1. jautājums.

Vai Direktīvas 2016/943 materiālā piemērošanas joma (ratione materiae) attiecas tikai uz gadījumiem, kuros strīda priekšmets ir iegūto komercnoslēpumu izmantošana?

2. jautājums.

Direktīvas par komercnoslēpumu aizsardzību 9. panta 2. punkta pēdējais teikums noteic, ka “[o]trās daļas a) un b) apakšpunktā minētais personu skaits nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērotas tiesvedības pušu tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu, un tas ietver vismaz vienu fizisku personu no katras puses un minēto tiesvedības pušu attiecīgos advokātus vai citus pārstāvjus”. Vai, neraugoties uz šo formulējumu, Direktīva [par komercnoslēpumu aizsardzību] ļauj valsts tiesai izveidot konfidencialitātes loku, kas neļauj vismaz vienai fiziskai personai no katras lietas puses piekļūt pierādījumiem, kuri ir komercnoslēpumi un kuri ir iesniegti kā pierādījumi lietā?

3. jautājums.

Vai Direktīvas par komercnoslēpumu aizsardzību 9. panta 2. punkta pēdējā teikumā ir ietverts vispārējs EEZ tiesību princips, saskaņā ar kuru valsts tiesa nevar izveidot konfidencialitātes loku, kas neļauj vismaz vienai fiziskai personai no katras lietas puses piekļūt pierādījumiem, kuri ir komercnoslēpumi un kuri ir iesniegti kā pierādījumi lietā?

4. jautājums.

Vai, atbildot uz vienu vai vairākiem no iepriekš minētajiem 1.–3. jautājumiem, ir nozīme tam, ka komercnoslēpumi, kas tiek pieprasīti kā pierādījumi, ir konkurences ziņā sensitīvi attiecībā uz pusi, kas pieprasa piekļuvi šādai informācijai?

5. jautājums.

Vai gadījumā, ja runa ir par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar EEZ līguma 54. pantu, vai EEZ tiesību akti, tostarp efektivitātes princips vai viendabīguma princips, prasa valsts tiesai likt pusei, kas, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, atklāt pierādījumus, kuri ir komercnoslēpums, un šai tiesai nav jāizsver pušu intereses?

6. jautājums.

Vai EEZ tiesību principi, tostarp efektivitātes princips vai viendabīguma princips, nozīmē, ka valsts procesuālās tiesības ir jāinterpretē saskaņā ar Direktīvas par zaudējumu atlīdzināšanu (Direktīvas 2014/104/ES) 5. pantu, lai gan tā nav iekļauta EEZ līgumā?