18.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 272/61

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija. Stratēģijā uzmanība ir vērsta uz galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2015. gada 14. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, un 2010. gada 21. oktobrī tā pieņēma lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3). Kopā tās veido “integrētās pamatnostādnes”, ko dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2014. gada 8. jūlijā pieņēma Ieteikumu (4) par Itālijas 2014. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Itālijas atjaunināto stabilitātes programmu 2014. gadam. Komisija 2014. gada 28. novembrī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (5) sniedza atzinumu par Itālijas budžeta plāna projektu 2015. gadam.

(4)

Komisija 2014. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2015. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Komisija tajā pašā dienā, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā Itālija bija noteikta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(5)

Eiropadome 2014. gada 18. decembrī apstiprināja prioritātes, lai veicinātu investīcijas, pastiprinātu strukturālās reformas un īstenotu atbildīgu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju.

(6)

Komisija 2015. gada 26. februārī publicēja 2015. gada ziņojumu par Itāliju. Tajā novērtēja Itālijas panākto progresu attiecībā uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, kas pieņemti 2014. gada 8. jūlijā. Ziņojumā par valsti ietver arī padziļinātā pārskata rezultātus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisijas veiktā analīze liek tai secināt, ka Itālija saskaras ar makroekonomisko nelīdzsvarotību, kuras novēršanai būtu nepieciešama izlēmīga politikas rīcība un īpaša uzraudzība. Ir īpaši svarīgi censties novērst nemainīgi zemā darba ražīguma un vājās konkurētspējas galveno cēloni un panākt valsts parāda noturīgu samazināšanos. Ņemot vērā Itālijas ekonomikas mērogu, ir ļoti svarīgi rīkoties, lai samazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz valsts ekonomiku un visu ekonomisko un monetāro savienību.

(7)

Itālija 2015. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2015. gada valsts reformu programmu un 2015. gada stabilitātes programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

Uz Itāliju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un pārejas noteikums par parādu laikā no 2013. līdz 2015. gadam. Komisija 2015. gada 27. februārī publicēja ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, jo nebija paredzams, ka Itālija panāks pietiekošu progresu parāda noteikuma izpildē 2014.–2015. gadā. Analīzē tika secināts, ka būtu jāuzskata, ka parāda kritērijs tajā laikā ir ievērots.

(9)

Itālijas Konstitucionālā tiesa 2015. gada 30. aprīlī pēc pavasara ekonomikas prognozes iesniegšanas termiņa nolēma, ka indeksācijas pagaidu nepiemērošana lielajām pensijām laikā no 2012. līdz 2013. gadam ir pretrunā Konstitūcijai. 2015. gada 18. maijā valdība pieņēma dekrētlikumu, lai ņemtu vērā šo nolēmumu, un apstiprināja stabilitātes programmas fiskālos mērķus. Ņemot vērā šo informāciju, var uzskatīt, ka šajā posmā kopumā joprojām paliek spēkā secinājumi, kas minēti saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu sagatavotajā februāra ziņojumā. Šā nolēmuma tiešā ietekme uz budžetu būs atkarīga no tā, vai valdība to īstenos, kas vēl ir jāprecizē. Ņemot vērā šo jauno informāciju, ziņojuma publicēšana saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu varētu tikt uzskatīta par pamatotu vēlākā posmā. Kamēr trūkst šā jaunā elementa un tiek gaidīts turpmāks skaidrojums, var uzskatīt, ka šajā posmā kopumā joprojām paliek spēkā februāra ziņojumā minētie secinājumi.

