)

Komisija secina, ka saskaņā ar abiem argumentācijas virzieniem peļņas sadales metodes, kas apstiprinātas apstrīdētajos nodokļu nolēmumos, samazina ASI un AOE uzņēmuma peļņas nodokļa saistības saskaņā ar parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā salīdzinājumā ar neintegrētajiem uzņēmumiem, kuriem ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas, kas atrunātas, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu. Komisija tāpēc uzskata, ka šie nodokļu nolēmumi sniedz ASI un AOE selektīvas priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(362)

Šo secinājumu papildus apstiprina vēl divi faktori, kas liek domāt, ka peļņas sadales metodes, kas apstiprinātas ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem, nesniedz tādu rezultātu, kas būtu ticams tirgus rezultāta tuvinājums saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu.

(363)

Pirmkārt, kā norādīts 262. apsvērumā, apstrīdētie nodokļu nolēmumi tika izdoti, kaut gan nebija iesniegts peļņas sadales ziņojums. Kā skaidrots lēmumā par procedūras sākšanu, tas, ka laikā, kad tika piešķirti apstrīdētie nodokļu nolēmumi, Apple nebija iesniedzis peļņas sadales ziņojumu, lai apstiprinātu Īrijas Ieņēmumu dienestam piedāvātās peļņas sadales metodes, drīzāk norāda, ka metodes, kas apstiprinātas ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem, nesniedz tādu rezultātu, kas būtu ticams tirgus rezultāta tuvinājums saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu.

(364)

Otrkārt, 1991. gada nolēmums bija bez termiņa ierobežojuma un bez pārskatīšanas klauzulas, un faktiski tika piemērots 15 gadus, līdz tika izdots 2007. gada nolēmums. Arī 2007. gada nolēmums, kuram bija pārskatīšanas klauzula, bija bez termiņa ierobežojuma un tika piemērots 8 gadus, līdz tika izveidota jaunā Apple uzņēmuma struktūra Īrijā. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja vienošanās bez beigu datuma ļauj prognozēt, ka turpmākie nosacījumi, pamatojoties uz kuriem noslēgta vienošanās, kļūst neprecīzāki, tādējādi radot šaubas par saskaņotās metodes ticamību (301). Tas a priori attiecas uz beztermiņa nolēmumu.

(365)

Īrija apgalvo, ka neatkarīgi no 1991. gada nolēmuma darbības ilguma katru gadu iesniegtā deklarācija bija “svaigs uzdevums” un ka nebūtu bijis iespējams izmantot nolēmumā noteikto filiāles peļņas bāzes attiecināšanu, “ja, mainoties faktiem un apstākļiem, izrādītos, ka šī bāze nav ticama” (302). Tomēr nav skaidrs, kā Īrijas Ieņēmumu dienests varētu uzzināt par jebkādām faktu un apstākļu izmaiņām. Apple varēja tikai iesniegt savu nodokļu deklarāciju, pamatojoties uz 1991. gada nolēmumu, bez pienākuma informēt Īrijas Ieņēmumu dienestu par jebkādām būtiskām izmaiņām (303). Patiešām, pretēji 2007. gada nolēmumam, 1991. gada nolēmumā nav ietverta nekāda pārskatīšanas klauzula, kurā būtu noteikts, ka nolēmums vairs netiks piemērots, ja būtiski būs mainījusies veikto darbību būtība.

(366)

Turklāt nav skaidrs, kādas izmaiņas bija par pamatu tam, lai 1991. gada nolēmumu aizstātu ar 2007. gada nolēmumu. Būtībā iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir spēkā tikmēr, kamēr ir spēkā visi būtiskie pieņēmumi, kas tika apstiprināti nolēmumā (304). Apstrīdētajos nolēmumos nav noteikti būtiskie pieņēmumi. Nav arī skaidrs, kādas būtisko pieņēmumu izmaiņas, ja tādas bijušas, ir mudinājušas 2007. gadā pieprasīt mainīt 1991. gada kārtību.

