1.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/21

(1)

Vācija 2005. gada 29. augusta vēstulē, kuras saņemšana reģistrēta 2005. gada 1. septembrī, informēja Komisiju par nodomu sniegt atbalstu uzņēmumam EverQ GmbH (turpmāk tekstā – “Sovello” (2) MVU piemaksas veidā. 2005. gada 28. oktobra, 2006. gada 24. janvāra un 2006. gada 4. aprīļa vēstulēs, kuru saņemšana reģistrēta šajos pašos datumos, Vācija iesniedza Komisijai papildu informāciju.

(2)

Komisija 2006. gada 7. jūnijā ar numuru C(2006) 2092, galīgā redakcija, apstiprināja MVU piemaksu uzņēmumam Sovello (valsts atbalsts N 426/05 (3).

(3)

Pārbaudot citu paziņoto atbalsta pasākumu uzņēmumam Sovello (valsts atbalsts C 21/08 (4) - ex N 864/06), Komisija atklāja norādes, ka lēmums par atbalstu N 426/05, iespējams, bija balstīts uz paziņojuma ietvaros iesniegtu nepilnīgu vai nepareizu informāciju.

(4)

Komisija saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (5), 9. pantu 2008. gada 17. marta vēstulē deva Vācijai iespēju iesniegt apsvērumus par Komisijas nodomu uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru pirms iespējamas tās 2006. gada 7. jūnija lēmuma atcelšanas. Vācija iesniedza savus apsvērumus 2008. gada 15. aprīļa vēstulē, kuras saņemšana reģistrēta 2008. gada 15. un 16. aprīlī.

(5)

Komisija 2008. gada 17. jūnija vēstulē (C(2008) 2669 galīgā redakcija) informēja Vāciju par lēmumu uzsākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru saistībā ar Sovello piešķirto MVU piemaksu.

(6)

Komisijas lēmumu uzsākt procedūru publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6). Komisija aicināja visas ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus.

(7)

Vācija iesniedza savus apsvērumus 2008. gada 10. septembra vēstulē, kuras saņemšana reģistrēta šajā pašā datumā. Vācija iesniedza papildu piezīmes 2009. gada 20. marta, 13. maija un 16. novembra vēstulēs, kuru saņemšana reģistrēta šajos pašos datumos. 2009. gada 2. aprīlī un 13. oktobrī notika Komisijas dienestu pārstāvju un Vācijas pārstāvju tikšanās.

(8)

Komisija nesaņēma nekādas ieinteresēto personu piezīmes.

(9)

Atbilstīgi (ar reģionālo atbalstu, pamatojoties uz apstiprinātu atbalsta shēmu, un paziņoto MVU piemaksu) atbalstītajam projektam bija jāuzbūvē jauna rūpnīca ar 30 maksimālo megavatu (MWp) jaudu (Sovello 1), lai ražotu saules moduļus (ProdCom-Code 32.10.52.37), izmantojot string ribbon tehnoloģiju (7). Jaunā rūpnīca bija Sovello pirmā ražotne. Būvniecība sākās 2004. gada decembrī. Bija plānots, ka rūpnīcas nominālā ražošanas jauda būs 30 maksimālie megavati (8) un ka tā sāks darbību līdz 2007. gada 31. decembrim. Faktiski Sovello 1 sāka darbību jau 2006. gada aprīlī.

(10)

Paziņotā atbalsta saņēmējs ir uzņēmums Sovello. Sovello ir kopuzņēmums, kuru 2004. gada decembrī izveidoja uzņēmums Q-Cells SE  (9) (turpmāk tekstā – “Q-Cells”; ar 24,9 % daļu) un ASV uzņēmums Evergreen Solar Inc. (turpmāk tekstā – “Evergreen”; ar 75,1 % daļu). Tas izriet no starp Evergreen un Q-Cells2005. gada 14. janvārī noslēgtā sākotnējā kopuzņēmuma pamatlīguma (10) (turpmāk tekstā – “pirmais kopuzņēmuma pamatlīgums”). Saskaņā ar pirmo kopuzņēmuma pamatlīgumu pirms tā noslēgšanas uzņēmums Q-Cells bija iegādājies Topas 107 V.V. – fiktīvu sabiedrību, kas pēc Q-Cells prasības vēlāk tika pārveidota par Sovello (toreiz tomēr EverQ). Par EverQ fiktīvo sabiedrību pārdēvēja 2005. gada 11. februārī.

(11)

Evergreen ražo saules moduļus, un uzņēmumam pieder tā dēvētās string ribbon tehnoloģijas patents. Q-Cells ir viens no lielākajiem saules bateriju ražotājiem pasaulē. Kopuzņēmumā Sovello vispirms bija jāizmēģina saules moduļu ražošanas, kas balstīta uz Evergreen izstrādāto string ribbon tehnoloģiju un Q-Cells tehnoloģiskajām prasmēm un pieredzi saules bateriju ražošanā Vācijas tirgum, ekonomiskā atdeve un pēc tam vēlāk jānodrošina string ribbon moduļu rūpnieciskas ražošanas iespēja.

(12)

2005. gada novembrī, pamatojoties uz līgumu par silīcija piegādēm Sovello, uzņēmums Renewable Energy Corporation ASA (Norvēģija, turpmāk tekstā – “REC”) iegādājās 15 % kopuzņēmuma daļu, savukārt uzņēmums Evergreen un Q-Cells samazināja savu dalību attiecīgi līdz 64 % un 21 %. Tas izriet no starp Evergreen, Q-Cells un REC2005. gada 25. novembrī noslēgtā otrā kopuzņēmuma pamatlīguma (turpmāk tekstā – “otrais kopuzņēmuma pamatlīgums”). REC ir viens no lielākajiem silīciju saturošu materiālu, kurus izmanto fotogalvanisko elementu izgatavošanai, ražotājiem pasaulē.

(13)

Paziņojuma iesniegšanas brīdī Q-Cells un REC bija kopīgs īpašnieks – riska kapitāla sabiedrība Good Energies Investment BV (turpmāk tekstā – “Good Energies”). Šim uzņēmumam piederēja 16 % Q-Cells daļu un 39 % REC daļu (situācija 7.3.2006.). Vācija norāda, ka, izņemot dalību Sovello, starp Q-Cells, REC un Evergreen nebija nekādu citu attiecību.

(14)

Kopš 2006. gada 19. decembra kopuzņēmuma partneriem Evergreen, Q-Cells un REC katram pieder 33,3 % Sovello daļu (otrā kopuzņēmuma līguma 2006. gada 29. septembra grozījumi).

(15)

2007. gada 5. februārīQ-Cells paziņoja par nodomu iegādāties 17,9 % REC piederošo daļu. Šajā pašā dienā paziņojumā presei Good Energies informēja, ka pārdos savas REC daļas uzņēmumiem Q-Cells un Orkla ASA (2007. gada 26. februāris).

(16)

Šī shēma sniedz pārskatu par Sovello pašreizējo īpašnieku struktūru (situācija 2009. gada trešajā ceturksnī):

(17)

Sovello attīstību atspoguļo dažādi uzņēmuma dokumenti un uzņēmuma dalībnieku lēmumi. Dokumentu ar nosaukumu “Project “Sovello”: Heads of Agreement” (turpmāk tekstā – “Heads of Agreement”) Evergreen un Q-Cells valdes priekšsēdētāji parakstīja pirms pirmā kopuzņēmuma līguma noslēgšanas. Šajā nolīgumā ir izklāstītas juridiskā darījuma, kas iespējams starp abiem uzņēmumiem, pamatnostādnes, lai izveidotu un vadītu kopuzņēmumu saules enerģijas iekārtu izstrādei, ražošanai un pārdošanai, pamatojoties uz string ribbon tehnoloģiju. Turklāt tiek minēts, ka partneriem ir zināms, ka Q-Cells dalībai Sovello ir jābūt mazākai par 25 %, lai Vācijā varētu pretendēt uz noteiktu valsts atbalstu. Tāpat saskaņā ar nolīgumu ir jānodrošina abu partneru iesaistīšanās būtisku komerclēmumu pieņemšanā, un nolīgumā ir ietverti noteikumi, kas ļauj secināt par Q-Cells būtisku nozīmi kopuzņēmuma darbībā.

(18)

Arī Sovello statūtos Q-Cells tiek piešķirtas būtiskas tiesības iesaistīties lēmumu pieņemšanā (uzraudzības padomē ir divas Evergreen ieceltas personas un viena Q-Cells iecelta persona, bet dažādu stratēģisku lēmumu pieņemšanai katrreiz ir nepieciešama vismaz viena katra partnera iecelta uzraudzības padomes locekļa piekrišana).

(19)

Pirmajā kopuzņēmuma pamatlīgumā ir noteikts, ka Evergreen pieder 75,1 % un Q-Cells – 24,9 % Sovello daļu. Tomēr pirmajā kopuzņēmuma pamatlīgumā ir paredzēta arī iespēja, ka Q-Cells palielinās savu daļu skaitu līdz 50 %, ja tas neizraisīs ieguldījumu atbalsta samazināšanos. Turklāt saskaņā ar pirmo kopuzņēmuma līgumu partneriem ir arī iespēja noslēgt papildu nolīgumus (pakalpojumu, tehnoloģiju un mārketinga jomās). Praksē Sovello ražotos moduļus (līdz 2009. gada sākumam) Evergreen pārdeva ar prečzīmi Evergreen.

(20)

Otrajā kopuzņēmuma pamatlīgumā ir noteikta šāda uzņēmuma dalībnieku struktūra: Evergreen pieder 64 %, Q-Cells – 21 % un REC – 15 %. Otrajā kopuzņēmuma pamatlīgumā tiek apstiprināts, ka Q-Cells ir iespēja panākt, ka tā daļa ir vienāda ar Evergreen daļu, kamēr REC iespēja palielināt savu daļu līdz 21 % un līdz 33,3 % ir atkarīga no turpmākām silīcija piegādēm.

(21)

I tabula sniedz pārskatu par Sovello attīstības hronoloģiju, kā arī būtiskiem dokumentiem un komerclēmumiem.

I   tabula

Sovello attīstība

(22)

Projekta ieguldījuma (nominālās) izmaksas kopumā ir 65 699 302 euro, no kurām 60 873 300 euro ir reģionālais atbalsts. II tabulā ir sniegtas paziņotā projekta kopējās ieguldījuma izmaksas.

II   tabula

Projekta izmaksas (nominālās summas)

(23)

Līdz ar pieprasītajiem atbalsta līdzekļiem projektu finansēja no pašu līdzekļiem un bankas aizdevuma. III tabula sniedz pārskatu par paziņotā projekta finansējumu.