(10)

Itālija savā 2015. gada stabilitātes programmā ir lūgusi atļaut īslaicīgu novirzi par 0,4 % no IKP no nepieciešamās korekcijas vidēja termiņa mērķa sasniegšanai 2016. gadā, lai ņemtu vērā būtiskas strukturālās reformas, kas labvēlīgi ietekmēs publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Sīkāk par to, kas ir pamatā šīm reformām, minēts Itālijas 2015. gada valsts reformu programmā. Programmā ierosināto to reformu jomas, kuras ietekmēs publisko finanšu stabilitāti, ir šādas: i) valsts pārvalde un vienkāršošana, ii) preču un pakalpojumu tirgi, iii) darba tirgus, iv) civiltiesības, v) izglītība, vi) nodokļu pārbīde un vii) izdevumu pārskatīšana kā finansēšanas pasākums. Saskaņā ar iestāžu novērtējumu šo reformu ietekme uz reālo IKP līdz 2020. gadam būs 1,8 procentu punkti, un tas varētu būt ticams. Ja reformas īstenos pilnībā un paredzētajā laikā, tās labvēlīgi ietekmēs publisko finanšu stabilitāti. Ar nosacījumu, ka valdība 2015. gadā veiks vajadzīgos pasākumus, lai pienācīgi kompensētu iepriekš minētā Konstitucionālās tiesas nolēmuma pastāvīgo ietekmi, nodrošinot, ka: i) uz Itāliju joprojām attieksies Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, ii) tiks saglabāta atbilstoša drošības rezerve attiecībā uz Līgumā noteikto atsauces vērtību un iii) vidējā termiņa mērķis tiks sasniegts stabilitātes programmas četru gadu laikā, var uzskatīt, ka Itālijai pašlaik var atļaut prasīto īslaicīgo novirzi 2016. gadā, ja tā pienācīgi īstenos solītās reformas, ko uzraudzīs Eiropas pusgada ietvaros.

(11)

2015. gada stabilitātes programmā paredzēts 2015. gadā pakāpeniski samazināt pamata deficītu līdz 2,6 % no IKP, bet 2016. gadā – līdz pat 1,8 % no IKP. Valdība 2015. gada stabilitātes programmā plāno līdz 2017. gadam sasniegt vidējā termiņa mērķi – līdzsvarotu budžeta stāvokli strukturālā izteiksmē. Tomēr pārrēķinātā strukturālā bilance (6) sasniegs vidējā termiņa mērķi 2018. gadā. Vidējā termiņa mērķa sasniegšana līdz 2017. gadam šķiet piemērota, ņemot vērā strukturālo reformu klauzulas piemērošanu un 2015. gada stabilitātes programmā paredzētās saistības.

(12)

Tiek prognozēts, ka valsts parāda attiecība pret IKP 2015. gadā pieaugs līdz 132,5 %, bet 2019. gadā pakāpeniski samazināsies līdz 120,0 %. Budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Valdībai vēl ir jāprecizē papildu izdevumu samazinājumi, kas tai ļaus izvairīties no tiesību aktos paredzētās PVN palielināšanas 2016. gadā.

(13)

Itālijai 2015. gadā būtu jāuzlabo strukturālā bilance par 0,25 % no IKP. Pamatojoties uz Komisijas 2015. gada pavasara prognozi, prognozētās strukturālās korekcijas, lai sasniegtu vidējā termiņa mērķi 0,3 % apmērā no IKP 2015. gadā, atbilst Itālijas saistībām Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas ietvaros. Itālijai 2016. gadā būtu jāuzlabo strukturālā bilance par vismaz 0,1 % no IKP, ņemot vērā atļauto novirzi, pamatojoties uz strukturālo reformu klauzulu. Tomēr, pieņemot, ka nebūs turpmāku politikas izmaiņu, Komisijas prognoze norāda uz pasliktināšanos (0,2 % no IKP), kas rada risku, ka būs neliela novirze. Tāpēc būs nepieciešami papildu pasākumi. Pamatojoties uz stabilitātes programmas izvērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2015. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka ir risks, ka Itālija nevarēs nodrošināt atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

(14)

Neskatoties uz gaidāmo ieguldījumu parāda samazināšanas centienos, kas Itālijai ir galvenais uzdevums, Itālijas iestāžu ierosinātās vērienīgās privatizācijas programmas īstenošana 2014. gadā ir notikusi ar zināmu kavēšanos. Tā rezultātā ieņēmumi no privatizācijas 2014. gadā bija 0,2 % no IKP, nesasniedzot mērķi – 0,7 % no IKP gadā.

