1. pants

2. pants

Uzraudzības iestāde Pamatnostādnes piemēro, vajadzības gadījumā veicot, tostarp, bet ne tikai, šādus pielāgojumus:

a)	ja ir atsauce uz “dalībvalsti(-īm)”, uzraudzības iestāde to saprot kā atsauci uz “EBTA valsti(-īm)” (4) vai attiecīgā gadījumā “EEZ valsti(-īm)”;

b)	ja ir atsauce uz “Eiropas Komisiju”, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz “EBTA Uzraudzības iestādi”;

c)	ja ir atsauce uz “Līgumu” vai “LESD”, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz “EEZ līgumu”;

d)	ja ir atsauce uz LESD 49. pantu vai minētā panta iedaļām, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz EEZ līguma 31. pantu un attiecīgajām minētā panta iedaļām;

e)	ja ir atsauce uz LESD 63. pantu vai minētā panta iedaļām, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz EEZ līguma 40. pantu un attiecīgajām minētā panta iedaļām;

f)	ja ir atsauce uz LESD 107. pantu vai minētā panta iedaļām, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz EEZ līguma 61. pantu un attiecīgajām minētā panta iedaļām;

g)	ja ir atsauce uz LESD 108. pantu vai minētā panta iedaļām, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I. daļas 1. pantu un attiecīgajām minētā panta iedaļām;

h)	ja ir atsauce uz Padomes Regulu (ES) 2015/1589 (5), Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola II. daļu;

i)	ja ir atsauce uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 794/2004 (6), Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu 195/04/COL;

j)	ja ir atsauce uz formulējumu “saderīgs/nesaderīgs ar iekšējo tirgu”, Uzraudzības iestāde to lasa kā “saderīgu/nesaderīgu ar EEZ līguma darbību”;

k)	ja ir atsauce uz formulējumu “Savienībā / ārpus Savienības”, Uzraudzības iestāde to lasa kā “EEZ / ārpus EEZ”;

l)	ja ir atsauce uz “Savienības iekšējo tirdzniecību”, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz “EEZ iekšējo tirdzniecību”;

m)	ja Pamatnostādnēs ir noteikts, ka tās piemēros “visām saimnieciskās darbības nozarēm”, Uzraudzības iestāde tās piemēro “visām saimnieciskās darbības nozarēm vai saimnieciskās darbības nozaru daļām, uz kurām attiecas EEZ līguma piemērošanas joma”;

n)	ja ir atsauce uz Komisijas paziņojumiem vai pamatnostādnēm, Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz attiecīgajām Uzraudzības iestādes pamatnostādnēm;

o)	ja ir atsauce uz “Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru” jeb “NUTS” (7), Uzraudzības iestāde to lasa kā atsauci uz “statistikas reģionu”.

3. pants

Uzraudzības iestāde piemēro Pamatnostādnes ar šādiem papildu pielāgojumiem:

a)

Pamatnostādņu 36. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.), kas iekļauta EEZ līguma XV pielikuma 1.ea punktā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 98/2014 (OV L 310, 30.10.2014., 65. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 63, 30.10.2014., 56. lpp.).”;

b)

Pamatnostādņu 180. punktu aizstāj ar šādu: “EBTA valstīm visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē jāpublicē šāda informācija: a) lēmuma par individuālā atbalsta piešķiršanu vai apstiprinātās atbalsta shēmas un attiecīgo īstenošanas noteikumu pilns teksts vai saite uz to; b) informācija par katru individuālā atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz 100 000 EUR, kā noteikts šo Pamatnostādņu pielikumā.”;

c)

Pamatnostādņu 197. punktu aizstāj ar šādu: “Uzraudzības iestāde uzskata, ka līdz ar šo pamatnostādņu ieviešanu zināmā mērā mainīsies principi, pēc kuriem novērtē riska finansējuma atbalstu EEZ. Minēto iemeslu dēļ Uzraudzības iestāde saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. daļas 1. panta 1. punktu EBTA valstīm ierosina šādus pasākumus: a) EBTA valstīm vajadzības gadījumā līdz 2022. gada 30. jūnijam būtu jāgroza savas esošās riska finansējuma atbalsta shēmas, lai tās saskaņotu ar šīm pamatnostādnēm; b) EBTA valstis tiek aicinātas līdz 2022. gada 28. februārim skaidri un bez atrunām paust savu piekrišanu ierosinātajiem pasākumiem. Ja atbilde netiks saņemta, Uzraudzības iestāde uzskatīs, ka attiecīgā EBTA valsts ierosinātajiem pasākumiem nepiekrīt.”.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Pamatnostādnes par valsts atbalstu, kura mērķis ir veicināt riska finansējuma ieguldījumus

Satura rādītājs

1.

Ievads

86

2.

Pamatnostādņu piemērošanas joma un definīcijas

91

2.1.

Pamatnostādņu piemērošanas joma

91

2.2.

Paziņojams riska finansējuma atbalsts

93

2.3.

Definīcijas

94

3.

Riska finansējuma atbalsta saderības novērtējums

97

3.1.

Pirmais nosacījums – atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību

98

3.1.1.

Atbalstāmās saimnieciskās darbības noteikšana

98

3.1.2.

Stimulējošā ietekme

98

3.2.

Otrais nosacījums – novērst, ka tirdzniecības apstākļi tiek nelabvēlīgi ietekmēti tiktāl, ka tas būtu pretrunā kopīgām interesēm

99

3.2.1.

Tāda ex ante novērtējuma pamatelementi, kas attiecīgajai dalībvalstij jāiesniedz Komisijai

99

3.2.2.

Valsts iejaukšanās nepieciešamība

101

3.2.2.1.

Pasākumi, kas vērsti uz tādu uzņēmumu kategorijām, kuri neietilpst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas piemērošanas jomā

102

a)

Mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi

102

b)

Inovatīvi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi

102

c)

MVU, kas sākotnējo riska finansējuma ieguldījumu saņem tad, kad tie jebkurā tirgū ir darbojušies ilgāk par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto atbalsttiesīguma periodu

103

d)

Jaunuzņēmumi un MVU, kuriem nepieciešamā riska finansējuma ieguldījuma summa pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo robežu

103

e)

Alternatīvas tirdzniecības platformas, kas neatbilst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem

103

3.2.2.2.

Pasākumi, kuru parametri neatbilst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem

104

a)

Finanšu instrumenti, kuros neatkarīgu privāto ieguldītāju līdzdalība ir mazāka, nekā paredzēts Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā

104

b)

Finanšu instrumenti, kuru parametri pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā paredzētos griestus

104

c)

Finanšu instrumenti, izņemot garantijas, attiecībā uz kuriem, izraugoties ieguldītājus, finanšu starpniekus un to pārvaldniekus, aizsardzībai pret zaudējumu riskiem tiek dota priekšroka pār asimetrisku peļņas sadali

105

d)

Fiskālie stimuli korporatīvajiem ieguldītājiem, ieskaitot finanšu starpniekus vai to pārvaldniekus, kas darbojas kā līdzieguldītāji

105

3.2.3.

Atbalsta pasākuma piemērotība

105

3.2.3.1.

Piemērotība salīdzinājumā ar citiem rīcībpolitikas instrumentiem un citiem atbalsta instrumentiem

106

3.2.3.2.

Nosacījumi, pamatojoties uz kuriem nosaka finanšu instrumentu piemērotību

106

a)

Kapitālieguldījumi

108

b)

Finansēti parāda instrumenti – aizdevumi

109

c)

Nefinansēti parāda instrumenti – garantijas

109

3.2.3.3.

Nosacījumi, pamatojoties uz kuriem nosaka fiskālo stimulu piemērotību

110

3.2.3.4.

Nosacījumi attiecībā uz atbalsta pasākumiem alternatīvām tirdzniecības platformām

110

3.2.4.

Atbalsta samērīgums

111

3.2.4.1.

Nosacījumi attiecībā uz finanšu instrumentiem

111

3.2.4.2.

Nosacījumi attiecībā uz fiskālajiem stimuliem

112

3.2.4.3.

Nosacījumi attiecībā uz alternatīvām tirdzniecības platformām

113

3.2.4.4.

Kumulācija

113

3.2.5.

Izvairīšanās no riska finansējuma atbalsta nepamatotas negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību

113

3.2.5.1.

Vērā ņemamā pozitīvā ietekme

113

3.2.5.2.

Vērā ņemamā negatīvā ietekme

114

3.2.5.3.

Atbalsta pozitīvās un negatīvās ietekmes samērošana

116

3.2.6.

Pārredzamība

116

4.

Izvērtēšana

117

5.

Nobeiguma noteikumi

118

5.1.

Piemērojamība

118

5.2.

Attiecīgie pasākumi

119

5.3.

Pārskatu sniegšana un uzraudzība

119

5.4.

Pārskatīšana

119

1.   IEVADS

1.

Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt valsts atbalstu, kura mērķis ir veicināt konkrētu saimniecisko darbību attīstību, ja šādam atbalstam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Komisija vēsturiski ir atzinusi riska finansējuma tirgus nozīmi dalībvalstu ekonomikā un nepieciešamību uzlabot mazu un vidēju uzņēmumu (“MVU”), mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu (“vidējas kapitalizācijas uzņēmumi”) un inovatīvu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu (1) piekļuvi riska finansējumam, kā arī izrietošo nepieciešamību pēc pamatnostādņu kopuma, kas nodrošinātu konsekventu pieeju riska finansējuma atbalsta pasākumu novērtēšanā. Šajā sakarā Komisija pieņēma 2006. gada Riska kapitāla pamatnostādnes (2), kuras vēlāk tika aizstātas ar 2014. gada Riska finansējuma pamatnostādnēm (3), kas bija daļa no valsts atbalsta modernizācijas paketes (4). 2014. gada Riska finansējuma pamatnostādnes zaudēs spēku 2021. gada beigās. Tomēr dalībvalstis arī turpmāk var saskatīt vajadzību sniegt riska finansējuma atbalstu, un joprojām ir vajadzīgi norādījumi par to, kā atbalstīt riska finansēšanu, pilnībā ievērojot valsts atbalsta noteikumus.

2.

Šajā sakarā MVU ir dalībvalstu ekonomikas mugurkauls gan attiecībā uz nodarbinātību, gan ekonomikas dinamismu un izaugsmi, un tāpēc tie ir arī visas Savienības ekonomikas attīstības un ekonomiskās noturības pamatā. Kā atzīts MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai (5), Savienības 25 miljoni MVU nodarbina aptuveni 100 miljonus cilvēku, veido vairāk nekā pusi no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) un tiem ir būtiska nozīme pievienotās vērtības radīšanā ikvienā ekonomikas nozarē. Tie piedāvā inovatīvus risinājumus tādu problēmu risināšanai kā klimata pārmaiņas, resursu neefektīva izmantošana un sociālās kohēzijas zudums un palīdz izplatīt šo inovāciju un tādējādi atbalsta zaļo un digitālo pārkārtošanos un stiprina Savienības noturību vai tehnoloģisko suverenitāti. Tomēr, lai MVU varētu attīstīties un pilnībā izmantot savu potenciālu, tiem ir vajadzīgs finansējums. Tas jo īpaši attiecas uz augsto tehnoloģiju un augsta riska nozarēm, kas orientētas uz inovāciju. Tāpēc efektīvs MVU riska finansējuma tirgus ir būtisks dinamiskiem uzņēmumiem, lai tie varētu piekļūt vajadzīgajam finansējumam ikvienā savas attīstības posmā.

3.

