EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02010D0096-20150401
Council Decision 2010/96/CFSP of 15 February 2010 on a European Union military mission to contribute to the training of Somali security forces
Consolidated text: Padomes Lēmums 2010/96/KĀDP ( 2010. gada 15. februāris ) par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā
Padomes Lēmums 2010/96/KĀDP ( 2010. gada 15. februāris ) par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā
2010D0096 — LV — 01.04.2015 — 003.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES LĒMUMS 2010/96/KĀDP (2010. gada 15. februāris) par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā (OV L 044, 19.2.2010, p.16) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 198 |
37 |
30.7.2011 |
||
|
L 357 |
13 |
28.12.2012 |
||
|
L 20 |
57 |
23.1.2013 |
||
|
L 72 |
37 |
17.3.2015 |
||
Labota ar:
PADOMES LĒMUMS 2010/96/KĀDP
(2010. gada 15. februāris)
par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu un 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu,
tā kā:|
(1) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) 2009. gada 26. maijā pieņemtajā Rezolūcijā 1872 (2009) par stāvokli Somālijā uzsvēra to, cik svarīgi no jauna izveidot, apmācīt, apgādāt un saglabāt Somālijas drošības spēkus, un mudināja dalībvalstis un reģionālās un starptautiskās organizācijas sniegt tehnisku palīdzību Somālijas drošības spēku apmācībai un apgādei. 2009. gada 30. novembrī pieņemtajā Rezolūcijā 1897 (2009) ANO DP atgādināja savas iepriekšējās rezolūcijas un atkārtoti apliecināja, ka ciena Somālijas suverenitāti, teritoriālo integritāti, politisko neatkarību un vienotību. |
|
(2) |
Padome 2009. gada 27. jūlija secinājumos nolēma pastiprināti iesaistīties, lai sekmētu mieru un attīstību Somālijā. Šajā nolūkā Padome ir izvērtējusi Savienības iespējas līdzdarboties starptautiskos pasākumos, tostarp drošības jomā. |
|
(3) |
Padome 2009. gada 17. novembra secinājumos pauda, ka vispārējā pieejā situācijai Somālijā būtu jāapsver turpmāks Savienības atbalsts Somālijas drošības sektoram un ka šim atbalstam vajadzētu būt daļai no plašākas, saskaņotas sistēmas, kurā ietilptu cieša ES sadarbība un koordinācija ar Āfrikas Savienību, Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām iesaistītām pusēm, īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm. Attiecībā uz Āfrikas Savienību Padome turklāt uzsvēra Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) lomas lielo nozīmi. |
|
(4) |
Padome 2009. gada 17. novembrī apstiprināja krīzes pārvarēšanas koncepciju par iespējamu Eiropas drošības un aizsardzības misiju, lai palīdzētu Somālijas Pārejas laika federālās valdības (PLFV) drošības spēku apmācībā, un lūdza veikt turpmāku plānošanas darbu. Politikas un drošības komiteja (PDK) pēc tam norīkoja par plānošanu atbildīgo iestādi. |
|
(5) |
PLFV 2009. gada 18. novembra un 2010. gada 23. janvāra vēstulēs atzinīgi novērtēja ES centienus Somālijas valsts drošības spēku apmācību koordinēšanā un tās ieguldījumu miera un stabilitātes veicināšanā Somālijā un apliecināja Savienībai savu apņemšanos uzņemties atbildību par jauniesaucamo rekrutēšanu, apmācīšanu un saglabāšanu; tā arī uzsvēra savu apņemšanos īstenot Somālijā plašāku politiku drošības sektorā. |
|
(6) |