(15)

Itālija pagājušajā gadā ir veikusi būtiskus pasākumus, lai atvieglotu darbaspēka nodokļu slogu, tomēr šis rādītājs joprojām ir augsts. Nodokļu izdevumu skaits un apjoms (īpaši attiecībā uz samazinātām PVN likmēm) joprojām ir pārāk liels. Īpašuma nodokļu jomā panākts tikai neliels progress kadastrālās reformas īstenošanā, kuras ietvaros ir īpaši nepieciešams pārskatīt novecojušas kadastrālās vērtības. Turklāt joprojām nav pārskatīti vides nodokļi un nav atceltas videi kaitīgas subsīdijas. Itālija ir izveidojusi Vides nodokļu komiteju. Šīs dažādās dimensijas ir ietvertas nodokļu reformu reglamentējošajā likumā, tomēr to īstenošana ir aizkavējusies, jo nav likumdošanas rīkojumu. Neskatoties uz to, ka kaut kas šajā jomā ir darīts, Itālijas nodokļu sistēmas efektivitāti mazina arī nemainīgi zemais nodokļu saistību izpildes līmenis, kas izmaksā dārgi, un krāpšanas nodokļu jomā lielais īpatsvars (saskaņā ar valdības aprēķiniem EUR 91 miljards gadā vai 5,6 % no IKP). Valdība ir ierosinājusi pasākumus nodokļu deklarāciju precizitātes nodrošināšanai, un tagad ir jāpanāk, lai tie pilnībā darbotos.

(16)

Ir īstenoti tikai ierobežoti pasākumi ar mērķi ilgtermiņā uzlabot publiskā sektora izdevumu efektivitāti un kvalitāti visos valdības līmeņos. Tiesību aktos noteiktie budžeta ietaupījumi, arī reģionālā un vietējā līmenī, ir mazāki, nekā bija paredzēts 2014. gada valsts reformu programmā. Tas, ka izdevumu pārskatīšana vēl nav iekļauta budžeta procedūrā, apgrūtina šo pasākumu īstenošanas vispārējo efektivitāti ilgtermiņā. Nopietnas nepilnības joprojām ietekmē ES finansējuma pārvaldību, īpaši dienvidu reģionos. Tiek izstrādāts valsts stratēģiskais plāns ostu un loģistikas jomā, taču ir veikti tikai daļēji pasākumi, lai uzlabotu ostu pārvaldību un savienojumus ar to aizzonām.

(17)

Itālijas valsts pārvaldei joprojām ir raksturīgs būtisks efektivitātes trūkums, kas rada slogu uzņēmējdarbības videi un mazina valsts spēju efektīvi īstenot reformas. Ir un joprojām tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu institucionālo regulējumu un valsts pārvaldes vispārējo kvalitāti. Ir paredzams, ka līdz 2015. gada beigām tiks sākta vērienīga Konstitūcijas reforma, kuras mērķis ir skaidri noteikt pienākumu sadali starp dažādiem valdības līmeņiem. Vēl nav apstiprināta visaptveroša valsts pārvaldes reforma, lai risinātu problēmas, tostarp saistībā ar personāla mainību, mobilitāti un atalgojumu. Lai gan ir veikti vairāki pasākumi ar mērķi veicināt pārredzamību un nodrošināt Itālijas korupcijas apkarošanas iestādes pilnvaras, vēl joprojām nav notikusi noilguma termiņu pārskatīšana, ko arī citas starptautiskās organizācijas uzskata par pamatelementu cīņai pret korupciju Itālijā. Pēdējos gados ir veikti nozīmīgi pasākumi, lai uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti, veicot kompetenču pārdali starp tiesu instancēm un izveidojot specializētas tiesas, un samazinātu izskatāmo lietu daudzumu, veicinot strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā. Tiesvedības ilgums joprojām ir nopietna problēma, un ir vēl jāpagaida, līdz sāktajām reformām būs rezultāti.

