21.8.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 225/1

(1)

Vācija 2009. gada 30. aprīlī ziņoja Komisijai par valsts atbalsta pasākumiem HSH Nordbank AG (turpmāk “HSH”) garantijas formā, kas ietvēra EUR 10 miljardus lielu otrās kārtas daļu (turpmāk “garantiju režīms”) un kapitāla ieguldījumu EUR 3 miljardu apmērā (turpmāk “rekapitalizācija”). Pasākumus netieši piemērojuši HSH valsts sektora īpašnieki, konkrēti Brīvā un Hanzas pilsēta Hamburga un Šlēsvigas–Holšteinas federālā zeme (turpmāk atsevišķi minēti kā “Hamburga” un “Šlēsviga–Holšteina” vai kopā kā “valsts sektora īpašnieki”).

(2)

Ar 2009. gada 29. maija lēmumu lietā N 264/09 (2) (turpmāk “Glābšanas lēmums”) Komisija atļāva HSH veikt rekapitalizāciju un piešķirt garantiju režīmu uz sešiem mēnešiem, jo glābšanas pasākumi bija atbilstīgi iekšējam tirgum saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu (3). Lēmumā Komisija pieprasīja Vācijas iestādēm trīs mēnešu laikā iesniegt pārstrukturēšanas plānu.

(3)

Vācija nosūtīja Komisijai pārstrukturēšanas plānu 2009. gada 1. septembrī.

(4)

Komisija 2009. gada 22. oktobrī pieņēma Lēmumu uzsākt procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu attiecībā uz HSH garantiju režīmu un novērtējumu saistībā ar rekapitalizāciju (turpmāk “Lēmums uzsākt procedūru”) (4).

(5)

Lēmums uzsākt procedūru 2009. gada 21. novembrī tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5), un ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savus apsvērumus divu nedēļu laikā no lēmuma publicēšanas dienas.

(6)

Komisija 2009. gada 30. novembrī un 11. decembrī saņēma apsvērumus no “Sparkassen- und Giroverband für Schleswig-Holstein” un no “Schleswig-Holsteinische Sparkassen-Vermögensverwaltungs- und Beteiligungs” GmbH & Co. KG (turpmāk atsevišķi attiecīgi “SGVSH” un “SVB” vai abas kopā “krājbanku asociācijas”.

(7)

“J.C. Flowers & Co. LLC” konsultētā ieguldītāju grupa (turpmāk “Flowers”) 2009. gada 3. decembrī pieprasīja pagarināt termiņu iesniegt apsvērumus, un Komisija 2009. gada 7. decembrī piešķīra šādu atļauju. Komisija 2009. gada 17. decembrī saņēma “Flowers” apsvērumus.

(8)

Vācija 2009. gada 1. decembrī pieprasīja termiņa pagarinājumu apsvērumu iesniegšanai, ko Komisija tai piešķīra 2009. gada 7. decembrī. Arī HSH2009. gada 7. decembrī pieprasīja termiņa pagarinājumu apsvērumu iesniegšanai, ko Komisija piešķīra 2009. gada 17. decembrī. Vācija 2009. gada 17. decembrī nosūtīja valsts sektora īpašnieku un HSH kopējos apsvērumus par Lēmumu uzsākt procedūru.

(9)

“Flowers”, krājbanku asociācijas, Vācijas iestādes un Komisija 2009. gada 2. decembrī tikās sanāksmē.

(10)

Komisija 2009. gada 21. decembrī nosūtīja Vācijai ieinteresēto personu iesniegto apsvērumu nekonfidenciālās versijas un lūdza Vācijai viena mēneša laikā iesniegt savus komentārus.

(11)

Vācija 2010. gada 18. janvārī nosūtīja valsts sektora īpašnieku atbildi uz “Flowers” un krājbanku asociāciju apsvērumiem.

(12)

Garantiju režīma un jo īpaši aktīvu portfeļa novērtējumu, kura risku sedza garantija (“garantēts portfelis”), Vācijas iestādes un Komisija no 2009. gada septembra līdz 2010. gada februārim apsprieda vairākās sanāksmēs, telekonferencēs un izmantojot citus informācijas apmaiņas veidus. Vācijas iestādes turklāt iesniedza papildu informāciju 2009. gada 6., 20., 21., 22., 23. un 29. oktobrī, 11., 12., 16. un 27. novembrī un 17. decembrī, 2010. gada 26. un 27. janvārī un 19. februārī.

(13)

Vācijas iestādes un Komisijas dienesti apsprieda pārstrukturēšanas plānu, garantiju režīmu un rekapitalizāciju, kā arī garantētā portfeļa novērtējumu vairākās sanāksmēs, telekonferencēs un izmantojot citus informācijas apmaiņas veidus no 2009. gada oktobra līdz 2011. gada jūnijam, tostarp 2009. gada 5., 21. un 27. oktobrī, 4., 12., 13., 18., 27. un 30. novembrī, 7., 9., 14. un 15. decembrī, 2010. gada 14. un 19. janvārī, 21. aprīlī, 5., 12., 20., 26., 28. un 31. maijā, 15. jūnijā, 13., 16., 22. un 23. jūlijā, 30. septembrī, 22. novembrī, 9. un 22. decembrī, 2011. gada 23. un 28. februārī, 18. martā, 1. un 8. aprīlī, 25. maijā un 7., 16. un 29. jūnijā. Galīgā pārstrukturēšanas plāna versija tika iesniegta 2011. gada 11. jūlijā.

(14)

Vācija 2011. gada 5. septembrī iesniedza saistību sarakstu, kas ir pievienots šā lēmuma I pielikumā.

(15)

HSH grupa ir piektā lielākā Vācijas federālās zemes banka (Landesbank), kuras vadības biroji atrodas Hamburgā un Ķīlē. Tā ir akciju sabiedrība (Aktiengesellschaft), kas izveidota 2003. gada 2. jūnijā, apvienojoties Hamburgas federālās zemes bankai un Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes bankai. “Flowers” (6) 2006. gada oktobrī nopirka 24,1 % HSH akciju (26,6 % balsstiesību) no WestLB ar mērķi 2008. gadā uzsākt HSH akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

(16)

HSH kopējā bilance 2008. gada 31. decembrī bija EUR 208 miljardi un riska svērtie aktīvi (RWA) – EUR 112 miljardi.

(17)

Pēc Komisijas 2009. gada 29. maija Glābšanas lēmumā noteikto pasākumu ieviešanas HSH partnerattiecību struktūra bija šāda: Hamburga 10,89 %; Šlēsviga–Holšteina 10,42 %; “SH Finanzfonds AöR” – publisko tiesību iestāde, ko izveidojušas un vienādās daļās pārvalda Hamburga un Šlēsviga–Holšteina – 64,18 %; SGVSH 4,73 %; SVB 0,58 % un “Flowers” 9,19 % (7).

(18)

HSH ir komercbanka, tās galvenais reģions ir Ziemeļvācija, bet galvenā darbības joma – finanšu pakalpojumi un banku pakalpojumi privātpersonām. Bankas finanšu darbības ir koncentrētas uz kuģniecības, korporatīvo banku pakalpojumu, transporta, nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas projektiem. HSH ir pasaulē lielākā kuģniecības finansētāja, un tai ir ievērojama tirgus daļa aviācijas finansēšanā (daļa no tās transporta uzņēmējdarbības vienības). HSH 2008. gada decembrī bija pārstāvēta 21 lielākajā finanšu centrā Eiropā, Āzijā un Amerikā.

(19)

HSH ir viena no Vācijas valsts bankām, kas līdz 2005. gada 18. jūlijam saņēma neierobežotās valsts garantijas Anstaltslast un Gewährträgerhaftung  (8).

(20)

20. gadsimta 90. gadu sākumā tika veikta aktīvu un kapitāla pārvešana EUR 523 miljonu apmērā par labu HSH priekšgājējām iestādēm – Hamburgas federālās zemes bankai un Šlēsvigas–Holšteinas federālās zemes bankai. Komisija 2004. gada 20. oktobrī nolēma, ka šie pārvedumi ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un tie ir jāatgūst (9). HSH bija jāatmaksā tās valsts sektora īpašniekiem kopā EUR 756 miljoni, ieskaitot procentus. Tā veica šos maksājumus ar divām iemaksām – 2004. gada 31. decembrī un 2005. gada 3. janvārī.

(21)

Lai kompensētu kapitāla aizplūdi, akcionāri 2005. gada 20. jūlijā palielināja HSH kapitālu par EUR 556 miljoniem (10). Kapitāla palielināšana tika veikta no pašu līdzekļiem un tā sauktajiem daļējiem maksājumiem. Izmantojot šādu mehānismu, īpašumtiesību struktūra mainījās tikai nedaudz. Komisija 2005. gada 6. septembrī nolēma, ka kapitāla palielināšana atbilda tirgus ieguldītāju principam, un tādējādi tas nebija valsts atbalsts (11).

(22)

HSH akcionāri 2008. gada jūlija vidū nolēma palielināt tās pamatkapitālu ar mērķi finansēt bankas izaugsmi. Kapitāla pasākumu apjoms bija gandrīz EUR 2 miljardi, un aptuveni EUR 1,26 miljardi no šā apjoma bija jauni līdzekļi.

(23)

Pirmo kapitāla pasākumu daļu veidoja visu valsts sektora īpašnieku uzņēmuma daļu bez balsstiesībām (stille Beteiligungen) EUR 685 miljonu apmērā (12) un priekšrocību akciju EUR 57 miljonu apmērā pārvēršana parastās akcijās. Šīs pārvēršanas laikā “Flowers” parakstīja skaidras naudas pašu kapitāla emisiju, lai novērstu savu akciju daļu pavājināšanos (13). Tā rezultātā HSH saņēma papildus aptuveni EUR 300 miljonus.

(24)

Otrajā kapitāla pasākumu daļā īpašnieki veica jaunu konvertējamā kapitāla bez balsstiesībām ieguldījumu EUR 962 miljonu apmērā. Valsts un privāto akcionāru uzņēmuma daļas bez balsstiesībām bija atbilstošas to akciju daļu apjomam (valsts akcijas – EUR 660 miljoni, privātās akcijas – EUR 240 miljoni). Papildu EUR 62 miljonus pārņēma privātie akcionāri. Ar 2010. gada 31. decembri šīs uzņēmuma daļas bez balsstiesībām tika pārvērstas parastās akcijās.

(25)

Vācija informēja Komisiju par 22.–24. punktā minētajiem kapitāla pasākumiem. Komisija uzskatīja, ka valsts sektora akcionāru ieguldījumi atbilda tirgus ekonomikas ieguldītāju principam, jo privātajiem ieguldītājiem bija ievērojama daļa darījumā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija valsts sektora akcionāriem. Komisija 2008. gada 1. augustā informēja Vāciju, ka tā necels iebildumus.

(26)

No 1999. gada līdz 2009. gadam HSH reģistrēja zaudējumus par kopējo summu EUR 1,85 miljardi un izmaksāja saviem valsts sektora īpašniekiem dividendes par kopējo summu EUR 354 miljoni. Tajā pašā laikposmā valsts sektora īpašnieki rekapitalizēja HSH ar EUR [4-5] (14) miljardiem jauna kapitāla un EUR 166 miljardiem garantēto saistību.

1.   tabula

HSH ziņojums par finanšu darījumiem valsts sektora īpašniekiem 1999.–2009. gadā  (15)

(27)

Iepriekš visas trīs lielākās reitingu aģentūras piešķīruša HSH AA līmeni (17). Ilgtermiņa reitings bija balstīts uz HSH valsts sektora īpašnieku sniegtajām neierobežotajām valsts garantijām. Valsts sektora īpašnieku atbalsta sniegšana paliek nozīmīgs faktors HSH kredītreitingā, kas ietver reitinga paaugstināšanu (18) par 7 “Fitch” pakāpēm. “Moody’s” piešķīra kopā 7 pakāpju paaugstinājumu, no kuriem viena pakāpe ir par valsts sektora īpašnieku sniegto atbalstu (reģionālais atbalsts).

(28)

C atsevišķais reitings (“Moody’s”– “bankas finansiālās stabilitātes reitings” jeb “BFSR”) (19) atspoguļoja reitingu aģentūru viedokli, ka HSH bija pietiekami finansiāli spēcīga ar ierobežotu, bet novērtējamu uzņēmējdarbības modeli. Saskaņā ar “Moody’s”BFSR metodi bankām ar C reitingu ir pieņemams finanšu pamats paredzamā un stabilā darbības vidē vai labs finanšu pamats mazāk paredzamā un stabilā darbības vidē.

(29)

“Fitch” no 2004. gada jūlija sāka piešķirt A reitingu HSH obligācijām bez garantijas, saglabājot atsevišķo reitingu C līmenī. “Moody’s” un “S&P” piešķīra A reitingu obligācijām bez garantijas 2005. gada jūlijā. Līdz krīzes sākumam 2008. gadā HSH reitingi saglabājās stabili.

(30)

Kopš 2008. gada oktobra HSH reitingos var novērot divas tendences. Pirmā tendence parādījās 2008. gada oktobrī, kad “Fitch” un “Moody’s” pazemināja HSH atsevišķos reitingus uz zemāko D līmeni un augstāko E līmeni (“Moody’s” zemākais iespējamais BFSR reitinga līmenis ir E) (20). Aģentūras minēja šādus pazemināšanas iemeslus: a) ievērojamu risku, ko rada HSH cikliskais aktīvu pamats un jo īpaši kuģniecības aktīvi; b) HSH ierobežoto piekļuvi kapitālam, lai arī uzņēmējdarbība ir saistīta ar lieliem kapitāla aizdevumiem; c) HSH vājo un zemo ienesīgumu salīdzinājumā ar līmeni pirms krīzes, ko izraisa mazāki aktīvu ieņēmumi, nosacīti augstāki riska līmeņi ar aktīviem nodrošinātajās finansēs un ievērojami pieaugušās finansēšanas izmaksas salīdzinājumā ar situāciju pirms krīzes. Turklāt aģentūras pauda lielas bažas par HSH uzņēmējdarbības profilu. Tā kā HSH nav ievērojamas tiešas saskares ar privātiem klientiem, banka turpinās būt atkarīga no lielo klientu tirgiem, kuros tai būs grūtības nodrošināt finansējumu. Stingrāku regulējuma prasību ievērošana attiecībā uz kapitalizāciju, likviditātes rezervēm un finansējuma neatbilstību ir īpašs izaicinājums tādām lielo klientu bankām kā HSH.

(31)

Otrā tendence sākās 2009. gada maijā, kad “S&P” pazemināja HSH kredītreitingu uz BBB + un attiecīgi 2010. gada maijā un jūlijā “Moody’s” un “Fitch” pazemināja HSH reitingu uz A3/A-. Kā pamatojumu šim pazeminājumam reitingu aģentūras minēja valsts sektora īpašnieku ierobežotu turpmāko atbalstu šādu iemeslu dēļ: a) ES valsts atbalsta noteikumi; b) valsts sektora īpašnieku budžeta ierobežojumi. Iepriekšējo atbalsta pasākumu apjoms bija liels apgrūtinājums valsts sektora īpašnieku finansēm, tāpēc tie ir mazāk ieinteresēti sniegt turpmāku atbalstu. Būtisks aspekts, novērtējot valsts sektora īpašnieku turpmāku gatavību veikt atbalsta pasākumus, bija lielais parādsaistību apjoms HSH bilancē, kas tika emitētas saskaņā ar “grandfathering” klauzulu (21).

(32)

Jau 2007. gadā finanšu krīzes ietekme radīja EUR 1,3 miljardu lielus zaudējumus HSH USD 30 miljardu lielajā strukturētajā kredītportfelī (CIP) (22). Krīzes nelabvēlīgā ietekme uz reālo ekonomiku negatīvi ietekmēja tradicionālo aizdevumu portfeli un ievērojami ietekmēja HSH izsniegto kredītu kvalitāti kuģniecības, transporta, nekustamo īpašumu un atjaunojamās enerģijas projektu finansējumam. Papildu zaudējumi EUR 1,6 miljardu sakarā ar CIP vērtības pazemināšanu un riska nodrošinājums EUR 1,9 miljardu apmērā aizdevumu portfelim bija būtiski faktori, kuru dēļ bija negatīvs darbības rezultāts – EUR 3,2 miljardi 2008. gadā.

(33)

“Lehman Brothers” bankrots 2008. gada septembrī arī palielināja HSH refinansēšanas grūtības, tāpēc tā iesniedza “Sonderfonds Finanzmarktstabilisierung” (Vācijas fonds finanšu tirgu stabilizēšanai, turpmāk “SoFFin”) pieprasījumu piešķirt tai likviditātes garantijas EUR 30 miljardu apjomā.

(34)

“Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht” (Vācijas Finanšu uzraudzības iestāde, turpmāk “BaFin”) 2009. gada 29. aprīlī informēja HSH, ka, ņemot vērā reālo situāciju, “BaFin” uzskata, ka HSH ir grūtības ievērot pamatkapitāla prasības. “BaFin” paziņoja, ka tas iesniegs prasību par bankrotu saskaņā ar Vācijas Banku likuma 47. punktu, ja HSH īpašnieki nepastiprinās bankas pamatkapitālu.

(35)

“S&P”2009. gada 6. maijā pazemināja HSH kredītreitingu par divām pakāpēm no A uz BBB + ar negatīvu prognozi.

(36)

HSH 2009. gada maijā un jūnijā saņēma divu veidu atbalstu no Šlēsvigas–Holšteinas un Hamburgas: rekapitalizāciju EUR 3 miljardu apmērā un otrās kārtas zaudējumu garantiju pasākumu (“garantiju režīms”) EUR 10 miljardu apmērā. Turklāt HSH saņēma atbalstu no “SoFFin” likviditātes garantiju formā, kas kopā sasniedza EUR 17 miljardus (turpmāk “likviditātes garantijas”).

(37)

Rekapitalizāciju veidoja skaidras naudas iepludināšana EUR 3 miljardu apmērā no 1. līmeņa kapitāla apmaiņā pret parastajām akcijām ar balsstiesībām. Akcijas emitēja HSH, un tās visas iegādājās “HSH Finanzfonds AöR”. Tā ir publisko tiesību iestāde, ko izveidojušas un vienādās daļās pārvalda Hamburga un Šlēsviga-Holšteina.

(38)

“HSH Finanzfonds AöR” ieguva rekapitalizācijai nepieciešamos finanšu līdzekļus, emitējot obligācijas kapitāla tirgos. Tā saistības attiecībā uz obligāciju emisiju vienādā mērā garantē Hamburga un Šlēsviga-Holšteina kā daļēji debitori un izmantojot garantijas obligāciju turētājiem. “HSH Finanzfonds AöR” emitētās obligācijas vajadzīgas tikai HSH rekapitalizācijas finansēšanai. “HSH Finanzfonds AöR” darbojas tikai kā Hamburgas un Šlēsvigas–Holšteinas instruments, un tā vienīgais darbības mērķis ir nodrošināt rekapitalizāciju un garantiju režīmu.

(39)

Jauno akciju emisijas cenas pamatā bija HSH novērtējums, ko veica “PricewaterhouseCoopers” (“PwC”), un tās vērtība tika noteikta no EUR [> 2] miljardiem līdz EUR [< 3] miljardiem (EUR [> 19] līdz EUR [< 28] par vienu akciju). Vidējā HSH vērtība, balstoties uz šo novērtējumu, ir EUR [2–3] miljardi (EUR [19–28] par vienu akciju). Novērtējums tika veikts pirms HSH reitinga pazemināšanas 2009. gada 6. maijā. Reitinga pazemināšanas ietekme uz HSH vērtību novērtējumā netika ņemta vērā, bet tā tika ņemta vērā cenu apspriedē. Novērtējums balstījās uz pieņēmumu, ka 2013. gadā tiks atjaunots iepriekšējais A reitings.

(40)

Par jauniepludināto kapitālu EUR 3 miljardu apmērā Hamburga un Šlēsviga–Holšteina plānoja sasniegt 10 % lielu atlīdzību gadā (EUR 300 miljoni gadā). Tā kā HSH uzņēmējdarbības plānā nebija paredzēta pietiekama peļņa 2009.–2012. gadā, lai samaksātu 10 % dividenžu par visām parastajām akcijām, jauno parasto akciju emisijas cena tika samazināta par 10 % dividenžu maksājumu, kas netika izmaksāts 2009.–2012. gadā. Pašreizējā vērtība 10 % dividenžu maksājumam par 2009.–2012. gadu ir EUR [650–800] miljoni (EUR [3–6] par akciju). Jauno akciju cena tika noteikta EUR 19 par akciju (EUR [19–28] mīnus EUR [3–6]). “HSH Finanzfonds AöR” iegādājās 157 894 737 jaunās parastās akcijas.

(41)

Krājbanku asociācijas un Flowers nepiedalījās rekapitalizācijā. Tādējādi pēc rekapitalizācijas to akciju daļas no 13,20 %, 1,62 % un 25,67 % samazinājās attiecīgi uz 4,73 %, 0,58 % un 9,19 %, bet Hamburgas un Šlēsvigas–Holšteinas kopējā tiešā un netiešā akciju daļa (kopā ar “HSH Finanzfonds AöR” piederošajām akcijām) palielinājās no 59,51 % uz 85,49 %.

(42)

Garantiju režīms tika ieviests vienlaicīgi ar rekapitalizāciju 2009. gada jūnijā. Arī to tieši ieviesa “HSH Finanzfonds AöR”. Ne krājbanku asociācijas, ne “Flowers” nepiedalījās. Garantiju režīms sastāv no otrās kārtas zaudējumu garantijas EUR 10 miljardu apmērā, kas pasargā HSH no zaudējumiem, kas varētu rasties no portfeļa ar aptuveno kopapjomu EUR 172 miljardi (darījuma risks saistību nepildīšanas gadījumā ir EUR 187 miljardi) līdz konkrētam termiņam 2009. gada martā. Pirmās kārtas zaudējumu daļu EUR 3,2 miljardu apmērā sedz HSH. Otrās kārtas zaudējumu daļu EUR 10 miljardu apjomā sedz “HSH Finanzfonds AöR”. Zaudējumus, kas pārsniedz EUR 13,2 miljardus (pirmās un otrās kārtas zaudējumu daļas kopā), sedz HSH. Garantētā portfeļa pārveduma vērtība ir [aptuveni EUR 168] miljardi (kopējā aktīvu vērtība [aptuveni EUR 172] miljardi mīnus EUR 3,2 miljardi).