(367)

Attiecībā uz 2007. gada nolēmumu pat ir vienošanās – ja Apple nolemj pārstrukturēt savu meitasuzņēmumu uzņēmējdarbību Īrijā, pievienojot struktūrai jaunus uzņēmumus vai apvienojot esošos, 2007. gada nolēmumā apstiprināto peļņas sadales metožu piemērošana turpinātos arī attiecībā uz jebkuru jauno vai apvienoto vienību tikmēr, kamēr šie uzņēmumi “kopumā veic to pašu uzņēmējdarbību” kā ASI un AOE. Kaut gan ir taisnība, ka 2007. gada nolēmumā ir iekļauta pārskatīšanas klauzula, kurā noteikts, ka nolēmums vairs netiks piemērots, ja būtiski būs mainījusies veikto darbību būtība, nav skaidrs, kas tiek uzskatīts par būtiskām izmaiņām, to nav ne paskaidrojusi ne Īrija, ne arī tas sīkāk noteikts nolēmumā. Pamatojoties uz ASI un AOE Īrijas filiāļu darbību ļoti ierobežoto aprakstu, ir grūti noteikt, vai gadījumā, ja mainās Īrijas filiāļu veiktās darbības vai pārvaldītie riski, to varētu klasificēt kā būtiskas izmaiņas. Tā kā acīmredzot pat uzņēmējdarbības pārstrukturēšana netiek kvalificēta kā “būtiskas veikto darbību būtības izmaiņas”, šķiet, ka Apple varētu piemērot labvēlīgu nodokļu režīmu, ko sniedz apstrīdētie nodokļu nolēmumi, ņemot vērā nelielos 2007. gada nolēmumā iekļautos ierobežojumus.

(368)

Jebkurā gadījumā, pat ja apstrīdētajos nodokļu nolēmumos apstiprinātās peļņas sadales metodes to izdošanas laikā būtu bijušas tādas, kas sniedz ticamu tirgus rezultāta tuvinājumu saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, lai gan tās tādas nebija, šo nolēmumu neierobežotais darbības ilgums liek apšaubīt peļņas sadales atbilstīgumu, ņemot vērā ekonomiskās un reglamentējošās vides iespējamās izmaiņas gados, kamēr bija spēkā šie nolēmumi (305).

8.2.3.   ALTERNATĪVA ARGUMENTĀCIJA: SELEKTĪVAS PRIEKŠROCĪBAS, JA ŅEM VĒRĀ TIKAI TCA 97 LIKUMA 25. IEDAĻU KĀ IEROBEŽOTU ATSAUCES SISTĒMU

8.2.3.1.    Selektīvās priekšrocības, ko rada atkāpe no TCA 97 likuma 25. iedaļas, kā rezultātā samazinās nodokļa bāze

(369)

Īrija un Apple apgalvo, ka atbilstīga atsauces sistēma ir tikai TCA 97 likuma 25. iedaļa un ka ASI un AOE ar nodokli apliekamā peļņa tika noteikta pilnībā atbilstīgi parastajai administratīvajai praksei saskaņā ar šo normu (306). Kā skaidrots šā lēmuma 8.2.1.2. iedaļā, Komisija neuzskata, ka šajā gadījumā atsauces sistēmai ir jāaprobežojas tikai ar TCA 97 likuma 25. iedaļu, bet drīzāk, ka šī norma ir obligāta un neatņemama daļa no 8.2.1.1. iedaļā noteiktās atsauces sistēmas, proti, parastajām uzņēmuma peļņas nodokļa piemērošanas normām Īrijā, kuru pamatmērķis ir aplikt ar nodokli visu to uzņēmumu peļņu, kuriem piemērojami nodokļi Īrijā.

(370)

Neskarot šo secinājumu, Komisija šajā alternatīvajā argumentācijā uzskata – pat ja tikai TCA 97 likuma 25. iedaļa būtu atbilstīga atsauces sistēma šajā gadījumā, apstrīdētie nodokļu nolēmumi sniedz ASI un AOE selektīvas priekšrocības, jo tiek samazināta ar nodokli apliekamā peļņa, no kuras saskaņā ar šo noteikumu tiek iekasēts uzņēmuma peļņas nodoklis.

(371)