Neraugoties uz to izaugsmes perspektīvām, jaunuzņēmumiem un MVU bieži ir grūtības piekļūt finansējumam, it īpaši to attīstības agrīnajā posmā (6) un gadījumā, kad tiem vajadzīgs papildu finansējums, lai paplašinātos. Šo grūtību pamatā ir asimetriskas informācijas problēma – jaunuzņēmumi un MVU, it īpaši tad, ja tie ir jauni vai darbojas jaunās vai augsto tehnoloģiju nozarēs, bieži ieguldītājiem un bankām nespēj pierādīt savu kredītspēju vai sava uzņēmējdarbības plāna dzīvotspēju. Šādos apstākļos aktīvā pārbaude un izpēte, kādu ieguldītāji veic sakarā ar finansējuma nodrošināšanu lielākiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem ar iedibinātu reputāciju, var nebūt lietderīga attiecībā uz darījumiem, kuros iesaistīti MVU un jaunuzņēmumi, jo šādas pārbaudes izmaksas ir pārāk augstas attiecībā pret ieguldījuma vērtību. Tāpēc, kamēr vien jaunuzņēmumi un MVU nevarēs pierādīt savus sasniegumus un to, ka tiem ir pietiekams nodrošinājums, tie neatkarīgi no sava projekta kvalitātes, tehnoloģijas inovācijas un izaugsmes potenciāla, visticamāk, nevarēs piekļūt vajadzīgajam finansējumam. Šī problēma var būt īpaši izteikta attiecībā uz ieguldījumiem inovatīvās zaļajās, augstajās, digitālajās vai aerokosmiskajās tehnoloģijās vai sociālajā inovācijā, ko virza sociālie uzņēmēji (7). Minētās asimetriskās informācijas dēļ uzņēmējdarbības finansēšanas tirgi var nespēt jaunizveidotiem inovatīviem jaunuzņēmumiem un MVU, kam ir spēcīgas izaugsmes potenciāls, nodrošināt vajadzīgo pašu kapitāla vai aizņēmuma finansējumu, kā rezultātā rodas pastāvīga kapitāla tirgus nepilnība un piedāvājums nevar apmierināt pieprasījumu par abām pusēm pieņemamu cenu un tādējādi tiek nelabvēlīgi ietekmētas MVU izaugsmes perspektīvas un apdraudēts ražīguma pieaugums vienotajā tirgū un Savienības ekonomikas noturība kopumā. Konkrētos apstākļos arī mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi un inovatīvi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi saskaras ar tādu pašu tirgus nepilnību.

4.

Tas, ka uzņēmums nesaņem finansējumu, var ne tikai ietekmēt konkrēto uzņēmumu, bet it īpaši izaugsmes ārējās ietekmes dēļ var radīt arī plašākas sekas. Daudzās veiksmīgās nozarēs ražīgums pieaug nevis tāpēc, ka tirgū esošie uzņēmumi kļūst produktīvāki, bet gan tāpēc, ka efektīvākie un tehnoloģiski attīstītākie uzņēmumi aug uz to uzņēmumu rēķina, kuri ir mazāk efektīvi (vai kuru produkti ir novecojuši). Turklāt iesaistītās ekonomikas nozares un ekonomika kopumā gūst labumu no izaugsmes pozitīvās ārējās ietekmes, ko rada uzņēmumu (organizatoriskā kapitāla) vai darba ņēmēju (cilvēkkapitāla) zināšanu uzkrāšanās, kā arī no jaunu preču ieviešanas, kas izpaužas kā pārpalikums patērētājiem un/vai uzņēmumiem. Ja šos procesus traucē fakts, ka potenciāli veiksmīgi uzņēmumi var nespēt iegūt finansējumu, plašāka ietekme uz ražīguma pieaugumu, visticamāk, būs negatīva. Novēršot nevajadzīgus šķēršļus piekļuvei finansējumam un dodot iespēju ieiet tirgū un augt plašākam uzņēmumu lokam, izaugsme varētu tikt veicināta.

5.

Tāpēc finansējuma trūkums, kas skar jaunuzņēmumus, MVU, mazus vidējas kapitalizācijas uzņēmumus un inovatīvus vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, var attaisnot dalībvalstu publiskā atbalsta pasākumus, kurus tās ievieš, lai veicinātu riska finansējuma attīstību savā iekšzemes tirgū. Pienācīgi mērķorientēts valsts atbalsts, kura mērķis ir palīdzēt nodrošināt riska finansējumu, var būt efektīvs līdzeklis, kā novērst apzināto tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli finansējuma pieejamībai un piesaistīt privātos resursus. Pašreizējā situācijā dalībvalstis to var arī izmantot nolūkā veicināt atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas krīzes.

6.

Uzlabota piekļuve finansējumam ne tikai ir nepieciešama dalībvalstu iekšzemes ekonomikai, bet var arī palīdzēt sasniegt dažus Savienības galvenos rīcībpolitikas mērķus. Piekļuve finansējumam ir spēcīgs instruments, ar ko atbalstīt zaļo kursu (8) un darīt Eiropu gatavu digitālajam laikmetam (9), kā arī nodrošināt atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas krīzes un veidot Savienību, kas ir noturīgāka arī pret turpmākām krīzēm.

7.

Zaļā pārkārtošanās ir viens no Savienības pamatmērķiem. Saskaņā ar jaunākajām prognozēm (10) pašreizējo 2030. gadam nosprausto klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanai ik gadu varētu būt vajadzīgi papildu ieguldījumi līdz 417 miljardu EUR apmērā, kas būs iespējams tikai, piesaistot ievērojamus privātos ieguldījumus. Ilgtspējīga finansējuma veicināšanas nolūkā ir jāraida pareizie signāli, lai finanšu un kapitāla plūsmas virzītu uz zaļajām investīcijām. Šajā nolūkā Komisija 2018. gadā nāca klajā ar Ilgtspējīgas izaugsmes finansējuma plānu (11), kam nesen sekoja jauna Ilgtspējīga finansējuma pakete (12). Zaļā finansējuma veicināšanas nolūkā ir nepieciešams arī uzlabot informācijas sniegšanu par klimata un vides datiem, lai ieguldītāji būtu pilnībā informēti par savu ieguldījumu ilgtspēju. Šajā kontekstā svarīgs solis bija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (13) pieņemšana, kurā ir klasificētas vides ziņā ilgtspējīgas darbības (parasti saukta par “ES taksonomiju”).

8.

Attiecībā uz digitālo pārkārtošanos paziņojumā “Digitālais kompass periodam līdz 2030. gadam” (14) ir uzsvērts, ka Savienībai ir jāatbalsta kritiski svarīgu digitālo tehnoloģiju attīstība tādā veidā, kas veicina ražīguma pieaugumu un ekonomikas attīstību pilnīgā saskaņā ar tās sabiedriskajām vērtībām un mērķiem. Lai nolūkā sasniegt minēto mērķi varētu pamatīgi palielināt ieguldījumus, ir nepieciešami ne tikai attiecīgie Savienības līdzekļi un privātie ieguldījumi, bet arī dalībvalstu finansējums.

9.

Attiecībā uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi atveseļošana ir steidzama prioritāte, un šī dinamika ir jāizmanto, lai panāktu progresu digitālās un zaļās pārkārtošanās jomā, kā rezultātā ekonomika kļūs noturīgāka un konkurētspējīgāka. Atveseļošanas un noturības mehānisms (“ANM”) (15) ir krīzes risināšanai pieņemto ES atveseļošanas pasākumu kopuma pirmā un svarīgākā daļa, un tas pirmajos izšķirīgajos atveseļošanas gados dalībvalstīm pēc to atveseļošanas un noturības plānu projektu apstiprināšanas nodrošinās finansiālo atbalstu 672,5 miljardu EUR apmērā aizdevumu un dotāciju veidā. Šajā sakarā Komisija ir noteikusi pamatjomas (16), un tā mudina dalībvalstis šīs jomas iekļaut savos atveseļošanas un noturības plānos, jo tās ir svarīgas visām dalībvalstīm, prasa ļoti lielus ieguldījumus, var radīt darbvietas un izaugsmi un gūt labumu no zaļās un digitālās pārkārtošanās.

10.

Turklāt, kā uzsvērts atjauninātajā industriālajā stratēģijā (17), Savienībai ir jāmācās no pieredzes, kas gūta saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm; šo centienu pamatā ir vienotā tirgus noturības stiprināšana un stratēģisko atkarību novēršana, vienlaikus aizsargājot atvērtu, konkurētspējīgu un uz tirdzniecību balstītu ES ekonomiku.

11.

Ņemot vērā faktiskas piekļuves finansējumam lielo nozīmi Savienības pamatmērķu sasniegšanā, vēl vairāk ir jāstiprina centieni, kā pamatā ir Savienības rīcībpolitikas, kuru mērķis ir uzlabot šādu piekļuvi, kā, piemēram, kapitāla tirgu savienība (“KTS”) un Savienības budžeta izlietojums.

12.

Šajā sakarā Komisija 2015. gadā pieņēma pirmo KTS rīcības plānu (18), lai mobilizētu kapitālu Savienībā un novirzītu to visiem uzņēmumiem. Viens no tā galvenajiem mērķiem bija uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, it īpaši nebanku finansējumam. Kopš tā laika Savienība ir panākusi ievērojamu progresu un īstenojusi lielāko daļu 2015. gada KTS rīcības plānā un tā 2017. gada vidusposma pārskatā izziņoto darbību. Daudzu šo darbību mērķis bija uzlabot piekļuvi finansējumam visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma vai vecuma, taču dažas no tām lielā mērā bija vērstas uz to, lai atvieglotu tieši MVU un mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu piekļuvi kapitāla tirgiem (19). Lai turpmākajos gados padziļinātu Eiropas Savienības KTS nolūkā turpināt attīstīt kapitāla tirgus un nodrošināt piekļuvi tirgus finansējumam, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, Komisija 2020. gadā nāca klajā ar jaunu KTS rīcības plānu (20). Šajā sakarā Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (21) 33. panta 9. punktu ir izveidojusi arī Ieinteresēto personu tehnisko ekspertu grupu MVU jautājumos, kurai tika uzdots novērtēt šķēršļus, kas attur MVU no publiskā iepirkuma tirgu izmantošanas.

13.

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, Komisija, izmantojot Savienības budžetu, papildina Savienības tiesību aktus un politikas pasākumus nolūkā novērst strukturālas tirgus nepilnības, kas ierobežo jaunuzņēmumu un MVU izaugsmi. Šajā nolūkā 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā (“DFS”) tika pastiprināta finanšu instrumentu (22) izmantošana. Jo īpaši Savienības finansējuma programmas, kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 (23) (Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (“COSME”)) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (24) (“Apvārsnis 2020”), ar riska dalīšanas finanšu mehānismiem ir palīdzējušas uzlabot publisko resursu izmantošanu, no kā labumu gūst MVU savas darbības sākšanas, izaugsmes un nodošanas posmā, kā arī mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi un inovatīvi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi, īpašu uzsvaru liekot uz darbībām, kuru mērķis ir nodrošināt vienmērīgu atbalstu visā ciklā – no inovācijas līdz tirgum –, ieskaitot pētniecības un izstrādes rezultātu komerciālu izmantošanu (25). Turklāt Eiropas Inovācijas padome kopš 2018. gada atbalsta jaunuzņēmumus un MVU saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un turpinās to darīt, kā arī atbalstīt mazos vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, saskaņā ar Savienības pētniecības un inovācijas finansēšanas programmu “Apvārsnis Eiropa” (26) – ar mērķi uzlabot Savienības riska kapitāla tirgus sniegumu. Komisijas un Eiropas Investīciju fonda (“EIF”) izmēģinājuma programmas “Eiropas riska kapitāla apjoma palielināšanas rīcība” (“ESCALAR”) (27) uzsākšana, kā arī darbs ar mērķi izveidot privātā un publiskā sektora fondu (28), kas palīdzēs finansēt MVU sākotnējos publiskos piedāvājumus, liecina par jaunuzņēmumu un MVU izaugsmes veicināšanai piešķirto nozīmīgumu, kā arī par nepieciešamību pilnveidot publiskā atbalsta pasākumu klāstu visos finansēšanas posmos. Nolūkā palielināt kapitāla ieguldījumus Eiropas aerokosmiskās un aizsardzības nozares uzņēmumos Eiropas Investīciju fonds 2020. gadā iniciatīvas ISEP (InnovFin Space Equity Pilot) ietvaros arī aktivizēja “fondu fondu”, kurā piedalās četri privāti riska kapitāla ieguldītāji. Šis modelis tiek īstenots arī ar iniciatīvu CASSINI un jo īpaši ar tās plānoto Izaugsmes fondu. (29) Turklāt kopš 2000. gada sākuma Savienības kohēzijas politika arvien vairāk veicina MVU finansēšanu, piemēram, nodrošinot riska kapitālu; 2013. gada beigās atbalsta apmērs sasniedza 10 miljardus EUR, un 2020. gada beigās 23 dalībvalstis bija uzņēmušās papildu saistības 15 miljardu EUR apmērā. Ar kohēzijas politikas finanšu instrumentiem 2020. gadā vien tika atbalstīti aptuveni 365 000 MVU visā Eiropā. Visbeidzot, jaunajai programmai InvestEU (30), kurā tiks apvienoti 14 dažādi finanšu instrumenti, kas pašlaik ir pieejami ieguldījumu atbalstam Savienībā, kā arī līdzekļi dalībvalsts nodalījumā, kuri saņemti no dalītās pārvaldības, ir īpaša mazo uzņēmumu finansēšanai paredzēta sadaļa, taču arī no pārējām trim InvestEU tematiskajām sadaļām varēs finansēt MVU.

14.