(18)

Kopš 2008. gada beigām Itālijas banku sektorā ir krasi palielinājies ieņēmumus nenesošo aizdevumu īpatsvars, galvenokārt saistībā ar banku riska darījumiem ar uzņēmumiem. Līdz šim samazinātas vērtības aktīvu atsavināšanas temps ir bijis pārāk lēns, un to atsavināšana joprojām ir ierobežota. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka Itālijā nav attīstīts problemātisko privāto parādsaistību tirgus. Nesen ir pieņemti tiesību akti, ar kuriem novērsti trūkumi lielāko kooperatīvo banku (banche popolari) korporatīvajā pārvaldībā, un 2015. gada aprīlī tika panākta nodibinājumu un Itālijas iestāžu vienošanās, kuras mērķis bija, cita starpā, samazināt nodibinājumu ietekmi banku pārvaldībā. Mazās kooperatīvās bankas (banche di credito cooperative) patlaban gatavo nesaistošu pārvaldības reformu, kas pēc tam tiks īstenota ar likumu. Ir nepieciešams turpināt Itālijas banku nozares pārstrukturēšanu un konsolidāciju, lai uzlabotu finanšu starpniecības efektivitāti un atbalstītu ekonomikas atveseļošanos.

(19)

2014. gada decembrī tika pieņemts plaša spektra darba tirgus reformu reglamentējošs likums, kurā saglabāts iepriekšējo reformu virziens. Tas paredz izmaiņas nodarbinātības aizsardzības tiesību aktos, bezdarbnieku pabalstu sistēmā, aktīvā un pasīvā darba tirgus politikas pārvaldībā un darbībā un līdzsvarā starp ģimenes un darba dzīvi. Šā likuma efektīva īstenošana būs ļoti atkarīga no tā, vai tiks pieņemti nepieciešamie likumdošanas īstenošanas rīkojumi. Tie attiecas uz algu piemaksas shēmu izmantošanu, līgumisko attiecību pārskatīšanu, darba un privātās dzīves līdzsvaru un aktīvas darba tirgus politikas stiprināšanu. Otrā līmeņa pārrunas par līgumiem, ar kuru palīdzību varētu labāk saskaņot algas ar ražīgumu un veicināt inovatīvu risinājumu ieviešanu uzņēmumos, joprojām attiecas tikai uz dažiem uzņēmumiem. 2014. gada janvāra līgums, ar ko novērtē arodbiedrību pārstāvību ražošanas nozarē, varētu veicināt otrā līmeņa pārrunas par līgumiem, taču tas vēl nav spēkā. Sieviešu līdzdalība darba tirgū palielinās, tomēr tās rādītājs vēl joprojām ir viens no viszemākajiem Savienībā. Turklāt jauniešu bezdarba līmenis 2014. gada trešajā ceturksnī ir sasniedzis gandrīz 43 %, un to jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri nav iesaistīti nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā, ir vislielākais visā Savienībā. Daži cēloņi ir meklējami izglītības sistēmā, kurai joprojām ir raksturīgs tas, ka skolu darbības rādītāji ir zemāki par ES vidējo rādītāju un mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājs ir salīdzinoši augsts. Tikai 54,6 % no cilvēkiem vecumā 15-34 gadiem, kuri ieguvuši pirmā un otrā posma terciāro izglītību, trīs iepriekšējo gadu laikā bijuši nodarbināti, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju – 78,6 %. Itālijā ir bijis viens no vislielākajiem nabadzības un sociālās atstumtības līmeņa palielinājumiem Savienībā, kas īpaši ietekmē bērnus. Sociālās palīdzības shēmas joprojām ir sadrumstalotas un nespēj efektīvi risināt šo problēmu, un tas rada būtisku izmaksu neefektivitāti.

(20)

Vairāki konkurences ierobežojumi joprojām kavē pareizu preču un pakalpojumu tirgu darbību. Parlaments izskata likumu, ar ko novērsīs dažus šķēršļus vairākās nozarēs. Būtiski šķēršļi joprojām pastāv dažās nozarēs, uz kurām attiecas šis likums (juridiskie pakalpojumi un aptiekas), kā arī citās nozarēs, tostarp, vietējo sabiedrisko pakalpojumu, lidostu un ostu, banku pakalpojumu un veselības aprūpes nozarē. Joprojām ir būtiskas nepilnības publiskā iepirkuma jomā, neskatoties uz to, ka tiek plašāk izmantots centralizēts iepirkums. Vietējie sabiedriskie pakalpojumi, kuri skaidri apliecina neefektivitāti, joprojām ir pasargāti no konkurences, un tas nelabvēlīgi ietekmē arī publiskās finanses. Atklāta konkursa procedūra tiek izmantota nelielai daļai līgumu, kuru slēgšanas tiesības piešķir publiskajā iepirkumā, tomēr lielākajā daļā gadījumu tiek izmantota iekšēja līguma slēgšanas tiesību piešķiršana vai līdzīgas procedūras.