Īrija atzīst, ka TCA 97 likuma 25. iedaļā nav sniegtas norādes, kā noteikt filiāles ar nodokli apliekamo peļņu, tāpat to atzīst arī Apple  (307). Tomēr Īrija uzskata, ka TCA 97 likuma 25. iedaļas piemērošanu nereglamentē nesaistītu pušu darījuma princips, bet gan Īrijas Ieņēmumu dienestam ir jāpieņem spriedums, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma faktus un apstākļus, kuri var būt “funkcijas, ko veic jebkura filiāle, tās intereses attiecībā uz uzņēmuma aktīviem (ja tādas ir), filiāles uzņemto risku būtība un līmenis un kopējais filiāles devums uzņēmuma peļņas gūšanā” (308). Komisija konstatē, ka Īrijas uzskaitītie kritēriji, ko izmanto filiāles ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanai – filiāles veiktās funkcijas, izmantotie aktīvi un uzņemtie riski –, pamatā ir tie paši kritēriji, kas noteikti ESAO Nodokļu pamatkonvencijas 7. panta 2. punktā un kas attiecas uz peļņas sadali integrēta nerezidentuzņēmuma pastāvīgajam nodibinājumam (309). Citiem vārdiem sakot, Īrija nav izvirzījusi un Komisija nav spējusi identificēt nekādu citu objektīvu standartu, izņemot nesaistītu pušu darījuma principu, kas nodrošinātu, ka TCA 97 likuma 25. iedaļa tiek piemērota saskanīgā veidā tā, lai saskaņā ar šo noteikumu pret visiem integrētiem nerezidentuzņēmumiem tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme.

(372)

Turklāt, kaut gan Īrija oficiāli ieviesa nesaistītu pušu darījuma principu savā valsts tiesību sistēmā tikai 2010. gada Finanšu likumā, kas stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī, un minētajā tiesību aktā nav iekļauti starp filiāli un tās nerezidējošo galveno biroju noslēgtie nolīgumi (310), analizējot Īrijas Ieņēmumu dienesta nolēmumu praksi attiecībā uz peļņas sadali nerezidentuzņēmumu Īrijas filiālēm, lai piemērotu TCA 97 likuma 25. iedaļu, tika atklāts, ka daudzos šajos nolēmumos Īrijas Ieņēmumu dienests apstiprināja peļņas sadales metodes, kuru pamatā ir nesaistītu pušu darījuma princips (311).

(373)

Piemēram, [B] uzņēmuma gadījumā (312) tā nodokļu konsultants Īrijas Ieņēmumu dienestam ir sniedzis plašu atsauci uz nesaistītu pušu darījuma principu. [B] uzņēmums ir nodokļu rezidents (..), tam ir Īrijas filiāle un tas ietilpst daudznacionālas uzņēmumu grupas sastāvā [vairums 2. un 6. apsvērumā uzskaitīto uzņēmumu ir ASV daudznacionālas uzņēmumu grupas daļa]. Saistībā ar peļņas sadali filiālei tās nodokļu konsultants piedāvā izvērtēt [B] uzņēmuma galveno biroju un tā Īrijas filiāli kā divas atsevišķas juridiskas vienības, kas savstarpējos darījumus veic, ievērojot nesaistītu pušu darījuma principu, atsaucoties uz ESAO nodokļu paraugkonvenciju. Saistībā ar nesaistītu pušu darījuma principu vēstulē norādīts, ka “lai arī Īrija nav noslēgusi līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ar (..), ESAO paraugkonvencijā ir noteiktas filiāles peļņas aprēķināšanas vadlīnijas, ko var izmantot kā atbilstīgu etalonu”. 1998. gada nolēmumā Īrijas Ieņēmumu dienests ir izvērtējis nesaistītu pušu darījuma principa izmantošanu peļņas sadalei Īrijas filiālei.

(374)

2003. gada nodokļu nolēmumā attiecībā uz [A] uzņēmumu (313) Īrijas Ieņēmumu dienests piekrita peļņas sadalei starp nerezidentuzņēmumu un tā Īrijas filiāli, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu. [A] uzņēmums ir reģistrēts (..), tam ir filiāles (..) jurisdikcijā, tostarp Īrijā, un tas ir daudznacionālas uzņēmumu grupas (..) sastāvdaļa. Nolēmuma pieprasījumā, kurā skaidrota uzņēmuma situācija, nodokļu konsultants atsaucas uz TCA 97 likuma 25. iedaļu, norādot, pirmkārt, ka šajos noteikumos nav sniegtas nekādas turpmākas norādes par to, kā būtu jānosaka tirdzniecības ienākums, un, otrkārt, ka ir lietderīgi skatīties uz pieeju, kas minēta ESAO Nodokļu pamatkonvencijā, un uz nesaistītu pušu darījuma principu. Kā norāda nodokļu konsultants, “ESAO Nodokļu pamatkonvencijā pieņemtā pieeja atbilst Īrijas valsts tiesību aktiem un faktiski ir kas nedaudz vairāk nekā tikai stāvokļa atkārtots formulējums valsts tiesību aktos”. Nolēmuma pieprasījumā ir sniegta peļņas sadales metode, saskaņā ar kuru 12,5 % no visas [A] uzņēmuma peļņas tiek iedalīta Īrijas filiālei. Šādu pieeju apstiprināja Īrijas Ieņēmumu dienests un izmantoja to kā pamatu peļņas sadalei [A] uzņēmuma Īrijas filiālei.