III   tabula

Projekta finansējums (nominālās summas)

(24)

Ieguldījuma vieta atrodas Tālhaimā Biterfeldes rajonā Saksijā-Anhaltē Vācijā, kas saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir atbalstāms reģions, kurā atbilstoši Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm (12) (turpmāk tekstā – “1998. gada reģionālā atbalsta pamatnostādnes”) un Vācijas reģionālā atbalsta kartei (13), kas bija spēkā līdz 2006. gada beigām, maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte, ko izsaka kā bruto dotācijas ekvivalentu (BDE), bija 35 %.

(25)

Izskatāmais atbalsts ir MVU piemaksa 15 procentu punktu apmērā, par ko ar numuru N 426/05 ir paziņots saskaņā ar lēmumu par atļauju, kas pieņemts atbilstīgi Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (14) (turpmāk tekstā – “MVU grupu atbrīvojuma regula”), 4. panta 3. punkta b) apakšpunktam un kas bija jāpiešķir Sovello papildus reģionālajam atbalstam, ko piešķir, pamatojoties uz reģionālā atbalsta shēmu “Kopienas uzdevums – Reģionālās saimniecības struktūras uzlabošana” (valsts atbalsts N 642/02 (15), turpmāk tekstā – “Kopienas uzdevuma shēma”) un 2005. gada Likumu par ieguldījumu piemaksām (Investitionszulagengesetz 2005) (valsts atbalsts N 142a/04 (16). MVU piemaksa atbilst atbalsta summai 9 130 995 euro apmērā.

(26)

Saskaņā ar 1998. gada reģionālā atbalsta pamatnostādnēm MVU drīkst saņemt reģionālā ieguldījumu atbalsta piemaksu (17). MVU piemaksu Sovello piešķīra papildus reģionālajam atbalstam, kas likumīgi sniegts saskaņā ar Kopienas uzdevuma shēmu Vācijā.

(27)

Uzņēmuma MVU statusa pārbaude notiek, pamatojoties uz Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (18) (turpmāk tekstā – “MVU Ieteikums”). Turklāt jo īpaši pārbauda, vai attiecīgais uzņēmums pārsniedz konkrētas robežvērtības (darbinieku skaits, apgrozījums, bilances kopsumma). Pārbaudē pilnībā ņem vērā saistītu uzņēmumu attiecīgos datus (galvenokārt tādēļ, ka, pateicoties daļu vai balsstiesību vairākumam, saistītiem uzņēmumiem ir dominējoša ietekme), turpretim partneruzņēmumu datus (kuriem ir vismaz 25 % daļu vai balsstiesību) ņem vērā daļēji.

(28)

Lēmumā N 426/05 (sk. iepriekš 2. apsvērumu) Komisija aprēķinā ņēma vērā Sovello un Evergreen būtiskos datus, bet neņēma vērā Q-Cells un REC datus, jo paziņojuma iesniegšanas brīdī un līdz Komisijas lēmuma par atļauju pieņemšanai abiem šiem uzņēmumiem bija mazāk nekā 25 % daļu vai balsstiesību. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Sovello bija MVU, un apstiprināja paziņoto atbalstu.

(29)

Atbalsta N 426/05 iepriekšējās izmeklēšanas laikā Komisijai netika iesniegta cita paziņota atbalsta novērtēšanas laikā atklāta jauna informācija par pirmo kopuzņēmuma pamatlīgumu, ko saistībā ar Sovello dibināšanu noslēdza Evergreen un Q-Cells. Šī informācija bija pamats šaubām, ka kopuzņēmuma partneri Q-Cells dalības apmēru mākslīgi izveidoja mazāku par 25 % (vispirms 24,9 % apmērā), lai saņemtu lielāku atbalsta summu (tostarp MVU piemaksu), lai gan kopuzņēmuma vadībā Q-Cells pārstāvēja viens no trim direktoriem, kuram bija jāsniedz piekrišana būtisku lēmumu pieņemšanā. Pamatojoties uz to, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 9. pantu Komisija aicināja Vāciju iesniegt apsvērumus par Komisijas nodomu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru pirms iespējamas tās 2006. gada 7. jūnija lēmuma (sk. iepriekš 2. apsvērumu) atcelšanas.

(30)

Vācija 2008. gada 15. aprīļa vēstulē iesniedza Sovello statūtus, Heads of Agreement un pirmā kopuzņēmuma pamatlīguma, otrā kopuzņēmuma pamatlīguma un grozīta otrā kopuzņēmuma pamatlīguma apliecinātas kopijas. Šajā vēstulē Vācija uzskatīja, ka Sovello lietā paziņojuma iesniegšanas brīdī bija izpildīti MVU Ieteikumā noteikto robežvērtību oficiālie kritēriji un ka MVU Ieteikumā neesot paredzēti citi nepārprotami definēti un praksē piemērojami kritēriji. Vācija uzskata, ka, pārbaudot uzņēmuma MVU statusu, šiem oficiālajiem kritērijiem ir jābūt galvenajiem, lai būtu nodrošināta juridiskā noteiktība un Komisijas atbalsta kontroles politikas paredzamība. Ja Komisija uzskata, ka šie oficiālie kritēriji nav piemēroti, tai nebūtu jāmaina pieeja atsevišķu lietu kontekstā, bet gan būtu jāapsver spēkā esošo noteikumu grozījumi.

(31)

Turklāt Vācija piebilda, ka paziņojuma iesniegšanas brīdī informācija netika apzināti noklusēta vai nepaziņota un ka sākotnējam kopuzņēmuma daļu sadalījumam (75,1 % Evergreen un 24,9 % Q-Cells) bija ekonomisks pamatojums. Tāpat Vācija apgalvoja, ka neatkarīgi no Q-Cells dalības sākotnējā kopuzņēmumā Sovello nespēja izvairīties no jauniem MVU raksturīgām grūtībām.

(32)

Tomēr Komisija uzskatīja, ka, lai gan Sovello izpildīja MVU definīcijas oficiālos kritērijus, Komisijas rīcībā bija pārliecinošas norādes, ka tie bija izpildīti tikai tādēļ, ka Q-Cells dalība, cenšoties saņemt MVU piemaksu, bija mākslīgi izveidota mazāka par 25 %, un faktiskā Q-Cells ietekme Sovello bija lielāka. Līdz ar to Komisija secināja, ka tai bija jāņem vērā iespējamas manipulācijas ar atbalsta saņēmēja uzņēmuma dalībnieku struktūru, lai apietu MVU definīciju.

(33)

Jaunā informācija lika Komisijai apšaubīt to, ka Sovello faktiski bija MVU saskaņā ar MVU Ieteikumu. Ja nē, paziņotā un apstiprinātā MVU piemaksa nebūtu atbilstīga LESD.

(34)

Lai nepieciešamības gadījumā Komisija varētu atcelt savu sākotnējo 2006. gada 7. jūnija lēmumu, kas, iespējams, bija balstīts uz nepilnīgu/nepareizu informāciju, un pieņemt jaunu lēmumu, tā ir uzsākusi Regulas (EK) Nr. 659/1999 9. pantā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru. Minētajā pantā ir teikts: “Komisija var atcelt lēmumu (..) pēc tam, kad attiecīgai dalībvalstij dota iespēja iesniegt savas piezīmes, ja attiecīgais lēmums pamatojas uz nepareizu informāciju, kas sniegta saskaņā ar procedūru un kas bija izšķirošais faktors lēmuma pieņemšanā. Pirms kāda lēmuma atcelšanas un jauna lēmuma pieņemšanas Komisija sāk formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 4. panta 4. punktu. (..)”

(35)

Komisija nesaņēma nekādus ieinteresēto personu apsvērumus.

(36)

Vācija uzskata, ka nav nosacījumu, lai atceltu Lēmumu N 426/05, pamatojoties uz šķietami jaunu informāciju. Vācija apgalvo, ka saistībā ar paziņojumu lietā N 426/05 Komisijai iesniegtā informācija nebija ne nepilnīga, ne nepareiza, un līdz ar to nav piemērojams Regulas (EK) Nr. 659/1999 9. pants. Vācija argumentē, ka Komisija esot zinājusi faktu, ka tāpat kā Evergreen un Q-Cells kopuzņēmums Sovello bija jauns tehnoloģiju uzņēmums saules enerģijas iekārtu nozarē, kas nepārsniedza MVU definīcijas robežvērtības un saskārās ar MVU raksturīgām grūtībām. Vācija piebilda, ka ne pirmajā kopuzņēmuma pamatlīgumā, ne Heads of Agreement nebija ietverta jauna informācija, kas pamatotu Lēmuma N 426/05 atcelšanu.

(37)

Vācija apgalvo, ka pēc Komisijas lūguma (2005. gada 30. decembra vēstule, D/57570) paziņošanas procesā tā bija iesniegusi Komisijas paziņojuma “Paziņojums par informāciju, kas nepieciešama, lai uzņēmumu varētu atzīt par MVU, paraugs” (19) (turpmāk tekstā – “Komisijas paziņojums par paraugpaziņojumu”) pielikumā minēto paraugpaziņojumu par Sovello un tajā norādījusi, ka Evergreen esot ar Sovello saistīts uzņēmums, bet Sovello un Q-Cells esot savstarpēji neatkarīgi uzņēmumi. Vācija esot iesniegusi arī zvērestam pielīdzināmu Q-Cells apliecinājumu, saskaņā ar kuru uzņēmums nebija ne Sovello partneruzņēmums, ne saistīts ar Sovello.

(38)

Vācija argumentē, ka ne no MVU grupu atbrīvojuma regulas, ne no Komisijas paziņojuma par paraugpaziņojumu, ne arī no Komisijas pieprasītās informācijas Vācijas iestādēm un Sovello acīmredzami nekļuva skaidrs, ka paziņošanas procesā bija jāiesniedz kopuzņēmuma līgums. Tādēļ Vācija uzskata, ka informācija, ko tā iesniedza attiecīgajā brīdī, bija pilnīga.

(39)

Vācija apgalvo, ka iepriekšējā 1996. gada MVU Ieteikumā (20) MVU definīcijā esot bijušas ietvertas gan robežvērtības, gan tā sauktais neatkarības kritērijs, kamēr pašreizējā MVU definīcijā tikai tiekot nodalīti autonomi uzņēmumi, partneruzņēmumi un saistīti uzņēmumi. Vācija argumentē, ka spēkā esošā MVU grupu atbrīvojuma regula saistībā ar MVU definīciju Komisijai esot juridiski saistoša un ka to noteikti nedrīkstot ierobežot ar nerakstītiem papildu kritērijiem. Ne Eiropas Kopienu Tiesa, ne Pirmās instances tiesa savos spriedumos lietās, kas balstītas uz jauno MVU definīciju, neesot ņēmušas vērā šādus kritērijus.