(43)

Faktiski HSH var jebkurā brīdī atteikties no garantijas, bet līdz 2013. gada 31. decembrim atteikšanās ir ierobežota līdz EUR [2-5] miljardiem kopā un ne vairāk kā EUR [1–4] miljardiem gadā. HSH iesniedza atteikumu par EUR 1 miljardu no garantijas summas 2011. gada 9. martā. Pēc tam 2011. gada 18. jūnijā un 6. septembrīHSH atteicās vēl pa EUR 1 miljardam no garantijas summas, tādējādi samazinot atlikušo garantiju līdz EUR 7 miljardiem. “BaFin” tika informēta par šiem atteikumiem. “BaFin” apstiprināja, ka tā neiebildīs pret šiem darījumiem.

(44)

Tādi samazinātas vērtības aktīvi, kā ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) aptver aptuveni [3–6] % no aptuveni EUR [172] miljardu lielā portfeļa, ko sedz garantiju režīms. Lielāko daļu no garantētajiem aktīviem veido klientu kredīti, kas ir HSH galvenais darbības veids. Garantētais portfelis ir denominēts dažādās valūtās, tostarp EUR, USD un GBP.

2.   tabula

Garantēto aktīvu (aptuveni EUR [172] miljardu apmērā) sadalījums

(45)

HSH nebija ārējo speciālistu veikts novērtējums par visu portfeli pirms garantiju režīma ieviešanas, bet tikai par ABS portfeli un daļu no CIP portfeļa, ko bija novērtējis “Blackrock” un “Cambridge Place”. Pēc Komisijas pieprasījuma HSH no 2009. gada novembra līdz 2010. gada janvārim veica garantētā portfeļa novērtēšanu, balstoties uz Komisijas pieņēmumiem par ļoti liela stresa situāciju. Novērtēšana tika veikta kopā ar Komisijas speciālistiem. Novērtēšanas pieņēmumi bija atbilstīgi ļoti liela stresa situācijai, ko Komisija bija piemērojusi citos gadījumos. Novērtējuma pamatā bija visaptveroša analīze 40 darījumu paraugiem, kuru kopējā vērtība bija EUR 1 miljards, t. i., 0,6 % no kopējā darījuma riska, un zaudējumu daļu novērtējums lielai portfeļa daļai, izmantojot “Moody’s”CDOROM  (24) instrumentu. Attiecīgie pieņēmumi tika apspriesti ar Komisijas speciālistiem. HSH palīdzēja tā ārējais eksperts – “Morgan Stanley”, kas apstiprināja aprēķinu tehnisko precizitāti. Garantiju režīma radītā kapitāla prasību atvieglojuma ietekme tās ieviešanas laikā tika aplēsta [aptuveni EUR 3,5] miljardu apmērā. “BaFin” 2010. gada februārī apstiprināja metodes precizitāti un izmantotos aprēķinus kapitāla prasību atvieglojuma ietekmes noteikšanai.

(46)

Saskaņā ar līgumu par garantijas sniegšanu, kas 2009. gada 2. jūnijā noslēgts starp “HSH Finanzfonds AöR” un HSH, “HSH Finanzfonds AöR” par garantijas sniegšanu otrās kārtas zaudējumiem saņem prēmiju, ko aprēķina kā 400 bāzes punktus gadā no garantijas nominālvērtības (EUR 10 miljardi) (turpmāk “pamatprēmija”). Garantijas izmantošana vai atteikšanās no tās samazina summu, par kuru tiek maksāta 400 bāzes punktu atlīdzība. 3. tabulā attēlota kopējā maksājuma summa trīs scenāriju gadījumā: a) 1. scenārijs: HSH pamatvariants, kurā pieņemts, ka garantija netiks izmantota un HSH no tās pilnībā atteiksies līdz 2015. gada beigām; b) 2. scenārijs: vidējais scenārijs, kurā pieņemts, ka garantija tiks izmantota EUR 5 miljardu apmērā; c) 3. scenārijs: aktīvu novērtējumā pieņemtais variants, ka garantija tiks pilnībā izmantota līdz [2015.–2020. gadam] (bez atcelšanas).

3.   tabula

Vācijas ieteiktā garantiju režīma atlīdzība dažādos scenārijos

(47)

Pārstrukturēšanas laikposmā pamatprēmijas maksājumi ir no EUR [100–150] miljoniem līdz EUR 405 miljoniem gadā atkarībā no garantijas izmantošanas summas, kā parādīts 4. tabulā.

4.   tabula

Prognozētais HSH pamatprēmijas (400 bāzes punktu) maksājums “HSH Finanzfonds AöR” pārstrukturēšanas laikposmā miljonos EUR

(48)

Papildus HSH bija pieprasījusi “SoFFin” garantijas par jaunajām parādsaistībām EUR 30 miljardu apmērā. “SoFFin” 2008. gada decembra sākumā apstiprināja pirmās daļas emisiju EUR 10 miljardu apmērā. Garantijas tika apstiprinātas Vācijas glābšanas shēmā (25). Atlikušie EUR 20 miljardi būtu pieejami pēc pārstrukturēšanas plāna iesniegšanas. Otrā daļa EUR 20 miljardu apmērā tika darīta pieejama pēc tam, kad HSH2009. gada 7. martā iesniedza “SoFFin” pārstrukturēšanas plānu. Kopš 2009. gada 30. septembra garantija kopā ir izmantota par EUR 17 miljardiem. No 2010. gada 1. janvāra“SoFFin” samazināja garantijas maksimālo apjomu no EUR 30 miljardiem uz EUR 17 miljoni. Šis maksimālais apjoms turpmāk samazināts netika.

(49)

Sākotnējais pārstrukturēšanas plāns, kas tika iesniegts 2009. gada 1. septembrī (turpmāk “sākotnējais pārstrukturēšanas plāns”), bija raksturots Lēmumā uzsākt procedūru (23.–28. punkts). Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā ietvertā papildu informācija par pārstrukturēšanas modeli tika iesniegta vēlāk, no 2009. gada oktobra līdz 2011. gada jūnijam. Grozītā pārstrukturēšanas plāna versija tika iesniegta 2011. gada 11. jūlijā (turpmāk “grozītais pārstrukturēšanas plāns”). Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā ietvertās finanšu prognozes ar attiecīgajiem grozījumiem ir īsi raksturotas turpmāk.

(50)

Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā bija prognozēts procentu likmju neto ienākumu samazinājums par [aptuveni 20 %] no 2009. gada līdz 2014. gadam, no aptuveni EUR [1,4] miljardiem līdz aptuveni EUR [1,1] miljardiem. Attiecībā uz finanšu rezultātu elementiem HSH prognozēja galvenās bankas (26) neto ienākumu palielinājumu pirms pārstrukturēšanas (un pēc riska nodrošinājuma kredītu darījumiem) par vairāk nekā 200 % no 2009. gada līdz 2014. gadam – no aptuveni EUR [350] miljoniem līdz aptuveni EUR [1,1] miljardam. Prognozētajos neto ienākumos pirms pārstrukturēšanas (aptuveni EUR [1,1] miljards 2014. gadā) bija iekļauta kredīta darījumu nodrošinājuma daļēja atcelšana – aptuveni EUR [100] miljonu apmērā. Gan komisijas maksu neto ienākumi, gan tirdzniecības rezultāti bija paredzēti [aptuveni 20 %] no galvenās bankas neto ienākumiem 2014. gadā bez pārstrukturēšanas izmaksām. Grozītajā pārstrukturēšanas plānā prognozētie neto ienākumi pirms pārstrukturēšanas izmaksām 2014. gadā bija mainīti uz EUR [350-450] miljoniem, no kuriem komisijas maksu neto ienākumi un tirdzniecības rezultāti bija [10–15] %.

(51)

Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā HSH bija prognozēts kopējais aktīvu samazinājums no aptuveni EUR [175] miljardiem 2009. gadā uz aptuveni EUR [150] miljardiem 2014. gadā. Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā bija paredzēts galvenās bankas aktīvu palielinājums no aptuveni EUR [100] miljardiem 2009. gadā uz aptuveni EUR [110] miljardiem 2014. gadā. Attiecīgi grozītajā pārstrukturēšanas plānā HSH un galvenās bankas plānotie kopējie aktīvi 2014. gadā tika mainīti attiecīgi uz EUR 120 miljardiem un EUR 82 miljardiem.

(52)

Saskaņā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu sektora bankas segmenta aktīvus, tostarp kuģniecības, enerģijas un transporta aktīvus, bija prognozēts palielināt no aptuveni EUR [30] miljardiem 2009. gadā uz aptuveni EUR [35] miljardiem 2014. gadā, no kuriem aptuveni EUR [20] miljardi būtu galvenokārt ar USD finansēti kuģniecības aktīvi. Grozītajā pārstrukturēšanas plānā prognozētie sektora bankas segmenta aktīvi un kuģniecības aktīvi 2014. gadā bija mainīti attiecīgi uz EUR [20–25] miljardiem un EUR 15 miljardiem. Salīdzinājumā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu aviācijas uzņēmējdarbības līnija grozītajā pārstrukturēšanas plānā bija pārtraukta.

(53)

Prognozētais 1. līmeņa kapitāla apjoms sākotnējā pārstrukturēšanas plānā bija aptuveni [10] % 2014. gadā, un grozītajā pārstrukturēšanas plānā tas tika mainīts uz [10–15] %.

(54)

Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā banka prognozēja sadalīt pa plānotajiem finansējuma avotiem 2014. gadā aptuveni EUR [100] miljardus no finansētās bilances (no kuriem aptuveni EUR [25] miljardi no nenodrošinātā lielo klientu finansējuma), atstājot starpību par aptuveni EUR [50] miljardiem salīdzinājumā ar plānoto kopējo aktīvu apjomu – aptuveni EUR [150] miljardi. Grozītajā pārstrukturēšanas plānā starpība starp prognozētajiem kopējiem aktīviem un prognozētajām kopējām saistībām tika samazināta, un HSH sniedza informāciju par finansējuma avotiem, kas tiks izmantoti, lai segtu finansējuma vajadzības, kas radušās starpības dēļ.

(55)

Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā paredzētie izaugsmes pieņēmumi galvenajos HSH darbības segmentos un izmaiņas grozītajā pārstrukturēšanas plānā ir attēlotas tabulā.

5.   tabula

Izaugsmes līmeņu salīdzinājums kuģniecības un korporatīvajā jomā

(56)

Grozītais pārstrukturēšanas plāns tika iesniegts 2011. gada 11. jūlijā. Tajā ietvertas būtiskas izmaiņas HSH uzņēmējdarbības modelī. Jaunajam uzņēmējdarbības modelim raksturīgs mazāks risks, spēcīgāka ievirze uz reģionālo uzņēmējdarbību un finansējuma un aizdevumu jomu ilgtspējība. Plānotie un jau uzsāktie pārstrukturēšanas pasākumi papildus galvenajai uzņēmējdarbībai un attiecīgi vairāku darbību un lielu īpašumu atsavināšanai vai likvidēšanai ietver arī filiāļu tīkla maiņu un izmaksu struktūras optimizāciju. Grozītais pārstrukturēšanas plāns ietver iekšējās pārstrukturēšanas vienības izveidošanu, kurā darbības, kas netiks turpinātas, tiks apvienotas grāmatvedības un organizatoriskiem mērķiem. Jaunā uzņēmējdarbības modeļa galvenās tendences ir:

(57)

Reģionālais fokuss ietver īpaši Ziemeļvācijas korporatīvo uzņēmējdarbību un banku pakalpojumus privātpersonām, nekustamā īpašuma uzņēmējdarbību un krājbanku uzņēmējdarbību. Turklāt HSH koncentrēsies uz konkrētām starptautiskās kuģniecības finansēšanas jomām, kā arī uz atjaunojamās enerģijas projektu finansēšanu ar fokusu uz Eiropu un konkrētiem ieguldījumiem infrastruktūrās. HSH slēgs Lībekas biroju līdz 2011. gada beigām.

(58)

Jaunās galvenās bankas kopējā bilance tiks būtiski samazināta, jo īpaši pārvedot aktīvus no galvenās bankas uz iekšējo pārstrukturēšanas vienību. Pārstrukturēšanas laikposma beigās 2014. gada 31. decembrīHSH (galvenās bankas) kopējā bilance būs EUR 82 miljardi. Salīdzinājumā ar kopējo bilanci – EUR 208 miljardi 2008. gadā – tā tiks samazināta par EUR 126 miljardiem, t. i., gandrīz par 61 %.

(59)

Grozītais pārstrukturēšanas plāns balstās uz vispārējiem pieņēmumiem par Vācijas, eurozonas, ASV un globālā IKP attīstību, īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmju izmaiņām, inflāciju eurozonā un ASV, naftas cenām un EUR/USD valūtas maiņas kursu. Atsevišķu uzņēmējdarbības vienību prognožu pamatā ir pieņēmumi par attiecīgā tirgus izaugsmes līmeni, jauno produktu apjomiem un peļņu pa segmentiem, kā arī šķērspārdošanas kapacitāti. Ņemot vērā kuģniecības vienības nozīmīgo ietekmi uz HSH kopējiem finanšu rezultātiem, HSH ir izstrādājusi konkrētus pieņēmumus par kuģniecības tirgus attīstību. Prognozes par tirgus apjoma attīstību jauniem darījumiem pasaulē (apkopota pa kravas, konteineru un cisternu segmentiem), HSH jauno darījumu apjoms un HSH tirgus daļas ir attēlotas tabulā.

6.   tabula

Pieņēmumi par kuģniecības finansēšanu 2011.–2014. gadā

(60)

HSH pieņem vidējo EUR/USD valūtas maiņas kursu – [1,30–1,50]. Tā ir iesniegusi jutīguma datus par pieņēmumu izmaiņu ietekmi uz peļņu un zaudējumiem un tās neto likviditātes pozīciju, un jo īpaši jutīguma analīzi par izmaiņām procentu likmēs un izmaiņām EUR/USD valūtas maiņas kursā. Jutīguma analīze parādīja, ka procentu likmju un EUR/USD valūtas maiņas kursa pieņēmumu būtisku izmaiņu gadījumā HSH necietīs zaudējumus, kas būtu lielāki par tiem, ko tā var uzņemties. Turklāt HSH likviditātes pozīcija nebūtu negatīva, ja EUR/USD valūtas maiņas kurss būtiski mainītos salīdzinājumā ar pamatpieņēmumu.

(61)

Turklāt HSH iesniedza vispesimistiskāko un grupai nelabvēlīgāko iespējamo gadījumu, pamatojoties uz visnelabvēlīgākajiem tirgus pieņēmumiem. Finanšu prognozes nelabvēlīgā un vispesimistiskākajā gadījumā rāda, ka stresa ietekmi uz HSH maksātspēju neitralizē garantiju režīma struktūra. Nelabvēlīgākajā gadījumā HSH atliktu daļēju atteikšanos no garantijas un tādējādi ierobežotu RWA palielinājumu negatīvas ekonomiskās vides dēļ. Abos gadījumos attiecīgais HSH 1. līmeņa kapitāla apjoms pārstrukturēšanas laikposmā saglabātos aptuveni 10 %.

(62)

Galvenās bankas korporatīvo darījumu kopējā bilance samazināsies no EUR 26,3 miljardiem 2008. gadā uz EUR [10–20] miljardiem 2014. gadā. Kopā darbības joma šajā laikposmā samazināsies par aptuveni [45–55] %.

(63)

HSH korporatīvo darījumu vienība piedāvās finansējumu lielākajiem vidēja apjoma uzņēmumiem, īpaši tās galvenās darbības reģionā – Ziemeļvācijā.

(64)

HSH ir pārtraukusi savas darbības līzinga uzņēmumu refinansēšanā un starptautiskajā LBO uzņēmējdarbībā un pārtrauks savu uz personīgām attiecībām balstīto uzņēmējdarbību ar korporatīvajiem klientiem Āzijā un Skandināvijā. Korporatīvo darījumu vienība nesniegs ar aktīviem nodrošinātu finansējumu aviācijā vai kuģniecībā. Tomēr HSH spēja atbalstīt reģionālo uzņēmējdarbību tās galvenās darbības reģionā netiks samazināta.

(65)

HSH fokusēsies galvenokārt uz lielākiem vidēja lieluma uzņēmumiem Ziemeļvācijas reģionā, kā arī uz Vācijas uzņēmumiem konkrētās galvenajās nozarēs. Tā skaidri fokusēsies uz ienesīgu uzņēmējdarbību, kā arī uz klientiem ar labu kredītstāvokli, kam nepieciešami dažādi produkti. HSH ar šo klientu palīdzību mēģinās sasniegt “pirmās bankas” statusu.

(66)

Lai atbalstītu finansēšanas situāciju, uzņēmējdarbības vienība arvien vairāk izvirzīs mērķi piesaistīt noguldījumus un izmantot finanšu struktūras, kas pieļauj sindicēšanu, atbilst ECB prasībām par garantijām vai var tikt nodotas ieguldītājiem.

(67)

Galvenās bankas nekustamā īpašuma darījumu vienības bilance tiks samazināta no EUR 30,5 miljardiem 2008. gadā uz EUR [9–18] miljardiem 2014. gadā. Tas nozīmē samazinājumu par [50–70] %.

(68)

HSH piedāvās visu veidu aizdevumu produktus un jebkurus citus bankas produktus, kas ir atbilstīgi nekustamā īpašuma uzņēmumiem. Banka fokusēsies uz uzņēmējdarbību Ziemeļvācijā un Vācijas lielāko pilsētu reģionos. Galvenais uzsvars tiks likts uz […] finansēšanas risinājumiem un projektu finansēšanu ar pārvaldāmu riska līmeni. Nekustamā īpašuma uzņēmējdarbības jomā HSH koncentrēsies uz […] finansēšanu. Konkrētas nekustamā īpašuma kategorijas tiks finansētas tikai izlases kārtībā.

(69)

Darbības citās valstīs, tostarp starptautiski nekustamā īpašuma darījumi, kas ietver Vācijas klientu atbalstīšanu Eiropas metropolēs, tiks pārtraukta. Šajos reģionos HSH neveiks nekādus jaunus darījumus un pašreizējā uzņēmējdarbība tiks palēnām izbeigta.

(70)

HSH fokusēsies galvenokārt uz profesionāliem nekustamā īpašuma ieguldītājiem, galveno uzmanību pievēršot esošajiem klientiem un izvēlētiem nekustamā īpašuma attīstītājiem un klientiem ar ilgtspējīgu darbību nekustamā īpašuma jomā un augstu šķērspārdošanas potenciālu, kā arī Ziemeļvācijas klientiem, kam vajadzīgas sarežģītas finanšu struktūras. HSH turpinās izmantot struktūras un produktus, kas samazina finansēšanas nepieciešamību, piemēram, uzņēmējdarbību, kas ir tiesīga izmantot segtās obligācijas, ECB prasībām atbilstošus aizdevumus vai Kreditanstalt für Wiederaufbau (KfW) sniegto finansējumu un galvojumus.

(71)

Galvenās bankas krājbanku darījumu vienības bilance tiks samazināta no EUR 8,7 miljardiem 2008. gadā uz EUR [< 3] miljardiem 2014. gadā, īpaši samazinot krājbanku refinansēšanas darbības.

(72)

Šīs darījumu jomas klienti galvenokārt ir krājbankas un valsts sektora klienti Ziemeļvācijā, bet krājbankas un valsts sektora klienti ārpus Ziemeļvācijas ir mazāk svarīgi (sekundārie banku pakalpojumi).

(73)

HSH piedāvā plašu produktu klāstu krājbanku galvenajās darbības jomās. Tie īpaši ietver privāto un korporatīvo klientu uzņēmējdarbību, valsts kases uzņēmējdarbību, pašu vērtspapīru pārvaldību un kredītportfeļa pārvaldību.

(74)

Banku pakalpojumu privātpersonām darījumu vienībā kopējā galvenās bankas bilance tiks samazināta no EUR 1,7 miljardiem 2008. gadā uz EUR [0,5–1,5] miljardiem 2014. gadā.

(75)

HSH fokusēsies uz pakalpojumu sniegšanu bagātiem privātiem klientiem tās galvenajā darbības reģionā – Ziemeļvācijā. Turklāt tā piedāvās banku pakalpojumus privātpersonām pārreģionu izplatīšanas filiālēs, kas nodarbojas ar citiem tirgus segmentiem. Pakalpojumu klāstā jāietver […].

(76)

HSH koncentrēsies uz bagātu un ļoti bagātu privāto klientu, kā arī fondu piesaistīšanu un atbalstīšanu. Saistībā ar šķērspārdošanu banku pakalpojumi privātpersonām tiks sniegti arī citu galvenās bankas uzņēmējdarbības vienību klientiem/fiziskām personām.

(77)

Kuģniecības darījumu vienībā kopējā bilance tiks samazināta no EUR 28,3 miljardiem 2008. gadā uz aptuveni EUR 15 miljardiem galvenajā bankā 2014. gadā, t. i., par 46 % mazāk.

(78)

Līdz 2014. gada 31. decembrimHSH tirgus daļa attiecībā uz jauno uzņēmējdarbību kuģniecības finansēšanā pasaulē nepārsniegs [< 8] % gadā. Turklāt HSH nodrošinās, lai līdz 2014. gada 31. decembrim tā nebūtu starp trim lielākajiem kuģniecības finansētājiem ar augstāko jauno darījumu gada apjomu pasaulē saskaņā ar tirgus rādītājiem, ko nosaka katru gadu.

(79)

HSH portfelis tiks mainīts gan attiecībā uz kuģu veidiem, gan valstīm. Attiecībā uz aktīvu klasēm uzsvars paliks uz […], kā arī uz vairākiem […]. Standarta ilgtermiņa hipotēku aizdevumi jaunu kuģu būvei un lietotu kuģu finansēšanai būs nozīmīgi produkti. Turklāt HSH izlases kārtā darbosies kā strukturētu finanšu pakalpojumu piegādātāja.

(80)

HSH samazinās savu uzņēmējdarbību, pārtraucot finansēt ro-ro kuģus un kruīza kuģus, kā arī […].

(81)

HSH fokusēsies uz vidējiem un lieliem pasaules kuģniecības uzņēmumiem, maziem rentabliem klientiem un klientiem, kas izvēlēti pēc to kopējā peļņas potenciāla un riska aspektiem. Turklāt tiks ņemta vērā klienta gatavība attiecībā uz sindicēšanu, kā arī sindicēšanas (piemēram, pārredzamības) un refinansēšanas priekšnoteikumu ievērošana.

(82)

Kuģniecības darījumu vienība galvenokārt piedāvās vienkāršu (27) un ierobežotā apjomā arī strukturētu finansējumu un darbosies kā pilnvarots galvenais vadītājs (Mandated lead Arranger) un grāmatvedis (Bookrenner).