Āfrikas Savienības īpašā pārstāvja Somālijā vietnieks 2009. gada 30. novembra vēstulē Āfrikas Savienības Komisijas vārdā pauda gandarījumu par ES pozitīvo nostāju jautājumā par vairāk nekā 2 000 Somālijas drošības spēku personāla locekļu apmācību. |
|
(7) |
Padome 2009. gada 8. decembrī izvēlējās militāri stratēģisko plānu iespējamai ES militārajai misijai. |
|
(8) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs 2009. gada 31. decembra ziņojumā ANO Drošības padomei atsaucās uz krīzes pārvarēšanas koncepciju attiecībā uz iespējamu Eiropas drošības un aizsardzības politikas misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā, un uzsvēra, ka tad, kad ES plāns par apmācību veikšanu tiktu īstenots, ES mācību instruktoriem būtu jāievēro saskaņotas un apstiprinātas mācību programmas. |
|
(9) |
Ugandas aizsardzības ministrs 2010. gada 5. janvāra vēstulē pauda gandarījumu par Savienības iecerēto misiju Somālijas drošības sektora atbalstam un aicināja Savienību vismaz vienu gadu piedalīties Somālijas drošības spēku apmācībās Ugandā. |
|
(10) |
Savienība 2010. gada 20. janvārī piedāvāja PLFV palīdzību Somālijas drošības spēku apmācībā. |
|
(11) |
Padome 2010. gada 25. janvāra secinājumos vienojās izveidot ES militāru misiju, lai sniegtu ieguldījumu Somālijas drošības spēku apmācībā Ugandā, kur Somālijas spēki jau tiek apmācīti. Misija arī veicinātu ES rīcības koordināciju ar AMISOM. Turklāt Padome piekrita, ka ES militāro misiju uzsāktu līdz ar nākamās apmācāmo grupas uzņemšanu, kas paredzēta 2010. gada pavasarī, un šo misiju vadītu ciešā sadarbībā ar partneriem, tostarp PLFV, Ugandu, Āfrikas Savienību, Apvienoto Nāciju Organizāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Padome atzina, ka šī apmācība jāīsteno kā daļa no plašākiem starptautiskiem centieniem un cita starpā tajā jāietver apmācāmo rūpīga pārbaude, spēku pārraudzība un konsultēšana pēc to atgriešanās Mogadišu, kā arī finansējums un algu izmaksa karavīriem. |
|
(12) |
Padomes un AP uzdevumā PDK būtu jāveic ES militārās misijas politiskā kontrole, jānodrošina tai stratēģiskā vadība un jāpieņem attiecīgi lēmumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 38. panta trešo daļu. |
|
(13) |
Ir jāpanāk vienošanās un jānoslēdz starptautiski nolīgumi par trešo valstu dalību ES misijās un par ES vienību un to personāla statusu. |
|
(14) |
Darbības izdevumi, kas izriet no šā lēmuma, kurš attiecas uz militāro vai aizsardzības jomu, būtu jāsedz dalībvalstīm saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu un atbilstoši Padomes Lēmumam 2008/975/KĀDP (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena) ( 1 ) (turpmāk “ATHENA”). |
|
(15) |
LES 28. panta 1. punktā ir paredzēts Padomes lēmumos noteikt līdzekļus, ko Savienība var izmantot. Finanšu atsauces summa 12 mēnešu posmam kopējām ES militārās misijas izmaksām šobrīd ir labākā aplēse, un tā neskar galīgās summas, ko iekļaus budžetā, kuru apstiprina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ATHENA. |
|
(16) |
Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un ieviešanā. Dānija nepiedalās šā lēmuma īstenošanā un tādējādi nepiedalās šīs misijas finansēšanā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Misija
1. Savienība veic militāru apmācības misiju, lai atbilstīgi Somālijas vajadzībām un prioritātēm palīdzētu veidot un nostiprināt Somālijas valsts bruņotos spēkus (SNAF), kas atbild Somālijas valsts valdībai.