(40)

Vācija apstrīd, ka neatkarības kritēriji, kurus, pamatojoties uz iepriekšējo MVU Ieteikumu, spriedumā lietā C 91/01, Itālijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija (21) (turpmāk tekstā – “Solar Tech lieta”), esot norādījusi Eiropas Kopienu Tiesa, attiecas arī uz gadījumiem, kas jāizmeklē, pamatojoties uz jauno MVU definīciju. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju novērtējums, pamatojoties uz šādiem nerakstītiem kritērijiem, neatbilst MVU definīcijas pārstrādāšanas mērķim, jo saskaņā ar MVU grupu atbrīvojuma regulas astoto apsvērumu MVU definīcija ir izstrādāta tā, “lai likvidētu atšķirības, kas varētu radīt konkurences izkropļojumus, lai atvieglotu koordināciju starp dažādām Kopienas un valstu iniciatīvām attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un administratīvās skaidrības un juridiskās noteiktības dēļ (..)”.

(41)

Vācija argumentē, ka juridiskās noteiktības un vienlīdzīgas attieksmes interesēs Komisijai vispirms būtu jāpublisko iespējami MVU definīcijas pielāgojumi (jaunu papildu kritēriju ieviešana), pirms tā tos piemēro atsevišķos gadījumos. Turklāt, ja Eiropas likumdevējs gribētu piemērot “MVU raksturīgu grūtību” kritēriju, tam tas būtu jāietver arī savā jaunajā MVU definīcijā. To, vai uzņēmums saskaras ar MVU raksturīgām grūtībām, drīkstot pārbaudīt tikai, pamatojoties uz oficiālajiem MVU kritērijiem. Turklāt – kā norāda Vācija – esot lieki noteikt partneruzņēmuma dalības 25 % robežu, ja praksē šo robežu neizmanto kā kritēriju.

(42)

Vācija apgalvo, ka jaunās MVU definīcijas mērķis esot bijis vienots atbalsts MVU un to pārbaude iestādēs un tiesā, pamatojoties uz skaidru, nepārprotamu definīciju. Līdz ar to Vācija secina, ka jaunā MVU definīcija nepieļauj rīcības brīvību vai nerakstītu pienākumu noteikšanu.

(43)

Turpmāk Vācija apgalvo, ka ne uzņēmuma dalībnieku struktūra, ne uzņēmumu ekonomiskie pamatnosacījumi, ko ņem vērā lietās Solar Tech un Pollmeier Malchow GmbH & Co. KG/Komisija (22) (spriedumi, pamatojoties uz iepriekšējo 1996. gada MVU Ieteikumu), neesot salīdzināmi ar Sovello lietu.

(44)

Lietā Solar Tech tikai 24 % atbalsta saņēmēja uzņēmuma daļu piederēja Permasteelisa grupai (lielam uzņēmumam), bet šīs grupas dibinātājam un daļu vairākuma īpašniekam, kurš vienlaikus bija arī Solar Tech vadītājs, piederēja 46 % kapitāla, un Permasteelisa grupas prezidentam un valdes loceklim katram piederēja 15 % kapitāla. Ņemot vērā šo finansiālo atkarību, Permasteelisa dalībnieku iespējamo ietekmi un ekonomiskās un strukturālās attiecības ar Permasteelisa, Komisija secināja, ka Solar Tech nesaskārās ar MVU raksturīgām grūtībām un līdz ar to nebija izpildīts neatkarības kritērijs. Vācija piebilst, ka turpretim abi Sovello kopuzņēmuma dalībnieki bija savstarpēji neatkarīgi un daļu mazākuma īpašniekam Q-Cells bija tikai tāda ietekme Sovello, kāda ir dalībniekam, kuram pieder 24,9 % daļu (sk. 5.3. nodaļu).

(45)

Pollmeier lietā atbalsta saņēmējs Pollmeier, izmantojot starpnieksabiedrību, 100 % apmērā piederēja fiziskai personai. Visi citi uzņēmumi, kurus kontrolēja šī fiziskā persona, darbojās tajā pašā vai paralēlās tautsaimniecības nozarēs. Komisija ņēma vērā, ka šai fiziskajai personai piederošie uzņēmumi veidoja saimniecisku vienību, un apkopoja finanšu datus un darbinieku skaitu, apkopotie rādītāji pārsniedza MVU robežvērtības. Vācija piebilst, ka Sovello dibināšanas brīdī abi uzņēmuma dalībnieki bija savstarpēji neatkarīgi un tiem bija atšķirīgi komerciālie mērķi (Evergreen – pētniecība un attīstība saules enerģijas iekārtu jomā, bet Q-Cells – saules bateriju ražošana). Līdz ar to piederība lielu uzņēmumu grupai nevarēja Sovello kompensēt MVU raksturīgās grūtības.

(46)

Saskaņā ar Vācijas apgalvojumiem, Komisija 2008. gada 17. jūnija lēmumā uzsākt procedūru (sk. 5. apsvērumu) esot pārsniegusi savas pilnvaras, acīmredzami pieņemot, ka atbalsta saņēmējs un tā kopuzņēmuma partneri automātiski ir jāuzskata par saimniecisku vienību un tādēļ, aprēķinot MVU robežvērtības, vienmēr ir jāņem vērā visu kopuzņēmuma partneru apkopotie finanšu dati un darbinieku skaits.

(47)

Vācija paziņo, ka šādā veidā Komisija uz veselu uzņēmumu kategoriju (proti, kopuzņēmumiem) neattiecina juridiski saistošo MVU definīciju un piemēro šai uzņēmumu kategorijai īpašus MVU kritērijus. Vācija apstrīd, ka šādas tiesības varētu izrietēt no Eiropas tiesu prakses, pamatojoties uz 1996. gada MVU Ieteikumu vai Komisijas līdzšinējo praksi.

(48)

Vācija apgalvo, ka paziņojuma iesniegšanas brīdī Sovello saskārās ar MVU raksturīgām grūtībām, jo tam bija ierobežots darbinieku skaits un ierobežoti finanšu resursi attiecībā uz ieguldījumu projekta finansējumu, produkcijas noietu un komerciālo un ražošanas organizāciju. Lai gan Vācija nenoliedz sinerģijas efektu, ko izraisīja sadarbība ar Evergreen un Q-Cells, tomēr tā apstrīd, ka tas varēja palīdzēt Sovello izvairīties no MVU raksturīgām grūtībām.

(49)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju bez valsts atbalsta Sovello nevarētu saņemt ārēju finansējumu savam ieguldījumu projektam Tālhaimā. Sovello projektā ārēju ieguldījumu daļa (astoņi miljoni euro vai attiecīgi 13 % ieguldījumu) esot raksturīga MVU. Turklāt, kā norāda Vācija, tikai (..) no (..) uzrunātajām bankām esot bijušas ieinteresētas finansēt projektu, un viena no tām bija gatava piešķirt tikai (..) miljonus euro apgrozāmajam kapitālam un līdzekļus grūtību pārvarēšanai līdz 50 % valsts atbalsta apjoma. Šāda situācija esot raksturīga MVU, nevis lieliem uzņēmumiem.

(50)

Vācija norāda, ka aizdevuma līgums par ārēju finansējumu tika noslēgts tikai 2005. gada (..) novembrī. Sovello (..) vērtējuma un uzņēmuma dalībnieku (..) finanšu līdzdalības (kā arī Sovello (..) finansiālā stāvokļa) dēļ neesot bijis iespējams iegūt izdevīgus aizdevuma nosacījumus. Sovello bija grūtības piedāvāt pietiekamu aizdevuma nodrošinājumu (jo uzņēmums vēl nebija zemesgabala īpašnieks, mašīnas un iekārtas vēl nebija piegādātas, ēka vēl tika būvēta un vēl nebija nekādu krājumu noliktavā). Arī uzņēmuma dalībnieki nevarēja piedāvāt (..) nodrošinājumu.

(51)

Vācija apgalvo, ka uzņēmuma dalībnieki varēja ieguldīt tikai ļoti ierobežotus pašu līdzekļus. Līdz 2006. gadam papildus kapitāla ieguldījumam un rezerves kapitālam finanšu līdzekļus esot piešķīris tikai Evergreen. Q-Cells (..) šādus (..) finanšu līdzekļus, jo tā (..) resursi (..) bija iesaistīti savā ieguldījumu projektā.

(52)

Vācija apgalvo, ka bez valsts atbalsta, tostarp MVU piemaksas, nebūtu bijis iespējams īstenot ieguldījumu projektu.

(53)

Vācija apgalvo, ka Sovello saskārās ar nopietniem komerciāliem riskiem, jo uzņēmumam bija jāpierāda, ka, izmantojot string ribbon tehnoloģiju, var izgatavot izstrādājumus, ko var komerciāli laist tirgū. Fakts, ka Sovello ar Evergreen bija noslēguši tirdzniecības vienošanos, šo risku būtiski nemazināja, jo Evergreen arī bija MVU un nepazina Vācijas tirgu. Otram uzņēmuma dalībniekam Q-Cells nebija pieredzes saules moduļu tirdzniecībā, jo tas ražoja tikai saules baterijas. Turklāt arī Q-Cells bija MVU (23), un tam bija jākoncentrējas uz savas produkcijas pārdošanu.

(54)

Vācija apgalvo, ka izmaksas, kas Sovello bija jāsedz par komerciālo un ražošanas organizāciju, bija lielākas nekā kādam lielākam uzņēmumam. Piemēram, (..).

(55)

Vācija apstrīd, ka paziņojuma iesniegšanas brīdī Q-Cells iespējas ietekmēt Sovello pārsniedza iespējas, kādas parasti būtu uzņēmuma dalībniekam, kuram piederētu 24,9 % Sovello daļu. Drīzāk šāds daļu skaits neesot nekas neparasts jaunu uzņēmumu līdzīgos projektos augsto tehnoloģiju nozarēs.