(375)

2006. gada nodokļu nolēmumā, kas attiecas uz [F] uzņēmumu (314), Īrijas Ieņēmumu dienests piekrita šā uzņēmuma piedāvātajai metodei, kā sadalīt peļņu tā nākamajai Īrijas filiālei. [F] uzņēmums ir nodokļu rezidents (..), tam ir Īrijas filiāle un tas ir daudznacionālas uzņēmumu grupas (..) sastāvdaļa. Kā pamatu [F] uzņēmuma piedāvātajai peļņas sadales metodei tā konsultants izmantoja ESAO nesaistītu pušu darījuma principu, saskaņā ar kuru “filiāles peļņa ir jānosaka, pamatojoties uz to, ka filiāle iespēju robežās tiek būtībā uzskatīta par atsevišķu vienību, kas nošķirta no galvenā biroja, un ka filiāles un galvenā biroja visas savstarpējās sarunas un vienošanās saistībā ar filiāles peļņas noteikšanu ir jāskata, ņemot vērā nesaistītu pušu darījuma principu”.

(376)

Visbeidzot, nodokļu nolēmumā attiecībā uz [M] uzņēmumu (315) nodokļu konsultants pieprasa Īrijas iestāžu piekrišanu “sadalīt peļņu starp [M] uzņēmuma galveno biroju [GB] un Īrijas filiāli, kas norādīs uz to, ka Īrijas filiāles riski būs ierobežoti (..)”. Pieprasījumā turpmāk skaidrots, ka “Īrijas filiāle darbosies kā ražotājs, kas ražos preci pēc [M] uzņēmuma galvenā biroja pasūtījuma (..), par to saņemot atlīdzību saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu”.

(377)

Tādējādi, lai arī nesaistītu pušu darījuma princips nebija skaidri iekļauts Īrijas tiesību aktos līdz 2011. gadam (316), ņemot vērā, ka Īrija nav sniegusi nekādu citu objektīvu standartu, un ņemot vērā to, ka šis princips, šķiet, parādās Īrijas Ieņēmumu dienesta nodokļu nolēmumu praksē jau deviņdesmitajos gados kā pamats, lai noteiktu integrētu nerezidentuzņēmumu ar nodokli apliekamo peļņu saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu, Komisija norāda, ka, piemērojot TCA 97 likuma 25. iedaļu, tajā ir ietverts nesaistītu pušu darījuma princips.

(378)

Komisija jau 8.2.2.2. un 8.2.2.3. iedaļā ir parādījusi, ka apstrīdētajos nodokļu nolēmumos ir apstiprinātas peļņas sadales metodes, kas sniedz tādu rezultātu, kurš neatbilst ticamam tirgus rezultāta tuvinājumam saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, tādējādi tiek samazināta ASI un AOE ar nodokli apliekamā peļņa Īrijas uzņēmumu peļņas nodokļa vajadzībām un sniegtas ekonomiskas priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Pamatojoties uz šajās sadaļās sniegto argumentāciju, Komisija tāpat uzskata, ka šie nodokļu nolēmumi sniedz ASI un AOE selektīvas priekšrocības saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu kā ierobežotāku atsauces sistēmu, jo saskaņā ar šiem noteikumiem tiek samazināta ASI un AOE ar nodokli apliekamā peļņa un tādējādi arī uzņēmuma peļņas nodokļa saistības Īrijā salīdzinājumā ar citiem nerezidentuzņēmumiem, kuriem arī piemēro nodokļus saskaņā ar šiem noteikumiem.

8.2.3.2.    Selektīvās priekšrocības, kas rodas Īrijas Ieņēmumu dienesta rīcības brīvības rezultātā, ja nav objektīvu kritēriju saistībā ar nodokļu sistēmu

(379)

Pat pieņemot, ka TCA 97 likuma 25. iedaļas piemērošanu nenosaka nesaistītu pušu darījuma princips, ko Komisija apstrīd, joprojām būtu uzskatāms, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi sniedz selektīvas priekšrocības ASI un AOE Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, jo tad selektīvās priekšrocības būtu radušās Īrijas Ieņēmumu dienesta rīcības brīvības rezultātā, jo nav objektīvu kritēriju saistībā ar nodokļu sistēmu.