Komisijas pieredze riska finansējuma atbalsta jomā (saistībā ar 2014. gada Riska finansējuma pamatnostādnēm un Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (31)) un iepriekšminētās Savienības līmeņa iniciatīvas (sk. 12. un 13. punktu), kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi finansējumam, liecina, ka piekļuve finansējumam joprojām ir gan Savienības, gan tās dalībvalstu prioritāte. Tāpēc, ņemot vērā iepriekšminēto, ir ļoti būtiski, lai Komisija arī turpmāk dalībvalstīm sniegtu norādījumus par to, kā tā novērtēs riska finansējuma pasākumu saderību ar iekšējo tirgu. To apliecina arī 2019. un 2020. gadā veiktais 2014. gada Riska finansējuma pamatnostādņu izvērtējums – tā sauktā atbilstības pārbaude (32). Atbilstības pārbaudes rezultāti liecina, ka pamatnostādnes par riska finansējumu kopumā joprojām ir noderīgas un atbilst paredzētajam mērķim. Tomēr noteikumus ir nepieciešams precizēt un vienkāršot. Šīs pārskatītās Riska finansējuma pamatnostādnes atvieglos pietiekami mērķorientēta riska finansējuma valsts atbalsta izmantošanu dalībvalstīs, ņemot vērā apstākli, ka šāds atbalsts papildus tā pozitīvajai ietekmei uz finansējuma pieejamības nodrošināšanu arī sekmē Komisijas prioritātes, kas minētas iepriekš (sk. 6. un 9. punktu).

15.

Ņemot vērā, ka 2016. gadā tika pieņemts paziņojums par atbalsta jēdzienu (33), un jo īpaši ņemot vērā tā 4.2. iedaļu (34), šajās pamatnostādnēs vairs nav aplūkots jautājums par to, vai valsts atbalsta pasākums ir vai nav valsts atbalsts, bet gan tās ir vērstas uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem valsts atbalsta pasākumu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

16.

Minēto iemeslu dēļ Komisija nolēma veikt dažas izmaiņas 2014. gada Riska finansējuma pamatnostādnēs, lai precizētu noteikumus un vienkāršotu administratīvās procedūras nolūkā veicināt valsts atbalsta izmantošanu riska finansējuma atbalstam.

2.   PAMATNOSTĀDŅU PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

2.1.    Pamatnostādņu piemērošanas joma

17.

Komisija šajās pamatnostādnēs noteiktos principus piemēros tiem riska finansējuma pasākumiem, kas neatbilst visiem Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 3. iedaļā (“Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam”) minētajiem nosacījumiem. Attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu par šādiem pasākumiem (sk. 2.2. iedaļu) ir jāpaziņo, un Komisija veiks visaptverošu saderības novērtējumu atbilstoši šo pamatnostādņu 3. iedaļai.

18.

Tomēr dalībvalstis var arī izvēlēties riska finansējuma pasākumus izstrādāt tā, ka tie neietver valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, piemēram, tāpēc, ka tie atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijam (35) vai piemērojamās de minimis regulas (36) nosacījumiem. Par šādiem pasākumiem nav jāpaziņo Komisijai.

19.

Šajās pamatnostādnēs nav aplūkota tādu valsts atbalsta pasākumu saderība ar iekšējo tirgu, kuri atbilst citās valsts atbalsta pamatnostādnēs, pamatnoteikumos vai regulās noteiktajiem kritērijiem. Komisija īpaši uzmanīs to, lai šīs pamatnostādnes netiktu izmantotas tādu rīcībpolitikas mērķu sasniegšanai, uz kuriem pamatā attiecas citas valsts atbalsta pamatprogrammas, pamatnostādnes un regulas.

20.

Šīs pamatnostādnes neskar novērtējumu, ko saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem veic attiecībā uz cita veida finanšu instrumentiem, kuri nav minēti šajās pamatnostādnēs, piemēram, instrumentiem, kuri nodrošina esošo aizdevumu vērtspapīrošanu.

21.

Komisija šajās pamatnostādnēs noteiktos principus piemēros vienīgi riska finansējuma shēmām. Tās netiks piemērotas ad hoc pasākumiem, kuri nodrošina riska finansējuma atbalstu atsevišķiem uzņēmumiem, izņemot pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt konkrētu alternatīvu tirdzniecības platformu.

22.

Ir būtiski atgādināt, ka riska finansējuma atbalsta pasākumi, izņemot fiskālos stimulus tiešiem ieguldījumiem atbalsttiesīgos uzņēmumos, ir jāīsteno ar finanšu starpnieku vai alternatīvu tirdzniecības platformu starpniecību. Tāpēc pasākums, ar kuru dalībvalsts vai publiska struktūra veic tiešus ieguldījumus uzņēmumos bez šādu starpnieku iesaistīšanas, neietilpst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas noteikumu par riska finansējuma valsts atbalstu vai šo pamatnostādņu piemērošanas jomā.

23.

Ņemot vērā to, ka lielajiem uzņēmumiem ir iedibināta reputācija un lielāks nodrošinājums, Komisija uzskata, ka tiem parasti nav tādu grūtību piekļūt finansējumam, ar kādām saskaras jaunuzņēmumi un MVU, un tādēļ šīm pamatnostādnēm nebūtu jāaptver atbalsts šādiem uzņēmumiem. Izņēmuma kārtā riska finansējuma pasākumu par labu lieliem uzņēmumiem var uzskatīt par saderīgu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, ja tas ir vērsts uz maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem (saskaņā ar 3.2.2.1. iedaļas a) punktu) vai uz tādiem inovatīviem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas īsteno pētniecības un izstrādes projektus un ar inovācijām saistītus projektus ((saskaņā ar 3.2.2.1. iedaļas b) punktu).

24.

Komisija šajās pamatnostādnēs ietvertos principus nepiemēros riska finansējuma atbalstam, ko sniedz regulētā tirgū kotētiem uzņēmumiem, jo fakts, ka tie ir kotēti regulētā tirgū, pierāda to spēju piesaistīt privātu finansējumu.

25.

Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm par saderīgiem netiks uzskatīti riska finansējuma atbalsta pasākumi bez neatkarīgu privāto ieguldītāju līdzdalības. Šādos gadījumos dalībvalstij būtu jāapsver alternatīvi rīcībpolitikas risinājumi, kuri varētu būt piemērotāki to pašu mērķu un rezultātu sasniegšanai, piemēram, Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā atļautais reģionālais ieguldījumu atbalsts vai darbības sākšanas atbalsts.

26.

Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm par saderīgiem netiks uzskatīti riska finansējuma atbalsta pasākumi, kuros neatkarīgi privātie ieguldītāji neuzņemas vērā ņemamu risku vai kuru rezultātā labumu gūst tikai privātie ieguldītāji. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm risku un atlīdzības dalīšanas nosacījums ir nepieciešams, lai ierobežotu finanšu risku valstij un nodrošinātu tai taisnīgu peļņu.

27.

Izņemot riska finansējuma atbalstu aizstāšanas kapitāla veidā, uz kuru attiecas Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā minētie nosacījumi, riska finansējuma atbalstu, uz ko attiecas šīs pamatnostādnes, nevar izmantot, lai atbalstītu uzņēmumu pārpirkšanu.

28.

Par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm netiks uzskatīts riska finansējuma atbalsts, ko piešķir: a) grūtībās nonākušiem uzņēmumiem atbilstoši definīcijai, kas sniegta Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (37). Tomēr, piemērojot šīs pamatnostādnes, par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem netiks uzskatīti MVU, kuru darbības ilgums jebkurā tirgū nepārsniedz Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteikto atbalsttiesīguma periodu un kuri, pamatojoties uz izvēlētā finanšu starpnieka veiktās uzticamības pārbaudes rezultātiem, kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem, izņemot gadījumos, kad uz tiem attiecas maksātnespējas procedūra vai tie atbilst savas valsts tiesību aktos paredzētiem kritērijiem, uz kuru pamata tiem pēc kreditoru pieprasījuma var piemērot kolektīvo maksātnespējas procedūru; b) uzņēmumiem, uz kuriem attiecas neizpildīts atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru tās pašas dalībvalsts piešķirts atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

29.

Komisija šajās pamatnostādnes noteiktos principus nepiemēros atbalstam, kuru piešķir darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalstam, kurš tieši saistīts ar eksportētajiem apjomiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citām ar eksporta darbību saistītām kārtējām izmaksām, kā arī atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importētu preču vietā tiek izmantotas vietējā ražojuma preces.

30.

Riska finansējuma pasākumiem bieži ir sarežģīta konstrukcija, proti, ar tiem kādai ekonomikas dalībnieku (ieguldītāju) grupai tiek radīti stimuli nodrošināt riska finansējumu kādai citai ekonomikas dalībnieku (atbalsttiesīgu uzņēmumu) grupai. Atkarībā no tā, kā pasākums ir izstrādāts, un pat ja publisko iestāžu nolūks ir sniegt labumu vienīgi otrai minētajai uzņēmumu grupai, labumu no valsts atbalsta var gūt uzņēmumi vienā vai abos līmeņos. Turklāt riska finansējuma pasākumos parasti ir iesaistīti viens vai vairāki finanšu starpnieki, kam var būt citāds statuss nekā ieguldītājiem un galīgajiem saņēmējiem, kuros tiek veikti ieguldījumi. Šādos gadījumos ir arī jāapsver, vai var uzskatīt, ka finanšu starpnieks gūst labumu no valsts atbalsta. Jebkāds atbalsts finanšu starpniekam būtu jāierobežo, priekšrocības novirzot galīgajiem saņēmējiem, kā noteikts šajās pamatnostādnēs. Apstāklis, ka finanšu starpnieki var palielināt savus aktīvus un to pārvaldnieki var sasniegt lielāku apgrozījumu, izmantojot komisijas maksas, tiek uzskatīts tikai par sekundāru atbalsta pasākuma ekonomisko ietekmi un nevis par atbalsta radītu priekšrocību finanšu starpniekiem vai pārvaldniekiem. Tomēr, ja riska finansējuma pasākums ir izstrādāts tā, lai tā sekundārā ietekme tiktu novirzīta identificējamiem finanšu starpniekiem vai identificējamām finanšu starpnieku grupām, tiks uzskatīts, ka šie finanšu starpnieki gūst netiešu priekšrocību.

2.2.    Paziņojams riska finansējuma atbalsts

31.

Saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu dalībvalstīm jāpaziņo par riska finansējuma pasākumiem, kuri: i) ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (jo īpaši pasākumi, kuri neatbilst tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijam (38) un uz kuriem neattiecas de minimis regulu piemērošanas joma (39)) un ii) kuri neatbilst visiem Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 3. iedaļā (“Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam”) minētajiem nosacījumiem. Komisija novērtēs šo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šajās pamatnostādnēs galvenā uzmanība ir pievērsta riska finansējuma pasākumiem, kas, visticamāk, ir saderīgi saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja ir ievēroti vairāki nosacījumi, kas sīkāk aprakstīti šo pamatnostādņu 3. iedaļā. Šādi pasākumi ietilpst vienā no abām turpmāk minētajām kategorijām.

32.

Pirmā kategorija ietver riska finansējuma pasākumus, kuru mērķuzņēmumi neatbilst visām atbilstības prasībām, kas attiecībā uz riska finansējuma atbalstu noteiktas Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 3. iedaļā. Šajā kategorijā jo īpaši ietilpst pasākumi, kas vērsti uz šādiem uzņēmumiem: a) mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi; b) inovatīvi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi; c) MVU, kuri sākotnējo riska finansējuma ieguldījumu saņem tad, kad tie jebkurā tirgū ir darbojušies ilgāk par Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteikto atbalsttiesīguma periodu; d) jaunuzņēmumi un MVU, kuriem nepieciešamā kopējā riska finansējuma ieguldījuma summa pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo robežu; e) alternatīvas tirdzniecības platformas, kas neatbilst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem.

33.

Otrajā kategorijā ietilpst tādi pasākumi, kuru parametri atšķiras no tiem, kas noteikti Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 3. iedaļā. Šajā kategorijā jo īpaši ietilpst: a) finanšu instrumenti, kuros neatkarīgu privāto ieguldītāju līdzdalība ir mazāka, nekā paredzēts Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā; b) finanšu instrumenti, kuru parametri pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā paredzētos griestus; c) finanšu instrumenti, izņemot garantijas, attiecībā uz kuriem, izraugoties finanšu starpniekus, ieguldītājus vai fondu pārvaldniekus, aizsardzībai pret iespējamiem zaudējumiem (aizsardzība pret zaudējumu riskiem) tiek dota priekšroka pār prioritāru peļņu no ieņēmumiem (stimuli gūt prioritāru peļņu); d) fiskālie stimuli korporatīviem ieguldītājiem, ieskaitot finanšu starpniekus vai to pārvaldniekus, kas darbojas kā līdzieguldītāji.