(56)

Vācija norāda, ka iniciatīvu uzsākt projektu izrādīja Evergreen. Vairāk nekā desmit gadu laikā string ribbon tehnoloģijas izstrādē Evergreen bija ieguldījis vairāk nekā (..) miljonu ASV dolāru, negūstot ekonomisku atdevi. Evergreen akciju cena no apmēram 20 ASV dolāriem 2000. gadā samazinājās līdz apmēram diviem ASV dolāriem 2003.–2004. gadā. Ieguldījumu projektā Evergreen bija jāsaglabā maksimālā iespējamā kontrole, lai panākumu gadījumā akcionāriem nodrošinātu maksimāli lielu peļņu, tomēr bez kopuzņēmuma partnera finanšu līdzdalības tas nevarēja iegūt pietiekamu kapitāla apjomu. Q-Cells bija piemērots kandidāts, jo līdz ar finanšu resursiem uzņēmums varēja ieguldīt arī savu pieredzi, būvējot ražotnes fotogalvanisko elementu nozarē, un zināšanas par saules bateriju ražošanas tehnoloģiju. Tāpat Vācija norāda, ka šo iemeslu dēļ par kopuzņēmuma partneri Evergreen izvēlējās Q-Cells, nevis uzņēmumu (..), kas, lai gan bija spēcīgāks partneris finanšu ziņā, tomēr vēlējās arī lielākas ietekmes iespējas.

(57)

Laikā, kad ar Evergreen tika noslēgts pirmais kopuzņēmuma pamatlīgums, Q-Cells jau bija veicis ieguldījumus lielā projektā par standarta saules bateriju ražošanu. Tādēļ uzņēmums varēja ieguldīt citā projektā ļoti ierobežotus līdzekļus. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju, piedaloties Sovello, no vienas puses, Q-Cells vēlējās iegūt tehnoloģisku zinātību par jaunām saules plātņu, saules bateriju un saules moduļu ražošanas tehnoloģijām un, no otras puses, izmantot pieredzi saules bateriju ražotņu ierīkošanā.

(58)

Šo iemeslu dēļ Q-Cells paziņoja, ka ir gatavs daļu mazākumam 24,9 % apmērā. Vācija norāda, ka tas bija iemesls, kādēļ līdzīgs daļu mazākums (21,19 %) Q-Cells piederēja arī CSG Solar AG  (24) – uzņēmumā, kas ražo saules moduļus, izmantojot plānas plēves tehnoloģiju. Daļu apmēru pamatojot ne tikai iespējamā finanšu dalība, bet arī tehnoloģiskais ieguldījums.

(59)

Vācija uzsver, ka Sovello dalībnieku daļas uzņēmuma pamatkapitālā pilnībā atspoguļoja abu kopuzņēmuma partneru faktiskos nodomus un faktisko ietekmi, un balsstiesības bija attiecīgi sadalītas. Tas faktiski esot izraisījis to, ka Evergreen atšķirībā no Q-Cells varēja pieņemt nozīmīgus komerclēmumus vienpersoniski.

(60)

Vācija apgalvo, ka, lai gan bija vienošanās par iespējamu turpmāku Q-Cells daļas palielinājumu, tas varēja notikt tikai noteiktos apstākļos un, piešķirot attiecīgus finanšu līdzekļus. Viens no pirmajā kopuzņēmuma pamatlīgumā minētajiem nosacījumiem bija, ka šāds palielinājums nedrīkst apdraudēt Sovello piešķirtu atbalstu. Vācija norāda, ka atbalsta pasākums bija iemesls īstenot ieguldījumu projektu Vācijā, nevis ASV, un ka tas neesot valsts atbalsta noteikumu pārkāpums. Vācija piebilst, ka Q-Cells neietekmēja šo lēmumu un valsts atbalsta noteikumi netiek ne pārkāpti, ne apieti, ja kopuzņēmuma partneri pūlas nodrošināt Sovello finansējumu.

(61)

Vācija uzskata, ka ir jānošķir ietekme, kas bija konkrētajā laikā, un iespējama turpmākā ietekme, ko pamatotu Q-Cells dalības iespējams palielinājums. Vācija uzsver, ka nekādā ziņā nebija zināms, vai dalību vispār varētu palielināt, un ka abi partneri zināja, ka tuvākajā laikā šāds palielinājums nav gaidāms un tā noteikti nebūs, pirms sevi nebūs apliecinājusi jaunā tehnoloģija. Faktiski pirmajā kopuzņēmuma pamatlīgumā minētais palielinājums līdz 50 % nekad nav noticis. Tieši pretēji – pamatojoties uz otro līgumu (otro kopuzņēmuma pamatlīgumu), kas noslēgts 2005. gada 22. novembrī, Q-Cells dalība tika samazināta līdz 21 %. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju tas nepārprotami liecina, ka nav nekāda “automātiskuma”, kas apstiprinātu secinājumu, ka jau sākumā esot bijusi vienošanās, ka Q-Cells piederēs vairāk nekā 24,9 % Sovello daļu.

(62)

Turklāt Vācija apgalvo, ka fakts, ka Q-Cells ir iecēlis vienu Sovello amatpersonu, esot tikai pārejas noteikums (no 2004. gada decembra līdz 2005. gada aprīlim), kas neesot sašaurinājis Evergreen ietekmes iespējas, jo kopš kopuzņēmuma izveides arī Evergreen esot iecēlis vienu amatpersonu. Turklāt, ņemot vērā Evergreen vairākumu uzraudzības padomē, tam esot bijušas tiesības gan iecelt, gan atlaist jebkuru amatpersonu.

(63)

Vācija apstrīd, ka Heads of Agreement formulējums, saskaņā ar kuru Q-Cells dalībai Sovello jābūt mazākai par 25 %, lai varētu pretendēt uz konkrētiem Vācijas atbalsta pasākumiem, esot izraisījis to, ka Q-Cells iespējamās ietekmes apjoms ir lielāks par to, kāds faktiski pienāktos uzņēmumam, kam pieder 24,9 % uzņēmuma daļu. Drīzāk Vācija norāda, ka šis formulējums tikai atspoguļojot to, kas vēlāk tika iestrādāts pirmajā kopuzņēmuma pamatlīgumā, proti, abu partneru vēlmi nepārkāpt valsts atbalsta noteikumus. Turklāt Vācija norāda uz citu Heads of Agreement noteikumu, saskaņā ar kuru Evergreen nodrošina Sovello lielāko daļu ražošanas jaudas, un līdz ar to tuvākajā nākotnē Evergreen jāsaglabā daļu vairākums Sovello kapitālā. Visbeidzot Vācija secina, ka Heads of Agreement ir tikai abu partneru darba dokuments, kas nebija juridiski saistošs.

(64)

Vācija apstrīd, ka papildus 24,9 % dalībai Q-Cells bija ietekme, par ko varētu secināt no nolīgumiem ar Sovello. Visi nolīgumi esot noslēgti ar tirgus nosacījumiem, un starp Q-Cells un Sovello neesot nekādu plašāku ekonomisku, finansiālu, organizatorisku vai citādu attiecību.

(65)

Visbeidzot, Vācija apgalvo, ka dalības apmēra izmaiņas pēc Sovello izveides nepamatoja sākotnējais pirmais kopuzņēmuma pamatlīgums, bet gan REC pievienošanās kopuzņēmumam, jo par 15 % dalību kopuzņēmumā REC bija solījis atlīdzību – piegādāt Sovello lielu silīcija apjomu (kā noteikts otrajā kopuzņēmuma pamatlīgumā). Pēc REC pievienošanās Evergreen atteicās no 11,1 % daļu un Q-Cells – no 3,9 % daļu. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju tas pierāda Q-Cells nodomu saglabāt mazākuma dalībnieka statusu. Tikai vēlāk, kad REC bija apsolījis vēl lielākus silīcija apjomus, un pēc tam, kad apstiprinājās Sovello 1 tehnoloģiskie panākumi, triju uzņēmuma dalībnieku daļas tika sadalītas vienādi pa 33,3 % katram (otrā kopuzņēmuma pamatlīguma 2006. gada 29. septembra grozījumi, spēkā no 2006. gada 19. decembra).

(66)

Vācija apgalvo, ka Q-Cells kopuzņēmumā piešķirtās tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā tādiem jauniem tehnoloģiju kopuzņēmumiem kā Sovello nav nekas neparasts un atbilst tiesību apjomam, kāds pienāktos kopuzņēmuma ieguldītājiem ar daļu mazākumu. Q-Cells ietekme nepārsniedz apjomu, kāds pienāktos jebkuram daļu mazākuma īpašniekam. Līdz ar 24,9 % kapitāla uzņēmums ieguldīja arī savas tehnoloģiskās prasmes saules bateriju izgatavošanā un tādēļ pretendēja uz noteiktu ietekmi to lēmumu pieņemšanā, kas bija saistīti ar līgumiem par sadarbību ar kopuzņēmumu. Vācija apgalvo, ka šīs noteiktu komerclēmumu ietekmēšanas tiesības bija nepieciešamas Q-Cells aizsardzībai, jo citādi nebūtu izslēgts, ka savu ietekmi Sovello vadībā Evergreen varēja izmantot galvenokārt savā labā. Turklāt esot vispārpieņemts, ka daļu mazākuma īpašniekiem ir atļauts iecelt savu pārstāvi uzraudzības padomē.

(67)

Lai pamatotu argumentu, ka Q-Cells dalība tika noteikta 24,9 % apmērā ne tādēļ, lai saņemtu MVU piemaksu, Vācija norāda arī uz Vācijas uzņēmējsabiedrību tiesībām. Pirmkārt, Q-Cells ietekme atbilstot noteikumiem par daļu mazākuma īpašnieku aizsardzību. Šajā saistībā Vācija norāda uz Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (Gesetz betreffend die Gesellschaften mit beschränkter Haftung – GmbH-Gesetz) 50., 61. un 66. pantu. Šajos pantos sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem, kuriem pieder 10 % daļu, ir piešķirtas noteiktas daļu mazākuma īpašnieku tiesības, piemēram, sasaukt dalībnieku sapulci un pieņemt lēmumus šajā sapulcē, kā arī likvidēt sabiedrību utt. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju Q-Cells ietekme nepārsniedz apjomu, kāds saskaņā ar Vācijas uzņēmējsabiedrību tiesībām pienākas daļu mazākuma īpašniekam ar vismaz 10 % pamatkapitāla daļu. Turklāt Vācija norāda, ka cits iemesls plašām Q-Cells tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā ir fakts, ka ar daļu tikai 24,9 % apmērā Q-Cells nav likumā noteiktā bloķējošā mazākuma vairāk nekā 25 % apmērā. Tādēļ Q-Cells neesošās likumiskās aizsardzības vietā attiecīgās tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā esot noteiktas līgumos.