(21)

Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija ir veikusi Itālijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un to publicējusi 2015. gada ziņojumā par šo valsti. Komisija ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, un pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Itālijai adresētajiem ieteikumiem. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Itālijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 6. ieteikumā.

(22)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (7) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(23)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti turpmāk izklāstītajā 1. līdz 6. ieteikumā.

(24)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz minēto analīzi, Padome ir izdevusi konkrētus ieteikumus dalībvalstīm, kuru valūta ir euro (8). Itālijai kā valstij, kuras valūta ir euro, būtu arī jānodrošina pilnīga un laicīga minēto ieteikumu īstenošana,

1.

Panākt fiskālo korekciju vismaz 0,25 % apmērā no IKP, kas vērsta uz vidējā termiņa budžeta mērķi 2015. gadā, un 0,1 % apmērā no IKP 2016. gadā, veicot nepieciešamos strukturālos pasākumus 2015. un 2016. gadā, ņemot vērā atļauto novirzi attiecībā uz galveno strukturālo reformu īstenošanu. Nodrošināt, ka izdevumu pārskatīšana ir daļa no budžeta procedūras. Ātri un pamatīgi īstenot privatizācijas programmu un izmantot neplānoto papildu peļņu, lai panāktu vēl lielāku progresu vispārējās valdības parāda līmeņa attiecīgā samazināšanā. Līdz 2015. gada septembrim īstenot nodokļu reformu reglamentējošo likumu, īpaši pārskatīt nodokļu izdevumus un kadastrālās vērtības, un pasākumus, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi.

2.

Pieņemt plānoto valsts stratēģisko plānu ostu un loģistikas jomā, īpaši, lai palīdzētu veicināt intermodālos pārvadājumus, nodrošinot labākus savienojumus. Nodrošināt Teritoriālās kohēzijas aģentūras pilnīgu darbību, lai ievērojami uzlabotu ES finansējuma pārvaldību.

3.

Pieņemt un īstenot vēl nepieņemtos tiesību aktus, kuru mērķis ir uzlabot institucionālo regulējumu un modernizēt valsts pārvaldi. Līdz 2015. gada vidum pārskatīt noilguma termiņus. Nodrošināt, lai reformas, kas pieņemtas ar mērķi uzlabot efektivitāti civiltiesību jomā, palīdzētu samazināt tiesvedības ilgumu.

4.

Līdz 2015. gada beigām ieviest saistošus pasākumus, lai novērstu atlikušos trūkumus banku korporatīvajā pārvaldībā, īstenot nodibinājumu reformu, par kuru ir panākta vienošanās, un veikt pasākumus, lai paātrinātu ieņēmumus nenesošo aizdevumu visaptverošu samazināšanu.

5.

Pieņemt likumdošanas īstenošanas rīkojumus par algu piemaksas shēmu izstrādi un izmantošanu, līgumisko attiecību pārskatīšanu, darba un privātās dzīves līdzsvaru un aktīvas darba tirgus politikas stiprināšanu. Veicināt efektīvu regulējumu otrā līmeņa pārrunām par līgumiem, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts praksi. Jauniešu bezdarba problēmas risināšanas ietvaros pieņemt un īstenot plānoto skolu reformu un paplašināt profesionālas ievirzes augstāko izglītību.

6.

Īstenot vienkāršošanas programmu 2015.–2017. gadam, lai mazinātu administratīvo un regulatīvo slogu. Pieņemt konkurenci veicinošus pasākumus visās nozarēs, uz kurām attiecas Konkurences likums, un izlēmīgi rīkoties, lai novērstu atlikušos šķēršļus. Nodrošināt, lai vēlākais līdz 2015. gada beigām tiktu laboti vietējo sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kuri neatbilst prasībām par iekšēju līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.