(83)

Galvenās bankas transporta/aviācijas darījumu vienība tiks likvidēta. Tā EUR 11,7 miljardu bilance 2008. gadā tiks likvidēta pārstrukturēšanas vienībā vai tiks piešķirta citu darījumu vienībām. Nākotnē HSH neveiks nekādu jaunu ar aktīviem nodrošinātu aviācijas finansēšanu. Attiecīgā pašreizējā uzņēmējdarbība tiks izbeigta, pārdota vai pārcelta uz pārstrukturēšanas vienību samazināšanas nolūkā. Pārstrukturēšanas procesā HSH jau ir daļēji pārveidojusi šo darījumu vienību un pārcēlusi dzelzceļa un infrastruktūras struktūras, kas joprojām ir stratēģiski nozīmīgas, uz enerģijas un infrastruktūras darījumu vienību.

(84)

Enerģētikas un infrastruktūras vienības pārkārtošanas dēļ pārstrukturēšanas procesā kopējā enerģētikas un infrastruktūras vienības bilance galvenajā bankā 2014. gadā palielināsies no EUR 4,6 miljardiem 2008. gadā (iepriekš – enerģijas uzņēmējdarbības vienībā) uz EUR [5–10] miljardiem. Enerģētikas un infrastruktūras darījumu vienība ietver gan atjaunojamās enerģijas segmentu, gan infrastruktūras un dzelzceļa segmentus, kas iepriekš bija ietverti transporta darījumu vienībā.

(85)

Enerģētikas segmentā HSH darbosies kā projektu finansējuma nodrošinātāja vēja un saules enerģijas projektu jomās. Tie ietver vēja (iekšzemes un piejūras), saules (fotoelektrisko un termālo) aktīvu kategorijas un kā papildu darījumus – tīklus, kas saistīti ar vēja un saules enerģijas projektiem. Šo darbību mērķa reģions galvenokārt ir Eiropa. HSH darījumi saistībā ar tradicionālajiem enerģijas avotiem un visi enerģētikas darījumi Ziemeļamerikā tiks pārtraukti.

(86)

Uzņēmējdarbības vienību pārkārtošana, jo īpaši aviācijas darījumu vienības likvidēšana un starptautiskā nekustamā īpašuma un kuģniecības segmentu samazināšana automātiski samazinās “dažādo jomu” segmentu.

(87)

“Dažādo jomu” segments bez korporatīvā centra ietver kapitāla tirgu darījumus, ar kuriem HSH pārvalda savus līdzekļus un piedāvā produktus citu darījumu veidu vienībām.

(88)

HSH pastāvīgi uzlabos sava finansējuma stabilitāti un kvalitāti. Sākot ar 2012. gada beigām, tā nodrošinās, ka tās neto finansējuma stabilitātes rādītājs (NSFR) un likviditātes seguma attiecība (LCR) (28) ir […]. Galvenās bankas USD darījumu daļa, ko refinansē ar USD denominētu finansējumu (nevis ar mijmaiņas darījumiem), līdz 2012. gada beigām palielināsies vismaz par […] % un līdz 2014. gadam beigām vismaz par […] %.

(89)

HSH pastāvīgi samazinās kapitāla tirgus darījumus ar augstu riska potenciālu un jau ir ievērojami samazinājusi savu produktu piedāvājumu. Darījumi uz sava rēķina jau ir pārtraukti.

(90)

HSH iesniedza sīki izstrādātu uzņēmējdarbības plānu 2011.–2014. gadam, ietverot peļņas un zaudējumu aprēķinus un bilanci, ienesīguma un ražošanas rādītājus katrai uzņēmējdarbības vienībai un grupai kopumā. Turklāt HSH iesniedza jutīguma analīzi grupai nelabvēlīgā un vispesimistiskākajā gadījumā. Saskaņā ar peļņas un zaudējumu prognozēm HSH grupa 2011. gadā cietīs papildu zaudējumus aptuveni EUR [100–200] miljonu apmērā un pastāvīgi palielinās savu peļņu līdz EUR [400–500] miljoniem pēc nodokļiem 2014. gadā. Peļņa no pašu kapitāla 2011. gadā būs negatīva un palielināsies par aptuveni [7–8] % 2014. gadā. 1. līmeņa kapitāls 2012.–2014. gadā sasniegs aptuveni [13–16] %. Pēc Komisijas pieprasījuma finanšu prognozes grozītajā pārstrukturēšanas plānā ietver vienreizējo maksājumu EUR 500 miljonu apmērā 2011. gadā, kas ir atskaitīts no neto ienākumiem pirms nodokļiem. Tiek prognozēts, ka kopējie aktīvi samazināsies no EUR 208 miljardiem 2008. gadā uz EUR 120 miljardiem 2014. gadā.

(91)

Svarīgākie HSH un galvenās bankas grozītā pārstrukturēšanas plāna rādītāji ir attēloti tabulās.

7.   tabula

HSH finanšu plāns 2011.–2014. gadam

8.   tabula

Galvenās bankas finanšu plāns 2011.–2014. gadam

(92)

HSH finansēšanas plāns attiecībā pret kopējo finansēšanas stratēģiju un attiecībā pret USD finansēšanas stratēģiju ir attēlots tabulās.

9.   tabula

HSH finansēšanas plāns 2010.–2014. gadam

(93)

Valsts garantētās ilgtermiņa obligācijas tiks samazinātas no EUR 44 miljardiem 2010. gada beigās uz EUR [13–18] miljardiem 2014. gada beigās. Tai pašā laikā HSH kopējie aktīvi tiks samazināti par EUR [25–35] miljardiem. Starpība starp kopējiem aktīviem un kopējām saistībām (atvasināto finanšu instrumentu ietekmes dēļ) rada plaisu finansēšanas plānā, kas jāsedz ar īstermiņa nenodrošināto un nodrošināto finansējumu, kā arī pārējiem noguldījumiem un pašu kapitālu. HSH plānošana attiecībā uz noguldījumu faktoriem tikai daļai kopējo noguldījumu ir uzskatīta par stabilu (atlikušie noguldījumi (pastāvīgie vidējie atlikumi – Bodensatz)), lai arī ir gaidāms, ka faktiskais noguldījumu apjoms būs augstāks un segs finansējuma plaisas daļu. Lai gan finansējuma plaisas daļu starp finansētajiem aktīviem un saistībām varētu segt ar īstermiņa naudas un kapitāla tirgu finansējumu, HSH atkarība no īstermiņa finansējuma naudas un kapitāla tirgū pārstrukturēšanas laikposmā noteikti samazinās. Attiecībā uz finansēšanas stratēģiju EUR valūtā HSH relatīvi vairāk izmantos segtās obligācijas.

10.   tabula

Finansēšanas stratēģija USD valūtā 2010.–2014. gadam

(94)

HSH 2010. gadā finansēja 75 % no tās USD aktīviem ar mijmaiņas darījumiem ar dažādām valūtām, taču tās atkarība no mijmaiņas darījumiem samazināsies līdz […] % no kopējiem USD aktīviem (tostarp aktīviem pārstrukturēšanas vienībā). Relatīvi mazāka atkarība no finansējuma ar mijmaiņas darījumiem tiks panākta ar USD denominēto aktīvu samazināšanu un attiecīgi ar kopējā USD finansējuma apjoma samazināšanu.

(95)

Krājbankas 2010. gadā sniedza HSH ilgtermiņa nenodrošināto finansējumu EUR [2,5–3,5] miljardu apmērā un ilgtermiņa nodrošināto finansējumu EUR [200-500] miljonu apmērā. Kopējais apjoms EUR [2,7–4] miljardi ir salīdzināms ar kopējo finansējumu EUR [150-250] miljonu apmērā, ko sniedza citas Vācijas federālo zemju bankas, un EUR [1–2] miljardiem, ko sniedza citas finanšu iestādes (privātas un valsts iestādes, kas nav krājbankas un Vācijas federālās zemes bankas).

(96)

Grozītajā pārstrukturēšanas plānā uzrādīts HSH kapitāla pozīciju un līmeņu palielinājums pārstrukturēšanas laikposmā ar prognozēto pamata kapitāla attiecību [10–13] % 2014. gada beigās. Pēc Komisijas pieprasījuma HSH savās finanšu prognozēs ietvēra akciju kapitāla palielinājumu 2013. gadā par EUR 500 miljoniem.

11.   tabula

HSH kapitāla pozīcija 2009.–2015. gadā

(97)

Vācija ir devusi solījumu, ka HSH īstenos grozīto pārstrukturēšanas plānu, un ir izpildījusi šā lēmuma I un III pielikumā noteiktās saistības.

(98)

Vācija ir devusi solījumi, ka par uzraudzību atbildīgā iestāde katru ceturksni nosūtīs Komisijai sīki izstrādātus ziņojumus. Ziņojumos īpaši būs iekļauta informācija par samazinātas vērtības aktīvu pasākuma atlīdzību (saskaņā ar Komisijas Paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē, turpmāk “Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums”, V pielikumu (29)) un grozītā pārstrukturēšanas plāna ieviešanu (saskaņā ar Komisijas Paziņojuma par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem, turpmāk “Pārstrukturēšanas paziņojums”, 46. punktu (30)).

(99)

Komisija 2009. gada 30. oktobrī uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru, lai pārbaudītu, vai garantiju režīms atbilst Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma nosacījumiem attiecībā uz atbilstošo aktīvu definīciju, novērtēšanu (tostarp novērtēšanas metodi), atlīdzību un samazinātas vērtības aktīvu pārvaldību. Turklāt Komisija gribēja izmeklēt rekapitalizācijas pasākuma, sloga sadales un konkurences izkropļojumu ierobežošanas pasākumu nosacījumus.

(100)

Attiecībā uz garantiju režīma segto aktīvu atbilstību Komisija izteica šaubas (Lēmuma uzsākt procedūru 40. punkts) par to, vai aktīvi ir saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, jo tikai neliela daļa no garantētā portfeļa tieši atbilda Paziņojumā noteiktajai samazinātas vērtības aktīvu definīcijai.

(101)

Attiecībā uz pārredzamību un informācijas izpaušanu Komisija Lēmuma uzsākt procedūru 43. punktā minēja, ka HSH ir iesniegusi neatkarīgo speciālistu novērtējuma ziņojumus, kas aptver tikai garantētā portfeļa atlikušo daļu, konkrēti – lielu daļu strukturēto kredīta vērtspapīru. Turklāt tobrīd Vācija nebija iesniegusi “BaFin” veiktā novērtēšanas procesa apstiprinājumu un rezultātus.

(102)

Attiecībā uz aktīvu pārvaldību Komisija Lēmuma uzsākt procedūru 45. punktā izteica šaubas, vai HSH plānotie pasākumi atbilst Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā noteiktajām prasībām, jo visi aktīvi paliktu HSH bilancē.

(103)

Attiecībā uz novērtējumu Komisija Lēmuma uzsākt procedūru 47. punktā minēja, ka neatkarīgie speciālisti ir veikuši tikai strukturētā kredītportfeļa novērtēšanu, un tobrīd Komisijai nebija pietiekamas informācijas par visa garantētā portfeļa faktiskās ekonomiskās vērtības novērtējumu. Komisija mēģināja pārbaudīt korelācijas pieņēmumus, kas tika izmantoti garantētajiem aktīviem.

(104)

Attiecībā uz atlīdzību Lēmuma uzsākt procedūru 49. punktā Komisija izteica šaubas par sloga sadales atbilstību, jo saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu HSH būtu jānodrošina zaudējumu vai riska nosegšana pirmās kārtas zaudējumu formā (parasti vismaz 10 % apmērā). Turklāt Lēmuma uzsākt procedūru 51. punktā un turpmākajos punktos Komisija izteica šaubas, vai maksājums 400 bāzes punktu apmērā atbilstoši atlīdzināja valsts sektora īpašnieku risku.

(105)

Attiecībā uz dzīvotspējas atjaunošanu Lēmuma uzsākt procedūru 59. punktā Komisija izteica šaubas, vai HSH ir spējīga ilgtermiņā atjaunot dzīvotspēju. Īpaši, ņemot vērā HSH lielo atkarību no finansējuma naudas un kapitāla tirgū, Komisija apšaubīja, vai iesniegtā finansēšanas stratēģija pati par sevi būtu ilgtspējīga vidējā termiņā un ilgtermiņā, kad būs beigušās valsts garantijas.

(106)

Lēmuma uzsākt procedūru 60. un 61. punktā Komisija apšaubīja pieņēmumus sākotnējā pārstrukturēšanas plānā attiecībā uz izaugsmes līmeņiem un aktīvu peļņu. Komisija īpaši apšaubīja paaugstināto peļņu banku pakalpojumu privātpersonām segmentā un izaugsmes pieņēmumus kuģniecības un transporta segmentos, kuros HSH jau bija proporcionāli augstas tirgus daļas.

(107)

Lēmuma uzsākt procedūru 62. punktā Komisija apšaubīja HSH plānu turpināt savas starptautiskā kapitāla tirgus darbības nozīmīgā līmenī, vienlaicīgi apgalvojot, ka tā gatavojas pārorientēt savu uzņēmējdarbības modeli uz reģionālām darbībām. Lēmuma uzsākt procedūru 63. punktā Komisija apšaubīja, vai ir reālistiski pieņemt, ka iepriekšējais A reitings tiks atgūts 2013. gadā.

(108)

Attiecībā uz saņēmēja paša ieguldījumu Komisija minēja, ka sākotnējā pārstrukturēšanas plānā netika ietverti tālejoši priekšlikumi. Pašu ieguldījumu joma atsavināšanas formā bija neskaidra. Attiecībā uz mazāko akciju daļu turētāju iesaisti sloga sadalē Komisija izteica šaubas par HSH novērtējumu un attiecīgi par jauno emitēto akciju cenu. Lēmuma uzsākt procedūru 10. un 32. punktā Komisija izteica bažas, vai krājbanku asociācijas un “Flowers”, kas nepiedalījās rekapitalizācijā, nav guvušas labumu no kapitāla ieguldījuma, saglabājot pārāk lielas akciju daļas HSH.

(109)

Vācija 2009. gada 17. decembrī iesniedza kopējus valsts sektora īpašnieku un HSH apsvērumus par Lēmumu uzsākt procedūru.

(110)

Vācija uzskatīja, ka Komisijas veiktais garantiju režīma tiesiskais novērtējums bija kļūdains, jo tas balstījās uz Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma piemērošanu, kas šajā gadījumā, pēc Vācijas uzskatiem, nebija piemērojams.

(111)

Vācija nepiekrita Komisijas viedoklim, ka novērtējumā jāpiemēro Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums un ka Komisija bija spiesta piemērot Lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā esošos tiesību aktus un pamatnostādnes neatkarīgi no laika, kad tika sniegti vai paziņoti atbalsta pasākumi (31). Vācija uzskatīja, ka šis viedoklis būtu pareizs tikai tad, ja novērtētais pasākums būtu attiecīgā Komisijas tiesisko akta piemērošanas jomā, kas nav šis gadījums. Turklāt Vācija iebilda, ka Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu nevar ņemt vērā attiecībā uz visiem atbalsta pasākumu veidiem, kas attiecas uz samazinātas vērtības aktīviem. Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums būtu jāuzskata tikai par administratīvu atsauci, kas izveidota vienīgi saskaņotas administratīvās prakses nodrošināšanai, un tas ir saistošs tikai Komisijai. Garantiju režīma atbilstība iekšējam tirgum būtu jānovērtē tieši saskaņā ar LESD. Vācija uzskatīja, ka tas, ka otrās kārtas zaudējumu garantijas mērķis un garantētā portfeļa sastāvs nav Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma darbības jomā, bija pierādījums, ka Paziņojums HSH gadījumā nav piemērojams.

(112)

Vācija apgalvoja, ka, piemērojot Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu, tika izveidota kļūdaina novērtējuma sistēma, kas bija nelabvēlīga HSH attiecībā uz atbalsta elementu, portfeļa vērtību, pasākuma atlīdzību un pārstrukturēšanas darbības jomu.

(113)

Vācija atsaucās uz Lēmuma uzsākt procedūru 38. punktu, kurā Komisija minēja grūtības novērtēt tirgus vērtību portfelim, ko veidoja galvenokārt aizdevumi korporatīvajiem klientiem. Vācija norādīja uz šīm grūtībām kā pierādījumu, ka otrās kārtas zaudējumu garantija nav jāvērtē saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu. Tā uzsvēra, ka Komisija bez pamatojuma bija pieņēmusi, ka atbalsta līmenis ir līdzvērtīgs garantijas nominālvērtībai. Vācija argumentēja, ka šāds rezultāts bija pierādījums tam, ka izvēlētā metode ir nepareiza, jo Komisija uzskatīja, ka garantijas atbalsta elements ir tāds pats kā rekapitalizācijas atbalsta elements, lai gan abu pasākumu raksturs bija atšķirīgs. Tā kā rekapitalizācija bija pastāvīgs kapitāla ieguldījums, garantija bija tikai regulatīvs stabilizācijas pasākums attiecībā uz segto aktīvu peļņu.

(114)

Vācija uzsvēra, ka atbalsta elementa novērtējums, pamatojoties uz tirgus vērtību, apliecina, ka Komisija ir pārpratusi garantiju režīma raksturu, kas nesedza tirgus svārstības. Vācija uzskatīja, ka Komisijai būtu jānovērtē otrās kārtas zaudējumu garantijas atbalsta elements saskaņā ar vispārīgiem valsts atbalsta noteikumiem un jo īpaši ar Komisijas Paziņojumu par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (32) (turpmāk “Garantiju paziņojums”). Vācija uzskatīja – tā kā bija atzīts, ka garantiju režīma atlīdzība ir orientēta uz tirgu, tad, piemērojot Garantiju paziņojumu, konstatētais atbalsta elements būtu neliels.

(115)

Pat ja pieņem, ka bija pareizi piemērot Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu, Vācija tomēr uzskata, ka Komisija to ir kļūdaini piemērojusi attiecībā uz atbalsta elementa apjomu un atlīdzību, sloga sadali un pārstrukturēšanas vienības aktīvu pārvaldīšanu. Otrās kārtas zaudējumu garantijā ietvertais atbalsta elements bija nepareizs, jo pieņēmumi attiecībā uz portfeļa tirgus vērtības pārvedumu bija nepareizi. Attiecībā uz kapitāla glābšanas efekta atlīdzību Vācija uzsvēra, ka kapitāla glābšanas efekta aprēķins Lēmumā uzsākt procedūru bija pamatots uz novecojušiem datiem. Ja tiktu izmantoti vēlāk iesniegti dati, kapitāla glābšanas efekts būtu ievērojamāki zemāks. Komisijas sākotnējais sloga sadales novērtējums bija nepareizs un pārāk ierobežots, jo Komisija atsaucās tikai uz garantijas pirmās kārtas zaudējumu daļu, kas bija ievērojami zemāks par Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā noteiktajiem 10 % no garantētā portfeļa. Nebija absolūtos skaitļos izteiktas saiknes starp sloga sadali un pirmās kārtas zaudējumu daļu. Turklāt HSH bija jāuzņemas visi zaudējumi, kas pārsniedz otrās kārtas zaudējumu daļu. Attiecībā uz aktīvu pārvaldīšanu Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā noteiktie principi neattiecās uz garantiju režīmu, un būtu nesaprātīgi pārvaldīt visus garantētos aktīvus atsevišķi. HSH varētu izveidot pārstrukturēšanas vienību un nodrošināt skaidri noteiktu grāmatvedības un organizatorisko nodalījumu starp galveno banku un pārstrukturēšanas vienību līdz valdes līmenim.

(116)

Vācija nepiekrita Lēmuma uzsākt procedūru 47. punktā minētajam aktīvu novērtējumam. Garantētais portfelis ietvēra galvenokārt klientu aizdevumus, ko bija grūti novērtēt uz naudas plūsmu balstītā novērtējumā. Novērtēšanas metodes, izmantojot nemainīgās likmes diskontus, lai simulētu tirgus nenoteiktību, kas bija izveidotas “sarežģīto” aktīvu novērtēšanai, šajā gadījumā bija nepiemērotas garantētā portfeļa novērtēšanai. Tā kā CIP portfeli vērtēja ārēji speciālisti un izmantoja novērtēšanas metodi, kuras pamatā ir naudas plūsma, aktīvi daudz lielākajā kredītportfelī tika novērtēti, piemērojot standarta kredītanalīzi saskaņā ar regulējuma noteikumiem. Šādas analīzes galvenais mērķis bija aizņēmēja kredītspējas novērtēšana.

(117)

Vācija apgalvoja, ka otrās kārtas zaudējumu garantijai bija neatbilstoši piemērot Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā noteiktās aprēķina metodes (kā minēts Lēmumā uzsākt procedūru), un secināja, ka, lai noteiktu atlīdzību, būtu jāpiemēro Garantiju paziņojums. Vairākās sanāksmēs, telekonferencēs un izmantojot citus informācijas apmaiņas veidus, no 2010. gada janvāra līdz augustam Vācija sniedza informāciju, parādot, ka summas atgūšana pilnā apmērā […] apmērā traucētu HSH spēju atjaunot dzīvotspēju.

(118)

Vācija uzskatīja, ka Komisijas veiktais rekapitalizācijas pasākuma novērtējums bija nepareizs attiecībā uz HSH novērtējumu un tiesisko novērtējumu par mazāko akciju daļu turētāju, kas nepiedalījās rekapitalizācijā, iespējamiem ieguvumiem.

(119)

Komisijas šaubas par HSH novērtējumu bija balstītas uz nepareiziem faktiem. Nebija lielas nozīmes tam, ka “PwC” veiktajā novērtējumā netika ņemts vērā HSH reitinga pazeminājums, ko noteica “S&P”, un bija pamatojums ticēt, ka HSH atgūs A reitingu 2013. gadā.

(120)

Attiecībā uz jauno akciju emisijas cenu diskonti no 30 % līdz 60 % sarakstā iekļautajām bankām bija parasta prakse. HSH novērtējums bija atbilstošs pamats jauno emitēto akciju cenas noteikšanai, un “vecie”HSH akcionāri neguva labumu no atbalsta pasākumiem, saglabājot būtisku HSH akciju daļu.

(121)

Vācija iebilda, ka bez glābšanas pasākumiem HSH būtu bankrotējusi un valsts sektora īpašniekiem saistībā ar neierobežoto valsts garantiju (Gewährträgerhaftung) būtu daudz lielāki zaudējumi. Iespējamās prasības pret Gewährträgerhaftung bija lēstas par EUR 30 miljardiem un vairāk. Vācija uzsvēra, ka privātais ieguldītājs valsts sektora ieguldītāju vietā būtu veicis tādus pašus glābšanas pasākumus, lai novērstu lielākus zaudējumus.