(68)

Vācija iebilst pret tiesisko pamatojumu, ar kādu Komisija ir uzsākusi procedūru, un apgalvo, ka paziņojumā esot iesniegusi pilnīgu un pareizu informāciju un tādēļ Regulas (EK) Nr. 659/1999 9. pants neesot piemērojams. Turklāt Vācija apgalvo, ka uzņēmuma MVU statusa novērtējumu Komisija varot veikt tikai, pamatojoties uz MVU definīcijas oficiālajiem kritērijiem (darbinieku skaitu un finanšu robežvērtībām), un, lai konstatētu, vai uzņēmums saskaras ar MVU raksturīgām grūtībām, tā nedrīkstot atsaukties uz papildu “nerakstītiem” kritērijiem. Vācija apstrīd, ka MVU piemaksa Sovello būtu piešķirta, pārkāpjot valsts atbalsta noteikumus, un apgalvo, ka neesot pamatoti Komisijas pieņēmumi par iespējamām manipulācijām.

(69)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju paziņojuma iesniegšanas brīdī Sovello izpildīja MVU definīcijas kritērijus: Q-Cells uzņēmumā Sovello piederēja tikai daļu mazākums 24,9 % apmērā, un MVU definīcijas nozīmē tas nebija ne Sovello partneruzņēmums, ne saistīts uzņēmums. Tādēļ, aprēķinot MVU robežvērtības, nedrīkst ņemt vērā Q-Cells datus. Vācija apstrīd, ka paziņojuma iesniegšanas brīdī Q-Cells īstenoja lielāku ietekmi Sovello, nekā to būtu darījis ieguldītājs ar 24,9 % Sovello daļu. Turklāt Vācija uzskata, ka Sovello pilnā mērā saskārās ar MVU raksturīgām grūtībām un bez valsts atbalsta, tostarp MVU piemaksas, ieguldījumu projekts nebūtu īstenots.

(70)

Komisija 2006. gada 7. jūnijā (papildus reģionālajam atbalstam) apstiprināja MVU piemaksu Sovello 15 % no BDE apmērā. Vēlāk Komisija atklāja norādes, ka šis pirmais lēmums, iespējams, bija balstīts uz nepareizu informāciju, kas iesniegta sākotnējā paziņojumā; tā kā noteiktajos apstākļos attiecībā uz izmeklēšanas rezultātu būtiska bija jebkura informācija, 2008. gada 17. jūnijā Komisija nolēma uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru par attiecīgo atbalstu, lai atceltu Lēmumu N 426/05 un pieņemtu jaunu lēmumu (kopš 2009. gada 1. decembrī ir stājies spēkā Lisabonas līgums, Komisijas jaunus juridiskus aktus vācu valodas redakcijā vairs nevar dēvēt par “Entscheidung”, bet gan par “Beschluss”).

(71)

Vācija paziņoja par Sovello piešķirto MVU piemaksu 2005. gada 29. augusta vēstulē, kuras saņemšana tika reģistrēta 2005. gada 1. septembrī.

(72)

MVU piemaksu Sovello piešķīra 2005. gada 21. aprīlī (ar nosacījumu, ka tiks saņemts Komisijas apstiprinājums) papildus reģionālajam atbalstam, kas likumīgi sniegts saskaņā ar Kopienas uzdevuma shēmu Vācijā. Šī shēma paredz nepārprotamu noteikumu (25), ka Vācijai atsevišķi jāpaziņo par visām MVU piemaksām, kas pārsniedz MVU grupu atbrīvojuma regulā noteikto robežu, kad jāpaziņo par konkrētu atbalstu. Saskaņā ar MVU grupu atbrīvojuma regulu, kas bija spēkā paziņojuma iesniegšanas brīdī, visā Eiropas Savienībā ir atļauts ieguldījumu atbalsts MVU ar atbalsta intensitāti 7,5 % neto dotācijas ekvivalenta (NDE) vidējiem uzņēmumiem un ar 15 % no NDE – maziem uzņēmumiem. Ja atbalsta saņēmējs atrodas atbalstāmā reģionā, saskaņā ar MVU grupu atbrīvojuma regulu atbrīvots ir atbalsts arī līdz 1998. gada reģionālā atbalsta pamatnostādnēs atļautajai summai, pieskaitot papildu MVU piemaksu. Tomēr MVU grupu atbrīvojuma regula neparedz atbrīvojumu noteiktiem projektiem ar attiecināmajām izmaksām vairāk nekā 25 miljonu euro apmērā vai projektiem, kuriem bruto atbalsts pārsniedz 15 miljonus euro. Par šādu atbalstu ir jāpaziņo atsevišķi.

(73)

Pārbaudot, vai uzņēmums ir MVU, Komisija izmanto MVU Ieteikumu.

(74)

Regulas (EK) Nr. 659/1999 9. pantā ir teikts: “Komisija var atcelt lēmumu (..) pēc tam, kad attiecīgai dalībvalstij dota iespēja iesniegt savas piezīmes, ja attiecīgais lēmums pamatojas uz nepareizu informāciju, kas sniegta saskaņā ar procedūru un kas bija izšķirošais faktors lēmuma pieņemšanā. Pirms kāda lēmuma atcelšanas un jauna lēmuma pieņemšanas Komisija sāk formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 4. panta 4. punktu. (..)”

(75)

Vācija apstrīd, ka kādā iepriekšējās izmeklēšanas brīdī būtu iesniegta nepareiza vai nepilnīga informācija, jo a) esot iesniegta visa saskaņā ar Komisijas paziņojumu par paraugpaziņojumu pieprasītā informācija un b) neviena no Komisijas Ieteikumā paredzētajām attiecīgajām pārbaudēm un noteikumiem neparedzot iesniegt papildu informāciju par kopuzņēmuma strukturālo uzbūvi vai uzņēmuma statūtiem.

(76)

Tomēr saskaņā ar Komisijas paziņojumu par paraugpaziņojumu attiecīgais paraugpaziņojums nav obligāti jāizmanto, un tas ir minēts tikai kā paraugs, un šie paziņojumi neietekmē pārbaudes un izmeklēšanu saskaņā ar dalībvalstu un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Iepriekšējās izmeklēšanas laikā Komisija aicināja Vāciju iesniegt zvērestam pielīdzināmu Q-Cells apliecinājumu, saskaņā ar kuru šis uzņēmuma dalībnieks neizpilda nevienu no MVU Ieteikuma pielikuma 3. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem (26), vai, ja tas nav iespējams, iesniegt Sovello statūtu kopiju. 2005. gada 28. oktobrī Vācija iesniedza šādu zvērestam pielīdzināmu Q-Cells apliecinājumu. Tā kā paziņotā atbalsta iepriekšējās izmeklēšanas laikā Sovello dalībnieku struktūra mainījās, pievienojoties trešajam kopuzņēmuma dalībniekam (REC), arī par šo jauno uzņēmuma dalībnieku (2006. gada 4. aprīlī) Vācija iesniedza zvērestam pielīdzināmu apliecinājumu. Lēmumu N 426/05 pieņēma pēc iepriekšējās izmeklēšanas pabeigšanas, pamatojoties uz šo Vācijas iesniegto informāciju.

(77)

Komisijai bija jāpārbauda, vai atbalsta saņēmējs bija MVU. Ja iepriekšējās izmeklēšanas laikā eksistēja dokumenti, kuros rakstveidā skaidri ir noteikts, ka kopuzņēmuma dalībnieku struktūra tika veidota tā, lai būtu izpildīti MVU definīcijas kritēriji, vai no kuriem nepārprotami izriet nodoms mainīt uzņēmuma struktūru, tiklīdz ir garantēta MVU piemaksas piešķiršana, nevar argumentēt, ka šī informācija katrā ziņā nebūtu bijusi būtiska, pārbaudot attiecīgā kopuzņēmuma MVU statusu, vai tai nebūtu bijusi izšķiroša nozīme lēmuma pieņemšanā.

(78)

Tā kā Komisijai šie dokumenti (Heads of Agreement, statūti, pirmais kopuzņēmuma pamatlīgums un otrais kopuzņēmuma pamatlīgums) netika iesniegti, tās toreizējais priekšstats par attiecīgajiem apstākļiem bija nepilnīgs, tādēļ tās sākotnējais pozitīvais lēmums par MVU piemaksu Sovello bija balstīts uz nepilnīgu un līdz ar to nepareizu informāciju.

(79)

Komisija uzskata, ka Vācijai bija pienākums iesniegt visu toreiz pieejamo un Lēmuma N 426/05 pieņemšanai būtisko informāciju. Ņemot to vērā, Komisija secina, ka Vācijas iesniegtā informācija bija nepilnīga un līdz ar to nepareiza. Tādēļ piemēro Regulas (EK) Nr. 659/1999 9. pantu, kas paredz objektīvu procedūru, lai Komisija varētu atcelt nepareizus lēmumus.

(80)

Saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem Vācijai bija jāpārbauda, vai MVU definīcija netiek apieta. Vācijas tiesiskajā regulējumā (27), uz kura pamata tika piešķirta MVU piemaksa, MVU statusa noteikti nav – pat izpildot MVU definīcijas oficiālos kritērijus – gadījumā, kad lieliem uzņēmumiem ir faktiska kontrole, kā arī saimnieciskām vienībām, kuras no ekonomiskā viedokļa nevar uzskatīt par MVU.

(81)

Vācija apgalvo, ka, tā kā MVU Ieteikumā, neņemot vērā oficiālos robežvērtību kritērijus, nav skaidri definēti nekādi citi kritēriji, uzņēmuma MVU statusa pārbaudē galvenajiem esot jābūt oficiālajiem kritērijiem, lai būtu nodrošināta juridiskā noteiktība un Komisijas atbalsta kontroles politikas paredzamība. Tāpat Vācija argumentē, ka iespējamus papildu kritērijus varētu ieviest tikai, piemērojoties MVU definīcijai, nevis individuālu gadījumu kontekstā.

(82)

Attiecībā uz partneruzņēmumu definīciju Komisijas Ieteikums faktiski neparedz nekādu citu kritēriju, izņemot robežvērtību 25 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām. Tajā nav arī īpaša aizlieguma apiet noteikumus. Tomēr atbalsta kontrolē Komisijai ir noteikta rīcības brīvība, lai iekšējo tirgu varētu aizsargāt no nepamatotiem konkurences izkropļojumiem.

(83)

Komisija piekrīt, ka, piemērojot valsts atbalsta noteikumus, ir nepieciešama juridiskā noteiktība un pārskatāmība. Tādēļ pārbaudes, kas pārsniedz oficiālo kritēriju piemērošanu, noteikti ir jāveic tikai retos izņēmuma gadījumos, kuros nepārprotami var pamatoties uz to, ka ir notikusi noteikumu apiešana.