2. Lai sasniegtu 1. punktā izklāstītos mērķus, ES militāro misiju izvieto Somālijā, lai ar stratēģiskām konsultācijām pievērstos iestāžu veidošanai aizsardzības nozarē, kā arī lai tieši atbalstītu Somālijas valsts bruņotos spēkus, nodrošinot tiem apmācību un sniedzot konsultācijas un padomus. ES militārā misija ir gatava arī sniegt palīdzību, ciktāl to atļauj tās līdzekļi un iespējas, citiem Savienības dalībniekiem to attiecīgo pilnvaru īstenošanā drošības un aizsardzības jomā Somālijā.
3. Pilnvarojumā ietverto darbību īstenošana Somālijā ir atkarīga no drošības apstākļiem Somālijā un Politikas un drošības komitejas sniegtajām politiskajām norādēm.
2. pants
ES misijas komandiera iecelšana
1. Ar šo brigādes ģenerālis Gerald AHERNE no 2013. gada 1. februāra tiek iecelts par ES misijas komandieri.
2. ES misijas komandieris pilda ES operācijas komandiera un ES spēku komandiera pienākumus.
3. pants
Misijas štāba izraudzīšanās
1. Misijas štābs tiek izvietots Somālijā, Mogadīšo starptautiskajā lidostā Mogadīšo. Tas pilda gan operāciju štāba, gan spēku štāba funkcijas.
2. Misijas štābā ietilpst sakaru un atbalsta birojs Nairobi un atbalsta vienība Briselē.
4. pants
Misijas plānošana un uzsākšana
Lēmumu par ES militārās misijas uzsākšanu pieņem Padome pēc tam, kad ir apstiprināts misijas plāns.
5. pants
Politiskā kontrole un stratēģiskā vadība
1. Padomes un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) uzdevumā Politikas un drošības komiteja (“PDK”) veic ES militārās misijas politisko kontroli un stratēģisko vadību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt atbilstīgus lēmumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 38. pantu. Šis pilnvarojums ietver tiesības grozīt plānošanas dokumentus, tostarp misijas plānu un komandķēdi. Tas ietver arī pilnvaras pieņemt lēmumus par ES misijas komandiera iecelšanu. Tiesības pieņemt lēmumus par ES militārās misijas mērķiem un izbeigšanu saglabā Padome.
2. PDK regulāri sniedz ziņojumus Padomei.
3. PDK regulāri saņem ziņojumus no ES Militārās komitejas (ESMK) priekšsēdētāja par ES militārās misijas norisi. Vajadzības gadījumā PDK var uzaicināt ES misijas komandieri piedalīties savās sanāksmēs.
6. pants
Militārā vadība
1. ESMK uzrauga, vai ES militārā misija, par kuras norisi atbild ES misijas komandieris, tiek veikta pienācīgi.
2. ESMK regulāri saņem ziņojumus no ES misijas komandiera. Vajadzības gadījumā tā var uzaicināt ES misijas komandieri piedalīties savās sanāksmēs.
3. ESMK priekšsēdētājs ir galvenā kontaktpersona sakariem ar ES misijas komandieri.
7. pants
Savienības reakcijas un koordinācijas saskaņotība
1. AP nodrošina šā lēmuma īstenošanas saskaņotību ar Savienības ārējo darbību kopumā, tostarp ar Savienības attīstības programmām.
2. Neskarot komandķēdi, ES misijas komandieris saņem vietējas politiskas norādes no ES Īpašā pārstāvja Āfrikas ragam un no attiecīgām Savienības delegācijām reģionā.
3. ES militārā misija saglabā un stiprina koordināciju ar EUNAVFOR Atalanta un EUCAP Nestor. ES Operāciju centrs saskaņā ar savām pilnvarām, kas izklāstītas Padomes Lēmumā 2012/173/KĀDP (2012. gada 23. marts) par ES Operāciju centra darbības uzsākšanu saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām un operāciju Āfrikas ragā ( 2 ), veicina šādu koordināciju un informācijas apmaiņu, lai palielinātu saskaņotību, efektivitāti un sinerģiju starp trim Kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām un operācijām reģionā.