(122)

Vācija uzskatīja, ka glābšanas pasākumi bija atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam un tāpēc tas nav uzskatāms par valsts atbalstu. Privātā ieguldītāja kritērijs ir izpildīts, ja var saprātīgi pamatot, ka uzņēmums atjaunos dzīvotspēju, un ja uzņēmuma likvidācijas izmaksas ir augstākas par kapitāla pasākumiem (33). Vācija uzskata, ka 2009. gada 1. septembrī iesniegtais sākotnējais pārstrukturēšanas plāns bija pietiekams pierādījums, ka HSH spēs atjaunot dzīvotspēju. Attiecībā uz likvidācijas izmaksu novērtējumu Vācija apgalvoja, ka jānodala valsts sektora īpašnieku pienākumi HSH īpašnieku lomā un valsts iestāžu lomā. To pienākumus valsts iestāžu lomā (bezdarbnieku pabalsti, sociālās apdrošināšanas iemaksas) nevar ņemt vērā, novērtējot likvidācijas izmaksas. Attiecībā uz likvidācijas izmaksām jāņem vērā tikai to pienākumi HSH īpašnieku lomā. Vācija citēja spriedumu Linde lietā (34), lai pierādītu, ka, nosakot privātā ieguldītāja kritēriju, bija jāņem vērā saistības, kas izriet no valsts atbalsta, kurš jau ir atbilstoši piešķirts. Komisija bija apstiprinājusi Gewährträgerhaftung, tāpēc tas bija saderīgs valsts atbalsts. Turklāt Gewährträgerhaftung segtās saistības attiecās uz federālo zemju pienākumiem to HSH īpašnieku lomā, nevis valsts iestāžu lomā. Gewährträgerhaftung savā būtībā bija salīdzināma ar “atbildības vēstuli”(Patronatserklärung). Tāpēc, novērtējot likvidācijas izmaksas, būtu jāņem vērā valsts sektora īpašnieku saistības saskaņā ar Gewährträgerhaftung vismaz EUR 30 miljardu apmērā. Visbeidzot, Vācija secināja, ka likvidācijas izmaksas būtu daudz augstākas nekā kapitāla pasākumi, ko valsts sektora īpašnieki veica HSH. Tāpēc privātā ieguldītāja kritērijs bija izpildīts un glābšanas pasākumi nebija valsts atbalsts.

(123)

Lai gan sākumā Vācija uzskatīja Komisijas HSH uzņēmējdarbības modeļa sākotnējo novērtējumu, kas minēts Lēmuma uzsākt procedūru 62. punktā, par pārāk negatīvu, tā attiecīgi atjaunināja HSH sākotnējo pārstrukturēšanas plānu, lai mazinātu Komisijas šaubas.

(124)

Vācija apgalvoja, ka sākotnējā pārstrukturēšanas plānā ietvertie pašu ieguldījuma pasākumi, kas paredzēja pasākumu atlīdzināšanu, kapitāla rezervju izmantošanu, meitasuzņēmumu pārdošanu un izmaksu samazināšanu, sasniedza EUR 5,9 miljardu apmēru, un tiem būtu jābūt pietiekamiem.

(125)

Turklāt, lai arī Vācija sākotnēji uzskatīja ieteiktos kompensācijas pasākumus (bilances samazināšana, ienesīgu uzņēmējdarbības portfeļu likvidēšana, 12 (35) no 21 starptautiskā biroja slēgšana un apjomīgu meitasuzņēmumu (REAG un DAL  (36)) pārdošana) par pietiekamiem, vēlāk tā pārskatīja tos grozītajā pārstrukturēšanas plānā.

(126)

Komisija saņēma apsvērumus arī no trešām personām. Krājbanku asociācijas iesniedza savus apsvērumus 2009. gada 30. novembrī un 11. decembrī, bet “Flowers” – 2009. gada 17. decembrī.

(127)

Krājbanku asociācijas nepiekrita Komisijas sākotnējam viedoklim, ka tās ir neproporcionāli guvušas labumu no rekapitalizācijas, ko HSH piešķīra valsts sektora akcionāri, jo tās uzskatīja, ka jauno emitēto akciju cena bija diezgan zema.

(128)

Procedūru sadalīšana HSH gadījumā, kurā atbalsta pasākumi tika apstiprināti vienā procedūrā un netieša atbalsta piešķiršana mazāko akciju daļu turētājiem tika apspriesta citā procedūrā, pārkāptu Regulas 659/1999 (“Procedūras regulas”) (37) 7. pantu. Atbalsta pasākums nevarēja vienlaicīgi būt saderīgs ar iekšējo tirgu attiecībā uz HSH un nesaderīgs attiecībā uz HSH īpašniekiem. Negatīvs lēmums par rekapitalizāciju attiecībā uz krājbanku asociācijām un “Flowers” padarītu rekapitalizāciju par nesaderīgu atbalstu. Krājbanku asociācijas uzskata, ka Komisijai jautājums par mazāko akciju daļu turētāju iesaisti sloga sadalē jāskata vispārīgā rekapitalizācijas sloga sadales novērtējuma kontekstā.

(129)

Attiecībā uz Komisijas uzskatu, ka mazākās akciju daļas nebija pietiekami pavājinājušās, krājbanku asociācijas izteica neizpratni, kā to varētu uzskatīt par valsts atbalstu. Tās uzskatīja akciju pavājināšanos par sekundāru rekapitalizācijas ietekmi. Turklāt LESD 107. panta 1. punkta nosacījumi netika ievēroti attiecībā uz to, ka krājbanku asociācijas nav uzņēmums valsts atbalsta noteikumu izpratnē. SGVSH un SVB nebija aktīvas nevienā tirgū, tās tikai glabāja akcijas daļas savu locekļu (valsts krājbankas Hamburgā un Šlēsvigā–Holšteinā) vārdā. Par krājbanku ieguvumu var uzskatīt tikai HSH akciju vērtības paaugstināšanos, kas notiek katrā kapitāla ieguldīšana reizē. Turklāt šis labums netika iegūts no valsts līdzekļiem. Akciju pavājināšanās līmenis ir atkarīgs no akciju daudzuma un cenas. Cenu noteica nevis valsts, bet akcionāru sapulce. Lēmumam nebija saistības ar valsti, un saskaņā ar spriedumu Stardust Marine  (38) lietā tas nebija uzskatāms par atbalstu. Jebkurā gadījumā šim ieguvumam nebija ietekmes uz krājbanku konkurences pozīciju tirgos, kuros tās darbojās. Tāpēc šis ieguvums neizkropļoja konkurenci un neietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(130)

Krājbanku asociācijas uzsvēra arī to, ka Komisija nebija izmeklējusi sekundāro ietekmi citos rekapitalizācijas gadījumos. Savienības tiesas nebija arī piemērojušas šādu pieeju spriedumā par WestLB  (39). Turklāt krājbanku asociācijas novēroja, ka Komisija nebija izmeklējusi sekundāro ietekmi citos gadījumos, kad jauno akciju emisijas cena šķita īpaši augsta (40), un secināja, ka jautājuma izmeklēšana tikai HSH un “BayernLB” lietā pārkāptu vienlīdzīgas pieejas principu.

(131)

Krājbanku asociācijas paskaidroja, ka akciju sabiedrības akcionāriem bija jauno akciju iegādes iespēju līgums. Tomēr tas bija iespēju līgums, nevis obligāts pirkšanas uzdevums. Krājbanku asociācijas uzskatīja, ka jauno akciju cena bija atbilstoša, bet tās nevarēja piedalīties rekapitalizācijā finansiālu iemeslu dēļ.

(132)

Turklāt krājbanku asociācijas apgalvoja, ka 2008. gadā tās veica būtiskus kapitāla ieguldījumus HSH labā. Krājbanku asociācijas 2008. gada jūlijā uzņēmuma daļas bez balsstiesībām EUR 685 miljonu apmērā pārvērta EUR 125 miljonu lielā pašu kapitālā un EUR 560 miljonu lielās kapitāla rezervēs. Krājbanku asociācijas 2008. gada jūlijā kopā ar “Flowers” uzņēmās obligāto konvertējamā kapitāla bez balsstiesībām ieguldījumu (hibrīdinstruments) EUR 962 miljonu apmērā (no kuriem krājbankas uzņēmās EUR 660,5 miljonus). HSH 2008. gada beigās samazināja kapitāla rezerves par EUR 3,1 miljardu, lai kompensētu zaudējumus bilancē un izvairītos no hibrīdinstrumentu zaudējumu absorbcijas. Līdz ar to krājbanku asociācijas zaudēja EUR 560 miljonus no kapitāla rezervēm. Ieguldījums obligātā konvertējamā kapitāla veidā mazināja zaudējumus. Šī instrumenta kupons nav ticis apmaksāts. Krājbanku asociācijas nav saņēmušas dividendes kopš 2008. gada.

(133)

Krājbanku asociācijas 2009. gada maijā gribēja pārdot savas akcijas. Tomēr pārdošana nebija iespējama holdinga līguma dēļ, kas 2003. gada 25. martā bija noslēgts ar valsts sektora īpašniekiem. Šā holdinga līguma puses bija apņēmušās izmantot savas balsstiesības tā, lai ļautu valsts sektora īpašniekiem un krājbanku asociācijām saglabāt lielāko daļu balsstiesību un nepārdot konkrētu savu akciju daļu. Holdinga līgumu nevarēja pārtraukt līdz 2013. gada 31. decembrim.

(134)

Krājbanku asociācijas norādīja, ka rekapitalizācijas laikā to akciju daļas būtiski pavājinājušās, attiecīgi no 13,2 % un 1,62 % līdz 4,7 % un 0,6 %. Ar 85,5 % tiešajām un netiešajām akciju daļām valsts sektora īpašnieki kopā kontrolēja visus HSH stratēģiskos lēmumus. No privāto ieguldītāju viedokļa šī kopējā kontrole nozīmēja mazāko akciju daļu turētāju akciju papildu vērtības pazeminājumu.

(135)

Krājbanku asociācijas uzsvēra, ka “PwC” veikto HSH novērtējumu bija pasūtījusi HSH un nevis mazāko akciju daļu turētāji. “PwC” veica novērtējumu saskaņā ar atzītiem novērtēšanas principiem. Krājbanku asociācijas iebilda, ka būtu bijis jāņem vērā konkrētas vērtības un riska prēmijas izmaiņas, bez kurām akciju cena būtu EUR 30 par akciju. Krājbanku asociācijas secināja, ka to ieguldījuma vērtība ir lielā mērā pavājinājusies, un aplēsa zaudējumus par aptuveni EUR 200 miljoniem.

(136)

“Flowers” izvirzīja līdzīgus argumentus tiem, ko izvirzīja krājbanku asociācijas. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka jau ir veicis būtiskus ieguldījumus HSH pārstrukturēšanā. Tas īpaši uzsvēra, ka 2008. gada jūlijā veiktie kapitāla pasākumi HSH labā bija cieši saistīti ar kapitāla ieguldījumu 2009. gada maijā. “Flowers” 2008. gada jūlijā ieguldīja EUR 300 miljonus skaidrā naudā. Attiecībā uz obligāto konvertējamo kapitāla bez balsstiesībām ieguldījumu EUR 962 miljonu apmērā “Flowers” bija veicis naudas ieguldījumus EUR 301,5 miljonu apmērā. Obligātais konvertējamais kapitāla bez balsstiesībām ieguldījums palīdzēja segt zaudējumus, un kupons nav apmaksāts. “Flowers” ieguldītāji veica 48 % no šiem kapitāla pasākumiem, kas bija ievērojami lielāki par uzņēmuma toreizējām akciju daļām – 25,67 %.

(137)

“Flowers” nepiekrita Komisijas sākotnējam novērtējumam Lēmuma uzsākt procedūru 65. un 73. punktā attiecībā uz nepietiekamu pašu ieguldījumu un reālu sloga sadales pasākumu trūkumu. 2009. gadā “Flowers” uzņēmās EUR 794 miljonus no HSH izdotajām kapitāla rezervēm EUR 3,1 miljarda apmērā. Tas atsaucās uz lēmumu Commerzbank  (41) lietā, apgalvojot, ka tajā Komisija meitasuzņēmumu un citu aktīvu pārdošanu uzskatīja par pietiekamu pašu ieguldījumu un kuponu un dividenžu neizmaksāšanu – par sloga sadali. “Flowers” ieguldītāji uzskatīja, ka būtu jāņem vērā 2008. gadā veiktie kapitāla pasākumi.

(138)

Ieguldītāji apgalvoja, ka akciju pavājināšanās dēļ zaudētās mazākuma veto tiesības arī būtu jāuzskata par pašu ieguldījumu. Neraugoties uz akciju daļas pavājināšanos līdz 9,19 %, tiem tomēr saglabājas saistības, uz kurām attiecas Gewährträgerhaftung, ņemot vērā to akciju daļu pirms rekapitalizācijas, t. i., 26,85 %. Ieguldītāji apsprieda arī Komisijas šaubas par HSH novērtējumu un pārmērīgi augsto akciju cenu. Tie apstrīdēja, ka daudzi aspekti, kas palielinātu akciju vērtību, nav pietiekami ņemti vērā.

(139)

Visbeidzot ieguldītāji norādīja, ka Vācijas tiesību aktos nebija noteikumu par akciju pārvedumiem, un tādējādi nebūtu iespējams atgūt netiešo atbalstu no mazāko akciju daļu turētājiem. Ieguldītāji uzskatīja, ka uzsākto procedūru sadalīšana nav iespējama, jo HSH ir piešķirts tikai viens atbalsta pasākums.

(140)

Vācija iesniedza komentārus par krājbanku asociāciju un “Flowers” apsvērumiem. Vācija palika pie viedokļa, ka HSH novērtējums nebija atbilstošs un mazāko akciju daļu turētāji nav guvuši labumu no netiešā valsts atbalsta. Turklāt Vācija atbalstīja procedūru sadalīšanu, ja tā paātrinātu sprieduma pieņemšanu lietā, ko gaidīja HSH un tirgi. Vācija uzdeva jautājumu, vai rekapitalizācija bija viendabīgs tiesisks darījums un vai tas bija jānovērtē vienā lēmumā. Vācija atsaucās uz Savienības tiesu judikatūru un apgalvoja, ka procedūru sadalīšana būtu juridiski iespējama un viena atbalsta pasākuma dažādi tiesiskie novērtējumi attiecībā uz dažādiem saņēmējiem, t. i., HSH un mazāko akciju daļu turētājiem, neradītu risku HSH piešķirtā atbalsta pasākuma saderībai. HSH piešķirtā atbalsta pasākuma proporcionalitāti varētu nodrošināt ar pasākumu kopumu pārstrukturēšanas plānā, jo katrs mazāko akciju daļu turētāju ieguvums no pārmērīgi augstas emisijas cenas būtu jāapskata un jāizlabo atsevišķi. Vācija nepiekrita “Flowers”, ka Vācijas tiesību aktos nav noteikumu par akciju pārvedumiem, kas noteiktu, ka netiešā atbalsta atgūšana no mazāko akciju daļu turētājiem nav iespējama. Vācija apgalvoja, ka šāds pārvedums saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem bija iespējams un, arī ja nebūtu iespējams, Vācija nevarētu minēt izpildes līdzekļu trūkumu kā attaisnojumu Komisijas atgūšanas lēmuma neīstenošanai.

(141)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(142)

Lai pasākumu klasificētu par valsts atbalstu, jābūt ievērotām šādām prasībām: a) tas jāfinansē dalībvalstij vai no valsts līdzekļiem; b) no tā jābūt ieguvumam, kas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai; c) ieguvumam jābūt selektīvam; un d) pasākumam jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojumus un iespējami jāietekmē tirdzniecība starp dalībvalstīm. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, un tiem visiem jāatbilst, pirms pasākums tiek klasificēts par valsts atbalstu. Komisija paliek pie viedokļa, ka šie nosacījumi ir ievēroti.

(143)

Pirmkārt, pasākumus piešķīra “HSH Finanzfonds AöR”. Tā ir iestāde, ko pārvalda ar Vācijas valsts tiesību aktiem, ko ir izveidojuši valsts sektora īpašnieki, kas tiem pieder un ko tie kontrolē vienādās daļās. Tā ir izveidota, pamatojoties uz Valsts nolīgumu starp Hamburgas un Šlēsvigas–Holšteinas federālajām zemēm (42), kas parakstīts 2009. gada 3. aprīlī Ķīlē un 2009. gada 5. aprīlī Hamburgā. “SH Finanzfonds AöR” mērķis ir atbalstīt HSH valsts sektora īpašnieku vārdā. Lai veiktu šo uzdevumu, “SH Finanzfonds AöR” ir piešķirtas pilnvaras emitēt garantijas apjomā līdz EUR 10 miljardiem, kas ļautu iegūt īpašumā HSH akcijas un saņemt aizdevumus šo akciju iegādei. Saskaņā ar Valsts nolīguma 3. punktu valsts sektora īpašnieki ir atbildīgi par “HSH Finanzfonds AöR” saistībām. Tādējādi ir skaidrs, ka pasākumus finansē valsts.

(144)

Otrkārt, garantiju režīms un rekapitalizācija tika izveidota, lai novērstu HSH maksātnespēju (43), un attiecīgi palīdzēja saglabāt tās uzņēmējdarbību. Tāpēc tie ir ekonomiski ieguvumi LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(145)

Treškārt, šie pasākumi ir piešķirti individuāli tikai HSH, tāpēc tie ir selektīvi.

(146)

Visbeidzot, lai tos uzskatītu par atbalstu, minētajiem pasākumiem jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojumi un iespējami jāietekmē tirdzniecība starp dalībvalstīm. Šo ietekmi var novērtēt, pamatojoties uz atbalsta apjomu, atbalsta pasākuma raksturojumu un atbalsta saņēmēju (44). Atbalsta pasākumi ļāva HSH novērst maksātnespēju un saglabāt darbību vairākos tirgos. HSH ir starptautiski aktīva banka, kas konkurē ar citām bankām Vācijā un citās valstīs. Turklāt HSH ir banka ar sistēmisku nozīmi Vācijas banku sistēmā (45) un viens no lielākajiem konkurentiem kuģniecības un aviācijas finansēšanā (HSH ir pasaulē lielākā kuģniecības finansētāja, un tai ir ievērojama tirgus daļa aviācijas finansēšanā). Visbeidzot, tā ir saņēmusi nosacīti lielu atbalstu (sk. turpmāk 159. punktu) – garantiju režīms nosedz aptuveni 75 % no tās bilances. Ņemot vērā pasākuma ietekmi, HSH pozīciju banku nozarē un jo īpaši kuģniecības finansēšanas nozarē, un atbalsta apjomu, HSH piešķirtais ieguvums ietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(147)

Šo novērtējumu nav ietekmējuši Vācijas un trešo personu apsvērumi. Vācijas apsvērumi par HSH piešķirto atbalsta pasākumu raksturu ir pretrunīgi. No vienas puses, Vācija apgalvo, ka Komisijai būtu jānovērtē garantiju režīms saskaņā ar Garantiju paziņojumu, nevis ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu, kas šķiet atzinums, ka garantija ir valsts atbalsts. No otras puses, kā apkopots šā Lēmuma 6.3. sadaļā, Vācija apgalvo, ka, ņemot vērā neierobežoto valsts garantiju (Gewährträgerhaftung), kas nosedz lēstās prasības par vismaz EUR 30 miljardiem, privātais ieguldītājs valsts sektora īpašnieku vietā būtu veicis tādus pašus pasākumus, lai glābtu HSH un novērstu lielākus zaudējumus. Uz to pamatojoties, Vācija apgalvo, ka privātā ieguldītāja kritērijs ir izpildīts un tāpēc attiecīgie pasākumi nav valsts atbalsts.

(148)

Ar šo apgalvojumu Vācija ir pārpratusi judikatūru. Šeit apskatītajā lietā Vācijā apgalvo, ka viens valsts atbalsta pasākums (neierobežotā valsts garantija Gewährträgerhaftung) būtu jāuzskata par likvidācijas izmaksām, lai apstiprinātu, ka citi valsts atbalsta pasākumi (rekapitalizācija un garantiju režīms) ir atbilstīgi privātā ieguldītāja principam. Linde lietā puses saskaņā ar tirgus nosacījumiem noslēdza darījumu, kas ietvēra subsīdiju, lai atceltu iepriekš noslēgtu piegādes līgumu, kurš arī bija saskaņā ar tirgus nosacījumiem, jo šā piegādes līguma darbība bija radījusi būtiskus zaudējumus gadā. Vispārējā tiesa noteica, ka “visaptverošais pasākums ir parasts komerciāls darījums, kurā [Treuhandanstalt] un LWG rīkojās kā racionāli tirgus ekonomikas dalībnieki. Ir skaidrs, ka tos motivēja galvenokārt komerciāli apsvērumi, nevis ekonomikas vai sociālās politikas mērķi” (46). Šī situācija nav salīdzināma ar pašreizējo gadījumu, jo Linde lietā abi darījumi bija noslēgti saskaņā ar tirgus nosacījumiem, bet šajā gadījumā neviens no darījumiem nebija noslēgts saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(149)

Gewährträgerhaftung ir definēts kā reģionālās iestādes vai valsts tiesību asociācijas tiešas saistības, kuru pamatā ir statūti vai tiesību akti, attiecībā pret valsts tiesību kredītiestādes kreditoriem un visiem to pienākumiem. Tāpēc Gewährträgerhaftung uzliek garantētājam (“Gewährträger”) pienākumu iejaukties kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas lietā. Tas nosaka tiešas prasības kredītiestādes kreditoriem attiecībā uz garantētāju, kas tomēr var tikt izvirzītas tikai tad, ja kreditoru vajadzībām kredītiestādes aktīvu nepietiek. Gewährträgerhaftung ir neierobežots laikā un apjomā. Turklāt kredītiestāde nemaksā atlīdzību par garantiju (47). Apkopojot iepriekš minēto, Gewährträgerhaftung ir valsts korporatīvas iestādes (municipalitātes vai federālās zemes) neatlīdzināmas neierobežotas papildu saistības attiecībā uz kreditoru prasībām pret valsts iestādi (valsts banku), ja šī iestāde kļūst maksātnespējīga. Privātais ieguldītājs valsts sektora īpašnieku vietā nebūtu sniedzis bankai neierobežotu neatlīdzināmu garantiju, nosedzot visu šīs bankas bilanci, kā to darīja valsts sektora īpašnieki, izmantojot Gewährträgerhaftung.

(150)

Attiecīgi Komisija uzskatīja Gewährträgerhaftung par valsts atbalstu. Tā rezultātā Komisija ir pieprasījusi, lai Vācija atceļ Gewährträgerhaftung.

(151)

Gewährträgerhaftung ir piesaistīts valsts tiesību aktiem. Valsts sektora īpašniekiem attiecībā uz šo garantiju ir saistības kā valsts iestādēm, nevis kā privātiem īpašniekiem. Saskaņā ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi (48) un judikatūru (49) likvidācijas izmaksas nosedz tikai tās saistības, ko būtu maksājis privātais ieguldītājs. Kā minēts149. punktā, privātais ieguldītājs nebūtu izsniedzis bankai neierobežotas neatlīdzināmas garantijas, kas nosedz visu tās bilanci. Tāpēc spriedums Linde lietā ir nepilnīga atsauce šīs lietas novērtēšanā, jo Gewährträgerhaftung saistības nevar uzskatīt pat likvidācijas izmaksām.