(84)

Tomēr papildus MVU definīcijai Komisija nepiemēro nekādus “papildu kritērijus”, bet tikai veic plašāku, nevis vienkārši formālu analīzi, kurai ir jābūt iespējamai, ja, pamatojoties uz MVU grupu atbrīvojuma regulas 6. pantu, Komisijai ir jālemj par konkrētu atbalstu. Šādā veidā Komisija pārliecinās, kas MVU piemaksas tiek piešķirtas tikai īstiem MVU, kuru lielums tiem faktiski rada grūtības, nevis uzņēmumiem, kuriem ar saistītu uzņēmumu un/vai partneruzņēmumu starpniecību ir pieejami tādi finanšu resursi un palīdzība, kāda nav pieejama līdzīga lieluma konkurentiem. Līdz ar to ir nodrošināts, ka tiek ņemti vērā tikai īsti MVU, jo ir jābūt veidam, kā izslēgt juridiskas struktūras, ar kuru palīdzību tiek apieta MVU definīcija. Šī pieeja atbilst Eiropas Kopienu Tiesas praksei lietās Solar Tech un Pollmeier (sk. iepriekš 20. un 21. zemsvītras piezīmi), kurās Eiropas Savienības tiesas ir atzinušas, ka Komisija neapstiprina MVU piemaksas piešķiršanu, ja ir notikusi noteikumu apiešana. Līdz ar to MVU definīcija netieši paredz, ka to nepiemēro, ja ir šāds risks un kritēriji tiek ievēroti tikai formāli.

(85)

Nav pamatots Vācijas arguments, ka apstākļi Sovello lietā atšķiroties no apstākļiem lietās Solar Tech un Pollmeier un ka tiesu prakse esot balstīta uz 1996. gada MVU Ieteikumu un tādēļ to nevarot attiecināt uz pašreizējo MVU definīciju. MVU Ieteikumā 2003/361/EK atkārtoti tika ietverti un tikai precizēti 1996. gada MVU Ieteikuma būtiskākie kritēriji attiecībā uz partneruzņēmumu (kapitāla vai balsstiesību daļa 25 % apmērā vai vairāk). Tā kā aizvien ir risks, ka var apiet arī visplašākos un precīzākos kritērijus, katrā ziņā ir jābūt iespējamam nepieļaut mēģinājumus apiet spēkā esošo MVU definīciju. Šajā izpratnē tiesas ir apstiprinājušas arī vispārēju principu, ka nav pieļaujama nekāda noteikumu apiešana.

(86)

Uzņēmuma dokumentos (Heads of Agreement, Sovello2005. gada 13. janvāra statūtos un pirmajā kopuzņēmuma pamatlīgumā) ir nepārprotamas norādes, ka uzņēmuma sākotnējā struktūra tika veidota ar nodomu saņemt MVU piemaksu. Šajā saistībā Heads of Agreement 5. punktā ir pilnīgi skaidri paredzēts:

“The Parties understand that, in order to qualify for maximum grants, it is in the interest of JVCo that Q restricts its equity portion of JVCo until such time that either E or JVCo are no longer categorised as “small or medium enterprises’ under the rules for investment grants etc., or that this restriction becomes null and void. As such, .” (Lai pretendētu uz pēc iespējas lielāku atbalstu, partneri uzskata, ka JVCo interesēs ir tas, ka Q ierobežos savu dalību JVCo tikmēr, kamēr saskaņā ar ieguldījumu atbalsta u. c. noteikumiem E vai kopuzņēmums vairs netiks atzīts par “mazu vai vidēju uzņēmumu” vai šis ierobežojums tiks atcelts. Šajā saistībā .)” (28) (Komisijas izcēlums)

(87)

Šo skaidro nodomu apstiprina pirmā kopuzņēmuma pamatlīguma 2.5. panta c) apakšpunkts:

“The Parties shall use reasonable best efforts as soon as reasonably practicable following the Closing Date, by VentureCo; and to obtain the funds necessary to fund to VentureCo the amounts specified in Section 2.4 (b) and 2.4 (c) when due.” (Līgumslēdzējas puses pieliek visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk pēc termiņa beigām ; un ka, pienākot maksājumu termiņam, kopuzņēmums saņems savam finansējumam nepieciešamos līdzekļus saskaņā ar 2.4. nodaļas b) un c) apakšpunktu.) (Komisijas izcēlums)

(88)

Vairāki elementi liecina, ka Evergreen un Q-Cells jau sākotnēji vēlējās abiem partneriem piešķirt vienādas tiesības, tiklīdz būs nodrošināta MVU piemaksas piešķiršana:

(89)

Komisija uzskata, ka statūtu, Heads of Agreement un pirmā kopuzņēmuma pamatlīguma noteikumi dod iespējas ietekmēt Sovello komerclēmumus un tās pārsniedz apjomu, kāds saskaņā ar tradicionālajām uzņēmējsabiedrību tiesībām var pienākties mazākuma dalībniekam ar 24,9 % dalību (tomēr kopuzņēmuma līgumā tas noteikti nav nekas neparasts). Heads of Agreement ir paredzēts:

“The Governance of JVCo will generally be structured and balanced to take into account each Party’s relative economic interest in JVCo and the fact that E needs initially to have a higher degree of control of JVCo as a result of the materiality of the operations of JVCo relative to E’s operations on a consolidated basis. At the same time, the JVCo governance structure will include provisions that ensure .” (JVCo vadību strukturē un sadala tā, lai ņemtu vērā JVCo partneru attiecīgās ekonomiskās interese un faktu, ka sākumā E jāspēj īstenot lielāku kontroles apjomu JVCo, jo konsolidācijas dēļ JVCo komercdarbībai ir izšķiroša nozīme attiecībā uz E komercdarbību. Vienlaikus uz JVCo vadības struktūru attiecas nosacījumi, kas nodrošina, ka .) (Komisijas izcēlums)

(90)

Tāpat Heads of Agreement ir teikts, ka kopīgi saskaņotā veidā partneri vienojas noteikt, ka konkrētiem nozīmīgiem komerclēmumiem ir nepieciešama abu partneru piekrišana.

(91)

Sākotnējos Sovello statūtos ir paredzēts:

(92)

Tā kā līdz ar to Q-Cells ir būtiskas lēmumu pieņemšanas tiesības, nav pamatots Vācijas arguments, ka vairāk nekā 75 % dalība Evergreen esot vajadzīga, lai aizsargātu savas intereses (un Q-Cells dalība 24,9 % apmērā esot saistīta ar citiem, nevis noteikumu apiešanas centieniem). Komisija ņem vērā, ka sākumā Evergreen tiešām centās iegūt Sovello daļu vairākumu (sk. Heads of Agreement 5. punktu: “E will be required to own a majority interest in the equity of JVCo in the near term” (tuvākajā nākotnē E ir jāiegūst daļu vairākums JVCo pamatkapitālā)), tomēr procentuāli šāds vairākums būtu bijis arī citādāks (no 51 % līdz 75 %).

(93)

To, ka Q-Cells varēja ietekmēt stratēģiskus lēmumus, apstiprina arī 2004. gada Evergreen pārskats, kurā ir teikts:

“the strategic partnership is ” ((stratēģiskā partnerība ) (Komisijas izcēlums)

un

“although initially a minority shareholder in the strategic partnership, ; as a result, we may be unable to take certain actions that we believe would be in our best interests, which, given the expected materiality of the strategic partnership to our combined operations, could significantly harm our business; further, we may be liable to third parties for the material decisions and actions of Q-Cells in the strategic partnership, which actions may harm the strategic partnership and our business” (neņemot vērā Q-Cells sākotnējo mazākuma dalībnieka statusu stratēģiskajā partnerībā, Q-Cells; tā rezultātā noteiktos apstākļos mēs nevarēsim pieņemt konkrētus lēmumus, kas, pēc mūsu domām, ir mūsu interesēs, bet kas, ņemot vērā stratēģiskās partnerības paredzamo nozīmi, varētu ļoti kaitēt mūsu kopīgai komercdarbībai; turklāt par nozīmīgiem Q-Cells lēmumiem un pasākumiem stratēģiskajā partnerībā mēs varētu būt atbildīgi attiecībā pret trešām personām, un Q-Cells pasākumi varētu kaitēt stratēģiskajai partnerībai un mūsu komercdarbībai). (Komisijas izcēlums)

(94)

Turpmāk minētie izvilkumi no Heads of Agreement liecina, ka attiecībā uz kopuzņēmuma darbību Q-Cells loma Sovello bija būtiska:

(95)

Arī pirmajā kopuzņēmuma pamatlīgumā ir minēti daudzi pakalpojumi, ko (abi partneri Q-Cells un Evergreen) var sniegt Sovello: vispārīgas konsultācijas pārvaldības jautājumos, atbalsts saistībā ar valsts ieguldījumu atbalsta pieprasīšanu, atbalsts saistībā ar apstiprinājumu pieprasījumiem Vācijā, atbalsts saistībā ar Vācijas administratīvā personāla izvēli un pieņemšanu darbā, atbalsts nodokļu jautājumos, konsultācijas komerciālās un ražošanas struktūras jautājumos, konsultācijas un atbalsts saistībā ar kapitāla piesaistīšanu, partneru piegādātāju starpniecība, konsultācijas saistībā ar partneru tehnoloģiju ieviešanu, tehnoloģiska palīdzība, atbalsts saistībā ar lokālas infrastruktūras ierīkošanu, personāla resursi un darbinieku pieņemšana darbā (pirmā kopuzņēmuma pamatlīguma 9.9. pants). Lai gan šajos dokumentos tiešām ir noteikts, ka šos pakalpojumus sniedz par tirgus cenām vai piemērojot principu “izmaksas plus peļņa”, tomēr tas viss liecina par ciešām Sovello un Q-Cells savstarpējām attiecībām.

(96)

Partneru 2005. gada 24. janvāra paziņojumā presei ir teikts, ka “iecerētā rūpnīca, visticamāk, tiks būvēta zemesgabalā, kas atrodas jau esošo Q-Cells saules bateriju rūpnīcu tuvumā, un tādēļ varētu izmantot nozīmīgas sinerģijas ar Q-Cells darbību”.

(97)

Turklāt, lai izveidotu Sovello, Q-Cells iegādājās fiktīvu sabiedrību, un šīs sabiedrības amatpersonas bija Q-Cells valdes priekšsēdētājs un finanšu direktors, turklāt Q-Cells vadītājam bija paraksta tiesības.