(380)

Kaut gan nodokļu administrācijām ir jādod noteikta rīcības brīvība, lai ņemtu vērā nodokļu maksātāju atšķirības, piemērojot savas valsts nodokļu noteikumus, taču, ja nodokļu administrācijai ir plaša rīcības brīvība noteikt, kādiem labuma guvējiem vai saskaņā ar kādiem apstākļiem piemērot tiesību aktus, pamatojoties uz kritērijiem, kas nav saistīti ar nodokļu sistēmu, šāda rīcības brīvība ir jāuzskata kā labvēlīga pret vieniem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražotājiem salīdzinājumā ar citiem, kuri, ņemot vērā sasniedzamo mērķi, ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā (317). Citiem vārdiem sakot, nolēmumi, kuros ir ietverta tikai pareiza interpretācija attiecīgajiem valsts tiesību aktiem nodokļu jomā un nav veiktas atkāpes no konsekventas administratīvās prakses, būtībā nesniedz selektīvas priekšrocības. Savukārt nolēmumi, kuros nodokļu administrācija rīkojusies pēc saviem ieskatiem, nepamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas attiecas uz nodokļu sistēmu, rada pieņēmumu par selektīvām priekšrocībām.

(381)

Komisija un Īrija ir vienisprātis, ka TCA 97 likuma 25. iedaļā nav sniegti objektīvi kritēriji par peļņas sadali viena nerezidentuzņēmuma dažādām daļām (318). Tomēr Īrija nepiekrīt Komisijai, ka TCA 97 likuma 25. iedaļu reglamentē nesaistītu pušu darījuma princips. Pieņemot, ka Īrijai ir taisnība, un izvērtējot, ka Īrija nav sniegusi nekādu citu objektīvu standartu nerezidentuzņēmuma peļņas sadalei TCA 97 likuma 25. iedaļas piemērošanas nolūkā, tas varētu nozīmēt, ka Īrijas Ieņēmumu dienests, piemērojot šos noteikumus pēc saviem ieskatiem, nav par pamatu ņēmis nekādus objektīvus kritērijus, kas attiecas uz nodokļu sistēmu, tādējādi tas rada pieņēmumu par selektīvām priekšrocībām. Komisija jau 8.2.2.2. un 8.2.2.3. iedaļā ir parādījusi, ka apstrīdētajos nodokļu nolēmumos ir apstiprinātas peļņas sadales metodes, kas samazina ASI un AOE ar nodokli apliekamo peļņu Īrijas uzņēmumu peļņas nodokļa vajadzībām un sniedz ekonomiskas priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Pamatojoties uz minētajās iedaļās sniegto argumentāciju, būtu arī uzskatāms, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi ASI un AOE sniedz selektīvas priekšrocības Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, jo izdoti pēc Īrijas Ieņēmumu dienesta ieskatiem saskaņā ar TCA 97 likuma 25. iedaļu, nepamatojoties ne uz kādiem objektīviem kritērijiem, kas attiecas uz nodokļu sistēmu.

(382)

Visbeidzot, Īrija un Apple apgalvo, ka Komisijai ir jāparāda, ka pret Apple ir bijusi labvēlīga attieksme salīdzinājumā ar citiem nerezidentuzņēmumiem, kuriem Īrijas Ieņēmumu dienests ir izdevis nodokļu nolēmumus, piemērojot TCA 97 likuma 25. iedaļu. Saskaņā ar šo argumentāciju Īrija un Apple, šķiet, apgalvo, ka atbilstīga atsauces sistēma ir nevis pati TCA 97 likuma 25. iedaļa, bet gan Īrijas Ieņēmumu dienesta nodokļu nolēmumu prakse attiecībā uz nerezidentuzņēmumiem.

(383)

Pārbaudot nodokļu nolēmumus par peļņas sadali nerezidentuzņēmumu Īrijas filiālēm, kurus Īrija bija iesniegusi Komisijai (319) un kurus var uzskatīt par tādiem, kas aptver visu Īrijas nolēmumu praksi attiecībā uz peļņas sadali filiālēm (320), Komisija nespēja noteikt kādu konsekventu noteikumu kopu, kas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tiek vispārēji piemērota visiem nerezidentuzņēmumiem, kuriem Īrijā darbojas filiāles. Citiem vārdiem sakot, Īrijas Ieņēmumu dienesta peļņas sadales nolēmumu prakse ir pārāk nekonsekventa, lai tā būtu atbilstīga atsauces sistēma, attiecībā pret kuru apstrīdētos nodokļu nolēmumus varētu pārbaudīt, lai noteiktu, vai ASI un AOE ir sniegtas selektīvas priekšrocības šo nolēmumu rezultātā.