(152)

Rekapitalizācijas atbalsta elementam būtu jābūt rekapitalizācijas nominālvērtībai, jo neviens privātais ieguldītājs nebūtu piešķīris tādus līdzekļus grūtībās nonākušam uzņēmumam. Kā noteikts Glābšanas lēmuma 27. un 28. punktā, mazāko akciju daļu turētāju nepiedalīšanās rekapitalizācijā un valsts sektora īpašnieku neproporcionāla iesaiste glābšanas pasākumu radītā sloga sadalē norāda uz to, ka rekapitalizāciju motivēja valsts politikas mērķi, nevis privāto ieguldītāju apsvērumi. Saskaņā ar izmeklēšanas praksi (50) Komisija apstiprina savu viedokli, ka atbalsta elements rekapitalizācijā ir EUR 3 miljardi.

(153)

Turklāt ir apstiprināts garantiju režīma atbalsta elementa apjoms – EUR 10 miljardi. Neraugoties uz Vācijas argumentiem, Komisija paliek pie pārliecības, ka pasākums jāvērtē atbilstoši Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumam. Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā Komisija saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir iekļāvusi pamatnostādnes dalībvalstu pieņemtajiem aktīvu glābšanas pasākumiem. Samazinātas vērtības aktīvi atbilst aktīvu kategorijām, no kuriem bankām, visticamāk, radīsies zaudējumi. Komisija uzskata, ka Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums jāpiemēro jebkāda veida atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz samazinātas vērtības aktīviem un veic efektīvu aktīvu glābšanu saņēmējā iestādē, jo Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā noteikts, ka aktīvu glābšana ir jebkāds pasākums, kas atbrīvo banku no nepieciešamības krasi samazināt vērtības pielāgošanu konkrētām aktīvu kategorijām (51). HSH garantiju režīms ietilpst šajā pasākumu kategorijā.

(154)

Komisija nepiekrīt Vācijai, ka Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums nav piemērojams un ka attiecīgais atbalsta apjoms otrās kārtas zaudējumu garantijā būtu jānosaka saskaņā ar vispārīgā valsts atbalsta noteikumiem un jo īpaši ar Garantiju ziņojumu. Garantiju ziņojumu piemēro atbalsta pasākumiem, kas izveidoti, lai nodrošinātu bankai likviditāti (52). Garantiju režīms ir domāts citam nolūkam. Tā ir izveidota, lai to ieviestu aktīvu jomā un atbrīvotu pēc iespējas vairāk kapitāla, kas ļautu bankai uzlabot savu kapitāla līmeni.

(155)

Attiecībā uz Vācijas iebildumu par ratione temporis Komisija vēlas norādīt, ka tai ir jāpiemēro lēmuma pieņemšanas laikā spēkā esošie tiesību akti un pamatnostādnes neatkarīgi no laika, kad ir piešķirti vai paziņoti atbalsta pasākumi (53). Tas ir vispārīgs noteikums, un jebkādai atkāpei no tā ir jābūt skaidri norādītai tiesību aktā, kas parasti būtu piemērojams. Savienības tiesas ir apstiprinājušas, ka paziņotais pasākums ir jānovērtē saskaņā ar lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā esošajiem noteikumiem (54). Attiecīgi pašreizējās finanšu krīzes situācijā Komisija ir iepriekš piemērojusi Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu paziņotajiem pasākumiem pirms tā publicēšanas (55).

(156)

Saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu atbalsta apjoms aktīvu glābšanas pasākumā atbilst starpībai starp aktīvu pārveduma vērtību un to tirgus cenu. Garantētā portfeļa pārveduma vērtība ir aptuveni EUR [168] miljardi, kas atbilst portfeļa nominālvērtībai – aptuveni EUR [172] miljardi mīnus pirmais zaudējums EUR 3,2 miljardi (pirmās kārtas zaudējumu daļa).

(157)

Ņemot vērā garantētā portfeļa ievērojamo apjomu un saturu ([60-80] % no segtajiem aktīviem ir aizdevumi klientiem), ir grūti aprēķināt tirgus vērtību. Bez tirgus dažu aktīvu tirgus vērtība var būt arī nulle (56). Jebkurā gadījumā garantētā portfeļa tirgus vērtība ir ievērojami zemāka par tā reālo ekonomisko vērtību (57), kas atspoguļo aktīvu attiecīgo ilgtermiņa ekonomisko vērtību. Tā kā garantijā ietvertais atbalsta apjoms nevar pārsniegt tās nominālvērtību (EUR 10 miljardi), nav nepieciešamības noteikt precīzu vērtību. Tāpēc Komisija uzskata, ka garantiju režīma atbalsta elements ir EUR 10 miljardi.

(158)

Visbeidzot, Komisija vēlas norādīt, ka “Soffin” sniegtās likviditātes garantijas EUR 17 miljardu apmērā ir atbalsts, kas sniegts saskaņā ar Vācijas shēmu.

(159)

Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka garantiju režīma un rekapitalizācijas atbalsta elementa apmērs ir EUR 13 miljardi. Turklāt Komisija uzskata, ka likviditātes garantiju atbalsta elements ir gandrīz EUR 17 miljardi.

(160)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas “novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”. Komisija savā Vācijas banku glābšanas shēmas apstiprinājumā (58) atzina, ka pastāv draudi par nopietniem traucējumiem Vācijas ekonomikā un valsts atbalsts bankām ir atbilstošs veids, kā mazināt šos traucējumus. Neraugoties uz lēno ekonomikas atveseļošanos, kas sākās 2010. gada sākumā, Komisija joprojām uzskata, ka ir ievērotas valsts atbalsta prasības, kas jāapstiprina saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā spriedzes atjaunošanos finanšu tirgos. Komisija ir apstiprinājusi šo viedokli, 2010. gada decembrī pieņemot paziņojumu, ar kuru līdz 2011. gada 31. decembrim pagarina valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, lai atbalstītu pasākumus banku labā saistībā ar finanšu krīzi (59).

(161)

Tādas bankas kā HSH bankrots varētu tieši ietekmēt finanšu tirgus un tādējādi visu dalībvalsts ekonomiku. Ņemot vērā pašreizējo finanšu tirgu trauslumu, Komisija savā valsts atbalsta pasākumu novērtējumā banku nozarē joprojām pamatojas uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(162)

Komisijai vajadzētu pārbaudīt aktīvu glābšanas pasākumu saderību LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē un atbilstoši Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumam. Pretēji Vācijas apgalvojumiem Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums nav paredzēts tikai saskaņotas administratīvās prakses nodrošināšanai (60), bet gan ar to ir skaidroti valsts atbalsta noteikumi, kas jāpiemēro aktīvu glābšanas pasākumiem. Ņemot vērā to specifiskās īpašības, paziņojumā valsts atbalsta noteikumi izteikti saderības kritērijos, kas jāpiemēro šādiem pasākumiem. Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma piemērošanai būtu jānodrošina saskaņotība starp dalībvalstu ieviestajiem aktīvu glābšanas pasākumiem un saderība ar valsts atbalsta uzraudzības prasībām. Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 18. punktā noteikts, ka paziņojuma mērķis ir izveidot saskaņotus principus un nosacījumus, lai pēc iespējas nodrošinātu aktīvu glābšanas pasākumu efektivitāti iekšējā tirgū, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi atgriezties normālos tirgus apstākļos. Tādējādi Paziņojuma mērķi ir plašāki, nekā apgalvo Vācija, un tie neaprobežojas tikai ar administratīvu praksi. Lai sasniegtu minētos mērķus, Komisijai jāpiemēro Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums visiem aktīvu glābšanas pasākumiem.

(163)

Tāpēc Komisija neredz pamatojumu, ka pasākums būtu jānovērtē tieši saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kā to iesaka Vācija.

(164)

Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā noteikta virkne nosacījumu, kuriem aktīvu glābšanas pasākumiem jāatbilst, lai tie būtu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. To atbilstības novērtējumu veic, izmantojot vairākus kritērijus, tostarp attiecībā uz aktīvu atbilstību, aktīvu pārvaldību, garantētā portfeļa novērtējumu, atbilstošu problēmas apzināšanu un pilnīgu ex ante pārredzamību un informācijas izpaušanu, pasākuma saderību ar valsts politikas mērķiem, atlīdzības atbilstību un sloga sadali, kā arī Komisijas prasību novērtēt pārstrukturēšanas plānu.

(165)

Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 33. punktā un turpmākajos punktos noteikta prasība identificēt attiecināmos aktīvus un to organizēšanu aktīvu kategorijās (grozos). Sīki paskaidrotas šo kategoriju definīcijas ir iekļautas Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma III pielikumā. Garantiju režīma segto aktīvu daudzveidība ir lielāka nekā Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā iekļautajā grozu sistēmā. Tomēr Paziņojuma 35. punktā minēts pieļāvums par papildu elastību atbilstošo aktīvu identificēšanā. Tas ļauj bankām bez konkrēta pamatojuma glābt samazinātas vērtības aktīvus, kas nav minēti 33. punktā, bet tikai tādā apjomā, kas nepārsniedz 10–20 % no attiecīgās bankas kopējiem aktīviem. Tomēr, tā kā [aptuveni 75] % no HSH bilances nosedz garantiju režīms, Samazinātās vērtības aktīvu paziņojuma 35. punkts šajā gadījumā nav apmierinošs risinājums.

(166)

Neraugoties uz to, saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 32. punktu, kurā noteikti aktīvu atbilstības pamatprincipi, būtu jāpieņem pragmatiska pieeja, novērtējot samazinātas vērtības aktīvu pasākumā iesaistīto aktīvu raksturu. Komisija uzsver, ka finanšu krīzes ietekmēto aktīvu kategoriju apjoms laika gaitā ir pieaudzis saistītās ietekmes dēļ. Īpaši ar kuģniecību, aviāciju un nekustamo īpašumu saistītajiem vērtspapīriem šobrīd nav likvīdi, vai uz tiem attiecas krasi vērtības pazeminājumi. šādu aktīvu glābšana var palīdzēt sasniegt Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma mērķus, konkrēti, palielināt pārredzamību un veicināt finanšu stabilitāti, arī tad, ja tie neietilpst aktīvu kategorijās, ko sākotnēji ietekmēja finanšu krīze. Tāpēc Komisija iepriekšējos gadījumos apstiprināja aktīvu glābšanas pasākumus attiecībā uz šiem aktīviem (61). Komisija uzskata par atbilstošu tāpat rīkoties arī šajā lietā.

(167)

Visbeidzot, Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 36. punktā pieļauti plašāki atbilstības kritēriji, ja pasākumu kompensē ar visaptverošu pārstrukturēšanu. Jo lielāka ir garantēto aktīvu daļa bankas portfelī, jo lielāka būs veicamā bankas pārstrukturēšana. Lēmumā uzsākt procedūru Komisija izteica šaubas attiecībā uz aktīvu atbilstību, jo tobrīd tai iesniegtais sākotnējās pārstrukturēšanas plāns nebija pietiekami tālejošs, lai atbilstoši kompensētu atbilstības kritēriju elastīgu piemērošanu. HSH2011. gada 11. jūlijā iesniedza grozītu pārstrukturēšanas plānu. Grozītie pārstrukturēšanas pasākumi ietver bilances samazināšanu par aptuveni 61 %, […] akciju daļu atsavināšanu un 15 biroju slēgšanu no 21 starptautiskā biroja. Tas ļauj Komisijai secināt, ka pārstrukturēšanas apjoms kompensē Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma elastīgo piemērošanu attiecībā uz aktīvu atbilstību. Attiecīgi Komisijas šaubas par aktīvu atbilstību ir mazinātas.

(168)

Lēmuma uzsākt procedūru 45. punktā Komisija izteica šaubas par garantijas saderību attiecībā uz aktīvu pārvaldību, pamatojoties uz to, ka nav pierādījumu par skaidru funkcionālo un organizatorisko nodalījumu starp HSH un garantētajiem aktīviem, jo visi aktīvi paliktu HSH bilancē. Īpaši tas attiecās uz vadību, personālu un klientiem.

(169)

Vācija iesniedza papildu informāciju, paskaidrojot, ka HSH ir izveidojusi pārstrukturēšanas vienību, kas bija iekšēja pašlikvidējoša banka ar atsevišķu vadību. HSH bija ieviesusi segmentos balstītu ziņošanas sistēmu, tostarp atsevišķu pārstrukturēšanas vienības vadību, lai nerastos interešu konflikts starp galveno banku un pārstrukturēšanas vienību. Komisija piekrīt Vācijas apsvērumiem, kas apkopoti šā lēmuma 115. punktā, un apstiprina HSH ieviestās izmaiņas aktīvu pārvaldībā. Attiecīgi garantiju režīms atbilst Samazinātās vērtības aktīvu paziņojuma prasībām attiecībā uz aktīvu pārvaldību.

(170)

Lēmuma uzsākt procedūru 45. punktā Komisija izteica šaubas arī par garantētā portfeļa novērtējumu, jo neatkarīgie speciālisti bija novērtējuši tikai nelielu portfeļa daļu un HSH nebija iesniegusi pietiekamu informāciju par visa portfeļa reālās ekonomiskās vērtības novērtējumu. Pirms pasākuma ieviešanas HSH bija izvēlējusies divus neatkarīgos speciālistus – “Blackrock” un “Cambridge Place”. Tie bija novērtējuši tikai nelielu garantētā portfeļa daļu, konkrēti ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus (ABS) un CIP portfeļa daļas.

(171)

Komisija nepiekrīt Vācijas viedoklim, kas minēts iepriekš 116. punktā, ka kredītu darījumus ir grūti novērtēt, jo skaidras naudas plūsmas prognozēs ir daudz pieņēmumu (piemēram, par pārkāpumiem nākotnē, saistību nepildīšanas iespējām, saistību nepildīšanas un atgūšanas termiņiem, par procentu likmēm gan attiecībā uz bezriska līmeni, gan riska prēmiju). Lai gan novērtējums ir sarežģītāks kredītiem ar pagarināmu termiņu, kas parasti attiecas uz kuģniecības aizdevumiem un komerciāliem nekustamā īpašuma aizdevumiem, kuri aptver lielu garantētā portfeļa daļu, Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse rāda, ka jau ir novērtēti portfeļi ar līdzīgiem aktīviem, vērtējumu pamatā izmantojot skaidras naudas plūsmu (62). Turklāt Vācija nevarēja pierādīt, ka uz skaidras naudas plūsmas prognozēm balstītais novērtējums radītu materiālā ziņā atšķirīgu rezultātu.

(172)

Novērtējumā būtu jāizmanto Savienības līmenī izveidotā vispārīgā metodoloģija. Pēc Komisijas pieprasījuma HSH un tās ārējais eksperts – “Morgan Stanley” veica pilnīgu portfeļa novērtējumu ciešā sadarbībā ar Komisijas speciālistiem. Attiecīgie pieņēmumi, ko novērtējumā piemēroja HSH, bija saskaņā ar ļoti liela stresa scenārijiem, ko Komisija bija piemērojusi citos gadījumos. Piemērotā metodoloģija ir bijusi konsekventa.

(173)

Novērtējuma rezultātā tika atklāts, ka paredzamie zaudējumi ievērojami pārsniegtu EUR 3,2 miljardu pirmās kārtas zaudējumu daļu un izsmeltu visu EUR 10 miljardu lielo otrās kārtas zaudējumu daļu. Portfeļa novērtējums parādīja, ka reālā ekonomiskā vērtība ir […] – aptuveni EUR [155-170] miljardi (aptuveni EUR [172] miljardi mīnus EUR 3,2 miljardi mīnus EUR [2,5-10] miljardi).

(174)

Novērtējums bija veikts saskaņā ar Samazinātās vērtības aktīvu paziņojumā noteiktajiem nosacījumiem, un tāpēc Komisija uzskata, ka tās Lēmuma uzsākt procedūru 45. punktā izteiktās šaubas ir kliedētas.

(175)

Lēmuma uzsākt procedūru 42. punktā Komisija izteica šaubas par pasākuma saderību attiecībā uz pārredzamību un informācijas izpaušanu, jo Vācija nebija iesniegusi atzītu neatkarīgo speciālistu veiktu pilnīgu garantētā portfeļa aktīvu novērtējumu.

(176)

Saskaņā ar Samazinātās vērtības aktīvu paziņojuma 20. punktu atbalsta pieprasījumiem jāpiemēro pilnīga pārredzamība un informācijas izpaušana par atbilstošo banku to aktīvu pavājināšanos, ko segs glābšanas pasākumi, pamatojoties uz atbilstošu novērtējumu, ko veikuši atzīti neatkarīgi speciālisti un apstiprinājusi attiecīgā uzraudzības iestāde. Par samazinātās vērtības aktīviem jāsniedz tik detalizēta informācija, kā noteikts Samazinātās vērtības aktīvu paziņojuma III pielikuma II punktā un 2. tabulā.

(177)

Pēc Lēmuma uzsākt procedūru pieņemšanas detalizēta informācija par garantēto portfeli un aktīviem ir tikusi iesniegta Komisijai. Novērtējumā portfeļa reālā ekonomiskā vērtība ir noteikta aptuveni EUR [155-170] miljardu apmērā. Garantiju režīma kapitāla glābšanas efekts bija aprēķināts aptuveni EUR [3,5] miljardu apjomā. “Morgan Stanley” ir oficiāli parakstījis un apstiprinājis novērtējumu, tostarp attiecīgos pieņēmumus un piemēroto metodoloģiju. “BaFin” 2010. gada februārī apstiprināja pasākuma kapitāla glābšanas efektu. Kapitāla prasību atvieglojuma ietekme, kas aprēķināta pēc aktīvu novērtējuma, ir atšķirīga no Komisijas sākotnējā novērtējuma Lēmuma uzsākt procedūru 51. punktā un turpmākajos punktos. Komisija apstiprina Vācijas iesniegto novērtējuma rezultātu un aprēķināto kapitāla prasību atvieglojuma ietekmi. Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātu, Vācijas apsvērumi par kapitāla prasību atvieglojuma ietekmi vairs nav jāizskata.

(178)

Komisijas šaubas attiecībā uz atbilstošu pārredzamību un ex ante informācijas atklāšanu ir kliedētas.

(179)

Samazinātās vērtības aktīvu paziņojuma 5.3. iedaļā noteikts, ka bankām paredzētie pamudinājumi piedalīties samazinātas vērtības aktīvu glābšanas pasākumā jāsaskaņo ar valsts politiskajiem mērķiem, izmantojot (a) sešu mēnešu termiņu dalības pieteikumu iesniegšanai, (b) mehānismus, lai nodrošinātu, ka piedalās tās bankas, kurām aktīvu glābšana ir visvairāk nepieciešama un (c) atbilstošus rīcības ierobežojumus, cita starpā ierobežojumu ietekmēt konkurenci.

(180)

Garantija bija īpaši izveidota HSH vajadzībām un pielāgota tās konkrētajai situācijai, ņemot vērā tās sistēmisko nozīmīgumu uz valsts sektora ekonomiku. Grozītā pārstrukturēšanas plāna kontekstā uz HSH attieksies vairākas saistības, jo īpaši attiecībā uz kuponu un dividenžu maksāšanu, korporatīvo pārvaldību, atlīdzību un tirgus esamību konkrētās nozarēs, piemēram, kuģniecībā.

(181)

Ņemot vērā iepriekšminēto, HSH garantiju režīms ir saderīgs ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma prasībām attiecībā uz saskaņošanu ar valsts politiskajiem mērķiem.

(182)

Lēmuma uzsākt procedūru 49. punktā Komisija izteica šaubas par sloga sadales atbilstību. Saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 24. punktu HSH būtu jādod ieguldījums zaudējumu vai riska segšanā pirmās kārtas zaudējumu klauzulu formā (parasti vismaz 10 % apmērā). Atbilstošu sloga sadali var nodrošināt ar augstāku atlīdzību vai ex post kompensāciju. Turklāt Lēmuma uzsākt procedūru 51. pantā un turpmākajos pantos Komisija izteica šaubas, vai maksājums 400 bāzes punktu apmērā atbilstoši atlīdzina valsts sektora īpašnieku risku.

(183)

Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktā noteikts, ka valstij jānodrošina atbilstoša atlīdzība par katru samazinātās vērtības aktīvu pasākumu. Atbilstoša atlīdzība par samazinātās vērtības aktīvu pasākumu ir tāda, kas atlīdzina pasākuma regulējošo kapitāla ietekmi. Tādējādi kapitāla glābšanas ietekme būtu atbilstoši jāatlīdzina.

(184)

Komisija savā lēmumā par valsts atbalstu, ko Vācija piešķīra “Landesbank Baden-Wuerttemberg” pārstrukturēšanai (63), attiecībā uz kapitāla prasību atvieglojuma ietekmes atlīdzību noteica, ka atbilstoša kapitāla prasību atvieglojuma ietekmes atlīdzība būtu 6,25 % no kapitāla atvieglojuma apjoma, kas iegūts, piemērojot pasākumu (64). Garantiju režīma kapitāla atvieglojuma efekts ir noteikts aptuveni EUR [3,5] miljardu apjomā, tāpēc ikgadējai atlīdzībai būtu jābūt aptuveni EUR 220 miljonu apmērā (kas atbilst [aptuveni 220] bāzes punktiem no garantijas nominālvērtības), ko HSH iegūst no visa garantijas apjoma. Atceļot garantiju (daļēji), kapitāla atvieglojuma minimālajai atlīdzībai būtu proporcionāli jāsamazinās līdz [aptuveni 220] bāzes punktiem no neizmantotās garantijas nominālvērtības.

(185)

Kā paskaidrots 46. punktā, HSH ir piedāvājusi maksu par garantiju 400 bāzes punktu apmērā par garantiju režīmu. Tādējādi, atkarībā no scenārija, HSH maksās EUR [> 1,5] miljardus (bez garantijas izmaksas), EUR [> 2,5] miljardus (garantijas izmaksa EUR 5 miljardi) vai EUR [> 4] miljardi (garantijas izmaksa EUR 10 miljardi).