4. ES militārā misija, ciktāl to atļauj tās līdzekļi un iespējas, darbojas ciešā sadarbībā ar citām starptautiskajām reģionā iesaistītajām personām, jo īpaši ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un AMISOM, saskaņā ar Somālijas federālās valdības prasībām, par kurām panākta vienošanās.
8. pants
Trešo valstu dalība
1. Neskarot Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju un vienoto organizatorisko sistēmu, kā arī saskaņā ar attiecīgajām Eiropadomes pamatnostādnēm, misijā var aicināt piedalīties trešās valstis.
2. Ar šo Padome pilnvaro PDK aicināt trešās valstis sniegt palīdzību un pēc ES misijas komandiera un ESMK ieteikuma pieņemt attiecīgos lēmumus par piedāvātās palīdzības pieņemšanu.
3. Sīki izstrādātu kārtību trešo valstu dalībai nosaka, pamatojoties uz nolīgumiem, ko noslēdz saskaņā ar LES 37. pantu un atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantā paredzētajai kārtībai. Ja Savienība un trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, ar ko paredz kārtību attiecīgās trešās valsts dalībai Savienības krīzes pārvarēšanas misijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar šo misiju.
4. Trešām valstīm, kas sniedz būtisku militāru ieguldījumu ES militārajā misijā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz misijas ikdienas vadību kā dalībvalstīm, kuras piedalās misijā.
5. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus attiecībā uz Palīdzības sniedzēju komitejas izveidi gadījumā, ja trešās valstis nodrošina būtisku militāru ieguldījumu.
9. pants
ES vadītā personāla statuss
ES vadīto vienību un to personāla statuss, tostarp privilēģijas, imunitātes un citas garantijas, kas nepieciešamas misijas īstenošanai un netraucētai darbībai, var paredzēt nolīgumā, ko noslēdz saskaņā ar LES 37. pantu un atbilstīgi LESD 218. panta 3. punktā paredzētajai kārtībai.
10. pants
Finansiāli noteikumi
1. ES militārās misijas kopējās izmaksas pārvalda saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/871/KĀDP (2011. gada 19. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena) ( 3 ) (ATHENA).
2. Finanšu atsauces summa ES militārās misijas kopējo izmaksu segšanai laikposmā līdz 2011. gada 9. augustam ir EUR 4,8 miljoni. ATHENA lēmuma 25. panta 1. punktā minētās finanšu atsauces summas procentu likme ir 60 %.
3. Finanšu atsauces summa ES militārās misijas kopējo izmaksu segšanai laikposmā no 2011. gada 9. augusta līdz 2012. gada 31. decembrim ir EUR 4,8 miljoni. ATHENA lēmuma 25. panta 1. punktā minētās finanšu atsauces summas procentu likme ir 30 %.
4. Finanšu atsauces summa ES militārās misijas kopējo izmaksu segšanai laikposmā no 2013. gada 1. janvāra ir EUR 11,6 miljoni. ATHENA lēmuma 25. panta 1. punktā minētās finanšu atsauces summas procentu likme ir 20 %, un ATHENA lēmuma 32. panta 3. punktā minētais saistību apjoms ir 30 %.
5. Finanšu atsauces summa ES militārās misijas kopējo izmaksu segšanai laikposmā no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 31. decembrim ir EUR 17 507 399 . ATHENA lēmuma 25. panta 1. punktā minētās finanšu atsauces summas procentu likme ir 30 %, un ATHENA lēmuma 32. panta 3. punktā minētais saistību apjoms ir 90 %.
10.b pants
Projektu vienība
1. ES militārajai misijai ir projektu vienība, lai apzinātu un īstenotu projektus, kuri jāfinansē dalībvalstīm vai trešām valstīm un kuri ir saskanīgi ar misijas mērķiem un sekmē pilnvaru izpildi.