34.

Ja vien šajās pamatnostādnēs nav noteikts citādi, Komisija, novērtējot paziņojamos pasākumus, vadīsies pēc visiem Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 3. iedaļā paredzētajiem nosacījumiem, kas attiecas uz riska finansējuma atbalsta saderību.

2.3.    Definīcijas

35.

Šajās pamatnostādnēs: 1) “alternatīva tirdzniecības platforma” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kura atbilst Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22) apakšpunktā sniegtajai definīcijai un kurā vismaz 50 % tirgot atļauto finanšu instrumentu ir MVU emitēti; 2) “pārpirkšana” ir uzņēmuma pašu kapitāla iegāde no esošajiem kapitāldaļu īpašniekiem vismaz tādā apmērā, kas ļauj kontrolēt uzņēmumu, ar mērķi pārņemt minētā uzņēmuma aktīvus un darbības; 3) “aizsardzība pret zaudējumu riskiem” nozīmē, ka pamatā esošā darījuma neizdošanās gadījumā zaudējumu risks ir mazāks nekā publiskajiem ieguldītājiem; 4) “atbalsttiesīgie uzņēmumi” ir jaunuzņēmumi, MVU, mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi un inovatīvi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi; 5) “pilnvarotais subjekts” ir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds, starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde, kuras mērķis ir sabiedrības interešu mērķu sasniegšana un kuru kontrolē publiska iestāde, publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Pilnvaroto subjektu var izraudzīties vai tieši iecelt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (40) vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (41) 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (42) 59. panta 3. punkta c) apakšpunktu; 6) “kapitālieguldījums” ir tieši vai netieši ieguldīta kapitāla nodrošinājums uzņēmumam, pretī iegūstot atbilstīgas īpašumtiesības šajā uzņēmumā; 7) “izvērtējuma plāns” ir dokuments, kas attiecas vienu vai vairākām atbalsta shēmām un satur vismaz šādus obligātos elementus: a) izvērtējamā atbalsta mērķi, b) izvērtējuma jautājumi, c) rezultātu rādītāji, d) izvērtējuma veikšanai paredzētā metode, e) datu vākšanas prasības, f) paredzētais izvērtējuma grafiks, ieskaitot starpposma un galīgā izvērtējuma ziņojuma iesniegšanas datumu, g) apraksts par neatkarīgo struktūru, kas veiks izvērtējumu, vai tās atlasei izmantojamo kritēriju uzskaitījums, h) kārtība, kādā izvērtējums tiks publiskots; 8) “izeja” ir finanšu starpnieka vai ieguldītāja līdzdalības izbeigšana, kas ietver visa uzņēmuma vienlaicīgu pārdošanu citam uzņēmumam, norakstīšanu, akciju vai aizdevumu atmaksāšanu, pārdošanu citam finanšu starpniekam vai citam ieguldītājam, pārdošanu finanšu iestādei un pārdošanu publiskā piedāvājumā, tostarp sākotnējā publiskajā piedāvājumā (“SPP”); 9) “taisnīga peļņas norma” ir paredzamā iekšējā peļņas norma, kas atbilst ar riskiem koriģētajai diskonta likmei, kura atspoguļo ieguldījuma risku līmeni un privāto ieguldītāju ieguldāmā kapitāla veidu un apmēru; 10) “galīgais saņēmējs” ir atbalsttiesīgs uzņēmums, kas ir saņēmis ieguldījumu riska finansējuma valsts atbalsta pasākuma satvarā; 11) “finanšu starpnieks” ir jebkura finanšu iestāde neatkarīgi no tās veida un tā, kā īpašumā tā atrodas, t. sk. fondu fondi, privāto ieguldījumu fondi, publisko ieguldījumu fondi, bankas, mikrofinanšu iestādes un garantiju sabiedrības; 12) “pirmais komerciālās pārdošanas darījums” ir pirmais uzņēmuma veiktais pārdošanas darījums produktu vai pakalpojumu tirgū, izņemot ierobežotu pārdošanu tirgus pārbaudīšanai; 13) “pirmās kārtas zaudējumu laidiens” ir zemākās prioritātes riska daļa ar augstāko zaudējumu risku, no kuras sedz mērķportfeļa paredzamos zaudējumus; 14) “turpmāki ieguldījumi” ir tādi papildu ieguldījumi uzņēmumā, kas seko vienai vai vairākām iepriekšējām riska finansējuma ieguldījumu kārtām; 15) “fondu fonds” ir fonds, kas veic ieguldījumus citos fondos vai novirza tiem resursus, nevis tieši iegulda uzņēmumos vai finanšu aktīvos, piemēram, kapitāldaļās vai obligācijās; 16) “garantija” ir rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par visiem vai par daļu no trešās personas jauniniciētajiem riska finansējuma aizdevumu darījumiem, piemēram, parāda vai nomas instrumentiem, kā arī kvazikapitāla instrumentiem; 17) “garantijas maksimālā robeža” ir publiskā ieguldītāja maksimālā riska pozīcija, izteikta procentos no garantētā portfelī veiktu ieguldījumu kopējās summas; 18) “garantijas likme” ir publiskā ieguldītāja zaudējumu seguma procentuālā attiecība visiem riska finansējuma valsts atbalsta pasākuma ietvaros atbalstāmajiem darījumiem; 19) “neatkarīgs privātais ieguldītājs” ir neatkarīgs privāts ieguldītājs Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 2. panta nozīmē; 20) “inovatīvs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: tas izpilda kritērijus, uz kuru pamata to var uzskatīt par “novatorisku uzņēmumu” Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 2. panta nozīmē, Eiropas Inovācijas padome tam nesen ir piešķīrusi izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājumu saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 2018.–2020. gada darba programmu (43) vai Regulas (ES) 2021/695 2. panta 23. punktu un 15. panta 2. punktu vai tas nesen ir saņēmis Eiropas Inovācijas padomes fonda ieguldījumu, piemēram, ieguldījumu saskaņā ar programmu Accelerator, kura minēta Regulas (ES) 2021/695 48. pantā, un tas vai nu ir piedalījies kādā CASSINI (44) darbībā (CASSINI Uzņēmējdarbības veicināšanas (Business Accelerator) vai Partneru meklēšanas (Matchmaking) mehānisms), vai ir saņēmis ieguldījumu no CASSINI Sākuma un izaugsmes finansēšanas mehānisma (Seed and Growth Funding Facility), vai arī tam ir piešķirta CASSINI balva un tas ir sasniedzis tajā noteiktās izvērtējuma sliekšņa vērtības, vai arī tas ir saņēmis atbalstu saistībā ar projektiem, kuri attiecas uz kosmosu un tiek finansēti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un tā rezultātā ticis izveidots jaunuzņēmums; 21) “privāto resursu piesaiste” ir apmērs, kādā publiskie ieguldījumi piesaista papildu ieguldījumus no privātiem avotiem; 22) “aizdevumu instruments” ir līgums, kas uzliek aizdevējam pienākumu aizņēmējam uz noteiktu laiku darīt pieejamu noteiktu naudas summu un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums noteiktajā laikā atmaksāt minēto summu; tas var būt aizdevums vai cits finansēšanas instruments, ieskaitot nomu, kura dominējoša iezīme ir noteikta minimālā ienesīguma nodrošināšana aizdevējam; 23) “vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav MVU un kura darbinieku skaits, to aprēķinot saskaņā ar Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas I pielikuma 3.–6. pantu, nepārsniedz 1 500. Šīs definīcijas piemērošanas nolūkā vairākus subjektus uzskatīs par vienu uzņēmumu, ja būs izpildīts kāds no Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas I pielikuma 3. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem; 24) “fiziska persona” ir persona, kas nav juridiska persona un nav uzņēmums Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē; 25) “jauns aizdevums” ir jauniniciēts aizdevumu instruments jaunu ieguldījumu vai apgrozāmā kapitāla finansēšanai, izņemot: i) esošu aizdevumu refinansēšanu vai ii) cita veida finansējuma refinansēšanu; 26) “kvazikapitāla ieguldījums” ir finansējuma veids, kurš klasificējams starp pašu kapitālu un parāda instrumentu, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam, kura peļņa turētājam ir galvenokārt atkarīga no attiecīgā mērķuzņēmuma peļņas vai zaudējumiem un kuram saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma; kvazikapitāla ieguldījumus var strukturēt kā nenodrošinātus un subordinētus un dažos gadījumos par pašu kapitālu pārveidojamus parāda instrumentus, tostarp mezanīna parādsaistības, vai kā priekšrocību kapitālu; 27) “aizstāšanas kapitāls” ir esošo uzņēmuma kapitāldaļu iegāde no iepriekšēja ieguldītāja vai kapitāldaļu īpašnieka; 28) “riska finansējuma ieguldījums” ir pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījums, aizdevums (ieskaitot nomu) un garantija vai to kombinācija, ko nodrošina atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem jaunu ieguldījumu veikšanai, izņemot pilnībā privātus ieguldījumus, kuri tiek veikti atbilstoši tirgus nosacījumiem un neietilpst attiecīgā valsts atbalsta pasākuma tvērumā; 29) “mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”)” ir uzņēmumi, kas atbilst Vispārējās grupu atbrīvojumu regulas I pielikumā noteiktajiem kritērijiem; 30) “mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav MVU un kura darbinieku skaits, to aprēķinot saskaņā ar Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas I pielikuma 3.–6. pantu, nepārsniedz 499 un kura gada apgrozījums nepārsniedz 100 miljonus EUR vai kura gada bilances kopsumma nepārsniedz 86 miljonus EUR. Šīs definīcijas piemērošanas nolūkā vairākus subjektus uzskatīs par vienu uzņēmumu, ja būs izpildīts kāds no Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas I pielikuma 3. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem; 31) “jaunuzņēmums” ir nekotēts mazais uzņēmums, kas reģistrēts ilgākais pirms pieciem gadiem un atbilst šādiem nosacījumiem: a) tas nav pārņēmis cita uzņēmuma darbību; b) tas vēl nav sadalījis peļņu; c) tas nav izveidots apvienošanās rezultātā (45). Attiecībā uz atbalsttiesīgiem uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties, piecu gadu atbalsttiesīguma periodu sāk skaitīt vai nu no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību, vai no brīža, kad tas attiecībā uz tā saimniecisko darbību kļūst apliekams ar nodokli, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk; 32) “kopējais finansējums” ir atbalsttiesīgajā uzņēmumā veicamo ieguldījumu kopējā summa, kuru veido viens vai vairāki riska finansējuma ieguldījumi, ieskaitot turpmākus ieguldījumus, jebkāda riska finansējuma valsts atbalsta pasākuma ietvaros, izņemot pilnībā privātus ieguldījumus, kuri tiek veikti atbilstoši tirgus nosacījumiem un neietilpst riska finansējuma valsts atbalsta pasākuma tvērumā; 33) “stimuls gūt prioritāru peļņu” ir preferenciāla vai prioritāra peļņa no ieņēmumiem salīdzinājumā ar publiskajiem ieguldītājiem.

3.   RISKA FINANSĒJUMA ATBALSTA SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS

36.

Pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt valsts atbalstu, ar ko veicina konkrētu saimniecisko darbību attīstību Savienībā, ja šādam atbalstam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

37.

Šajā iedaļā Komisija precizē, kā tā novērtēs tādu riska finansējuma atbalsta pasākumu saderību, uz kuriem attiecas Līguma 108. panta 3. punktā paredzētais paziņošanas pienākums. Konkrētāk, lai novērtētu, vai riska finansējuma atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, Komisija noteiks, vai atbalsta pasākums: (a) veicina konkrētas saimnieciskās darbības attīstību (pirmais nosacījums) un (b) vai tam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm (otrais nosacījums).

38.

Nosakot, vai ir izpildīts pirmais nosacījums, proti, ka atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību, Komisija apsvērs šādus aspektus: a) saimnieciskās darbības noteikšana (sk. 3.1.1. iedaļu); b) stimulējošā ietekme: atbalstam jāmaina attiecīgo uzņēmumu rīcība tā, ka uzņēmumi iesaistās papildu darbībās, kuras tie bez šāda atbalsta neveiktu nemaz vai veiktu mazākā apmērā vai atšķirīgā veidā vai citā vietā (sk. 3.1.2. iedaļu),

39.