(186)

Attiecībā uz minimālās atlīdzības atbilstību par kapitāla prasību atvieglojumu [aptuveni 220] bāzes punktu apmērā gadā no EUR 10 miljardiem (vai – daļējas atcelšanas gadījumā – no neizmantotās garantijas nominālvērtības (65)), absolūtais atlīdzības apjoms par kapitāla glābšanas tiek samazināts, ja garantija ir daļēji atcelta. Lai gan izskatās, ka kapitāla prasību atvieglojumu nesamazināsies tiešā proporcijā pret garantiju režīma apjomu, Komisija uzskata, ka uz garantijas pastāvēšanas laiku tā ir saprātīga aptuvenā vērtība, ko izmantot nepieciešamās minimālās atlīdzības aprēķināšanai par kapitāla prasību atvieglojumu. Attiecīgi Komisija uzskatītu atlīdzību [aptuveni 220] bāzes punktu apjomā gadā no neizmantotās garantijas nominālvērtības par atbilstošu.

(187)

Tā kā [aptuveni 220] bāzes punkti no neizmaksātās garantijas apjoma ir pieņemama aptuvenā vērtība uz 6,25 % no kapitāla atvieglojuma apjoma, Komisija atzīst, ka “HSH Finanzfonds AöR” vienmēr tiks izmaksāti 6,25 % gadā no kapitāla prasību atvieglojuma ietekmes. Attiecīgi atlīdzību par kapitāla prasību atvieglojumu var uzskatīt pat atbilstīgu Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumam.

(188)

Turklāt Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktā noteikts, ka pārveduma vērtībai aktīvu pirkuma vai aktīvu apdrošināšanas gadījumā būtu jāpamatojas uz to reālo ekonomisko vērtību.

(189)

Saskaņā ar Komisijas veikto garantiju režīma novērtējumu, izveidojot garantiju pasākumu, garantētā vērtība aptuveni EUR [168] miljardi bija noteikta pārāk augsta (virs reālās ekonomiskās vērtības) un pirmās kārtas zaudējumu daļa – pārāk zema. Starpība starp garantēto vērtību un reālo ekonomisko vērtību ir EUR [2,5-10] miljardi. Attiecīgi būtu jāizlabo garantētā vērtība un jāpalielina pirmās kārtas zaudējumu daļa. Vācija ir iesniegusi pierādījumus, ka HSH nav spējīga atmaksāt EUR [2,5–10] miljardus, un nepieņem šādu apvērsi. Pat ja HSH nevarētu palielināt pirmās kārtas zaudējumu daļu par EUR [2,5–10] miljardiem, lai segtu paredzamos zaudējumus, saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktu starpību varētu atgūt arī vēlākā posmā, piemēram, apvienojot apvērses mehānismu un tālejošus pārstrukturēšanas pasākumus.

(190)

Zaudējumu apvērses mehānismu var izveidot, izmantojot valstij maksāto 400 bāzes punktu pamatprēmiju. Tā var būt tās maksājuma daļas formā, kas kapitāla glābšanas ietekmes atlīdzības pārpalikums [aptuveni 220] bāzes punktu apmērā. Turklāt šī summa būtu atkarīga arī no garantijas izmaksas, ņemot vērā, ka pamatprēmija var mainīties, kā attēlots šajā tabulā.

12.   tabula

Zaudējumu apvērses maksājums, izmantojot pamatprēmiju un papildu zaudējumu apvērses prasību

(191)

Atlīdzība neveidotu pietiekamu apvērsi, ja izmanto tikai pamatprēmiju. Tāpēc, lai sasniegtu pilnu zaudējumu apvērsi, HSH jāsamaksā valstij starpība starp reālo ekonomisko vērtību un to pārveduma cenu, ko nesedz pamatprēmija 400 bāzes punktu apmērā. Atkarībā no scenārija šī starpība ir no EUR […] miljardiem līdz EUR […] miljardiem.

(192)

Tā kā Vācija un HSH atsakās palielināt šo maksājumu, atbalsta pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu saskaņā ar Regulas (EK) No 659/1999 7. panta 3. punktu.

(193)

Komisija konstatē, ka grozītajā pārstrukturēšanas plānā ir parādīts, ka nav iespējams pieprasīt papildu zaudējumu apvērses maksājumu no EUR […] miljardiem līdz EUR […] miljardiem, neradot draudus HSH dzīvotspējai, jo pilna zaudējumu apvērse mazinātu tās peļņu visā pārstrukturēšanas laikposmā un pēc tā, pamatojoties uz iepriekš 91. punktā minētajām prognozēm.

(194)

Tomēr Komisija uzskata, ka valsts atbalsta saderību varētu nodrošināt, ja tiktu izveidota atlīdzības sistēma, kas ļautu izdarīt labojumus saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā izveidotajiem noteikumiem un Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi attiecībā uz zaudējumu apvērsi un atlīdzību. Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktā noteikts, ka aktīvu pārveduma vērtība (garantētā vērtība) var pārsniegt aktīvu reālo ekonomisko vērtību, ja pārstrukturēšana ir tālejoša un ir ieviesti tādi nosacījumi, kuri ļauj atgūt šo papildu atbalstu vēlākā posmā. Tātad Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktā izveidots pieļāvums apstiprināt daļēju zaudējumu apvērsi, ka to atbilstoši kompensē pārstrukturēšana.

(195)

Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka daļēju papildu zaudējumu apvērsi varētu iegūt, piemērojot pasākumu kombināciju.

(196)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka papildu zaudējumu apvērses maksājums būtu jāveic pēc iespējas nekavējoties (bet neiedragājot HSH ilgtermiņa dzīvotspējas atgūšanu) un neatliekot to ilgāk nekā nepieciešams. Tāpēc tā ir izskatījusi avansa maksājuma iespēju. Kā paskaidrots 90. punktā, Komisija pieprasīja, lai HSH finanšu prognozēs iekļauj vienreizēju maksājumu EUR 500 miljonu apjomā 2011. gadā. Finanšu prognozes iepriekš 91. punktā parādīja, ka HSH spēj samaksāt valstij šādu vienreizēju maksājumu EUR 500 miljonu apmērā. Šāds maksājums ietvers visu HSH gaidāmo peļņu, un paredzams, ka tas radīs EUR [150-200] miljonu lielu neto zaudējumu 2011. gadā. Tomēr šo zaudējumu var absorbēt turpmākajos gados, un tas nekavēs HSH gūt pastāvīgu un regulāru peļņu (ko radīs tās uzņēmējdarbības ienesīgums) visos atlikušajos pārstrukturēšanas gados. Šāda regulāra peļņa būs nepieciešama, lai parādītu, ka HSH atgūst ilgtermiņa dzīvotspēju, un galu galā lai uzlabotu tās spēju piesaistīt ieguldītājus. Tāpēc Komisija uzskata, ka EUR 500 miljoni ir lielākais iespējamais avansa maksājums, lai noteiktu papildu daļēju zaudējumu apvērsi, ko HSH varētu atļauties.

(197)

Tomēr jebkurā gadījumā Komisija neuzskata, ka zaudējumu apvērses avansa maksājuma summa valstij jāmaksā skaidrā naudā. Ņemot vērā HSH kapitāla nodrošinājumu, kas līdz šim nav bijis pietiekams, lai segtu zaudējumus no tās ieguldījumu darījumiem vai palīdzētu stiprināt tās pašu kapitāla segumu, Komisija uzskata, ka vienreizējo maksājumu EUR 500 miljonu apmērā varētu veikt akcijās, nevis skaidrā naudā. HSH kapitāla pozīcija ir jāstiprina, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka tā turpinās darboties un fokusēties uz uzņēmējdarbības jomām, kam raksturīgs spēcīgs cikliskums un nepastāvība, piemēram, kuģniecības finansēšana, kā sīkāk paskaidrots turpmāk (sk. 223.–226. punktu).

(198)

Komisija uzskata, ka bez iepriekš aprakstītā vienreizējā avansa maksājuma HSH spēj regulāri maksāt papildu zaudējuma apvērses apjomus. Turpināt labot pārveduma cenu var, pārstrukturēšanas laikposmā pamatprēmijai pieskaitot papildprēmiju. Pamatojoties uz 91. punktā minētajām finanšu prognozēm, Komisija uzskata, ka šādas papildprēmijas maksimālais apjoms varētu būt 385 bāzes punkti, kas neradītu draudus HSH spējai atjaunot dzīvotspēju. Papildprēmija 385 bāzes punktu apmērā nepārsniegtu pamatprēmijas maksājumus 400 bāzes punktu apmērā pārstrukturēšanas laikposmā, kas noteikti iepriekš 4. tabulā (66). Papildprēmijas maksājumi pārsniegtu tikai HSH gaidāmo neto peļņu 2012.–2014. gadā un tikai scenārijā, kas ietver garantijas izmaksu EUR 10 miljardu apmērā (sk. iepriekš 90. punktu). Komisija turpmāk uzsver, ka HSH jau ir atteikusies no EUR 3 miljardiem no garantijas, kas nozīmē, ka iepriekš 4. tabulā minēto trešo scenāriju (visas garantijas summas izmaksa EUR 10 miljardu apmērā) var neņemt vērā.

(199)

Ja būtu jāmaksā lielāka papildprēmija, tas radītu draudus HSH spējai sasniegt pamata kapitāla attiecību – 10 %. To iemeslu dēļ, kas minēti 223.–226. punktā un sīkāk paskaidroti 229.–232. punktā, Komisija uzskata, ka pietiekama kapitalizācijas līmeņa sasniegšana, lai izveidotu rezervi saistībā ar HSH finanšu darbības izmaiņām, kas rodas no ekonomiskā cikla pārmaiņām, ir nozīmīga, lai nemazinātu tās dzīvotspējas atjaunošanu. Par šādu pietiekamu rezervi tiek uzskatīta pamata kapitāla attiecība – 10 %. Tādējādi, ja papildprēmija mazinātu šo līmeni, tās maksājums būtu jāatliek uz vajadzīgo laiku, lai novērstu HSH dzīvotspējas mazināšanu.

(200)

Tāpēc Komisija uzskata, ka HSH varētu veikt turpmākus maksājumus nākamajos gados, neietekmējot tās spēju atjaunot dzīvotspēju.

(201)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un lai nodrošinātu garantiju režīma saderību ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu, Komisija pieprasa izveidot turpmāk aprakstīto alternatīvu atlīdzības mehānismu, kas maina 2009. gada 2. jūnijā noslēgto garantiju sniegšanas nolīgumu. Tā pamatā jābūt garantijas sniegšanas nolīgumā minētajai pamatprēmijai 400 bāzes punktu apmērā gadā no neatmaksātās garantijas nominālvērtības. Pamatprēmijai jāpaliek nemainīgai, izņemot to, ka prēmijas aprēķinam izmantotā nominālā summa nesamazinās garantijas izmaksas gadījumā. Tādējādi netiek stimulēta garantijas izmantošana. Turklāt pamatprēmija jāpapildina ar papildprēmiju 385 bāzes punktu apmērā un vienreizējo maksājumu EUR 500 miljonu apmērā parastajās akcijās (“Vienreizējais maksājums” vai “Vienreizējais maksājums akcijās”). Lai ieviestu šos nosacījumus, jāgroza sākotnējais garantijas nolīgums, kā noteikts 201.–208. punktā.

(202)

Pirmkārt, jāpievieno papildprēmija. Papildprēmijas aprēķināšanas pamatam jābūt līdzīgam pamatprēmijas aprēķināšanai, konkrēti – garantijas nominālvērtība, atskaitot daļējos atcēlumus, bet neatskaitot garantijas izmaksas. Tomēr papildprēmijas pamatam jābūt atkarīgam no apjoma, kādā HSH galu galā atsakās no garantijas, neatkarīgi no laika, kad tiek iesniegts šāds atteikums. Tādējādi HSH ienesīgums tiktu ietekmēts tikai tādā mērā, ka banka faktiski izmanto garantiju. Tāpēc, ja HSH daļēji atsakās no garantijas, daļa no visām izmaksātajām papildprēmijām, kas atbilst atceltās garantijas apjomam, tiek atmaksāta bankai. Lai sasniegtu šādu efektu, tā kā abas prēmijas jāaprēķina no līgumā noteiktā garantijas apjoma, atskaitot atcēlumus, bet neatskaitot izmantotās garantijas, pamatprēmija jāmaksā reizi gadā no neizmaksātā garantijas apjoma, bet papildprēmija jāatskaita rezerves kontā. Papildprēmija būtu jāmaksā “HSH Finanzfonds AöR” tikai tad, ja garantija ir samazināta. No otras puses, ja HSH atsakās no garantijas daļas, rezerves kontā atskaitītā papildprēmija, kas atbilst atceltajam apjomam, jāatmaksā HSH.

(203)

Lai nodrošinātu, ka garantijas atcelšana netiek veikta uz dzīvotspējas rēķina, daļēja atcelšana jāveic tikai tad, ja tās rezultātā HSH pamata kapitāla līmenis nesamazinās zem [8,5-9,5] % 2011. gada 31. decembrī, zem [9-10] % 2012. gada 31. decembrī, zem [9,5-10,5] % 2013. gada 31. decembrī vai zem [10-11] % 2014. gada 31. decembrī. Turklāt daļēju atcelšanu nevar veikt, ja, neraugoties uz līmeņu atbilstību daļējas atcelšanas brīdī, tas nav atbilstīgi, ņemot vērā konservatīvas aplēses par turpmākajiem gadiem.

(204)

Papildprēmija jāaprēķina par iepriekšējo periodu, sākot ar 2009. gada 31. martu, un samērīgi pa finanšu gadu posmiem. Papildprēmija jāmaksā kopā ar pamatprēmiju, kamēr HSH pamata kapitāla attiecība saglabājas vismaz 10 % apmērā (minimālā pamata kapitāla attiecība).

(205)

Lai nodrošinātu, ka papildprēmijas maksājumi neapdraudēs HSH dzīvotspēju, zaudējumu apvērses mehānismā jāietver debitora galvojums (Besserungsschein). Debitora galvojuma termiņam jābūt līdz [2030.–2040. gada] 31. decembrim. Ja HSH pamata kapitāla attiecība kļūst mazāka par minimālo pamata kapitāla attiecību papildprēmijas maksājumu dēļ, maksājumu atliek un pārvērš debitora galvojumā. Ja pamata kapitāla attiecība paaugstinās virs noteiktā mērķa, debitora galvojums jāatmaksā līdz mērķa robežai. šāds mehānisms dod HSH vajadzīgo elastību, bet vienlaicīgi nodrošina, ka zaudējumu apvērse tiks samaksāta vēlākā laika posmā, kad atjaunosies situācija, lai veiktu maksājumu.

(206)

Atliktā papildprēmijas maksāšanas kārtība pilnībā jāatjauno uz debitora galvojuma darbības laiku. Papildprēmija jāmaksā ne ilgāk kā līdz [2015.–2025. gada] 31. decembrim. Jebkurā gadījumā pamatprēmija un papildprēmija jāmaksā tikai līdz brīdim, kad garantijas daļējo atcēlumu un izmantojumu summa sasniedz EUR 10 miljardus.

(207)

Otrkārt, “HSH Finanzfonds AöR” un HSH jānosaka prasība izmainīt 2009. gada 2. jūnijā noslēgto garantiju sniegšanas nolīgumu, pievienojot “HSH Finanzfonds AöR” prasību pret HSH saņemt vienreizējo maksājumu EUR 500 miljonu apmērā. Lai novērstu turpmāku HSH pašu kapitāla līmeņa samazināšanos, HSH šo prasību izpilda ar akciju emisiju, palielinot kapitālu. Emisijas cena jāaprēķina atbilstoši HSH vērtībai dienā, kad akcionāru kopsapulcē tiek pieņemts lēmums par šo kapitāla palielinājumu, un vienreizējā pieprasītā maksājuma neto vērtībai. HSH jāemitē akcijas atbilstoši prasības neto apjomam tieši “HSH Finanzfonds AöR” (un tādējādi netieši valsts sektora īpašniekiem).

(208)

Kapitāla palielināšanu var veikt ar parastu kapitāla ieguldījumu bez iegādes tiesībām mazāko akciju daļu turētājiem vai kā jauktu kapitāla palielināšanu ar kapitāla ieguldījumu un skaidru naudu ar iegādes tiesībām visiem akcionāriem, izņemot “HSH Finanzfonds AöR” attiecībā uz skaidras naudas daļu. “HSH Finanzfonds AöR” un HSH izvēlas kapitāla palielināšanas formu, kas nodrošinās ātrāku tā ieviešanu un iekļaušanu komercreģistrā.

(209)

Ja garantiju sniegšanas nolīgums ir grozīts, papildprēmijas absolūtajai vērtībai būtu jāmainās atkarībā no “HSH Finanzfonds AöR” faktiski segto zaudējumu apjoma (t. i., jo lielāku zaudējumu apjomu uzņemas “HSH Finanzfonds AöR”, jo lielāks ir zaudējumu apvērses apjoms). Kopumā kumulatīvie zaudējumu apvērses maksājumi, kas rodas saistībā ar diviem Komisijas izveidotajiem nosacījumiem un aprakstīti iepriekš, ir attēloti šajā tabulā 46. punktā minētajos trīs scenārijos.

13.   tabula

Zaudējumu apvērses maksājums, izmantojot pamatprēmiju, vienreizējo maksājumu un papildprēmiju

(210)

Komisija atzīst, ka, neraugoties uz uzliktajiem papildu nosacījumiem, visos 13. tabulā noteiktajos scenārijos atlīdzības mehānisms tomēr izveidos tikai daļēju zaudējumu apvērsi no EUR [2,5-10] miljardu plaisas starp reālo ekonomisko vērtību un garantēto vērtību (EUR […] miljardu 1. scenārijā, EUR […] miljardu 2. scenārijā un EUR […] miljardu 3. scenārijā).

(211)

Tomēr Komisija ir salīdzinājusi garantiju režīma pasākumu (ietverot papildu nosacījumus par atlīdzību) ar samazinātās vērtības aktīvu pasākumiem, kas apstiprināti attiecībā uz citām bankām. Komisija uzsver arī, ka Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktā noteikta elastīga pieeja tādu samazinātas vērtības aktīvu pasākumu novērtēšanai, kuros atbilstošu atlīdzinājumu nav iespējams samaksāt, ja pasākums ietver visaptverošu pārstrukturēšanu un/vai zaudējumu apvērses mehānismus. Komisija novēro arī, ka tās lēmumu pieņemšanas praksē ir gan pasākumi, kuros ir tikusi samaksāta visa zaudējumu apvērse (piemēram, ING  (67) vai LBBW  (68)), gan tādi, kuros zaudējumu apvērse netika maksāta, bet tika izveidota ļoti tālejoša pārstrukturēšana (piemēram, “Parex” (69)).

(212)

Garantiju režīms paredz daļēji apmaksāt zaudējumu apvērsi un ir apvienots ar tālejošu pārstrukturēšanu. Tā attiecīgi atbilst Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punkta prasībām un iekļaujas Komisijas lēmumu pieņemšanas prakses robežās. Turklāt HSH garantijas atlīdzības mehānisms paredz daļēju zaudējumu apvērses apmaksāšanu visos iespējamajos scenārijos. Īpaši ja garantija tiktu samazināta pilnībā (3. scenārijs), daļējais zaudējumu apvērses apjoms būtu […] % no nepieciešamās zaudējumu apvērses. Vienlaicīgi, kā turpmāk aprakstīts 266.–270. punktā, HSH pārstrukturēšana par 61 % samazinās tās bilanci. Kopā ar pašreizējo pārstrukturēšanas apjomu šī daļējā zaudējumu apvērse ir saskaņā ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi. Tāpēc Komisija uzskata, ka samazinātas vērtības aktīvu pasākumus var uzskatīt par saderīgiem ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu, ja ir ievēroti iepriekš minētie nosacījumi, kas sīkāk aprakstīti II pielikumā.

(213)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka dalībvalsts un trešo personu iesniegtie apsvērumi nav pilnībā novērsuši tās šaubas attiecībā uz garantiju režīmu. Komisija uzskata, ka garantiju režīms neatbilst Samazinātās vērtības aktīvu paziņojumā noteiktajām prasībām attiecībā uz šā lēmuma 9.2.2. sadaļā minētajiem jautājumiem. Tomēr saderību var sasniegt, ievērojot šā lēmuma II pielikumā minētos nosacījumus.

(214)

Pārstrukturēšanas paziņojumā izveidoti valsts atbalsta noteikumi, kas piemērojami finanšu iestāžu pārstrukturēšanai, ja par šiem pasākumiem paziņots Komisijai 2010. gada 31. decembrī vai agrāk. Tāpēc grozītais HSH pārstrukturēšanas plāns tiks novērtēts saistībā ar šo paziņojumu. Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu finanšu iestādes pārstrukturēšanai, lai tā būtu saderīga ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, pašreizējās finanšu krīzes situācijā jāatbilst šādām prasībām:

(215)

Saskaņā ar savu praksi finanšu krīzes laikā, novērtējot pārstrukturēšanas prasības, Komisija atbalsta apjomam nepievienos likviditātes garantijas summu.

(216)

Lēmumā uzsākt procedūru izteiktas šaubas par HSH spēju atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju. šīs šaubas apstiprinājās visaptverošā dzīvotspējas analīzē, kas tika veikta pēc Lēmuma uzsākt procedūru pieņemšanas.

(217)

Lēmumā uzsākt procedūru tika apzinātas trīs galvenās jomas, kas ir lielākās nepilnības, kas iespējami rada risku HSH ilgtermiņa dzīvotspējai un netika pietiekami risinātas sākotnējā pārstrukturēšanas plānā: (a) HSH atkarība no naudas un kapitāla tirgus, (b) tās atkarība no svārstīgiem un cikliskiem darbības veidiem un (c) lielais kapitāla tirgus darījumu apjoms salīdzinājumā ar bankas darījumiem. Šaubas radīja arī izaugsmes līmeņu ilgtspējīgums un citi pieņēmumi pārstrukturēšanas plānā.

(218)

Attiecībā uz HSH finansējuma pozīciju veiktajā analīzē tika atklātas šādas problēmas: (a) vāja finansējuma struktūra ar ierobežotiem ilgtermiņa stabila finansējuma avotiem, jo īpaši tāpēc, ka valsts garantētajām obligācijām, kas emitētas saskaņā ar “grandfathering” klauzulu, pakāpeniski beidzās termiņš un tās bija jārefinansē, (b) liela paļāvība uz krājbankām kā privileģētu finansējuma avotu un (c) USD denominēta finansējuma trūkums.