2. Ievērojot 3. punktu, ES misijas komandieris ir pilnvarots dalībvalstu vai trešo valstu finansiālo ieguldījumu izmantot, lai īstenotu projektus, kuri ir atzīti par tādiem, kas konsekventi papildina ES militārās misijas citas darbības. Šādā gadījumā ES misijas komandieris noslēdz vienošanos ar minētajām valstīm, jo īpaši aptverot konkrētas procedūras trešo personu sūdzību izskatīšanai saistībā ar kaitējumu, ko radījusi ES misijas komandiera darbība vai bezdarbība to līdzekļu izmantošanā, kurus piešķīrušas minētās valstis.
Valstis, kuras sniedz ieguldījumu, nekādā gadījumā neuzskata, ka Savienība vai Augstais pārstāvis ir atbildīgi par ES misijas komandiera darbību vai bezdarbību to līdzekļu izmantošanā, ko piešķīrušas minētās valstis.
3. PDK apstiprina tā finansiālā ieguldījuma pieņemšanu, kuru projektu vienībai sniedz trešās valstis.
11. pants
Informācijas izpaušana
1. ►M4 Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES ( 4 ) AP ir arī pilnvarota attiecīgos gadījumos un atbilstīgi misijas vajadzībām nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm misijas vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju: ◄
a) līdz līmenim, kāds paredzēts piemērojamajos informācijas drošības nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību un attiecīgo trešo valsti;
b) vai citos gadījumos līdz slepenības pakāpei “CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL”.
2. AP saskaņā ar ►M4 Lēmumu 2013/488/ES ◄ ir arī pilnvarota atbilstīgi misijas darbības vajadzībām Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) un Āfrikas Savienībai (ĀS) nodot misijas vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju līdz slepenības pakāpei “RESTREINT UE/ EU RESTRICTED”. AP un kompetentās ANO un ĀS iestādes noslēdz vienošanās šajā nolūkā.
3. Īpašu un steidzamu operatīvu vajadzību gadījumā AP saskaņā ar ►M4 Lēmumu 2013/488/ES ◄ ir arī pilnvarota nodot uzņēmējvalstij misijas vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju līdz slepenības pakāpei “RESTREINT UE /EU RESTRICTED”. AP un kompetentās uzņēmējvalsts iestādes noslēdz vienošanās šajā nolūkā.
4. AP ir pilnvarota nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm ES neklasificētus dokumentus, kuri ir saistīti ar Padomes apspriedēm attiecībā uz misiju un uz kuriem saskaņā ar Padomes reglamenta ( 5 ) 6. panta 1. punktu attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu.
5. AP šādas pilnvaras, kā arī pilnvaras noslēgt minētās vienošanās var deleģēt Eiropas Ārējās darbības dienesta darbiniekiem un/vai ES misijas komandierim.
12. pants
Stāšanās spēkā un darbības beigas
1. Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
2. ES militārās misijas pilnvaras beidzas 2016. gada 31. decembrī.
3. Saskaņā ar apstiprinātiem ES militārās misijas izbeigšanas plāniem un neskarot ATHENA lēmumā paredzēto ES militārās misijas revīzijas un pārskatu iesniegšanas kārtību, šis lēmums tiek atcelts dienā, kad tiek slēgts ES štābs, sakaru un atbalsta birojs Nairobi un atbalsta vienība Briselē.
13. pants
Publicēšana
1. Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. PDK lēmumus par ES misijas komandiera iecelšanu un PDK lēmumus par trešo valstu palīdzības pieņemšanu, kā arī Palīdzības sniedzēju komitejas izveidi arī publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
( 1 ) OV L 345, 23.12.2008., 96. lpp.
( 2 ) OV L 89, 27.3.2012., 66. lpp.
( 3 ) OV L 343, 23.12.2011., 35. lpp.
( 4 ) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).
( 5 ) Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).