Apsverot, vai ir izpildīts otrais nosacījums, proti, ka atbalstam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm, Komisija apsvērs šādus aspektus: a) valsts iejaukšanās nepieciešamība: ar atbalsta pasākumu jāpanāk būtisks uzlabojums, ko tirgus pats nespētu nodrošināt, piemēram, novēršot tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli riska finansējuma nodrošināšanai, t. sk., piemēram, reģionālo nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi finansējumam (sk. 3.2.2. iedaļu); b) atbalsta pasākuma piemērotība: ierosinātajam atbalsta pasākumam jābūt piemērotam rīcībpolitikas instrumentam atbalsta mērķa sasniegšanai (sk. 3.2.3. iedaļu); c) atbalsta samērīgums (līdz minimumam ierobežots atbalsts): atbalsta summai un atbalsta intensitātei jābūt ierobežotai līdz minimumam, kas nepieciešams attiecīgo uzņēmumu papildu ieguldījumu vai darbību stimulēšanai (sk. 3.2.4. iedaļu); d) izvairīšanās no atbalsta nepamatotas negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību: negatīvajai ietekmei jābūt ierobežotai, un tā nedrīkst pārsniegt atbalsta pozitīvo ietekmi (sk. 3.2.5. iedaļu); e) atbalsta pārredzamība: Komisijai, ekonomikas dalībniekiem un sabiedrībai ir jāspēj vienkārši piekļūt visiem attiecīgajiem aktiem un informācijai par atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi tiem (sk. 3.2.6. iedaļu).

40.

Turklāt vispārējā samēra labad (sk. 3.2.5.3. iedaļu) noteiktu kategoriju atbalsta shēmām var tikt izvirzīta prasība veikt ex post izvērtējumu, kas aprakstīts 4. iedaļā. Tādos gadījumos Komisija var ierobežot minēto shēmu darbības ilgumu ar iespēju pēc tam paziņot par to darbības turpmāku pagarināšanu.

41.

Ja ar valsts atbalsta pasākumu, tā nosacījumiem (ieskaitot pasākuma finansēšanas metodi, ja tā ir valsts atbalsta pasākuma neatņemama daļa) vai tā finansēto darbību tiktu pārkāpta konkrēta Savienības tiesību norma, šo atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu (46). Šādi pārkāpumi cita starpā varētu būt: a) atbalsta piešķiršana ar nosacījumu, ka tiek izmantotas valstī ražotas preces vai valsts pakalpojumi; b) atbalsta piešķiršana ar nosacījumu, ka finanšu starpnieku, to pārvaldnieku vai galīgo saņēmēju galvenā mītne ir attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai tiek pārvietota uz tās teritoriju, pārkāpjot Līguma 49. pantu par brīvību veikt uzņēmējdarbību (47); c) tādu nosacījumu noteikšana, kuri neatbilst Līguma 63. pantam par kapitāla brīvu apriti.

3.1.    Pirmais nosacījums – atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību

3.1.1.   Atbalstāmās saimnieciskās darbības noteikšana

42.

Vairumā gadījumu riska finansējuma atbalsta pasākumi aptver dažādu tautsaimniecības nozaru uzņēmumus. Minētie pasākumi palīdz nodrošināt, ka konkrētiem MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem ir piekļuve tāda apjoma un veida finansējumam, kāds tiem vajadzīgs, lai varētu veikt vai turpināt attīstīt savu attiecīgo saimniecisko darbību. Tāpēc Komisija noteiks riska finansējuma atbalsta pasākuma aptvertos uzņēmumu veidus (MVU, mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi vai inovatīvi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi) un nozares.

3.1.2.   Stimulējošā ietekme

43.

Riska finansējuma atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Komisija uzskata, ka atbalsts, kam nav stimulējošas ietekmes, neveicina attiecīgās saimnieciskās darbības attīstību.

44.

Stimulējoša ietekme ir tādam atbalstam, kas mudina atbalsta saņēmēju mainīt savu rīcību, proti, veikt darbības, kuras tas bez šā atbalsta tirgus nepilnības dēļ neveiktu vai veiktu ierobežotā veidā. Atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī stimulējoša ietekme ir tad, ja atbalsts galīgajam saņēmējam sniedz iespēju piesaistīt finansējumu, kas citādi nebūtu bijis pieejams tādā pašā veidā, apjomā vai tajā pašā laikā.

45.

Riska finansējuma pasākumiem ir jāstimulē tirgus ieguldītāji nodrošināt potenciāli dzīvotspējīgiem uzņēmumiem lielāku finansējumu nekā tad, kad šādu stimulu nav, un/vai uzņemties papildu risku. Riska finansējuma pasākumu uzskata par tādu, kam ir stimulējoša ietekme, ja tā rezultātā tiek piesaistīts ieguldījumus no tirgus avotiem un kopējais atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nodrošinātais finansējums pārsniedz pasākuma budžetu. Tādēļ, izraugoties finanšu starpniekus un fondu pārvaldniekus, pamatkritērijam vajadzētu būt to spējai piesaistīt papildu privātos ieguldījumus.

46.

Ja finansētus parāda instrumentus izmanto esošu aizdevumu refinansēšanai, tos nevar uzskatīt par tādiem, kam ir stimulējoša ietekme, un šādu instrumentu atbalsta elementus saskaņā ar šīm pamatnostādnēm nevar uzskatīt par saderīgiem.

47.

Stimulējošās ietekmes novērtējums ir cieši saistīts ar 3.2.2. iedaļā aprakstīto valsts iejaukšanās nepieciešamības novērtējumu. Turklāt tas, vai pasākums ir piemērots privāto resursu piesaistīšanai, galu galā ir atkarīgs no tā, kā šajā pasākumā ir samēroti riski un atlīdzība starp publiskajiem un privātajiem finansējuma nodrošinātājiem, un ir cieši saistīts arī ar jautājumu par riska finansējuma valsts atbalsta pasākuma piemērotību (sk. 3.2.3. iedaļu). Tāpēc, ja valsts iejaukšanās nepieciešamība ir pienācīgi konstatēta un pasākums ir piemērots, var uzskatīt, ka pasākumam ir stimulējoša ietekme.

3.2.    Otrais nosacījums – novērst, ka tirdzniecības apstākļi tiek nelabvēlīgi ietekmēti tiktāl, ka tas būtu pretrunā kopīgām interesēm

48.

Saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu Komisija par saderīgu var uzskatīt atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai tautsaimniecības jomu attīstību, bet tikai, “ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”.

49.

Negatīvās ietekmes uz iekšējo tirgu novērtējums ietver sarežģītus ekonomikas un sociālo aspektu novērtējumus. Komisija šajā iedaļā paskaidro, kā tā šajā sakarā plāno izmantot savu rīcības brīvību.

50.

Jebkurš valsts atbalsta pasākums jau pēc savas būtības rada konkurences izkropļojumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tomēr, lai noteiktu, vai atbalsta kropļojošā ietekme ir ierobežota līdz minimumam, Komisija pārbaudīs, vai atbalsts ir nepieciešams (sk. 3.2.2. iedaļu), piemērots (sk. 3.2.3. iedaļu) un samērīgs (sk. 3.2.4. iedaļu). Lai varētu veikt minēto pārbaudi, Komisija dalībvalstīm prasa sniegt pierādījumus ex ante novērtējuma veidā, kā aprakstīts 3.2.1. iedaļā.

51.

Pēc tam Komisija novērtēs attiecīgā riska finansējuma atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecības apstākļiem. Konkrētāk, atbalsts riska finansējuma jomā var izraisīt privāto ieguldītāju izstumšanu, radīt kropļojošu ietekmi finanšu starpnieku līmenī, konkrētu produktu tirgus izkropļojumus un ar pārcelšanu saistītu ietekmi. Komisija pārbaudīs šādu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību un samēros to ar atbalsta pozitīvo ietekmi (sk. 3.2.5. iedaļu). Ja pozitīvā ietekme būs lielāka par negatīvo ietekmi, Komisija atbalstu uzskatīs par saderīgu.

52.

Visbeidzot, Komisija pārliecināsies, ka atbalsts atbilst tās noteiktajām pārredzamības prasībām (sk. 3.2.6. iedaļu).

3.2.1.   Tāda ex ante novērtējuma pamatelementi, kas attiecīgajai dalībvalstij jāiesniedz Komisijai

53.

Valsts atbalsts var būt attaisnojams tikai tad, ja ar to var panākt būtisku attīstību, ko tirgus pats nespētu nodrošināt, piemēram, novēršot tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli riska finansējuma vai ieguldījuma nodrošināšanai.

54.

Valsts atbalsts var būt nepieciešams, lai uzlabotu riska finansējuma nodrošināšanu situācijā, kad tirgus pats nespēj nodrošināt vai laikus nenodrošina efektīvu rezultātu. Komisija uzskata, ka attiecībā uz jaunuzņēmumu, MVU vai vidējas kapitalizācijas uzņēmumu piekļuvi finansējumam pastāv nevis vispārēja tirgus nepilnība, bet gan nepilnība, kas attiecas uz konkrēta veida jaunuzņēmumiem, MVU un dažu veidu vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un kas jo īpaši ir atkarīga no attiecīgās dalībvalsts konkrētās ekonomiskās situācijas, kā arī no šo uzņēmumu darbības jomas (piemēram, dažās nozarēs riski var būt pārvērtēti).

55.

Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 3. iedaļā ir paredzēti nosacījumi, kuriem jābūt izpildītiem, lai riska finansējuma pasākumi tiktu uzskatīti par tādiem, kas atbilstošā un samērīgā veidā novērš tirgus nepilnību, un vienlaikus tādiem, kam piemīt stimulējoša ietekme un kas līdz minimumam samazina konkurences izkropļojumus. Par minētajiem nosacījumiem atbilstošiem pasākumiem nav jāpaziņo, un tie tiek uzskatīti par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

56.

Par riska finansējuma pasākumiem, kas neatbilst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 3. iedaļā noteiktajiem nosacījumiem, ir jāpaziņo, lai Komisija cita starpā varētu novērtēt, vai pastāv tirgus nepilnība vai arī cits būtisks šķērslis riska finansējuma nodrošināšanai. Tāpēc dalībvalstīm ir jāpierāda, ka pastāv konkrēta tirgus nepilnība vai cits būtisks šķērslis, kas nav tie, kurus aptver juridiskā prezumpcija, uz kuru balstās Vispārējā grupu atbrīvojuma regula. Turklāt ierosinātajam riska finansējuma pasākumam ir jāatbilst šajās pamatnostādnēs noteiktajiem saderības kritērijiem. Šajā nolūkā dalībvalstij būtu Komisijai jāiesniedz padziļināts ex ante novērtējums vai attiecīgā gadījumā vairāki novērtējumi.

57.

Padziļinātajam ex ante novērtējumam jābalstās uz objektīviem un aktuāliem pierādījumiem un uz pieejamām paraugpraksēm un metodēm (piemēram, dokumentu izpēte, intervijas, tiešsaistes apsekojumi vai piemērotas kvantitatīvās metodes). Pierādījumi pēc tam pēc iespējas būtu jāpārbauda un jāizmanto savstarpēji pastiprinošā veidā, lai pamatotu ex ante novērtējumā gūtos secinājumus. Ex ante novērtējumam jābūt veiktam ne vēlāk kā trīs gadus pirms riska finansējuma pasākuma paziņošanas, un vēlams, lai to būtu veicis neatkarīgs eksperts. Ex ante novērtējumā būtu jāņem vērā arī saistībā ar līdzīgiem instrumentiem gūtā pieredze un iepriekšējie dalībvalsts veiktie ex ante novērtējumi. Sagatavojot ex ante novērtējumu, dalībvalstis var izmantot esošos pierādījumus, ciktāl tie ir būtiski tirgus nepilnības pierādīšanai ex ante novērtējumā. Ex ante novērtējumā galvenā uzmanība būtu jāpievērš konkrētajam riska finansējuma veidam (piemēram, pašu kapitāls vai pakārtots parāds), kuru ierosināts izmantot atbalsta pasākumā.

58.

Ierosinātajam riska finansējuma atbalsta pasākumam ir jābūt piemērotam atbalsta paredzētā mērķa sasniegšanai. Tāpēc ex ante novērtējumā jāanalizē esošās un, ja iespējams, paredzētās darbības, kuru mērķis ir novērst to pašu konstatēto tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli riska finansējuma nodrošināšanai, ņemot vērā citu rīcībpolitikas instrumentu efektivitāti un lietderību. Dalībvalstij ir jāpierāda, ka konstatēto tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli nevar pienācīgi novērst ar citiem rīcībpolitikas instrumentiem, kas nav saistīti ar valsts atbalstu, vai arī ar pasākumiem, kuri ietilpst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas piemērošanas jomā.

59.