(219)

Lēmumā uzsākt procedūru (70) tika uzsvērta HSH nepieciešamība 2014. gadā refinansēt EUR [60–110] miljardus naudas un kapitāla tirgū, un jautājums, vai banka spēj to izdarīt. Komisija bija identificējusi līdzekļu nepietiekamību aptuveni EUR [15–30] miljardu apjomā, kurai HSH nebija plānojusi un piešķīrusi konkrētus finansējuma avotus. Kā aprakstīts iepriekš 54. punktā, HSH finansēšanas plānā kļuva redzama EUR 48 miljardu plaisa, ko, izmantojot prognozes par pašu kapitālu un atvasinātajiem finanšu instrumentiem, var saskaņot ar vēsturiskajiem datiem un izteikt kā nesegtu finansējuma vajadzību līmeni aptuveni EUR [15–30] miljardu apjomā. Tomēr grupas bilances turpmāka samazināšana par EUR 34 miljardiem līdz EUR 120 miljardiem 2014. gada beigās (salīdzinājumā ar EUR 150 miljardiem sākotnējā pārstrukturēšanas plānā) samazinās nepieciešamību pēc finansējuma naudas un kapitāla tirgos un spriedzi HSH finansējuma situācijā. Tā mazinās finansējuma plaisu, attiecībā uz kuru HSH nav norādījusi nekādus konkrētus avotus. Turklāt HSH ir parādījusi, ka tās pieņēmumi par prognozēto noguldījumu līmeni (pastāvīgi vidējie atlikumi, Bodensatz) ir konservatīvi salīdzinājumā ar pašreizējo un iepriekšējo finansējuma līmeni no šā avota. Tāpēc Komisija uzskata, ka EUR [15–25] miljardus no piešķirto finansējuma avotu nesegtajām finansējuma vajadzībām var segt ar pašu kapitālu, pārmaksātiem noguldījumiem un īstermiņa finansējumu (nodrošinātais vai nenodrošinātais finansējums) bez negatīvas ietekmes uz HSH finansējuma izmaksām. Tādējādi HSH nebūs jāmeklē jauni finansējuma avoti, un tā varēs paļauties uz apzinātiem un pastāvošiem avotiem visām tās finansējuma vajadzībām līdz 2014. gadam.

(220)

Attiecībā uz atkarību no krājbankām kā privileģēta finansējuma avota (kā aprakstīts iepriekš 95. punktā) Komisija uzsver, ka HSH riska profila samazināšana samazinās arī to nozīmīgumu salīdzinājumā ar citiem avotiem. Grozītajā pārstrukturēšanas plānā iekļautā papildu bilances samazināšana (papildu samazinājums par EUR 30 miljardiem salīdzinājumā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu, sk. iepriekš 51. punktu) ievērojami samazinās jaunās finansējuma vajadzības un finansējuma plaisu. Prognozētais jauktais finansējums pārstrukturēšanas laikposma beigās (kā aprakstīts 7. tabulā un 93. punktā) samazina HSH atkarību no īstermiņa nenodrošināta finansējuma un attiecīgi tās risku nonākt likviditātes krīzē. HSH relatīvi vairāk paļausies arī uz segtajām obligācijām kā finansējuma avotu, kas Vācijā atbilst stingrām emisijas prasībām un ko var uzskatīt par stabilu un nosacīti lētu finansējuma avotu.

(221)

USD denominēta finansējuma trūkums HSH ir vēl viena no lielākajām nepilnībām HSH uzņēmējdarbības profilā. 2010. gada beigās aptuveni [20–30] % no kopējiem HSH aktīviem bija USD denominēti ar kopējo apjomu USD [50–70] miljardi, no kuriem tikai USD [15–20] miljardi (jeb [20–25] %) bija tieši finansēti USD. Plaisu sedz ārzemju valūtas kursa mijmaiņas darījumi, kas tiek veikti nepārtraukti. EUR/USD ārzemju valūtas kursa mijmaiņas darījumu pamata pastāvīgas paplašināšanās dēļ kopš finanšu krīzes sākuma šī finansējuma stratēģija maksā papildus aptuveni [20–30] bāzes punktus salīdzinājumā ar finansējuma stratēģiju, kura balstās uz USD denominēto finansējumu. Turklāt stratēģija ietver vairākus riskus. Tie ietver: (a) potenciālas papildu izmaksas no iespējamas neatbilstības starp faktisko un gaidīto USD aktīvu naudas plūsmām, (b) paaugstinātu īstermiņa likviditātes pozīcijas nepastāvību ar mijmaiņas darījumu pozīcijām saistīto obligātā papildu nodrošinājuma pieprasījuma dēļ (71) un (c) paaugstinātu partnera risku tāpēc, ka mijmaiņas darījumi tiek slēgti ārpus biržas un HSH uzņemas visu partnera kredītrisku pilnībā par šiem darījumiem. Tomēr, tā kā HSH riska profila samazināšana jāveic galvenokārt tajos segmentos, kas veido USD denominētus aktīvus (t. i., aviācija, kuģniecība un starptautiskā nekustamā īpašuma finansēšana), tas ir arī svarīgs solis virzībā uz nepieciešamību samazināt USD finansējumu. Turklāt HSH ir apņēmusies palielināt galvenās bankas USD uzņēmējdarbības daļu, kas līdz 2014. gadam tiks refinansēta ar USD denominētu finansējumu vismaz par […] %.

(222)

Kopumā var secināt, ka ar piedāvātajiem pasākumiem Komisijas izteiktās bažas ir novērstas. Tiem būtu jānodrošina, ka HSH ir uz pareizā ceļa, lai izveidotu ilgtspējīgāku un stabilāku jaukto finansējumu attiecībā uz apjomiem, termiņiem, pakāpi, drošību un valūtu. Apņemšanās sasniegt neto finansējuma stabilitātes rādītāju un likviditātes seguma attiecību […] līdz 2012. gadam pirms Bāzeles komitejas Banku regulā noteiktā šo divu līmeņu piemērošanas termiņa ļaus uzraudzīt HSH progresu šajā jomā un pēc iespējas palīdzēt nodrošināt, ka tā turpinās uzlabot savu finansējuma kvalitāti un stabilitāti un saglabās pietiekamu likviditātes rezervi stresa gadījumā.

(223)

Lēmumā uzsākt procedūru (72) tika apšaubīta HSH spēja nodrošināt ilgtermiņa dzīvotspēju, koncentrējoties uz cikliska un nepastāvīga rakstura darījumu segmentu paplašināšanu (73). Visaptveroša dzīvotspējas analīze pastiprināja šīs šaubas, jo tajā atklājās, ka pieaugošu HSH neto procentu likmju ienākumu daļu veido nepastāvīgi un cikliski darījumi (74). Attiecīgais kuģniecības un aviācijas finansēšanas īpatsvars tika uzskatīts par īpaši problemātisku. Tomēr grozītajā pārstrukturēšanas plānā atbilstoši ņemts vērā aktīvu cikliskais raksturs, saglabājot HSH franšīzi kuģniecības darījumos.

(224)

Galvenā banka veiks turpmāku aktīvu samazināšanu EUR [30–35] miljardu apjomā (līdz EUR 82 miljardiem 2014. gadā), jo īpaši attiecībā uz cikliskiem un nepastāvīgiem darījumiem. HSH pārtrauks savas aviācijas finansēšanas darījumus. Pastāvošie aviācijas finansējuma aktīvi EUR [3–8] miljardu apmērā tiks pārvesti uz pārstrukturēšanas vienību [2011.–2012. gada] beigās un likvidēti. HSH apņemas nesākt jaunus darījumus šajā jomā. HSH ir apņēmusies arī līdz 2014. beigām samazināt tās kuģniecības struktūru līdz kopējam akciju apjomam EUR 15 miljardi galvenajā bankā. Samazināšana tiks veikta, pārvedot papildu EUR [0,5–2] miljardus uz pārstrukturēšanas vienību līdz [2011.–2012. gada] beigām un ierobežojot jaunu darījumu apjomu. Kopējais kuģniecības un gaisa transporta finansējuma aktīvu apmērs EUR 15 miljardi salīdzinājumā ar EUR [25–30] miljardiem 2008. gadā.

(225)

Nekustamā īpašuma struktūras kopējie aktīvi arī 2014. gada beigās tiks samazināti līdz EUR 13 miljardiem, jo vairs netiks veikti jauni starptautiski darījumi ar Vācijas korporatīvajiem klientiem nekustamā īpašuma jomā un tiks samazināti arī citi jaunie darījumi. Līdz 2014. gadam tiks ievērojami samazināti darījumi ar korporatīvajām struktūrām, samazinot jauno darījumu skaitu.

(226)

Šī samazināšana kopumā tiks apvienota ar HSH riska pārvaldības procesu uzlabošanu. HSH īpaši strādā, lai mazinātu lielos atsevišķos riska darījumus, jo īpaši kuģniecības segmentā. Tā ir apņēmusies samazināt pašreizējos lielos atsevišķos riska darījumus līdz EUR […] miljoniem un ierobežot jaunus atsevišķos riska darījumus līdz maksimālajam apmēram EUR […] miljoni.

(227)

Lēmuma uzsākt procedūru 62. punktā Komisija izteica bažas attiecībā uz HSH kapitāla tirgus darbību apjomu, kas šķita palicis neproporcionāli liels, neraugoties uz pārorientēšanos uz reģionālām darbībām. Īpaši grūtības HSH izraisīja darījumi uz sava rēķina.

(228)

HSH bilances samazināšana ļoti ievērojami samazinās kapitāla tirgus darījumu apjomu. Kapitāla tirgus darījumi galvenās bankas aktīvoslīdz 2014. gadam tiks samazināti līdz EUR [25–35] miljardiem. Šis rādītājs ir salīdzināms ar EUR 98,8 miljardiem 2008. gadā. Turklāt Vācija ir devusi solījumu, ka HSH neveiks darījumus uz sava rēķina. HSH iesaistīsies tirdzniecības darbībās tikai tiktāl, cik nepieciešams, lai izpildītu klientu pasūtījumus, nodrošinātu klientu darījumus vai kases likviditātes un bilances pārvaldīšanas nolūkos (katrā gadījumā līdz ierobežojumam, kas ietver maksimālo vērtību riska gadījumā). Attiecīgi šie pasākumi novērš bažas, kas minētas Lēmumā uzsākt procedūru.

(229)

HSH vājā kapitāla struktūra ir vēl viens iespējams šķērslis tās ilgtermiņa dzīvotspējai. Zemās kapitalizācijas atbilstība, kas sākotnējā pārstrukturēšanas plānā tika gaidīta pārstrukturēšanas laikposma beigās (1. līmeņa kapitāls [aptuveni 9] %), bija apšaubāma, jo īpaši ņemot vērā: (a) HSH uzņēmējdarbības profila ciklisko un nepastāvīgo raksturu, kam bija nepieciešamas papildu kapitāla rezerves, lai absorbētu pastāvīgos palielinātos korelētos zaudējumus, (b) finanšu krīzes ietekmi uz HSH kapitālu (75) un (c) jaunu Bāzeles III noteikumu ieviešanu, kas ļoti būtiski paaugstinās jaunā minimālā kapitāla līmeni (76), ko pieprasa regulatori. Var pieņemt arī, ka tirgus operatori un īpaši iestādes, kas varētu sniegt nenodrošinātu finansējumu naudas un kapitāla tirgū, gaidīs augstākus kapitāla līmeņus.

(230)

Turpmāka HSH riska profila samazināšana, peļņas saglabāšana un EUR 500 miljonu lielais kapitāla palielinājums 2013. gadā ievērojami uzlabos HSH kapitalizāciju. HSH pamata kapitāla attiecība 2014. gada beigās ir gaidāma virs 10 %, bet 1. līmeņa kapitāls – virs 12 %. Šie rādītāji ir salīdzināmi ar [aptuveni 7] % un [aptuveni 9] % tajā pašā proporcijā sākotnējā plānā. Tie ir saskaņotāki ar jaunizveidotajiem banku kapitāla standartiem. Lai gan daļa no šā uzlabojuma ir saistīta arī ar joprojām ievērojamo riska svērto aktīvu samazinājumu, ko radīja garantiju režīms, kapitāla pozīcija uzlabosies jebkurā gadījumā. Uzlabojums jāapskata saistībā ar HSH bilances riska profila samazinājumu un jo īpaši ar augsti ciklisko aktīvu daļas samazinājumu.

(231)

Turklāt viena no prasībām, kas Komisija izteikusi kā nosacījumu, lai garantiju režīma atlīdzība un zaudējumu apvērse būtu saderīgas, ir tāda, ka HSH nevar atteikties no garantijas, ja šāda atcelšana samazinātu pamata kapitāla attiecību zem noteiktā līmeņa pārstrukturēšanas laikposmā un jo īpaši zem 10 % no 2014. gada 31. decembra (sk. 203. punktu). Tas nodrošina, ka HSH var saglabāt atbilstošu kapitalizācijas līmeni visā pārstrukturēšanas laikposmā arī tad, ja ekonomiskā situācija pasliktinās. Mehānismam būtu jāpalīdz HSH atgūt tirgus partneru uzticību. HSH plānā paredzēts, ka tā pilnībā atbrīvosies no garantijas līdz [2014.–2016. gadam], kad ir paredzēts sasniegt pamata kapitāla attiecību – [> 10] %.

(232)

Var secināt, ka HSH kapitāla pozīcija ar piedāvātajiem pasākumiem ir uzlabojusies un atbilst jaunizveidotajiem starptautiskajiem standartiem. Uzlabotais kapitāla apjoms un lielāka pretestība pret stresu labvēlīgi ietekmēs HSH finansējuma izmaksas vidējā termiņā.

(233)

Lēmumā uzsākt procedūru (60. un 63. punkts) tika izteiktas šaubas par dažu HSH plānošanā izmantoto pieņēmumu ilgtspējību. šīs šaubas īpaši attiecās uz pieņēmumiem par: (a) galveno uzņēmējdarbības segmentu izaugsmi; (b) ienākumu, ko negūst no procentiem, izaugsmi; (c) galveno uzņēmējdarbības segmentu nodrošinājumu; un (d) aizdevumu zaudējumu pasākumu attīstību.

(234)

Komisija uzskatīja, ka izaugsmes pieņēmumi, īpaši kuģniecības, transporta un korporatīvajā segmentā, ir pārāk optimistiski. Tāpēc tika apšaubīta HSH spēja sasniegt plānotos kopējos ienākumus. Tomēr pārskatītais pārstrukturēšanas plāns ir balstīts uz saprātīgākiem izaugsmes pieņēmumiem kuģniecības un korporatīvajā segmentā (sk. iepriekš 5. tabulu). Turklāt, tā kā HSH pašlaik atsakās no aviācijas finansēšanas darījumiem, jāapskata izaugsmes jautājums arī šajā segmentā. Kā attēlots 5. un 6. tabulā, kuģniecības un korporatīvo segmentu plānošanā izmantotie izaugsmes līmeņi skaitliski ir zemāki nekā sākotnējā 2009. gada 1. septembra pārstrukturēšanas plānā. Turklāt tie atbilst absolūtajiem apjomiem, kuri HSH ir saprātīgāk sasniedzami šajās nozarēs, ņemot vērā tās tirgus daļu un kopējo tirgus apjomu.

(235)

HSH ir pārskatījusi arī savus pieņēmumus par tās ienākumu, ko negūst no procentiem, izaugsmi. Vidēji no 2010. līdz 2014. gadam bezprocentu ienākumi ir paredzami aptuveni [7–12] % apjomā no galvenās bankas neto procentu ienākumiem. Šis mērķis varētu būt sasniedzams, ņemot vērā HSH plānu uzlabot produktu šķērspārdošanu tās finanšu tirgu struktūrās un citu darījumu vienībās.

(236)

Lēmumā uzsākt procedūru tika apšaubīti sākotnējā plānošanā izmantotie nodrošinājuma pieņēmumi. Tomēr jaunās uzņēmējdarbības nodrošinājums 2010. gada beigās faktiski bija labāks, nekā sākotnēji bija gaidāms, un plānošanas pieņēmumi tika atbilstoši pielāgoti šim faktam.

(237)

Lēmumā uzsākt procedūru tika apšaubīta HSH spēja izturēt nākamo ekonomikas lejupslīdi bez vēl viena valsts atbalsta un attiecīgi tika apšaubīta tās ilgtermiņa dzīvotspēja. Šo šaubu pamatā bija šādas nepilnības: (a) trausla finansējuma struktūra, un jo īpaši liela gaidāmā finansējuma plaisa un hronisks USD denominētā finansējuma trūkums, (b) orientācija uz cikliskiem un nepastāvīgiem darījumiem, kas varētu radīt pastāvīgus lielus saistītos zaudējumus, un (c) pārāk zema kapitalizācija, lai varētu absorbēt šādus zaudējumus. Tomēr grozītajā pārstrukturēšanas plānā piedāvātie papildu pasākumi novērš Komisijas izteiktās šaubas. Jaunais plāns ir izveidots, izmantojot reālistiskākus un ticamākus pieņēmumus, un tāpēc dod lielāku paļāvību uz HSH dzīvotspēju. Plānotais rezultāts ir tāds, ka banka līdz pārstrukturēšanas laikposma beigām būs atbilstoši kapitalizēta ar mazāku to darbību skaitu, kas orientētas uz ļoti cikliskiem segmentiem, un stabilizētu, lai gan joprojām sarežģītu finansējuma pozīciju, bet ar uzraudzības instrumentiem (neto finansējuma stabilitātes rādītājs un USD finansējuma daļa), kam būtu jāpalīdz saglabāt virzību uz pastāvīgu uzlabojumu vidējā termiņā. Šādā situācijā HSH būtu jābūt kapitāla pamatam un finansējuma pozīcijai, kas nepieciešami, lai izturētu ekonomikas lejupslīdi bez valsts atbalsta palīdzības. Attiecībā uz HSH vispārējo ienesīgumu grozītajā pārstrukturēšanas plānā parādīts, ka HSH ieņēmumi no pamata kapitāla pārstrukturēšanas laikposmā sasniedz [5–10] % 2014. gadā (77). Šis rādītājs pēc absolūtajiem aprēķiniem ir zems, bet tam būtu jābūt stabilākam HSH ievērojami zemā riska profila dēļ. Tāpēc tas jāuzskata par ievērojami labāku salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija desmit gadus pirms krīzes.

(238)

Pārstrukturēšanas paziņojumā norādīts, ka, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus un novērstu morālos riskus, (a) pārstrukturēšanas izmaksas un (b) atbalsta apjoms būtu jāierobežo un jābūt būtiskam pašu ieguldījumam. Pārstrukturēšanas paziņojumā turpmāk noteikts, ka, lai saglabātu minimālo atbalsta līmeni, bankām pārstrukturēšanas finansēšanai vispirms jāizmanto pašu līdzekļi. Ar pārstrukturēšanu saistītās izmaksas nevajadzētu segt tikai valstij, bet arī tiem, kas veikuši ieguldījumus HSH. Tas attiecas arī uz akcionāriem un pakārtotiem obligāciju turētājiem.

(239)

Lēmuma uzsākt procedūru 65. punktā Komisija uzsvēra, ka atsavināšanas apjoms, kas bija nepieciešams kā iestādes pašas ieguldījums, bija norādīts neskaidri. Vācija ir uzņēmusies saistības, ka HSH līdz pārstrukturēšanas laikposma beigām pārdos [100–120] meitasuzņēmumus. Turklāt HSH jau ir pārdevusi [30–40] no šiem [100–120] meitasuzņēmumiem un paredz pabeigt pārdošanu vēlākais līdz […]. Iegūtie ienākumi un peļņa tiks izmantoti, lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas. Pārdodamās finanšu daļas ir uzskaitītas III pielikumā un cita starpā ietver “HSH Real Estate AG”, […], “DekaBank” un […], kas ir HSH lielākie meitasuzņēmumi.

(240)

Turklāt Vācija ir apņēmusies, ka HSH līdz 2014. gada 31. decembrim neveiks nekādas iegādes.

(241)

Komisija uzskata, ka pašu ieguldījuma 239. un 240. punktā minētie pasākumi nenodrošina, ka HSH tās pašreizējā finanšu situācijā veic maksimālo pašu ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksās. Īpaši Komisija uzskata, ka saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 26. punktu pārstrukturēšanas kontekstā saņēmēju banku zaudējumu kompensēšana (piemēram, izmantojot rezerves vai samazinot pašu kapitālu), lai garantētu dividenžu un kuponu maksājumus no neatmaksātā subordinētā parāda, principā nav saderīga ar mērķi samazināt atbalsta apjomu līdz minimumam. Īpaši finanšu instrumenti ar pašu kapitāla komponentiem būtu jāizmanto radušos zaudējumu novēršanā.

(242)

Tā kā Vācija atsakās piedāvāt papildu pašu ieguldījumu pasākumus, atbalsta pasākumu nevar apstiprināt par saderīgu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 3. punktu. Tomēr šādus pasākumus var likt izveidot ar papildu nosacījumiem Lēmumā.

(243)

Tādējādi pārstrukturēšanas laikposmā Komisijai būtu jāizveido nosacījumi, ka HSH nedrīkst veikt nekādus maksājumus attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem, kas saistīti ar peļņu (piemēram, finanšu hibrīdinstrumentiem un peļņas dalības sertifikātiem), ja vien šie maksājumi nav jāveic saskaņā ar līgumu vai tiesību aktiem. Saistībā ar šo dividenžu aizliegumu Komisija uzskata arī, ka, ja HSH bilancē bez rezervju un ieturēto ienākumu piemērošanas ir zaudējumi, šie instrumenti jāizmanto zaudējumu segšanai. Nebūtu jāpiedalās iepriekšējo gadu zaudējumu segšanā.

(244)

Lai nodrošinātu, ka HSH īpašnieki maksimāli piedalās atbilstoša kapitāla pamata atjaunošanā pārstrukturēšanas laikposmā (sk. iepriekš 229.–231. punktu), Komisijai jāuzskata jebkurš dividenžu maksājums pārstrukturēšanas laikposmā par pretēju principiem saglabāt valsts atbalstu iespējamā minimālajā līmenī. Tāpēc Komisija uzskata, ka HSH nevajadzētu maksāt dividendes līdz 2014. finanšu gadam ieskaitot.

(245)

Lēmumā uzsākt procedūru (66.–72. punktā) Komisija izteica sākotnējo viedokli, ka mazāko akciju daļu turētāju, kas nepiedalījās HSH rekapitalizācijā 2009. gada maijā, akcijas nav pietiekami pavājinājušās. Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā nebija iekļauta pietiekama iesaiste sloga sadalē, lai ļautu HSH piešķirto atbalstu uzskatīt par saderīgu. Turklāt Komisija apšaubīja, vai mazāko akciju daļu turētāji paši nav guvuši labumu no valsts atbalsta, saglabājot pārmērīgi augstas HSH akciju daļas. Komisija secināja, ka pasākums var ietvert iespējamu netiešu atbalstu mazāko akciju daļu turētājiem, kas varētu būt nelikumīgs, ja netiks sakārtoti mehānismi, lai sasniegtu atbilstošu sloga sadali (73. punkts).

(246)

Krājbanku asociācijas apgalvo, ka Komisija nav izmeklējusi sekundāro netiešā atbalsta ietekmi nevienā iepriekšējā rekapitalizācijas lietā (sk. 129. punktu); Komisija norāda, ka tā ir izmeklējusi netiešu atbalstu dažādos atbalsta pasākumos daudzos lēmumos (78).

