18.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/21

(1)

Somija 2007. gada 9. februārī pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 4. punktam. Komisija 2007. gada 21. marta, 2007. gada 18. aprīļa un 2007. gada 15. maija e-pasta vēstulēs lūdza papildinformāciju, ko Somijas iestādes tai nosūtīja ar 2007. gada 4. aprīļa, 2007. gada 24. aprīļa un 2007. gada 16. maija e-pasta vēstulēm.

(2)

Suomen Posti Oyj2007. gada 1. jūnijā nomainīja savu nosaukumu uz Itella Oyj (turpmāk – “Somijas Pasts”), un tā vārdā Somijas iesniegtais pieprasījums attiecas Somijā, izņemot Olandes salas, uz dažiem pasta pakalpojumiem, kā arī uz dažiem pakalpojumiem, kas nav pasta pakalpojumi. Pieprasījumā izklāstīti šādi pakalpojumi:

(3)

Pieprasījumam ir pievienots neatkarīgas valsts iestādes Kilpailuvirasto/Konkurrensverket (Somijas konkurences iestāde) slēdziens, kurā, no vienas puses, ir atzīts, ka “nav īpaša iemesla iebilst pret 30. pantā minētā izņēmuma piešķiršanu”, bet, no otras puses, ir ieteikts “paturēt prātā, ka tā tradicionālajā pamatdarbības jomā, proti, vēstuļu, paku un citu adresētu sūtījumu savākšanā un piegādē, Somijas Pasta uzņēmumam joprojām ir ļoti spēcīgas tirgus pozīcijas; kaut gan Somijā visu pasta nozari atvēra konkurencei jau 1994. gadā saskaņā ar Pasta darbību likumu (Act on Postal Operations), tomēr Somijas Pasta uzņēmuma tradicionālajā pamatdarbības jomā konkurence nav izveidojusies. (…)”

(4)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas šī direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas padara pieejamu konkrēto nozari vai tās daļu.

(5)

Tā kā Somija ir īstenojusi un piemērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (2), piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 3. punkta pirmās daļas nozīmē. Savukārt tas, vai konkrētā tirgū uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem per se izšķirīgs nav neviens.

(6)

Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens vērā ņemams kritērijs ir galveno dalībnieku tirgus daļa noteiktā tirgū. Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Tā kā šajā lēmumā minētajās darbībās tirgus apstākļi atšķiras, veicot konkurences analīzi, jāņem vērā dažādās situācijas katrā atsevišķajā jomā.

(7)

Kaut arī dažos gadījumos varētu izmantot arī šaurāku tirgus definīciju, attiecībā uz vairākiem Somijas pieprasījumā uzskatītajiem pakalpojumiem šā lēmuma nolūkos attiecīgo tirgu var precīzi nedefinēt tiktāl, ciktāl analīzes rezultāts būtu tas pats neatkarīgi no tā, vai analīze pamatotos uz šauru vai plašāku definīciju.

(8)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(9)

Atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 6. panta 2. punkta c) apakšpunktam tādi loģistikas pakalpojumi kā uzglabāšanas pakalpojumi un loģistikas līgumpakalpojumi un tādi pievienotās vērtības pakalpojumi kā iespieddarbu pakalpojumi, datu pārvaldības pakalpojumi un elektronisko darījumu pakalpojumi ir iekļauti minētās direktīvas darbības jomā tad, ja šādus pakalpojumus sniedz uzņēmumi, kas sniedz arī pasta pakalpojumus Direktīvas 2004/17/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju Somijā šim nosacījumam neatbilst uzglabāšanas, iespieddarbu, datu pārvaldības un elektronisko darījumu pakalpojumi. Tātad Direktīva 2004/17/EK nav piemērojama šo pakalpojumu sniegšanai Somijā.