(98)

Q-Cells iecēla Sovello amatpersonu, un, neņemot vērā Vācijas argumentu, ka tas bijis tikai uz laiku un ka amatpersonu iecēlis arī Evergreen, arī tā ir norāde, ka vismaz kopuzņēmuma darbības sākumā attiecības starp Q-Cells un Sovello bija ļoti ciešas.

(99)

Vācija apgalvoja, ka ar citiem iespējamiem kopuzņēmuma partneriem Evergreen esot risinājis sarunas, pamatojoties uz vairāk nekā 75 % dalību, tomēr netika iesniegti nekādi atbilstīgi rakstveida pierādījumi. Dažās vēstulēs Vācija piedāvāja iesniegt zvērestam pielīdzināmus Evergreen un Q-Cells apliecinājumus par apsvērumiem, kas paskaidrotu 24,9 % dalību, tomēr galu galā tas netika izdarīts.

(100)

Ņemot to vērā, Komisija nevar piekrist argumentam, ka Q-Cells dalību 24,9 % apmērā neizbēgami izraisīja Vācijas uzņēmējsabiedrību tiesību piemērošana, nevis nodoms saņemt MVU piemaksu.

(101)

Komisiju nepārliecina Vācijas arguments, ka pirmajā kopuzņēmuma līgumā paredzētā iespēja Q-Cells palielināt savu dalību līdz 50 % esot atkarīga ne tikai no tā, vai saglabājas tiesības uz valsts atbalstu, bet gan arī no abu partneru lēmuma palielināt ražošanas jaudu, pamatojoties uz Sovello 1 ekonomiskiem panākumiem, jo pirmā kopuzņēmuma pamatlīguma 3. panta 6. punkta c) apakšpunktā ir teikts:

“Papildu finanšu līdzekļi. Ja VentureCo papildus “Aggregate Equity Funding” (Kopējam pašu kapitālam) un “Alternative Funding” (Citam kapitālam) E un Q rakstveidā lūdz papildu finanšu līdzekļus (“Papildu finanšu līdzekļi”) un uzņēmuma dalībnieki attiecīgu kapitāla palielinājumu apstiprina, ievērojot dibināšanas līguma noteikumus (“Lūgums piešķirt Papildu finanšu līdzekļus”), spēkā ir šāds noteikums:

(102)

Pēc dažādu uzņēmuma dokumentu rūpīgas pārbaudes Komisija ir secinājusi, ka Sovello īpašnieku un lēmumu pieņemšanas oficiālā struktūra, tostarp Q-Cells dalība 24,9 % apmērā un būtiska Q-Cells ietekme uz Sovello lēmumu pieņemšanas procesu, sākotnējā paziņojuma iesniegšanas brīdī faktiski apzināti un pamatīgi bija noteikta tā, lai Sovello varētu iegūt MVU statusu, kaut arī abu stratēģisko partneru mērķis jau sākotnēji bija izveidot līdztiesīgu partnerību uzreiz pēc tam, kad tiks saņemta MVU piemaksa.

(103)

Turklāt Vācija apgalvo, ka Q-Cells dalību pamatojot Vācijas uzņēmējsabiedrību tiesības. Konkrētāk Vācija argumentēja, ka veiksmīgai Sovello kopuzņēmuma attīstībai Evergreen ekonomisko panākumu sasniegšanā bija tik būtiska nozīme, ka Evergreen gribēja saglabāt maksimālas lēmumu pieņemšanas tiesības un ietekmi Sovello un šā iemesla dēļ Sovello attīstības pirmajā posmā nepiekrita, ka tam pieder ne vairāk kā 75 % pamatkapitāla un balsstiesību. Šo argumentu var interpretēt tikai tā, ka Evergreen nebija gatavs, ka Q-Cells iegūst 25 % vai vairāk kapitāla un balsstiesību.

(104)

Lai pierādītu šo argumentāciju un varētu novērtēt tās ticamību, Komisija analizēja Vācijas Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un līdz ar to spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumus, jo Sovello AG nosaukums toreiz bija EverQ GmbH un uz to attiecās Likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

(105)

Vācijas Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 50., 61., 66. un 53. pantā ir nostiprinātas likumiskās mazākuma dalībnieku tiesības. 50., 61. un 66. pants attiecas uz to uzņēmuma dalībnieku tiesībām, kuriem ir balsstiesības vairāk nekā 10 % apmērā, un tādēļ šajā novērtējumā tiem nav nozīmes, jo Q-Cells pieder šāds daļu apmērs. Tikai 53. pantā ir paredzētas mazākuma dalībnieku tiesības, kas, ņemot vērā Q-Cells dalību 24,9 % apmērā, tam likumiski nepienākas. Saskaņā ar Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 53. pantu mazākuma dalībnieki, kuriem ir vairāk nekā 25 % balsstiesību, var bloķēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas līguma izmaiņas. Līdz ar to atbilstīgi likumam kā vairākuma dalībnieks ar 75 % balsstiesību Evergreen var pieņemt visus būtiskos komerclēmumus, arī par dibināšanas līguma izmaiņām. Ja noteikumi par lēmumu pieņemšanas tiesībām statūtos un kopuzņēmuma līgumā neparedzētu papildu lēmumu pieņemšanas tiesības Q-Cells, Vācijas izvirzītais arguments, ka Evergreen bija nepieciešama par 75 % lielāka daļa, būtu pamatots, un Q-Cells dalību 24,9 % apmērā varētu pamatot ar stingru likumā nostiprināto tiesību piemērošanu, līdz ar to nebūtu jāuzskata, ka tā liecina par fiktīvu uzņēmuma struktūru, kuras mērķis ir apiet MVU definīciju.

(106)

Tomēr saskaņā ar Vācijas uzņēmējsabiedrību tiesībām, neņemot vērā likuma normu ievērošanu, ir līgumu slēgšanas brīvība, un noteiktos apstākļos uzņēmuma statūti ietver aizsardzību paredzošus noteikumus, kas ir plašāki par attiecīgiem likuma noteikumiem.

(107)

Tieši tā ir noticis Sovello gadījumā, jo statūtos partneri ir noteikuši, ka visiem būtiskiem lēmumiem un jo īpaši statūtu grozījumiem ir nepieciešama abu partneru piekrišana. Ja – līdzīgi kā šajā lietā – ir bijusi vienošanās par vienbalsīgu lēmumu pieņemšanu, minētais noteikums nedarbojas, jo tas tikai aizsargā mazākuma dalībnieka tiesības, nevis ierobežo tās. No otras puses, partneri, protams, varēja brīvi izlemt ierakstīt šo klauzulu arī statūtos, ja viņi būtu vienojušies, ka Q-Cells pieder nevis 24,9 % daļa, bet gan cita apmēra daļa. Tādēļ šajā lietā nav nozīmes argumentam par mazākuma dalībnieku veto tiesībām. Līdz ar to Vācijas izvirzītie argumenti ir pretrunīgi; nav nozīmes tam, ka vairākuma dalībniekam ar vairāk nekā 75 % kapitāla ir likumā noteiktās tiesības, ja saistībā ar vairākumu piešķirtās galvenās lēmumu pieņemšanas tiesības līgumā tiek ierobežotas. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija secina, ka saskaņā ar Vācijas uzņēmējsabiedrību tiesībām nav pamata noteikt 24,9 % daļu. Šo izmeklēšanas rezultātu neietekmē tas, ka pēc REC pievienošanās kopuzņēmumam Q-Cells dalība uz laiku tika samazināta, turklāt šis samazinājums pēc tam, kad Komisija sākotnēji bija apstiprinājusi MVU piemaksu, saglabājās tikai turpmākos trīs mēnešus.

(108)

Vācija ir apgalvojusi, ka 2005. gada novembrī (pievienojoties REC, kas iegādājās 15 % akciju) un līdz ar to pirms Lēmuma N 426/05 par MVU piemaksu pieņemšanas, pirmkārt, tika izbeigts pirmais kopuzņēmuma pamatlīgums, aizstājot to ar otro kopuzņēmuma pamatlīgumu, un, otrkārt, Q-Cells dalība tika samazināta līdz 21 %.

(109)

Būtībā jebkuru lietu Komisija novērtē, pamatojoties uz faktiem paziņojuma iesniegšanas brīdī, ja vien dalībvalsts nepārprotami nemaina paziņojumu. Tomēr gadījumā, ja jau pirmā paziņojuma iesniegšanas brīdī uzņēmums nav MVU (pat ja formāli ir ievērotas MVU robežvērtības), un ņemot vērā iespējamu MVU definīcijas apiešanu, Komisija pievērš īpašu uzmanību vēlākām izmaiņām, par kurām tā tika informēta pēc sākotnējā paziņojuma. Šajā lietā juridisko novērtējumu neietekmē uzņēmuma dalībnieku struktūras izmaiņas, par kurām Komisija tika informēta pēc sākotnējā paziņojuma. Iespējamo nodomu mākslīgi saglabāt Q-Cells daļu mazāku par 25 % neietekmē turpmākas uzņēmuma struktūras izmaiņas (pirms Lēmuma N 426/05 par MVU piemaksu), un otrajā kopuzņēmuma pamatlīgumā tiek saglabāta Q-Cells lielā ietekme Sovello kopuzņēmumā.

(110)

Fakts, ka Q-Cells ietekme sākotnējā kopuzņēmumā pārsniedza 24,9 % dalībai atbilstīgu ietekmi, tiek apstiprināts arī otrajā kopuzņēmuma pamatlīgumā, kas paredz, ka gadījumā, ja daļa no atbalsta būtu jāatmaksā, trīs partneri piešķirs Sovello aizdevumu atmaksājamās summas apmērā, turklāt REC piešķirs tādu aizdevuma summu, kas ir proporcionāla tam piederošās daļas apmēram, bet pārējo aizdevuma summu vienādās daļās piešķirs Evergreen un Q-Cells.

(111)

Pēc REC pievienošanās pieņemtais regulējums ir noteikts otrajā kopuzņēmuma pamatlīgumā. Otrais kopuzņēmuma pamatlīgums paredz, ka pēc lūguma piešķirt papildu finanšu līdzekļus saistībā ar jaudas paplašināšanu vai citā saistībā Q-Cells var palielināt savu daļu līdz Evergreen dalības apmēram (3.5. panta c) apakšpunkts). Saglabājot tiesības līdz (..) noslēgt citu silīcija piegādes līgumu, REC var palielināt savu dalību līdz 21 %, nopērkot no Evergreen 6 % daļu (3.4. pants). Ja tiek iesniegts lūgums piešķirt papildu finanšu līdzekļus un tāpat saglabājot tiesības noslēgt citu silīcija piegādes līgumu, REC var palielināt dalību Sovello līdz 33,3 % (3.5. panta d) apakšpunkts) un līdz ar to iegūt tādu pašu daļu kā Evergreen un Q-Cells. Uzņēmuma lēmums par ražošanas jaudas palielināšanu tika pieņemts 2006. gada jūnija beigās. Vienošanās par triju partneru dalību vienādās daļās notika apmēram trīs mēnešus pēc tam, kad Komisija sākotnēji bija apstiprinājusi MVU piemaksu, un Q-Cells un REC katrs palielināja dalību līdz 33,3 % (grozītais otrais kopuzņēmuma pamatlīgums).