Valsts atbalstam ir jābūt samērīgam ar tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli, ko ar valsts atbalstu tiecas novērst nolūkā sasniegt attiecīgos rīcībpolitikas mērķus. Tāpēc atbalsts, kura mērķis ir uzlabot riska finansējuma nodrošināšanu, būtu jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam, kas nepieciešams, lai novērstu ex ante novērtējumā konstatēto tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli, neradot nepamatotas priekšrocības saņēmējiem. Attiecībā uz riska finansējuma ieguldījumiem, kas pārsniedz Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam noteikto maksimālo robežu, ex ante novērtējumā ir izsmeļoši jāpierāda atbalsta pasākuma samērīgums, kā noteikts šo pamatnostādņu 64. un 65. punktā.

60.

Ja riska finansējuma pasākumu daļēji finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda vai Kohēzijas fonda, dalībvalsts var atkārtoti izmantot saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punktu vai Regulas (ES) 2021/1060 58. panta 3. punktu sagatavoto ex ante novērtējumu (vai tā daļas). Pēc tam Komisija novērtēs, vai iesniegtie pierādījumi atbilst šajās pamatnostādnēs noteiktajām prasībām. Ja riska finansējuma pasākumu – daļēji vai pilnībā – izmanto, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem Eiropas Inovācijas padome nesen piešķīrusi izcilības zīmoga (48) kvalitātes apliecinājumu, ieguldītu līdztekus Eiropas Inovācijas padomes fondam vai nodrošinātu turpmākus ieguldījumus attiecībā uz programmu Accelerator (49), vai atbalstītu uzņēmumus, kas vai nu ir piedalījušies kādā CASSINI darbībā (CASSINI Uzņēmējdarbības veicināšanas vai Partneru meklēšanas mehānisms) un sasnieguši tajā noteiktās izvērtējuma sliekšņa vērtības, vai ir saņēmuši CASSINI Sākuma un izaugsmes finansēšanas mehānisma ieguldījumu vai CASSINI balvu vai arī ir saņēmuši atbalstu saistībā ar projektiem, kuri attiecas uz kosmosu un tiek finansēti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un tā rezultātā ir izveidots jaunuzņēmums, Komisija piekritīs šā kvalitātes apliecinājuma un tādu citu pierādījumu izmantošanai ex ante novērtējumā, kas gūti Eiropas Inovācijas padomes veiktajā uzticamības pārbaudes procedūrā vai attiecīgi ar CASSINI darbībām saistītā konkursa atlases procedūrā.

61.

Attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, kas neietilpst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas piemērošanas jomā, ex ante novērtējumā jāapraksta tirgus nepilnības vai cita būtiska šķēršļa būtība un jāpierāda to esība, ciktāl tā ietekmē vienu vai vairākus no šiem faktoriem: a) konkrētu kategoriju mērķuzņēmumi, kuri neatbilst visām Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktajām atbilstības prasībām (sk. 32. punkta a)–d) apakšpunktu); b) alternatīvas tirdzniecības platformas, kas neatbilst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem (sk. 32. punkta e) apakšpunktu); c) finanšu instrumenti, kuru parametri atšķiras no Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā aprakstītajiem parametriem (sk. 33. punkta a), b) un c) apakšpunktu); d) fiskālie stimuli korporatīviem ieguldītājiem, ieskaitot finanšu starpniekus vai to pārvaldniekus, kas darbojas kā līdzieguldītāji (sk. 33. punkta d) apakšpunktu).

62.

Ex ante novērtējumā būtu jānosaka, kādi uzņēmumi ir skarti, it īpaši attiecībā uz uzņēmumu vecumu vai attīstības posmu, tautsaimniecības nozari un ģeogrāfisko apgabalu, kurā tie darbojas, un jāpierāda, ka šādus uzņēmumus ietekmē konkrēta tirgus nepilnība vai cits būtisks šķērslis.

63.

Attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, kas attiecas uz finanšu instrumentiem, kuros neatkarīgu privāto ieguldītāju līdzdalība ir mazāka, nekā paredzēts Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā (sk. šo pamatnostādņu 33. punkta a) apakšpunktu), ex ante novērtējumā būtu arī pietiekami detalizēti jānovērtē šāda veida atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā pieejamā privātā finansējuma piedāvājuma līmenis un struktūra un jāpierāda, ka konstatēto tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli nevar novērst ar pasākumiem, kas atbilst visām Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas prasībām attiecībā uz privātu līdzdalību.

64.

Turklāt attiecībā uz tāda apjoma riska finansējuma ieguldījumiem, kas pārsniedz Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam noteikto maksimālo robežu (sk. šo pamatnostādņu 32. punkta e) apakšpunktu), ex ante novērtējumā būtu arī kvantitatīvi jānosaka konstatētās tirgus nepilnības vai cita būtiska šķēršļa izraisītais finansējuma deficīts (t. i., jānosaka līmenis, kādā pašlaik netiek apmierināts atbalsttiesīgo uzņēmumu pieprasījums pēc finansējuma). Novērtējumā ir jāpierāda, ka finansējuma deficīts atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo robežu. Šādai kvantitatīvai noteikšanai vajadzētu balstīties uz pieejamo paraugpraksi un metodēm, kas ļauj novērtēt, cik lielā mērā atbalsttiesīgo uzņēmumu pieprasījums pēc finansējuma nav apmierināts.

65.

Finansējuma deficīta kvantitatīvās noteikšanas nolūkā jāanalizē gan strukturālās, gan cikliskās (t. i., ar krīzi saistītas) problēmas, kuru ietekmē privātā finansējuma līmenis nav optimāls. Ex ante novērtējumā jo īpaši jāveic piedāvājuma visaptveroša analīze, proti, jānovērtē atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem pieejamie finansējuma avoti, ņemot vērā to finanšu starpnieku skaitu un publisko vai privāto raksturu, kuri darbojas ģeogrāfiskajā mērķapgabalā un ir reģistrēti jebkurā dalībvalstī, un uz attiecīgo tirgus segmentu mērķēto ieguldījumu apmēru. Pieprasījuma novērtējumā būtu jāņem vērā potenciāli atbalsttiesīgo uzņēmumu skaits un vidējais nepieciešamā finansējuma apmērs. Minēto analīzi vajadzētu balstīt uz datiem par periodu, kas aptver piecus gadus pirms riska finansējuma pasākuma paziņošanas, un, ja iespējams, konstatējumus pārbaudot salīdzinājumā ar alternatīviem datu avotiem.

66.

Saistībā ar shēmām, kuras vērstas tikai uz tādiem jaunuzņēmumiem un MVU, kuri vēl nav veikuši savu pirmo komerciālās pārdošanas darījumu, Komisija samērīgi piemēros prasības attiecībā uz ex ante novērtējumu, it īpaši attiecībā uz pieprasītajiem pierādījumiem.

3.2.2.   Valsts iejaukšanās nepieciešamība

67.

Valsts atbalstam vajadzētu būt vērstam uz tādu situāciju risināšanu, kurās ar atbalstu var panākt būtisku attīstību, ko tirgus pats nespētu nodrošināt. Lai varētu novērtēt, vai ar valsts atbalstu var efektīvi sasniegt vēlamo rezultātu, vispirms ir jānosaka risināmā problēma. Dalībvalstīm būtu jāpaskaidro, kā atbalsta pasākums var iedarbīgi mazināt konstatēto šķērsli un jo īpaši tirgus nepilnību, kas tirgum traucē pašam nodrošināt pietiekamu riska finansējumu.

68.

Riska finansējuma pasākums var būt attaisnojams tikai tad, ja tas ir vērsts uz konkrēto ex ante novērtējumā pierādīto tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli. Komisija uzskata, ka šādas tirgus nepilnības vai šķēršļi var pastāvēt jo īpaši – bet ne tikai – attiecībā uz agrīnajā attīstības posmā esošiem MVU, kuri, neraugoties uz savām izaugsmes perspektīvām, nespēj ieguldītājiem pierādīt savu kredītspēju vai sava uzņēmējdarbības plāna dzīvotspēju. Šādas tirgus nepilnības vai šķēršļa apmērs gan skarto uzņēmumu, gan to kapitāla vajadzību ziņā var atšķirties atkarībā no nozares, kurā uzņēmumi darbojas. Šādas tirgus nepilnības un šķēršļi jo īpaši var skart tādas nozares kā augstās tehnoloģijas, inovatīvas zaļās vai digitālās tehnoloģijas. Informācijas asimetrijas dēļ tirgum var būt grūti novērtēt šādu jaunuzņēmumu un MVU riska/peļņas profilu un to spēju gūt peļņu, kas atbilst riska līmenim. Šo MVU grūtības sniegt informāciju par savu projektu kvalitāti un pieņēmums, ka tiem piemīt lielāks risks un zema kredītspēja, rada lielas darījumu un pārstāvības izmaksas un var palielināt ieguldītāju nevēlēšanos uzņemties risku. Mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi un inovatīvi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi var saskarties ar līdzīgām problēmām, un tādēļ tos var ietekmēt tā pati tirgus nepilnība vai šķērslis.

69.

Tāpēc riska finansējuma pasākumam jābūt izstrādātam tā, lai ar to tiktu novērsta konkrēta tirgus nepilnība vai cits būtisks šķērslis, kas konstatēti ex ante novērtējumā, it īpaši attiecībā uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem izraudzītajā attīstības posmā, ģeogrāfiskajā apgabalā un (attiecīgā gadījumā) tautsaimniecības nozarē.

70.

Lai nodrošinātu, ka pasākumā iesaistītie finanšu starpnieki pievēršas konstatētajai tirgus nepilnībai, ir jāveic pienācīgas rūpības procedūra, kuras mērķis ir pārliecināties, ka ieguldījumu stratēģija ir komerciāli nevainojama, vērsta uz izvirzīto rīcībpolitikas mērķi un ka tajā ir ievērotas noteiktās atbilstības prasības un finansēšanas ierobežojumi. Proti, dalībvalstīm jāizvēlas tādi finanšu starpnieki, kas var pierādīt, ka to ierosinātā ieguldījumu stratēģija ir komerciāli nevainojama un ietver piemērotu riska diversifikācijas rīcībpolitiku, kuras mērķis ir panākt ieguldījumu ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni apjoma un teritoriālā tvēruma ziņā.

3.2.2.1.   Pasākumi, kas vērsti uz tādu uzņēmumu kategorijām, kuri neietilpst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas piemērošanas jomā

71.

Attiecībā uz atbalstu piekļuvei finansējumam Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas piemērošanas jomā ietilpst tikai MVU. Tomēr daži uzņēmumi, kas attiecībā uz darbinieku skaitu vai finanšu robežvērtībām, vai abiem minētajiem, neietilpst MVU definīcijā, var piedzīvot līdzīgas ar nepietiekamu finansējumu saistītas problēmas.

a)   Mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi

72.

Riska finansējuma pasākuma tvēruma paplašināšana attiecībā uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem ar mērķi papildus MVU ietvert arī mazus vidējas kapitalizācijas uzņēmumus var būt pamatota, ja tās rezultātā privātiem ieguldītājiem tiek radīts stimuls ieguldīt diversificētākā portfelī ar labākām ieiešanas un izejas iespējām. Iekļaujot portfelī mazus vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, visticamāk, tiktu samazināts risks portfeļa līmenī un tādējādi palielināta peļņa no ieguldījumiem. Tāpēc tas var būt īpaši efektīvs veids, kā institucionālos ieguldītājus piesaistīt agrīnā attīstības posmā esošiem uzņēmumiem, kuriem ir lielāks risks.

73.

Minēto iemeslu dēļ un ar noteikumu, ka ex ante novērtējums ietver pietiekamus ekonomiskos pierādījumus tādai pieejai, atbalsts maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem var būt pamatots. Komisija savā novērtējumā ņems vērā mērķuzņēmumu darba un kapitāla intensitāti, kā arī citus kritērijus, kas atspoguļo konkrētas ar nepietiekamu finansējumu saistītas problēmas, ar kurām saskaras mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi (piemēram, nav pietiekama nodrošinājuma lielam aizdevumam vai izstrādes un ieviešanas nolūkā ir vajadzīgs ievērojams ārējais kapitāls).

b)   Inovatīvi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi

74.