(10)

Attiecībā uz patērētāju sūtītām vēstulēm (iekšzemes un starptautisku CtC un CtB adresētu vēstuļu pakalpojumiem) Somijas Pasta tirgus daļa ir 100 %. Attiecībā uz uzņēmēju sūtītām vēstulēm tā aprēķinātā tirgus daļa svārstās no 85 % (iekšzemes un starptautisku BtB adresētu vēstuļu pakalpojumi) līdz 95 % (iekšzemes un starptautisku BtC adresētu vēstuļu pakalpojumi), turklāt neviena konkurenta tirgus daļa nepārsniedz 10 %. Saskaņā ar pieejamo informāciju Somijas Pasta tirgus daļa starptautisku adresētu vēstuļu pakalpojumu jomā (saņemtās un nosūtītās vēstules) ir tāda pati kā iekšzemes vēstuļu pakalpojumu jomā. Saskaņā ar Somijas iestāžu viedokli uz šiem pakalpojumiem attiecas tieša konkurence, pirmkārt, tāpēc ka iespēja aizvietot “tradicionālo” papīra vēstuļu pakalpojumus ar elektronisko saziņu (piemēram, e-pastu vai mobilā telefona īsziņām) izraisa konkurences spiedienu un, otrkārt, tāpēc ka neierobežotā piekļuve tirgum Somijas Pastu nepasargā no potenciālu jaunu tirgus dalībnieku konkurences. Attiecībā uz aizvietojamību jāpiebilst, ka saskaņā ar EK konkurences noteikumiem aizvietojamību inter alia jāanalizē, pamatojoties uz produkta iezīmēm, tā cenu un šķēršļiem, kas kavētu pieprasījuma pārorientēšanos uz iespējamiem aizvietotājiem. Šķiet, ka uz papīra rakstītu pasta sūtījumu un elektroniskās saziņas iezīmes būtiski atšķiras un ka ir nozīmīgi šķēršļi, kas kavētu pārorientēšanos no uz papīra rakstītiem pasta sūtījumiem uz elektronisko pastu (3). Tas norāda, ka elektroniskā saziņa ietilpst citā produktu tirgū, un tāpēc nevar uzskatīt, ka tā izraisa tiešu konkurences spiedienu uz Somijas Pasta adresētu vēstuļu pakalpojumiem. Turklāt šķiet, ka elektroniskā pasta lietojuma palielināšanās galvenā ietekme ir tā, ka būtiski samazinās kopējais uz papīra rakstīto pasta sūtījumu tirgus, nevis tā, ka rastos papildu konkurence šajā tirgū. Piemēram, saskaņā ar sniegto informāciju uzņēmuma atbildes reakcija uz to, ka Somijas bankas pastiprināti popularizēja elektroniskos rēķinus, bija tāda, ka Somijas Pasts sāka piedāvāt pats savus elektroniskos pakalpojumus, nevis veica pasākumus “tradicionālās”, uz papīra rakstītās saziņas popularizēšanai. Otrkārt, attiecībā uz iespējamo konkurenci nozīmīgs arguments ir tas, ka visa pasta nozare ir bijusi atvērta konkurencei kopš 1994. gada un ka līdz šim tā rezultātā pat tajos segmentos, kur konkurence ir vislielākā (iekšzemes un starptautisku BtB adresētu vēstuļu pakalpojumi), konkurenti ir ieguvuši kopā tikai 15 % no tirgus. Apkopojot – nav norāžu, ka paredzamā nākotnē potenciālajai konkurencei būs kāda nozīmīga loma. Saskaņā ar neatkarīgās valsts iestādes Kilpailuvirasto/Konkurrensverket (Somijas konkurences iestādes) slēdzienu ir jāsecina, ka Somijā uz šajā apsvērumā iztirzāto pakalpojumu kategoriju neattiecas tieša konkurence. Tāpēc Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Somijā sniegt minētos pakalpojumus.

(11)

Attiecībā uz adresētiem tiešā pasta sūtījumiem, kas šā lēmuma nolūkā nozīmē adresētus sūtījumus, kas domāti kā tirdzniecības paziņojumi, Somijas Pasta tirgus daļa tiek vērtēta 90 % apmērā, turpretī neviena tā konkurenta lēstā tirgus daļa nepārsniedz 10 %. Ņemot vērā augsto koncentrāciju šajā tirgū un tā kā nav citu rādītāju, kas liecinātu par pretējo, jāsecina, ka Somijā uz adresētu tiešā pasta sūtījumu pakalpojumu tirgu neattiecas tieša konkurence. Tāpēc Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Somijā sniegt šos pakalpojumus.