(112)

Būtībā tika saglabāti noteikumi par direktoru iecelšanu un lēmumu pieņemšanas procedūru uzraudzības padomē: saskaņā ar otro kopuzņēmuma pamatlīgumu gan Q-Cells, gan REC ir tiesības iecelt vienu direktoru (divus, tiklīdz to dalība pārsniedz 30 %), un lēmumu pieņemšanai nepieciešams direktoru balsu vairākums, turklāt ir nepieciešama vismaz divu no trim uzņēmuma īpašniekiem piekrišana. Arī tas pārsniedz lēmumu pieņemšanas tiesību apjomu, kādu normālā uzņēmuma situācijā var sagaidīt mazākuma dalībnieks (lai gan noteiktos apstākļos kopuzņēmumā tas nav tik neparasti).

(113)

Turklāt Q-Cells piesaistīja REC kopuzņēmumam. Q-Cells bija ciešas pircēja un piegādātāja attiecības ar REC un tā meitas uzņēmumiem ScanModule AB, Glava, Zviedrija (turpmāk tekstā – “ScanModule”), ScanCell AS, Narvik, Norvēģija (turpmāk tekstā – “ScanCell”), un ScanWafer ASA, Høvik, Glomfjord, Porsgrunn, Norvēģija. REC piegādāja silīciju Q-Cells, un bija Q-Cells nozīmīgākais plātņu piegādātājs, un ievērojamu saules bateriju produkcijas daļu Q-Cells pārdeva ScanModule. ScanCell ražotās baterijas pārdeva Q-Cells. Turklāt 2004. gadā Q-Cells un REC mutvārdos vienojās par Q-Cells pārdošanas un mārketinga atbalsta pakalpojumiem Norvēģijā. Tāpat nepārprotamu saikni nodrošināja Brenninkmeijer kungs, kas bija gan Q-Cells, gan REC uzraudzības padomes loceklis un ieņēma Managing Director amatu Good Energies – uzņēmumā, kam piederēja 16 % Q-Cells daļu un 39 % REC daļu (sk. 2.2. nodaļu). Uzņēmumam CSG Solar bija izveidota līdzīga struktūra; gan Q-Cells, gan REC bija mazākuma dalībnieki, un Q-Cells valdes priekšsēdētājs un Brenninkmeijer kungs bija uzraudzības padomes locekļi.

(114)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka Sovello oficiālā īpašnieku un lēmumu pieņemšanas struktūra gan paziņojuma iesniegšanas brīdī, gan Lēmuma N 426/05 pieņemšanas brīdī apzināti bija izveidota tā, lai Sovello varētu saņemt MVU piemaksu (turklāt Q-Cells dalība tika saglabāta mazāka par 25 %), bet tai pat laikā abu vai vēlāk triju stratēģisko partneru (REC nodrošināja silīcija piegādes) mērķis vienmēr bija izveidot partnerību vienādās daļās, tiklīdz tiks saņemta MVU piemaksa. Praksē triju partneru dalība trīs mēnešus pēc tam, kad Komisija bija apstiprinājusi MVU piemaksu, tika savstarpēji izlīdzināta (katram pa 33,3 %), grozot otro kopuzņēmuma pamatlīgumu.

(115)

Saskaņā ar MVU Ieteikuma pielikuma 2. pantu mazi un vidēji uzņēmumi ir definēti kā uzņēmumi,

(116)

Šo robežvērtību aprēķināšana ir atkarīga no attiecīgā uzņēmuma struktūras (autonoms uzņēmums vai partneruzņēmums/saistīts uzņēmums (MVU Ieteikuma pielikuma 3. panta nozīmē). Saskaņā ar MVU Ieteikuma pielikuma 4. pantu dati, ko atbalsta saņēmēja MVU statusa pārbaudē izmanto darbinieku skaita un finanšu robežvērtību aprēķināšanai, attiecas uz pēdējo apstiprināto grāmatvedības pārskata periodu un ir aprēķināti, ņemot par pamatu kārtējo gadu. Atbilstīgi MVU Ieteikuma pielikuma 6. pantam, aprēķinot MVU robežvērtības, pieskaita datus par saistītiem uzņēmumiem/partneruzņēmumiem (100 % apmērā saistītiem uzņēmumiem un proporcionāli partneruzņēmumiem, proti, vismaz 25 % apmērā).

(117)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka gadījumā, ja Komisijai būtu iesniegta visa būtiskā informācija, sākotnējā lēmumā Q-Cells būtu jāatzīst par Sovello partneruzņēmumu (proti, it kā tam piederētu 25 % Sovello daļu). Pamatojoties uz to, attiecībā uz Sovello Komisija atkārtoti aprēķināja MVU Ieteikumā noteiktās MVU robežvērtības.

(118)

Ņemot vērā daļu vairākumu, Evergreen bija ar Sovello saistīts uzņēmums. Tādēļ, aprēķinot MVU robežvērtības, tā dati ir jāpieskaita 100 % apmērā. Attiecīgie Evergreen dati attiecas uz 2004. gadu (215 darbinieki, gada apgrozījums 18,9 miljoni euro un gada bilances kopsumma 36,5 miljoni euro). Šajā pašā gadā Sovello nebija ne darbinieku, ne apgrozījuma, bet tikai bilances kopsumma 0,025 miljoni euro apmērā. 2004. gada beigās Q-Cells bija 350 darbinieki, gada apgrozījums 128,7 miljoni euro un gada bilances kopsumma 105,6 miljoni euro.

(119)

Attiecībā uz Sovello Komisija atkārtoti aprēķināja MVU robežvērtības, par pamatu ņemot Sovello darbinieku skaitu, apgrozījumu un bilances kopsummu 100 % apmērā, Evergreen (saistīts uzņēmums, paziņojumā iesniegtie dati 2004. gadā) datus arī 100 % apmērā un Q-Cells datus 25 % apmērā. Pamatojoties uz šo aprēķinu, ir pārsniegtas visas MVU robežvērtības, līdz ar to Sovello netiktu atzīts MVU statuss un uzņēmums nebūtu saņēmis MVU piemaksu.

(120)

Vācija apgalvo, ka, visticamāk, Komisija ņemot vērā, ka kopuzņēmums kopā ar saviem partneriem automātiski ir jāuzskata par saimniecisku vienību, un tādēļ kopuzņēmumam izstrādājot un piemērojot īpašus MVU kritērijus. Šajā ziņā Komisija piebilst, ka šīs lietas novērtējums liecina, ka šis arguments nav pamatots. Saskaņā ar MVU Ieteikuma (pielikuma) 6. pantu Q-Cells datus Komisija aprēķinā ir ņēmusi vērā tikai daļēji (25 % apmērā), jo tā pamatojas uz to, ka Q-Cells dalība ir mākslīgi izveidota zemāka par šo līmeni.

(121)

Tā kā ir pārsniegtas MVU robežvērtības, turpmāk nav jāpārbauda, vai Sovello faktiski saskārās ar MVU raksturīgām grūtībām un vai šā iemesla dēļ bija nepieciešams piešķirt MVU piemaksu. Tomēr Vācija norādīja dažādas “MVU raksturīgas grūtības”, ar kurām Sovello it kā saskārās (sk. 5.2. nodaļu). Attiecībā uz ierobežoto pieeju finanšu resursiem un Vācijas argumentu, ka bez MVU piemaksas ieguldījumu projekts nebūtu īstenots, Komisija piebilst, ka pirmajā kopuzņēmuma pamatlīgumā bija paredzētas iespējas saņemt “Alternative Funding” (citu kapitālu) gadījumā, ja valsts atbalsts netiktu piešķirts. Otrajā kopuzņēmuma pamatlīgumā ir paredzēts atbalsta atmaksāšanas saistību sadalījums triju kopuzņēmuma partneru starpā (ar aizdevumu Sovello, sk. 110. punktu). Tādēļ Komisija nav pārliecināta, ka bez MVU piemaksas ieguldījums nebūtu veikts. Komisija uzskata, ka komerciālo risku mazina tas, ka Sovello varēja balstīties uz savu triju partneru Evergreen (noiets un pārdošana), Q-Cells (klātbūtne Vācijas tirgū) un REC (darbība saules moduļu tirgū ar meitas uzņēmumu starpniecību) pieredzi (sk. 113. punktu). Komisija noraida Vācijas argumentu, ka Sovello bija lielākas ražošanas un komerciālās izmaksas nekā lieliem uzņēmumiem, jo, kā minēts 94. un 95. punktā, uzņēmums saņēma ievērojamu Q-Cells atbalstu un REC tam nodrošināja silīcija piegādes (2005. gadā bija nopietnas apgādes problēmas saules enerģijas iekārtu rūpniecībā).

(122)

Komisija uzskata, ka tās veiktais novērtējums, pamatojoties uz jauno informāciju, liecina, ka no kopuzņēmuma partneriem, kuri darbojās tajā pašā nozarē, Sovello bija iespējas saņemt finanšu resursus un palīdzību, kas nebija pieejama līdzīga lieluma konkurentiem, kurus neatbalstīja saistīti uzņēmumi vai partneruzņēmumi. Tādēļ – pretēji Vācijas argumentācijai – Komisija secina, ka Sovello piešķirtā MVU piemaksa nebija nepieciešama, lai nodrošinātu ieguldījumu projekta finansējumu.

(123)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Sovello nedrīkstēja saņemt MVU piemaksu 15 % apmērā un ka MVU piemaksas piešķiršana nav saderīga ar vienoto tirgu.

(124)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/199914. panta 1. punktu Komisija uzdod atgūt nesaderīgo atbalstu no atbalsta saņēmēja,

a)

no atbalsta saņēmēja atgūstamā kopējā summa (sākotnējā summa ar procentiem);

b)

šā lēmuma izpildes nodrošināšanai veikto un plānoto pasākumu detalizēts apraksts;

c)

dokumenti, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

a)

uzņēmumam ir akcionāru vai locekļu balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

b)

uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu citā uzņēmumā;

c)

uzņēmumam ir tiesības būt noteicējam citā uzņēmumā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

d)

uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.