(384)

Vairāki no šiem nolēmumiem ir raksturoti 385.–395. apsvērumā (321).

(385)

1998. gada februāra nolēmums – [B] uzņēmuma Īrijas filiāle: [B] uzņēmums ir daudznacionālas uzņēmumu grupas (..) sastāvdaļa (322). Šā uzņēmuma Īrijas filiāle nodarbojas ar (..) ražošanu, galīgās apstrādes procesa organizēšanu un preču piegādes klientiem pārraudzīšanu un administrēšanu. Saskaņā ar nolēmuma pieprasījumu (..) ražošana ir kopumā vissarežģītākā darbība ražošanas ķēdē (323). Uzņēmuma nodokļu konsultants piedāvāja un Īrijas Ieņēmumu dienests piekrita, ka atlīdzība, kas jāiedala Īrijas filiālei nodokļu vajadzībām, ir 117 % no Īrijas filiāles kopējām izmaksām (324), kas konkrēti sastāv no pārdošanas izmaksām un pieskaitāmām izmaksām.

(386)

2001. gada maija nolēmums – [C2] uzņēmuma Īrijas filiāle: [C2] uzņēmums ir (..) uzņēmums, kas pieder (..) daudznacionālai (..) grupai [C]. Nolēmumā ir apstiprināta peļņas sadale šā uzņēmuma Īrijas filiālei, pamatojoties uz nodokļu maksātāja pieprasījumu, saskaņā ar kuru peļņa par darbībām, kas nolēmumā raksturotas kā “preču tehniskā pirkšana un tālākpārdošana saistībā ar atkārtotu rēķinu piesūtīšanas pakalpojumu” nebūs augstāka par 9 % no administratīvā kopīgoto pakalpojumu centra izmaksām, kas tiks izvietots Īrijā.

(387)

2003. gada maija nolēmums – [A] uzņēmuma Īrijas filiāle: [A] uzņēmums ir (..) daudznacionālas grupas (..) sastāvdaļa (325). Nolēmuma pieprasījumā šā uzņēmuma Īrijas filiāle ir raksturota kā uzņēmums, kas nodarbojas ar (..) ražošanu, kā arī nodrošina grāmatvedības funkcijas visam uzņēmumam, kura sastāvdaļa tas ir. Nolēmuma pieprasījumā [A] uzņēmuma nodokļu konsultants, lai piedāvātu peļņas sadali filiālei, sniedz atsauci uz ESAO nodokļu paraugkonvenciju. Saskaņā ar nolēmuma pieprasījumu, lai arī (..) pārdošanas kontrole, tirgdarbība, IĪ īpašumtiesības un kases funkcijas tiek nodrošinātas ārpus Īrijas, [A] uzņēmums neuzskata, ka Īrijas filiāle ir tikai “līgumražotājs”, ņemot vērā, ka Īrija tiek uzskatīta par centrālo vietu (..) piegādei starptautiskā mērogā. Tāpēc tika piedāvāta peļņas sadale, pamatojoties uz peļņas dalīšanas metodi, saskaņā ar kuru 12,5 % (326) no visas [A] uzņēmuma peļņas tiek iedalīta Īrijas filiālei, lai gan, ja izmantotu izmaksu pieskaitīšanas metodi, varētu samazināt [A] uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu Īrijā.

(388)