(247)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar noteikto judikatūru LESD 107. panta 1. punktā nav noteikta atšķirība starp valsts veiktajiem pasākumiem attiecībā uz to iemeslu vai mērķi, bet tie ir definēti saistībā ar to ietekmi (79). Mazāko akciju daļu turētājiem netieši sniegtā ieguvuma izcelsme bija valsts sektora īpašnieku atteikšanās no tās papildu akciju daļas HSH, ko tie būtu saņēmuši, ja jauno akciju cena būtu bijusi pareizi noteikta. Pastāv saikne starp atbalstu, kas HSH piešķirts no valsts līdzekļiem, un mazāko akciju daļu turētāju ieguvumu.

(248)

Komisija nepiekrīt arī apgalvojumam, ka mazāko akciju daļu turētāju ieguvums nav saistīts ar valsti, jo lēmums par rekapitalizāciju, tostarp par akciju skaitu un cenu, tika pieņemts akcionāru kopsapulcē (sk. 129. punktu). Šajā kopsapulcē valsts sektora īpašnieki piedalījās kā akcionāri, bet savā valsts iestādes funkcijā (80). Tobrīd notika politiska diskusija par HSH nākotni.

(249)

Galvenie Vācijas un mazāko akciju daļu turētāju apsvērumi ir par argumentiem, ka mazāka akciju pavājināšanās nav atbalsts un jebkurā gadījumā akciju pavājināšanās ir tikai kapitāla palielināšanai izvēlēto parametru rezultāts, konkrēti akciju skaits un šo akciju cena. Turklāt attiecībā uz šiem parametriem Vācija un mazāko akciju daļu turētāji ir norādījuši uz faktu, ka novērtējumu veica “PwC”, kas ir respektēts uzņēmums, un saskaņā ar atzītiem novērtēšanas standartiem. Novērtējuma pamatā bija pieņēmums, ka HSH atgūs A reitingu 2013. gadā, un šo apgalvojumam bija pamats. Krājbanku asociācijas un “Flowers” piekrīt šim Vācijas novērtējumam. Tās apgalvo, ka jauno akciju emisijas cena bija pārāk zema.

(250)

Komisija neapšauba, ka “PwC” ir cienījams uzņēmums un ka tas veica HSH novērtējumu saskaņā ar atzītiem novērtēšanas standartiem. Tomēr tā atkārto, ka HSH novērtējumā netika ņemti vērā vairāki aspekti, kas, ņemot tos vērā, būtu pazeminājuši HSH vērtību.

(251)

“PwC” novērtējuma ziņojums (“Novērtējuma ziņojums”) tika iesniegts 2009. gada 15. maijā (81). Vācija 2009. gada 30. aprīlī paziņoja Komisijai par HSH piešķirtajiem valsts atbalsta pasākumiem HSH, jo bija risks, ka HSH varētu neatbilst regulatīvajām kapitāla prasībām. Tobrīd bija acīmredzams, ka HSH būtu jāveic vērienīga pārstrukturēšana un tai būtu jāpiedāvā kompensācijas pasākumi par konkurences izkropļošanu, ko var izraisīt atbalsta pasākums. “PwC” novērtējums tika veikts, izmantojot uzņēmējdarbības plānu, kurā netika ņemti vērā visi šie aspekti. Novērtējuma ziņojuma kopsavilkumā (82)“PwC” skaidri apgalvoja, ka novērtējuma pamatā ir HSH plānošana, kurā tika pieņemts, ka tirgi no 2011. gada sāks normalizēties. Šo pieņēmumu nevar uzskatīt par konservatīvu.

(252)

Turklāt novērtējums tika veikts ar pieņēmumu, ka HSH atgūs A reitingu 2013. gadā. “PwC” Novērtējuma ziņojumā skaidri norādīja, ka 2009. gada 6. maijā“S&P” pazemināja HSH reitingu no A uz BBB + ar negatīvu ievirzi (83) un ka pazeminājums netika atspoguļots finansējuma plānošanā, kas bija pamatā novērtējumam, un attiecīgi netika ņemts vērā, aprēķinot HSH norādes vērtību. “PwC” piebilda, ka, ņemot vērā gaidāmo valsts atbalsta izmeklēšanu, ir paredzams, ka, lai nodrošinātu atbalsta pasākumu saderību, tiks izvirzītas prasības, kurām varētu būt ievērojama ietekme uz HSH uzņēmējdarbības plānu. “PwC” uzsvēra arī, ka vispārīgie ekonomiskie apstākļi nozarēs, kas attiecas uz HSH (kuģniecība, aviācija), un kapitāla tirgus (finansējums) ierobežojumi apgrūtina prognožu izstrādi par attīstību nākotnē.

(253)

Visbeidzot, jāpiebilst, ka novērtējums tika veikts ar pieņēmumu, ka garantiju režīms tiks ieviests. Bez garantiju režīma riska svērto aktīvu atvieglojumi nebūtu iespējami, un būtu jāpalielina nepieciešamās rekapitalizācijas mērogs un jāpārskata reitinga pieņēmumi. “PwC” aprēķināja arī HSH vērtību scenārijā, kurā garantiju režīms netiek ieviests (84), un noteica HSH paredzamo vērtību no EUR [0,8–1,2] miljardiem līdz EUR [1,5–2] miljardiem, kas atbilst akciju cenai no [> 9] līdz [< 22] EUR. Ņemot vērā šos faktus, Komisija turpina uzskatīt, ka jauno emitēto akciju cena bija ievērojami par augstu.

(254)

Mazāko akciju daļu turētāji apgalvoja arī, ka Komisija savā lēmumā par Hypo Real Estate apstiprināja jauno akciju cenu, kas bija lielāka par biržas cenu, neapšaubot tās atbilstību sloga sadales nolūkos. Tie apgalvo, ka attiecīgi nebūtu jāizmeklē arī HSH akciju cenas jautājums. Komisija uzskata, ka šīs abas lietas nav salīdzināmas. Hypo Real Estate lietā tika veikti vairāki pasākumi, kas noveda pie bankas pilnīgas nacionalizēšanas. Galvenā atšķirība starp abām lietām ir tā, ka Hypo Real Estate kļuva par valsts īpašumu un valsts iegādājās akcijas par cenu, pamatojoties uz uzņēmuma vērtību bez valsts atbalsta (85). Tas nav HSH gadījums. HSH novērtējums, lai noteiktu jauno emitēto akciju cenu, tika veikts ar pieņēmumu, ka EUR 10 miljardu lielais garantiju režīms tiks ieviests. Šis pieņēmums noteikti būtiski ietekmēja novērtējuma rezultātu.

(255)

Mazāko akciju daļu turētāji turpmāk paskaidroja, ka 2008. gadā tie atbalstīja HSH ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem un nebūtu varējuši piedalīties rekapitalizācijā 2009. gada aprīlī. Tie apgalvo, ka tiem nebija arī pienākuma to darīt, jo iegādes iespēju līgums neietver obligātu pirkumu.

(256)

Komisija saprot, ka krājbanku asociācijām bija jauno akciju iegādes iespēju līgums un tās nebija spiestas izmantot šīs tiesības. Tomēr Komisija nevar uzskatīt mazāko akciju daļu turētāju sniegto finanšu atbalstu HSH 2008. gadā par ieguldījumu sloga sadalē 2009. gada maijā un jūnijā HSH piešķirto atbalsta pasākumu kontekstā. HSH piešķirtais atbalsts 2008. gadā bija tajā brīdī pieņemts mazāko akciju daļu turētāju ieguldījumu lēmums. Komisija neredz saistību starp kapitāla pasākumiem 2008. gadā un atbalsta pasākumiem 2009. gadā.

(257)

Komisija nepiekrīt krājbanku asociāciju apsvērumiem, kuros apgalvots, ka tās neveic nekādas ekonomiskas darbības un tāpēc tās nevar uzskatīt par uzņēmumiem valsts atbalsta noteikumu izpratnē (sk. 129. punktu). Šlēsvigas–Holšteinas krājbankas veic ekonomisku darbību (86). Tās ir sadalījušas savas ekonomiskās intereses krājbanku asociācijās. Krājbanku asociācijas sniedz pakalpojumus Šlēsvigas–Holšteinas krājbankām, un tām pieder krājbanku uzņēmuma daļas/akciju daļas, tāpat kā “HSH Nordbank” pieder krājbanku akcijas. Ja krājbanku uzņēmuma daļu vērtība asociācijās pieaug, attiecīgi pieaug krājbanku vērtība. Krājbanku asociācijas un to locekles krājbankas veido ekonomikas vienību. Jebkāds ieguvums asociācijām vienlaicīgi ir ieguvums Šlēsvigas–Holšteinas krājbankām. Tāpēc krājbanku asociācijas, kuras ekonomiski var pilnībā pielīdzināt Šlēsvigas-Holšteinas krājbankām, var uzskatīt par valsts atbalsta saņēmējām LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(258)

Vācijas un trešo personu saņemtie apsvērumi nav mazinājuši Komisijas šaubas par mazāko akciju daļu turētāju pietiekamu iesaistīšanos sloga sadalē. Komisija joprojām uzskata, ka mazāko akciju daļu turētāju, kas nepiedalījās HSH rekapitalizācijā 2009. gadā, likmes pietiekami nepavājinājās, jo valsts īpašniekiem piešķirto akciju skaits rekapitalizācijā tolaik nebija pamatots ar pareizu HSH novērtējumu. Tomēr Komisija atzīst, ka grozītajā pārstrukturēšanas plānā ir papildu pasākumi, kas ievērojami uzlabo mazāko akciju daļu turētāju iesaistīšanos sloga sadalē.

(259)

Īpaši Komisijas noteiktie papildu pasākumi attiecībā uz garantiju režīma atlīdzību (202.–208. punkts) uzlabos sloga sadales līmeni. Garantiju režīma papildu atlīdzībai, ko veido papildprēmija un EUR 500 miljonu vienreizējais maksājums akcijās, būs divas galvenās ietekmes. Pirmkārt, atlīdzības maksājumu valsts sektora īpašniekiem absolūtās vērtības palielināšanās samazinās HSH sadalāmo peļņu un attiecīgi HSH vērtību tās akcionāriem. Otrkārt, EUR 500 miljonu lielais vienreizējais maksājums akcijā pavājinās mazāko akciju daļu turētāju turētās likmes, kuru akciju daļas samazināsies no pašreizējiem 16,8 % uz aptuveni 14–15 % (atkarībā no akciju cenas novērtējuma).

(260)

Bez izveidoto nosacījumu attiecībā uz garantiju režīma atlīdzību ietekmes mazāko akciju daļu turētāju iesaiste sloga sadalē tiks turpmāk uzlabota, ierobežojot kapitāla instrumentu atlīdzību, kas minēta 241.–244. punktā. HSH vērtība tās akcionāriem ir atkarīga no naudas plūsmām nākotnē, un šīs naudas plūsmas dividenžu veidā netiks izmaksātas līdz 2014. gadam. Tāpēc Komisijas uzliktie ierobežojumi attiecībā uz nākotnes naudas plūsmu termiņiem turpmāk stiprinās mazāko akciju daļu turētāju iesaisti sloga sadalē.

(261)

Komisija uzskata, ka, lai arī mazāko akciju daļu turētāju iesaiste sloga sadalē ir ievērojami uzlabota grozītajā pārstrukturēšanas plānā un ar Komisijas uzliktajiem nosacījumiem, pasākumi tomēr nenodrošina, ka mazāko akciju daļu turētāji ir maksimāli iesaistīti sloga sadalē. Tā kā Vācija atsakās piedāvāt papildu pasākumus sloga sadalei, atbalsta pasākumu nevar apstiprināt par saderīgu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 3. punktu. Tāpēc netiešais atbalsts mazāko akciju daļu turētājiem būtu jāuzskata par nesaderīgu, ja vien nevar atrast kādus citus nosacījumu pasākumus, kas uzlabotu mazāko akciju daļu turētāju iesaisti sloga sadalē.

(262)

Ņemot vērā mazāko akciju daļu turētāju saņemto iespējamo ieguvumu un nepieciešamību pēc atbilstošas sloga sadales, Komisija uzskata, ka jāpagarina dividenžu izmaksāšanas aizliegums pēc 2014. gada. Tomēr, lai dividenžu izmaksāšanas aizliegums būtu proporcionāls, tas ir jāierobežo. Tāpēc Komisijai būtu jāizveido nosacījums, ka no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim dividenžu maksājumi nevar pārsniegt 50 % no ikgadējā pārpalikuma iepriekšējā finanšu gadā. Turklāt dividenžu maksājumi šajā laikposmā būtu jāatļauj tikai tad, ja tie neapdraud atbilstību Bāzeles III noteikumiem par kredītiestāžu kapitālu vidējā termiņā.

(263)

Komisija secina, ka mazāko akciju daļu turētāju atbilstošu pašu ieguldījumu un iesaisti sloga sadalē var sasniegt un, ievērojot 262., 202.–208. un 241.–244. punkta nosacījumus, atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(264)

Pārstrukturēšanas paziņojumā noteikts, ka pārstrukturēšanas plānā jāietver pasākumi, kas ierobežo konkurences izkropļojumus un nodrošina konkurētspējīgu banku nozari. Pārstrukturēšanas paziņojuma 30. punktā norādīts, ka pasākumi atbalsta radīto konkurences izkropļojumu ierobežošanai būtu jāizveido katru reizi atsevišķi, lai risinātu atklātos izkropļojumus tajos tirgos, kuros saņēmēja banka veic darbību pēc tās dzīvotspējas atjaunošanas pēc pārstrukturēšanas. Komisija savā novērtējumā par sākuma punktu būtu jāpieņem HSH darbību apjoms, mērogs un darbības joma.

(265)

Lēmumā uzsākt procedūru uzskatīja, ka piedāvātie pasākumi konkurences izkropļojumu novēršanai ir nepietiekami. Tomēr grozītajā pārstrukturēšanas plānā piedāvāts lielāks pasākumu klāsts, lai novērstu konkurences izkropļojumus.

(266)

Grozītajā pārstrukturēšanas plānā prognozētais bilances samazinājums ir ievērojami palielināts salīdzinājumā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu. HSH līdz 2014. gada beigām samazinās savu bilanci par 61 % salīdzinājumā ar 2008. gadu (87). HSH vērtības samazināšana vairāk nekā uz pusi ir atbilstoša, ņemot vērā konkurences izkropļojumus, kas rodas no saņemtā lielā atbalsta apjoma. Samazinājums ir relatīvi salīdzināms ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi salīdzināmiem atbalsta apjomiem. Tomēr HSH gadījumā nepieciešamība pārstrukturēt un samazināt bilanci ir īpaši liela nepietiekamās sloga sadales dēļ, kas rodas no nepilnīgās zaudējuma apvērses. Samazinājums papildina HSH apņemšanos likvidēt lielāko daļu no tās daļām citos uzņēmumos.

(267)

Turklāt HSH ir apņēmusies samazināt starptautisko filiāļu vai pārstāvniecību skaitu no 21 līdz 6 un valsts filiāļu skaitu no 9 līdz 7. Atlikušās filiāles vai pārstāvniecības Londonā un Ņujorkā arī tiks ievērojami racionalizētas, un Luksemburgas filiāle paliks tikai kā pārstrukturēšanas vienības filiāle.

(268)

HSH ir turpmāk apņēmusies pārstrukturēšanas laikposmā (līdz 2014. gada 31. decembrim) ievērot iegādes aizliegumu. HSH nepaplašinās uzņēmējdarbību, iegādājoties citus uzņēmumus. Federālās zemju banku apvienošanās ir iespējama, ja Komisija to apstiprinās. Parāda pret pašu kapitālu mijmaiņas darījumi un citi parastie aktīvu pārvaldīšanas pasākumi ir atļauti, ja tie nerada iegādes aizlieguma apiešanu. Ja valsts sektora īpašnieki atsakās no HSH kontroles, iegādes aizliegums tiks piemērots tikai trīs gadus. Komisija uzskata, ka HSH privatizācijai būtu pozitīva ietekme uz HSH dzīvotspēju un nodrošinātu efektīvu konkurenci. Iegādes aizlieguma turpināšana ilgi pēc pārdošanas datuma varētu traucēt iespējamo privatizācijas procesu.

(269)

Konkrētāk, HSH ir apņēmusies veikt papildu pasākumus, kas būs tieši vērsti pret konkurences izkropļošanu tirgos, kuros HSH ir spēcīgas tirgus pozīcijas un kuros tā vēlas paplašināt darbību. HSH pārtrauks finanšu pakalpojumu darījumus saistībā ar aviāciju (88). Aviācijas aktīvi EUR [3–8] miljardu apjomā tiks pārvesti uz pārstrukturēšanas vienību vai pārdoti līdz [2011.–2012. gada] beigām. HSH būtiski samazinās arī savas kuģniecības, nekustamā īpašuma un korporatīvās darbības. Īpaši kuģniecības segmentā, kurā HSH ir galvenais piedāvātājs kuģu finansēšanas jomā un kuru HSH plāno paplašināt, HSH apņemas, ka tās globālā tirgus daļa jaunajā kuģniecības uzņēmējdarbībā nepārsniegs [< 8]% visā pārstrukturēšanas laikposmā un HSH nebūs viens no trijiem kuģniecības finansētājiem ar lielāko jauno darījumu apjomu.

(270)

Jāsecina, ka piedāvātie pasākumi konkurences izkropļošanas ierobežošanai ir reāls uzlabojums, salīdzinot ar HSH sākotnējo pārstrukturēšanas plānu, un tie tiek uzskatīti par atbilstošiem un pietiekamiem.

(271)

Komisija izdara secinājumu, ka pārstrukturēšanas pasākumi, tostarp I un III pielikumā minētās Vācijas saistības, ir atbilstoši, lai atjaunotu HSH ilgtermiņa dzīvotspēju ar atbilstošu ieguldījumu no pašas HSH puses un novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada minētie atbalsta pasākumi. Saskaņā ar Komisijas nosacījumiem par atlīdzību un sloga sadali, kas ir aprakstīti II pielikumā, grozītajā pārstrukturēšanas plānā piedāvāta arī atbilstoša un pietiekama sloga sadale, un tādējādi šo plānu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(272)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka atbalsts, ko veido likviditātes garantijas EUR 17 miljardu apjomā, kuru sniedz “Soffin”, ir saderīgs pārstrukturēšanas atbalsts tādā veidā, ka tas bija nepieciešams, lai risinātu tirgus nepilnības starpbanku tirgus sabrukuma formā.

(273)

Mazāko akciju daļu turētāji apgalvoja, ka tiktu pārkāpts Procedūru regulas 7. pants, ja procedūra tiktu sadalīta, izskatot HSH piešķirto tiešā atbalsta pasākumu apstiprināšanu vienā procedūrā un jautājuma par netiešo atbalstu mazāko akciju daļu turētājiem risināšanu – citā. Negatīvais lēmums par rekapitalizāciju attiecībā uz krājbanku asociācijām un “Flowers” padarītu rekapitalizāciju par nesaderīgu. Krājbanku asociācijas uzskata, ka Komisijai jautājums par mazāko akciju daļu turētāju iesaisti sloga sadalē jāvērtē rekapitalizācijas sloga sadales novērtējuma kontekstā.

(274)

Komisija nepiekrīt mazāko akciju daļu turētājiem par Procedūru regulas interpretēšanu. Procedūras sadalījums ir tiesiski iespējams, un Komisija to ir veikusi vairākos gadījumos (89). Ja atsevišķam atbalsta pasākumam ir vairāki saņēmēji, kuru statuss pieprasa atšķirīgus tiesiskos novērtējumus un varētu ietvert atšķirīgu izmeklēšanas gaitu, oficiālo izmeklēšanas procedūru var sadalīt procedūru efektivitātes nolūkā.

(275)

Komisija nepiekrīt arī tam, ka atšķirīgs tiesiskais novērtējums atbalsta pasākumam mazāko akciju daļu turētājiem kā netiešajiem saņēmējiem ietekmētu tiesisko novērtējumu (un saderību) tam pašam atbalsta pasākumam attiecībā uz HSH kā tiešu atbalsta saņēmēju. Komisija atsaucas uz lēmumu lietā C-382/99 Nīderlande pret Komisiju  (90), kurā Tiesa apstiprināja Komisijas novērtējumu, ka saņēmējam piešķirtais atbalsta pasākums varētu būt saderīgs atbalsts (jo tas ir saskaņā ar de minimis noteikumiem), lai arī tas pats atbalsta pasākums nebija saderīgs attiecībā uz netiešajiem saņēmējiem un tas būtu jāatgūst. Komisija uzsver, ka rekapitalizācijas proporcionalitāti attiecībā uz HSH var nodrošināt ar atbilstošiem pasākumiem pārstrukturēšanas plānā, bet jebkādu mazāko akciju daļu turētāju piešķirtu ieguvumu ar pārmērīgi augstu emisijas cenu var apskatīt un izlabot atšķirīgi, piemēram, iesaistot tos sloga sadalē.

(276)

Tomēr Komisija neredz pamatojumu sadalīt lietu, jo tā var skatīt dažādus atbalsta pasākuma aspektus vienā lēmumā. Ja nebūtu pietiekamas sloga sadalē, jebkādu iespējamo ieguvumu mazāko akciju daļu turētājiem arī varētu novērtēt, kā norādīts Lēmuma uzsākt procedūru operatīvajā daļā. Tomēr, ņemot vērā izmaiņas garantiju režīma atlīdzībā un sloga sadales pasākumus, tiks sasniegta būtiska mazāko akciju daļu turētāju likmju pavājināšanās un lielāka iesaiste sloga sadalē, kas būtiski mazinātu trūkumus, kas radušies no “PwC” novērtējuma, un kas tādējādi atjaunotu atbilstošu sloga. Tā kā ar šā lēmuma nosacījumiem ir paredzēta piemērota sloga sadale, Komisija uzskata to par pietiekumu, un tāpēc neturpinās izskatīt šo jautājumu.

(277)

Ņemot vērā Vācijas apņemšanos attiecībā uz pārstrukturēšanu un Komisijas izveidotajiem nosacījumiem šai dalībvalstij attiecībā uz atlīdzību un sloga sadali, Komisija secina, ka garantiju režīms atbilst Samazinātās vērtības aktīvu paziņojuma 5. iedaļas noteikumiem. Ņemot vērā iesniegto grozīto pārstrukturēšanas plānu, Vācijas apņemšanos un Komisijas nosacījumus šai dalībvalstij, pārstrukturēšanas atbalsts, kas sastāv no garantiju režīma, rekapitalizācijas un likviditātes garantijām, atbilst LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta prasībām, un to var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Komisijas bažas, kas izklāstītas Lēmumā uzsākt procedūru, var uzskatīt par novērstām.