(12)

Attiecībā uz šiem pakalpojumiem Somijas Pasta pozīcijas ir samērā spēcīgas – tā tirgus daļa tiek lēsta 80 % apmērā (4). Somijas Pasta lielākā (un vienīgā nozīmīgā) konkurenta tirgus daļa aptver gandrīz visus atlikušos 20 % (5). Piekrītot Somijas konkurences iestādes slēdzienam, ir jāsecina, ka Somijā uz še iztirzāto pakalpojumu kategoriju neattiecas tieša konkurence. Tāpēc Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Somijā sniegt šos pakalpojumus.

(13)

Šis pakalpojums ir definēts kā vismaz trīs reizes nedēļā publicētu laikrakstu piegāde no rīta septiņas dienas nedēļā. Attiecībā uz šo pakalpojumu Somijas Pasta lēstā tirgus daļa ir gandrīz trīs ceturtdaļas (74 %), bet tā lielākā konkurenta – aptuveni 10 %. Ņemot vērā Somijas Pasta lielo tirgus daļu un savukārt pat tā lielākā konkurenta salīdzinoši mazo tirgus daļu, jāsecina, ka Somijā uz laikrakstu agro piegādi neattiecas tieša konkurence. Tāpēc Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Somijā sniegt šo pakalpojumu.

(14)

Somijas Pasts ir vienīgais šā pakalpojuma sniedzējs, un tā tirgus daļa ir 100 %. Tā kā šo laikrakstu piegādi veic vienlaikus ar vēstuļu piegādi un izmantojot 10. apsvērumā iztirzāto adresēto vēstuļu pakalpojumu sniegšanas apbraucienus, uz šo jomu attiecas tāds pats secinājums par konkurences situāciju, jo īpaši tāpēc, ka šajā gadījumā jo spilgtāk izpaužas atšķirības starp iespiestajiem laikrakstiem un elektronisko saziņu. Šo iemeslu dēļ ir jāsecina, ka Somijā uz laikrakstu standarta piegādi neattiecas tieša konkurence. Tāpēc Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Somijā sniegt šo pakalpojumu.

(15)

Saskaņā ar Somijas iestāžu iesniegto pieprasījumu un saņemto papildinformāciju, tiešā pasta sūtījumu kompleksos risinājumus saprot kā tādus gadījumus, kad dažādās kombinācijās vairāki pakalpojumi, piemēram, iespieddarbu pakalpojumi, adreses pievienošanas un mērķauditorijas apzināšanas pakalpojumi, kopēšanas pakalpojumi un (elektroniskas) atgriezeniskās saites pakalpojumi, ir apvienoti ar adresētu un/vai neadresētu tiešā pasta sūtījumu pakalpojumiem (6). Pakalpojumu konkrētā kombinācija ir atkarīga no katra klienta vēlmēm. Aplūkojot atsevišķi, atšķirības Somijas Pasta lēsto tirgus daļu apmērā attiecībā uz dažiem pakalpojumiem, ko iespējams apvienot “kompleksā risinājumā”, ir diezgan lielas. Ja adresētu tiešā pasta sūtījumu jomā Somijas Pasta tirgus daļa ir 90 %, tad neadresētu tiešā pasta sūtījumu jomā tā ir 41 % un iespieddarbu pakalpojumu jomā – 36 %, savukārt datu pārvaldības pakalpojumu jomā (ietverot atgriezeniskās saites pakalpojumus) – 4 %. Tas šķiet norādām uz to, ka konkurences situācija nevarētu būt vienāda visos pakalpojumu kombināciju gadījumos. Turklāt, ja var uzskatīt, ka uz neadresētiem tiešā pasta sūtījumiem attiecas tieša konkurence, tad to nevar uzskatīt attiecībā uz adresētiem tiešā pasta sūtījumiem. Tā kā nevar ar pārliecību izvērtēt visas pakalpojumu kombinācijas, kādas būtu iespējamas, ja viens vai vairāki klienti nolemtu tādas pieprasīt, lēmums par kompleksiem risinājumiem piemērojamo tiesisko regulējumu būtu saistīts ar būtisku juridisko nenoteiktību. Ņemot vērā šos apstākļus, par tiešā pasta sūtījumu kompleksiem risinājumiem (kā tie definēti Somijas pieprasījumā) kā par vienotu pakalpojumu kategoriju nav iespējams pieņemt Direktīvas 2004/17/EK 30. pantam atbilstīgu lēmumu.