2003. gada septembra nolēmums – [N] uzņēmuma Īrijas filiāle: [N] uzņēmums ir Īrijā reģistrēts nerezidentuzņēmums, kas ir (..) daudznacionālas grupas sastāvdaļa. Saskaņā ar nolēmuma pieprasījumu [N] uzņēmuma Īrijas filiāle nodarbosies ar (..) ražošanu un citu saistīto pakalpojumu, piemēram, uzglabāšanas un transportēšanas pakalpojumu, sniegšanu. Ar šo produkciju saistītais IĪ būtu iedalāms [N] uzņēmuma galvenajam birojam ārpus Īrijas, un Īrijas filiāle darbotos kā ražotājs pēc pasūtījuma vai līgumražotājs. Īrijas filiāle neuzņemtos nekādus riskus saistībā ar tirgdarbību, R&D, kvalitātes kontroli, produktatbildību un krājumiem. Nolēmumā ir dota piekrišana peļņas sadalei Īrijas filiālei tā, ka Īrijas filiāle gūst Īrijā tādu pašu saimnieciskās darbības peļņu, kādu tā būtu guvusi, ja būtu reģistrēta kā [N] uzņēmuma meitassabiedrība. Nolēmumā vienojās, ka atlīdzība par Īrijas filiāles darbībām ir 25–30 % uzcenojums Īrijas ražošanas filiāles izmaksām. Uzcenojumu piemēro filiāles saimnieciskās darbības izmaksām. Nolēmumā arī apstiprināts, ka gadījumā, ja tiek pārdots kāds [N] uzņēmumam piederošs IĪ, netiks piemērots nekāds Īrijas kapitāla pieauguma nodoklis, jo Īrijas filiālei nav nekādas līdzdalības IĪ, ko tur [N] uzņēmums.

(389)

2004. gada jūnija nolēmums – [I] uzņēmuma Īrijas filiāle: [I] uzņēmums ir reģistrēts Īrijā, bet ir rezidents (..). Uzņēmums, kas nodarbojas ar (..), pieprasa, lai tā Īrijas filiāles sniegto administratīvo pakalpojumu izmaksām pieskaitītu 10 %. Saskaņā ar nolēmuma pieprasījumu visas IĪ tiesības īstenībā iedalītas ārpus Īrijas. Nolēmuma pieprasījumā nav noteikts, par kādām izmaksām ir runa, bet apstiprināts, ka uzņēmuma filiāles peļņa, kurai piemērojams Īrijas uzņēmuma peļņas nodoklis, būs tikai tā peļņa, kas attiecināma uz faktiskajām darbībām, ko Īrijā veic filiāles darbinieki.

(390)

2005. gada janvāra nolēmums – [E] uzņēmuma Īrijas filiāle: [E] uzņēmums ir reģistrēts (..) un ir daudznacionālas uzņēmumu grupas (..) daļa. Nolēmuma pieprasījumā norādīts, ka Īrijas filiāle ražo (..). [E] uzņēmumam ir tikai piekļuve patentiem un saistītajām IĪ tiesībām, pamatojoties uz licences līgumiem ar saistītajiem grupas uzņēmumiem. [E] uzņēmums Īrijā darbojas kā “līgumražotājs”. Pieprasījumā norādīts, ka Īrijas filiāles nodokļa bāzē vairs nebūtu jāiekļauj uzņēmējdarbības peļņa, kā tas bija agrāk. Pieprasījumā ir aprakstīta iespēja pārcelt pašreizējo ražošanu no Īrijas uz citurieni un norādīts, ka šādam lēmumam varētu būt nopietnas sekas attiecībā uz saimniecisko darbību Īrijā. Pārstrukturēšana paredzētu, ka IĪ tiesības, kuras tur [E] uzņēmums (327), tiktu nodotas jaunizveidotam uzņēmumam, kas dēvēts par “Newco” un kas būs reģistrēts Īrijā, bet nodokļu rezidents būs ārpus Īrijas. Jaunajā struktūrā Īrijas filiāle turpinātu savu ražošanas darbību jaunizveidotā uzņēmuma Newco vārdā uz līgumražošanas pamata. Uzņēmums lūdz Īrijas Ieņēmumu dienestam apstiprināt, ka IĪ pārcelšanas dēļ Īrijā netiks iekasēts kapitāla pieauguma nodoklis un ka Newco nebūs ar nodokli apliekamas klātbūtnes Īrijā. [E] uzņēmums veiks arī citas funkcijas, proti, rēķinu izrakstīšanu Newco vārdā. Turpmākās [E] uzņēmuma tiesības pārdot produkciju saviem pircējiem varētu tikt īstenotas ar Īrijas starpniecību. Atlīdzība par šo funkciju veikšanu un par ražošanas darbībām, ko nodrošina filiāle, nodokļu vajadzībām tika noteikta ražošanas saimnieciskās darbības izmaksu apmērā plus 100 %.