Konkrētos apstākļos arī vidējas kapitalizācijas uzņēmumi var piedzīvot līdzīgas ar nepietiekamu finansējumu saistītas problēmas, kādas piedzīvo MVU. Tādā situācijā var būt, piemēram, vidējas kapitalizācijas uzņēmumi, kuri līdztekus pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām veic sākotnējo ieguldījumu ražošanas iekārtās, t. sk. ar ieviešanu tirgū saistītos projektos, un kuru līdzšinējie sasniegumi potenciālajiem ieguldītājiem neļauj izdarīt attiecīgus pieņēmumus par šādu darbību nākotnes izredzēm tirgū, jo šie tirgi vēl tiek attīstīti vai ietver progresīvu tehnoloģisku elementu, ar kuru saistīto risku ir grūti novērtēt (piemēram, aerokosmoss un aizsardzība). Šādos gadījumos inovatīviem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem var būt nepieciešams riska finansējuma valsts atbalsts, lai palielinātu to ražošanas jaudu līdz dzīvotspējīgam līmenim, kā rezultātā šie uzņēmumi paši varētu piesaistīt privātu finansējumu. Turklāt 3.2.2.1. iedaļas a) apakšpunktā minētais attiecas arī uz inovatīviem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem: to iekļaušana ieguldījumu portfelī var būt efektīvs veids, kā finanšu starpnieks var piedāvāt diversificētākas ieguldījumu iespējas un tādējādi piesaistīt plašāku potenciālo ieguldītāju loku.

c)   MVU, kas sākotnējo riska finansējuma ieguldījumu saņem tad, kad tie jebkurā tirgū ir darbojušies ilgāk par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto atbalsttiesīguma periodu

75.

Noteiktu veidu uzņēmumus var uzskatīt par tādiem, kas joprojām atrodas paplašināšanās / agrīnā izaugsmes posmā, ja šie uzņēmumi, lai gan tie ir pastāvējuši ievērojamu laiku, nav pietiekami pierādījuši savu potenciālu gūt peļņu vai tiem nav pietiekami stabilas reputācijas un nodrošinājuma. Tas var attiekties uz tādām augsta riska nozarēm kā biotehnoloģija, aerokosmoss, aizsardzība, kultūras un radošā nozare un, iespējams, vispārīgāk uz inovatīviem MVU, ieskaitot tos MVU, kuru darbība ir vērsta uz zaļajām vai digitālajām tehnoloģijām vai kuru mērķis ir sociālā inovācija (50). Turklāt uzņēmumiem, kuru pašu kapitāls ir pietiekams to sākotnējo darbību finansēšanai, ārējais finansējums var būt nepieciešams tikai vēlākā posmā, piemēram, lai palielinātu savu jaudu un no maza uzņēmuma pārtaptu lielākā uzņēmumā. Šim nolūkam var būt nepieciešama lielāka ieguldījumu summa, nekā tie var nodrošināt no pašu līdzekļiem.

76.

Tāpēc pastāv iespēja atļaut pasākumus, kuros sākotnējais ieguldījums tiek veikts pēc Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteiktā atbalsttiesīguma perioda. Šādos gadījumos Komisija var pieprasīt skaidri noteikt pasākuma atbalsttiesīgo uzņēmumu kategorijas, ņemot vērā ex ante novērtējumā sniegtos pierādījumus par tādas konkrētas tirgus nepilnības pastāvēšanu, kas ietekmē šādus uzņēmumus.

d)   Jaunuzņēmumi un MVU, kuriem nepieciešamā riska finansējuma ieguldījuma summa pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo robežu

77.

Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā ir noteikta riska finansējuma kopējā maksimālā summa vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam, kurā ietverti arī turpmāki ieguldījumi. Tomēr dažās nozarēs, kurās sākotnējās pētniecības vai ieguldījumu izmaksas ir salīdzinoši augstas, piemēram, aerokosmosa, aizsardzības, dzīvības zinātņu vai zaļās tehnoloģijas vai enerģijas nozarē, minētā summa var nebūt pietiekama, lai īstenotu visas vajadzīgās ieguldījumu kārtas un virzītu jaunuzņēmumu vai MVU uz ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpēc konkrētos apstākļos var būt pamatoti atļaut atbalsttiesīgā uzņēmumā ieguldīt lielāku kopējo summu.

78.

Konkrētāk, riska finansējuma pasākumu satvarā sniegtais atbalsts var pārsniegt maksimālo kopējo summu, kas noteikta Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā, ar noteikumu, ka paredzētā finansējuma summa atspoguļo ex ante novērtējumā attiecībā uz mērķnozarēm vai teritorijām noteiktā un kvantificētā finansējuma deficīta apmēru un veidu. Šādos gadījumos Komisija ņems vērā mērķnozaru kapitāla intensitāti un/vai paaugstinātās izmaksas par ieguldījumiem konkrētos ģeogrāfiskajos apgabalos.

e)   Alternatīvas tirdzniecības platformas, kas neatbilst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem

79.

Komisija atzīst, ka alternatīvas tirdzniecības platformas ir svarīga MVU finansēšanas tirgus daļa, jo tās piesaista jaunu kapitālu MVU un atvieglo agrāko ieguldītāju izeju (51). Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā ir atzīta šo platformu nozīme un tāpēc ļauts atbalstīt to darbību, proti, tajā ir paredzēti fiskālie stimuli fiziskām personām, kuras iegulda šajās platformās kotētajos uzņēmumos, vai arī atļauts sniegt platformas operatoram darbības sākšanas atbalstu ar nosacījumu, ka platformas operators ir uzskatāms par mazu uzņēmumu un ka netiek pārsniegtas noteiktas robežvērtības.

80.

Tomēr alternatīvu tirdzniecības platformu operatori to izveides brīdī var arī nebūt mazi uzņēmumi. Tāpat saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu pieļaujamā maksimālā darbības sākšanas atbalsta summa var nebūt pietiekama platformas izveides atbalstīšanai. Turklāt, lai piesaistītu pietiekamus resursus jaunu platformu izveidei un izvēršanai, iespējams, būs jārada fiskāli stimuli korporatīvajiem ieguldītājiem. Visbeidzot, platformā var tikt kotēti ne tikai MVU, bet arī uzņēmumi, kas pārsniedz MVU definīcijā noteiktās robežvērtības.

81.

Tādēļ noteiktos apstākļos var būt pamatoti atļaut fiskālus stimulus korporatīviem ieguldītājiem, atbalstīt platformu operatorus, kas nav mazie uzņēmumi, atļaut alternatīvu tirdzniecības platformu izveidē veikt ieguldījumus, kuru apmērs pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā darbības sākšanas atbalstam noteiktās robežas, vai atļaut atbalstu alternatīvām tirdzniecības platformām, kurās lielākā daļa tirgot atļauto finanšu instrumentu ir MVU emitēti. Šādos gadījumos ex ante novērtējumā ir jāpierāda, ka pastāv konkrēta tirgus nepilnība vai cits būtisks šķērslis, kas ietekmē šādas platformas konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū.

3.2.2.2.   Pasākumi, kuru parametri neatbilst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem

a)   Finanšu instrumenti, kuros neatkarīgu privāto ieguldītāju līdzdalība ir mazāka, nekā paredzēts Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā

82.

Uzņēmumi konkrētos reģionos vai dalībvalstīs var saskarties ar izteiktākām tirgus nepilnībām vai citiem būtiskiem šķēršļiem sakarā ar to, ka MVU finansējuma tirgus šajos apgabalos ir salīdzinoši mazattīstīts attiecībā pret citiem reģioniem tajā pašā dalībvalstī, citām dalībvalstīm vai pasaules valstīm. Tas jo īpaši var attiekties uz dalībvalstīm, kurās oficiāli riska kapitāla ieguldītāji, privātkapitāla fondi vai komerceņģeļi nav plaši pārstāvēti. Attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir pārvarēt šādus strukturālus šķēršļus, Komisija var piekrist tam, ka neatkarīgu privāto ieguldītāju līdzdalības īpatsvars ir mazāks nekā Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteiktais, ar nosacījumu, ka ir izpildīts šo pamatnostādņu 25. punktā minētais nosacījums.

83.

Turklāt Komisija var akceptēt riska finansējuma pasākumus, kuros neatkarīgu privāto ieguldītāju līdzdalības īpatsvars ir mazāks nekā Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteiktais, arī tad, ja pastāv izteiktāka tirgus nepilnība vai kāds cits būtisks šķērslis, ko pierādījusi dalībvalsts, it īpaši, ja šādi pasākumi ir vērsti tieši uz MVU, kas vēl nav veikuši savu pirmo komerciālās pārdošanas darījumu vai vēl atrodas koncepcijas pierādīšanas posmā, ar noteikumu, ka iesaistītie privātie ieguldītāji faktiski uzņemas ievērojamu daļu no ieguldījuma riska.

b)   Finanšu instrumenti, kuru parametri pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā paredzētos griestus

84.

Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā priekšrocības ir paredzētas pasākumiem, kuros nelīdzvērtīga zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir noteikta tā, lai ierobežotu publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumus. Tāpat attiecībā uz garantijām Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā ir noteiktas robežas garantijas likmei un publiskā ieguldītāja kopējiem zaudējumiem.

85.

Tomēr noteiktos apstākļos, ieņemot riskantāku finansēšanas pozīciju, publiskais finansējums var privātajiem ieguldītājiem vai aizdevējiem dot iespēju nodrošināt papildu finansējumu. Novērtējot pasākumus, kuru finanšu parametri pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktos griestus, Komisija ņems vērā vairākus faktorus, kas izklāstīti šo pamatnostādņu 3.2.3.2. iedaļā.

c)   Finanšu instrumenti, izņemot garantijas, attiecībā uz kuriem, izraugoties ieguldītājus, finanšu starpniekus un to pārvaldniekus, aizsardzībai pret zaudējumu riskiem tiek dota priekšroka pār asimetrisku peļņas sadali

86.

Saskaņā ar Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantu finanšu starpnieki, kā arī ieguldītāji vai fondu pārvaldnieki jāizraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procesā, skaidri nosakot pasākuma rezultātā sasniedzamos rīcībpolitikas mērķus un finanšu parametrus šo mērķu sasniegšanai. Tas nozīmē, ka finanšu starpnieki vai to pārvaldnieki jāizraugās procedūrā, kura atbilst Direktīvai 2014/24/ES. Ja minētā direktīva nav piemērojama, atlases procedūrai ir jābūt tādai, kas nodrošina visplašākās kvalificētu finanšu starpnieku vai fondu pārvaldnieku izvēles iespējas. Jo īpaši šādā procedūrā attiecīgajai dalībvalstij jāvar salīdzināt noteikumus, par kuriem vienojušies finanšu starpnieki vai fondu pārvaldnieki un potenciālie privātie ieguldītāji, nolūkā pārliecināties, ka riska finansējuma pasākuma rezultātā privātie ieguldītāji tiek piesaistīti ar pēc iespējas mazāku valsts atbalstu vai minimālu novirzi no līdzvērtības nosacījumiem, ņemot vērā reālistisku ieguldījumu stratēģiju.

87.

Saskaņā ar Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantu kritērijiem, kurus piemēro, izraugoties pārvaldnieku, jāietver prasība, ka attiecībā uz instrumentiem, kas nav garantijas, “asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem”, lai ierobežotu pārvaldnieka tieksmi, atlasot uzņēmumus, kuros veikt ieguldījumu, uzņemties pārmērīgu risku. Tam būtu jānodrošina, ka neatkarīgi no pasākumā izmantotā finanšu instrumenta veida jebkāda preferenciāla attieksme pret privātajiem ieguldītājiem vai aizdevējiem ir jāsamēro ar sabiedrības interesēm – nodrošināt ieguldītā publiskā kapitāla apgrozāmību un pasākuma ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju.

88.

Tomēr atsevišķos gadījumos, proti, ja pasākums ir vērsts uz jaunuzņēmumiem vai konkrētām nozarēm, kurās MVU saistību neizpildes rādītājs ir augsts, varētu būt lietderīgi priekšroku dot aizsardzībai pret zaudējumu riskiem. Tas varētu attiekties uz pasākumiem, kuri vērsti uz nozarēm, kas saskaras ar nozīmīgiem tehnoloģiskiem šķēršļiem, vai tādām nozarēm, kurās uzņēmumi ir ļoti atkarīgi no atsevišķiem projektiem, kam nepieciešami lieli sākotnējie ieguldījumi un kas ir saistīti ar lielu risku, kā, piemēram, aerokosmosa un aizsardzības ekosistēma un kultūras un radošās nozares. Priekšrokas došana mehānismiem, kas sniedz aizsardzību pret zaudējumu riskiem, var būt pamatota arī pasākumos, kurus īsteno ar fondu fondu starpniecību un kuru mērķis ir piesaistīt privātos ieguldītājus šajā līmenī, vai pasākumos, kas vērsti uz MVU, kuri vēl nav veikuši savu pirmo komerciālās pārdošanas darījumu vai atrodas koncepcijas pierādīšanas posmā.

d)   Fiskālie stimuli korporatīvajiem ieguldītājiem, ieskaitot finanšu starpniekus vai to pārvaldniekus, kas darbojas kā līdzieguldītāji

89.