(16)

Šajā jomā Somijas Pasta tirgus daļa tiek rēķināta 41 % apmērā. Ņemot vērā koncentrācijas apmēru šajā tirgū, kur lielākā konkurenta tirgus daļa tiek lēsta aptuveni 30 % apmērā, šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esību.

(17)

Attiecībā uz iekšzemes BtB paku standarta sūtījumiem Somijas Pasta lēstā tirgus daļa ir 35 %. Attiecībā uz starptautiskiem sūtījumiem saskaņā ar pieejamo informāciju Somijas Pasta tirgus daļa ir mazāka nekā paku iekšzemes sūtījumu jomā, un to vērtē robežās no 13 % līdz 15 %. Ņemot vērā to, ka iekšzemes sūtījumu jomā divu lielāko konkurentu lēstās tirgus daļas kopā sasniedz 28 %, kas būtiski neatšķiras no Somijas Pasta tirgus daļas, var secināt, ka uz šo darbību attiecas tieša konkurence.

(18)

Somijas Pasta tirgus daļu iekšzemes paku sūtījumu jomā lēš 63 % apmērā, kas ir samērā daudz. Attiecībā uz starptautiskiem sūtījumiem saskaņā ar pieejamo informāciju Somijas Pasta tirgus daļa ir mazāka nekā iekšzemes paku sūtījumu jomā – apmēram 13 % līdz 15 %. Tomēr lielākā konkurenta tirgus daļu iekšzemes pakalpojumu jomā lēš 37 % apmērā, kas ir vairāk nekā puse no Somijas Pasta tirgus daļas un pietiekoši liela, lai varētu uzskatīt, ka šis konkurents spēj izraisīt būtisku konkurences spiedienu uz Somijas Pastu. Tāpēc šie faktori jāuzskata par norādi uz to, ka ir tieša konkurence.

(19)

Šajā jomā Somijas Pastam nav lielākās tirgus daļas, un tā lēstā daļa (10 %) ir vairākas reizes mazāka nekā Somijas Pasta lielākā konkurenta tirgus daļa, kas ir robežās no vienas trešdaļas līdz pusei. Tāpēc šie faktori jāuzskata par norādi uz to, ka iekšzemes un starptautisko eksprespasta un kurjerpasta paku sūtījumu jomā ir tieša konkurence.

(20)

Mazo kravu pakalpojumu tirgus ir noteikts kā 35–2 500 kg smagu vienību atsevišķu sūtījumu pārvadājumi, un kravu pārvadājumu tirgus – kā 2 500–5 000 kg smagu konteinera kravu vai par 5 000 kg smagāku konteinera kravu pārvadājumu pakalpojumi; Somijas Pasta tirgus daļa tiek lēsta 6,7 % apmērā attiecībā uz mazo kravu pakalpojumiem un 1,7 % apmērā attiecībā uz kravu pārvadājumiem. Šīs daļas ir vairākas reizes mazākas nekā tā divu lielāko konkurentu tirgus daļas, kopā ņemtas. Mazo kravu pakalpojumu tirgū divu lielāko konkurentu lēstās tirgus daļas ir 51 % un 30 %, tātad kopā tās veido 81 %. Kravu pārvadājumu tirgū divu lielāko konkurentu aprēķinātā kopējā tirgus daļa ir 92 % (attiecīgi 80 % un 12 %). Šie faktori būtu jāuzskata par norādi uz to, ka ir tieša konkurence.