(391)

2005. gada decembra nolēmums – [M] uzņēmuma Īrijas filiāle: [M] uzņēmums ir reģistrēts (..), bet ir nodokļu rezidents ārpus Īrijas, un tas ir daudznacionālas uzņēmumu grupas (..) daļa. [M] uzņēmums pārdod (..), kā arī gatavās preces. Nolēmuma pieprasījumā norādīts, ka grupa izvērtē Īriju kā vietu, kur izvietot jaunu (..), ko izstrādājis grupas uzņēmums (..), lai nodrošinātu darbības un nodarbinātības turpināšanu Īrijas filiālē pašreizējā līmenī. Pieprasījumā ir raksturota jaunā struktūra, saskaņā ar kuru [M] uzņēmums un tā Īrijas filiāle darbotos tā, it kā abas būtu atsevišķas juridiskas vienības grāmatvedības vajadzībām. Ienākums, ievērojot ražošanas maksu atbilstīgi nesaistītu pušu darījuma principam, tiktu sadalīts tādā veidā, ka Īrijas filiāle gūtu saimnieciskās darbības peļņu tādā pašā apmērā, kādā tā tiktu gūta, ja Īrijas filiāles ražošanas darbību veiktu [M] uzņēmuma meitasuzņēmums. [M] uzņēmuma galvenais birojs varētu saņemt IĪ licenci no grupas uzņēmuma (..), un Īrijas filiāle darbotos kā ražotājs pēc pasūtījuma. Kā ražotājs pēc pasūtījuma tas ražotu gatavās preces pēc galvenā biroja specifikācijas, izmantojot [M] uzņēmuma galvenajam birojam piederošus izejmateriālus. Īrijas filiāle neuzņemtos nekādus riskus saistībā ar tirgdarbību, R&D, kvalitātes kontroli, produktatbildību un krājumiem. Papildus ražošanai Īrijas filiāle varētu sniegt atbalstu tādās darbībās kā rēķinu izrakstīšana un iegūšana un ar uzglabāšanu un transportēšanu saistītās darbībās. Nolēmumā vienojās, ka atlīdzība par šīm darbībām ir 10 % uzcenojums Īrijas filiāles saimnieciskās darbības izmaksām.

(392)

2006. gada jūlija nolēmums – [F] uzņēmuma Īrijas filiāle: [F] uzņēmums ir nodokļu rezidents (..) un daudznacionālas uzņēmumu grupas (..) daļa. Ar nolēmumu tiek pagarināta 1997. gada vienošanās, saskaņā ar kuru 15 % [F] uzņēmuma peļņas tiek iedalīti Īrijas filiālei nodokļu vajadzībām. Šī kārtība ir jāpārskata 2025. gadā. Īrijas filiāle ir (..) globālais galvenais birojs; tās pienākumos ietilpst (..) stratēģiskā plānošana un iepirkumi un (..) koordinācija un pārraudzība, tostarp loģistika. [F] uzņēmuma valdē, kas atrodas (..) galvenajā birojā, ir iekļauta grupas centrālā vadība. Saskaņā ar [F] uzņēmuma nodokļu konsultanta teikto 1997. gada nolēmumā ir apstiprināts, ka IĪ pieder (..) galvenajam birojam, nevis Īrijas filiālei. Nolēmuma pieprasījumā sniegti [F] uzņēmuma nodarbinātības rādītāji un iepriekšējos 8 gados samaksātā nodokļa summa, bet nav sniegti nekādi uzņēmuma grāmatvedības dati vai finanšu prognozes.

(393)

2006. gada decembra nolēmums – [C1] uzņēmuma Īrijas filiāle: [C1] uzņēmums ir (..) uzņēmums, kas ir (..) daudznacionālās (..) grupas daļa. Filiāle ražo (..). Filiāle darbojas tādās jomās kā (..), ražošana, cilvēkresursi, sabiedriskās attiecības, finanses, iepirkumi utt. Nolēmuma pieprasījumā nav norādes uz to, ka Īrijas filiāle izmantotu IĪ, kas būtu iedalīts ārpus Īrijas. Nolēmumā ir dota piekrišana tam, ka filiāles ar nodokli apliekamā atlīdzība ir 18 % uzcenojums saimnieciskās darbības izmaksām Īrijā, “IĪ ienesīgums” ir 1,6 % apmērā no (..) uzņēmuma, kuram filiāle pieder, gada apgrozījuma, kas gūts no Īrijas filiāles ražotās produkcijas, un ir nodokļa atvieglojumi kapitālieguldījumiem attiecībā uz ražotni un ēkām.

(394)

2007. gada decembra nolēmu