(21)

Kā minēts 9. apsvērumā, uz loģistikas līgumpakalpojumiem, kas definēti kā loģistikas ārpakalpojumi un ar tiem saistītie datu sistēmu pakalpojumi/loģistikas lietojumprogrammu un konsultāciju pakalpojumi, Direktīva 2004/17/EK attiecas tiktāl, ciktāl šādus pakalpojumus sniedz uzņēmumi, kas sniedz arī pasta apkalpojumus minētās direktīvas 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Saskaņā ar pieejamo informāciju Somijas Pasts ir vienīgais šāds uzņēmums minētajā tirgū Somijā. Loģistikas līgumpakalpojumu tirgū Somijas Pasta tirgus daļa ir nenozīmīga – tā tik tikko sasniedz 1 %. Tāpēc to var uzskatīt par norādi uz to, ka ir tieša konkurence.

(22)

Papildu Somijas Pastam, kas Somijā (izņemot Olandes salas) izdod pastmarkas, filatēlijas pakalpojumu jomā aktīvi ir divi citi tirgus dalībnieki: pastmarku tirgotāji un (pastmarku) izsoļu nami. Ja ieskaita tirgotājus un izsoļu namus, somu filatēlijas pakalpojumu kopējā tirgū Somijas Pasta tirgus daļa sasniedz 50 %, vienlaikus divu lielāko pastmarku tirgotāju lēstā kopējā tirgus daļa ir 20 % un divu lielāko izsoļu namu tirgus daļa kopā tiek rēķināta 12 % apmērā. Šo četru tirgus dalībnieku lēstā kopējā tirgus daļa (32 %) tādējādi ir lielāka nekā puse no Somijas Pasta tirgus daļas (50 %). Turklāt, ja pastmarku tirgotāju un izsoļu namu sniegtos pakalpojumus aplūko atsevišķi, tad divu lielāko tirgus dalībnieku aprēķinātās kopējās tirgus daļas katrā no šīm kategorijām ir daudz lielākas. Attiecībā uz pastmarku tirgotājiem aprēķinātā kopējā tirgus daļa ir 55 % no pastmarku tirgošanas tirgus, un attiecībā uz izsoļu namiem lēstā kopējā tirgus daļa ir 75 % no pastmarku izsoļu tirgus. Tāpēc šie faktori jāuzskata par norādi uz to, ka filatēlijas pakalpojumu jomā ir tieša konkurence – neatkarīgi no tā, vai to attiecina uz tirgu kopumā vai uz pastmarku tirgošanas un pastmarku izsoļu tirgu, ņemtiem atsevišķi.

(23)

Ņemot vērā 9. līdz 22. apsvērumā izvērtētos faktorus, jāuzskata, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētais nosacījums par tiešu konkurenci Somijā, izņemot Olandes salas, ir izpildīts attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

(24)

Tā kā nosacījumu par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskata par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Somijā, izņemot Olandes salas, sniegt 23. apsvēruma a) līdz g) apakšpunktā uzskaitītos pakalpojumus, ne arī tad, kad tie organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai Somijā.

(25)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija no 2007. gada februāra līdz maijam, kā tā ir atspoguļota Somijas Republikas iesniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas juridiskas vai faktiskas izmaiņas norādīs uz to, ka situācija vairs neatbilst Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem,

a)

neadresēta tiešā pasta reklāma;

b)

iekšzemes un starptautiski paku standarta sūtījumi uzņēmumu starpā;

c)

iekšzemes un starptautiski paku standarta sūtījumi no uzņēmuma patērētājam;

d)

iekšzemes un starptautiski eksprespasta un kurjerpasta paku sūtījumi;

e)

mazo kravu pakalpojumi (arī saukti par atsevišķiem sūtījumiem) un kravu pārvadājumu pakalpojumi;

f)

loģistikas līgumpakalpojumi;

g)

filatēlijas pakalpojumi.