Lai gan Vispārējā grupu atbrīvojuma regula attiecas uz fiskālajiem stimuliem, kurus piešķir neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas minētās regulas 2. panta nozīmē, kuras tieši vai netieši nodrošina riska finansējumu atbalsttiesīgiem jaunuzņēmumiem un MVU, dalībvalstis var uzskatīt par lietderīgu ieviest pasākumus, ar ko tiek radīti līdzīgi stimuli neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem, kuri ir korporatīvie ieguldītāji. Atšķirība ir tāda, ka korporatīvie ieguldītāji ir uzņēmumi Līguma 107. panta nozīmē. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka atbalsts korporatīvo ieguldītāju līmenī ir samērīgs un patiešām stimulējošs, pasākumam ir jāpiemēro īpaši ierobežojumi (kā izklāstīts 3.2.3.3. un 3.2.4.2. iedaļā).

90.

Finanšu starpnieki un to pārvaldnieki var gūt labumu no fiskālā stimula tikai tad, ja tie darbojas kā līdzieguldītāji vai līdzaizdevēji. Fiskālos stimulus nevar piešķirt attiecībā uz pakalpojumiem, kurus finanšu starpnieks vai tā pārvaldnieks sniedz saistībā ar pasākuma īstenošanu.

3.2.3.   Atbalsta pasākuma piemērotība

91.

Ierosinātajam atbalsta pasākumam ir jābūt piemērotam rīcībpolitikas instrumentam paredzētā atbalsta mērķa sasniegšanai, t. i., nedrīkst pastāvēt cits tāds rīcībpolitikas vai atbalsta instruments, kas ir piemērotāks un mazāk kropļojošs un ar ko var sasniegt tādu pašu rezultātu.

3.2.3.1.   Piemērotība salīdzinājumā ar citiem rīcībpolitikas instrumentiem un citiem atbalsta instrumentiem

92.

Lai novērstu konstatēto tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli un sekmētu izvirzīto pasākuma rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu, ierosinātajam riska finansējuma pasākumam ir jābūt piemērotam instrumentam. Konkrētas riska finansējuma pasākuma formas izvēle ir pienācīgi jāpamato, balstoties uz pierādījumiem, ko dalībvalstis sniegušas ex ante novērtējumā.

93.

Vispirms Komisija apsvērs, vai un kādā mērā riska finansējuma pasākums ir uzskatāms par piemērotu instrumentu salīdzinājumā ar citiem rīcībpolitikas instrumentiem, kuru mērķis ir mudināt nodrošināt riska finansējumu atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem. Valsts atbalsts nav vienīgais dalībvalstīm pieejamais rīcībpolitikas instruments, ar ko veicināt riska finansējuma nodrošināšanu atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem. Dalībvalstis gan piedāvājumu, gan pieprasījumu var veicināt, izmantojot citus papildinošus rīcībpolitikas instrumentus, piemēram, reglamentējošus pasākumus finanšu tirgu darbības sekmēšanai, pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, konsultāciju pakalpojumus ieguldījumgatavības veicināšanai vai publiskos ieguldījumus, kas atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijam.

94.

Otrkārt, Komisija novērtēs, vai ierosinātais pasākums ir piemērotāks nekā alternatīvi valsts atbalsta instrumenti, kuru mērķis ir novērst to pašu tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli. Šajā sakarā parasti tiek uzskatīts, ka finanšu instrumenti ir mazāk kropļojoši nekā tiešas dotācijas un ka tāpēc tie ir piemērotāki instrumenti. Tomēr valsts atbalstu, kura mērķis ir veicināt riska finansējuma nodrošināšanu, var piešķirt dažādos veidos, piemēram, kā selektīvus fiskālos instrumentus vai finanšu instrumentus ar izdevīgākiem nosacījumiem, kas ietver virkni pašu kapitāla, parāda vai garantijas instrumentu ar dažādām riska un ienesīguma iezīmēm, kā arī dažādiem īstenošanas veidiem un finansējuma struktūrām, kuru piemērotība ir atkarīga no mērķuzņēmumu veida un finansējuma deficīta. Tāpēc Komisija, ņemot vērā fonda ieguldījumu stratēģiju, novērtēs, vai pasākumam paredzētā finansējuma struktūra ir efektīva un tādējādi nodrošina ilgtspējīgu darbību.

95.

Šajā sakarā Komisija pozitīvi vērtēs pasākumus, kuros iesaistīti fondi, kas portfeļa lieluma, ģeogrāfiskā tvēruma (it īpaši, ja tie darbojas vairākās dalībvalstīs) un portfeļa diversifikācijas ziņā ir pietiekami lieli, jo šādi fondi salīdzinājumā ar mazākiem fondiem var būt efektīvāki un tāpēc arī pievilcīgāki privātiem ieguldītājiem. Atsevišķi fondu fondi var izpildīt minētos nosacījumus, ja vien kopējās no dažāda līmeņa starpniecības izrietošās pārvaldības izmaksas kompensē ievērojams efektivitātes pieaugums.

3.2.3.2.   Nosacījumi, pamatojoties uz kuriem nosaka finanšu instrumentu piemērotību

96.

Nosakot tādu finanšu instrumentu piemērotību, kuru parametri neietilpst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas piemērošanas jomā, Komisija ņems vērā šo pamatnostādņu 97.–121. punktā paredzētos nosacījumus.

97.

Pirmkārt, pasākumam ir jāpiesaista papildu finansējums no tirgus dalībniekiem. Minimālais neatkarīgu privāto ieguldījumu īpatsvars, kas ir mazāks nekā Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteiktais, var būt pamatots tikai tad, ja ex ante novērtējumā ir konstatēta izteiktāka tirgus nepilnība vai cits būtisks šķērslis (sk. 3.2.1. iedaļu). Šajā sakarā ex ante novērtējumā vajadzētu pietiekami detalizēti novērtēt konkrētā veida atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā pieejamā privātā finansējuma apmēru un struktūru (sk. 63. punktu). Turklāt ir jāpierāda, ka ar pasākumu tiek piesaistīti papildu privātie resursi, kas citādi nebūtu nodrošināti vai būtu nodrošināti citā veidā vai apmērā vai ar citiem nosacījumiem.

98.

Attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, kas vērsti uz tieši tādiem jaunuzņēmumiem un MVU, kuri nav darbojušies nevienā tirgū (52), Komisija var piekrist tam, ka neatkarīgas privātās līdzdalības īpatsvars ir mazāks par prasīto. Alternatīvi Komisija attiecībā uz šādiem ieguldījumu mērķuzņēmumiem var piekrist tam, ka privātā līdzdalība nav neatkarīga, proti, ka to nodrošina, piemēram, saņēmēja uzņēmuma īpašnieks. Arī attiecībā uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums tirgū nepārsniedz Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteikto atbalsttiesīguma periodu, Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos, ņemot vērā ex ante novērtējumā sniegtos ekonomiskos pierādījumus par attiecīgo tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli, var piekrist tam, ka privātās līdzdalības līmenis ir zemāks nekā Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktais.

99.

Riska finansējuma pasākumam, kas vērsts uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri pirmo riska finansējuma ieguldījumu saņem tad, kad tie jebkurā tirgū ir darbojušies ilgāk par Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteikto atbalsttiesīguma periodu, ir jāietver atbilstīgi ierobežojumi, piemēram, termiņi vai citi objektīvi kvalitatīvie kritēriji attiecībā uz mērķuzņēmumu attīstības posmu. Parasti Komisija attiecībā uz ieguldījumiem šādos mērķuzņēmumos pieprasītu, lai privātās līdzdalības īpatsvars ir vismaz 60 %.

100.

Otrkārt, Komisija papildus ierosinātajam privātās līdzdalības līmenim ņems vērā arī risku un atlīdzības samēru starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem. Šajā sakarā Komisija pozitīvi vērtēs pasākumus, kuros zaudējumi tiek līdzvērtīgi sadalīti starp ieguldītājiem un privātie ieguldītāji saņem tikai stimulus gūt prioritāru peļņu. Komisija pienācīgi ņems vērā to, ka nelīdzvērtīga zaudējumu sadale tomēr var būt nepieciešama attiecībā uz nopietnākām tirgus nepilnībām. Principā jo lielākā mērā risku un atlīdzības sadale atbilst faktiskajai komercpraksei, jo lielāka iespēja, ka Komisija piekritīs zemākam privātās līdzdalības līmenim.

101.

Treškārt, Komisija ņems vērā, kurā finansējuma struktūras līmenī ar pasākumu paredzēts piesaistīt privātos ieguldījumus. Fondu fonda līmenī spēja piesaistīt privāto finansējumu var būt atkarīga no plašākas tādu mehānismu izmantošanas, kas sniedz aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Turpretī pārmērīgas šādu mehānismu izmantošanas rezultātā var tikt izkropļota atbalsttiesīgo uzņēmumu atlase un rasties neefektīvi rezultāti, ja privātie ieguldītāji iesaistās uzņēmumos veikto ieguldījumu līmenī uz atsevišķu darījumu bāzes.

102.

Novērtējot, īpašā pasākuma piemērotību, Komisija var ņemt vērā to, cik būtisks attiecībā pret publiskā ieguldītāja paredzamajiem un neparedzamajiem zaudējumiem ir atlikušais risks izraudzītajiem privātajiem ieguldītājiem, kā arī paredzamās peļņas samēru starp publisko ieguldītāju un privātajiem ieguldītājiem. Līdz ar to var piekrist citādam risku un atlīdzības profilam, ja tādējādi tiek maksimāli palielināts privāto ieguldījumu apmērs un vienlaikus netiek ietekmēts ieguldījuma lēmumu uz peļņu orientētais raksturs.

103.

Ceturtkārt, stimulu precīzās iezīmes ir jānosaka atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā finanšu starpnieku, kā arī fondu pārvaldnieku vai ieguldītāju atlases procesā. Tāpat būtu jānosaka, ka fondu fonda pārvaldniekiem sava ieguldījumu pilnvarojuma ietvaros jāuzņemas juridiskas saistības uz konkurences principiem balstītā atbalsttiesīgo finanšu starpnieku, fondu pārvaldnieku vai ieguldītāju atlases procesā noteikt preferenciālos noteikumus, kurus varētu piemērot apakšfondu līmenī.

104.

Lai pierādītu, ka pasākuma pamatā esošie īpašie finansējuma nosacījumi ir nepieciešami, dalībvalstīm var prasīt iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka privāto ieguldītāju atlases procesā visi dalībnieki vēlējās panākt tādus nosacījumus, kas neatbilst Vispārējai grupu atbrīvojuma regulai, vai ka konkurss bija nerezultatīvs.

105.

Piektkārt, finanšu starpnieks vai fonda pārvaldnieks var ieguldīt līdztekus dalībvalstij, ja vien ar šāda līdzieguldījuma noteikumiem tiek izslēgts iespējamais interešu konflikts. Finanšu starpniekam jāuzņemas vismaz 10 % no pirmās kārtas zaudējumu laidiena. Šādi līdzieguldījumi var palīdzēt nodrošināt, ka lēmumi par ieguldījumiem tiek saskaņoti ar attiecīgajiem rīcībpolitikas mērķrādītājiem. Viens no atlases kritērijiem var būt pārvaldnieka spēja nodrošināt ieguldījumu no paša līdzekļiem.

106.

Sestkārt, riska finansējuma pasākumos, kuros tiek izmantoti parāda instrumenti, ir jāparedz mehānisms, kas nodrošinātu, ka finanšu starpnieks no valsts saņemto priekšrocību nodod galīgajiem saņēmējiem uzņēmumiem, piemēram, piemērojot zemākas procentu likmes vai nodrošinājuma prasības vai abus reizē. Finanšu starpnieki priekšrocību var nodot arī, ieguldot uzņēmumos, kas ir potenciāli dzīvotspējīgi, bet atbilstoši finanšu starpnieka iekšējā reitinga kritērijiem tiktu ierindoti riska kategorijā, kurā šis starpnieks neieguldītu, ja nebūtu riska finansējuma pasākuma. Nodošanas mehānismam jāietver atbilstīga uzraudzības sistēma, kā arī atgūšanas mehānisms (53) vai līdzvērtīgs līgumisks mehānisms.

107.

Visbeidzot, lai nodrošinātu, ka riska finansējuma pasākumā iesaistītie finanšu starpnieki sasniedz attiecīgos mērķus, finanšu starpnieka ieguldījumu stratēģijai jābūt saskaņotai ar pasākuma mērķiem. Atlases procesā finanšu starpniekiem jāpierāda, ka to ierosinātā ieguldījumu stratēģija var palīdzēt sasniegt mērķus un mērķrādītājus. Turklāt dalībvalstij ir jāpārliecinās, ka starpnieku ieguldījumu stratēģija visu laiku ir saskaņota ar apstiprinātajiem mērķrādītājiem, piemēram, izmantojot piemērotus uzraudzības un ziņošanas mehānismus un publisko ieguldītāju pārstāvju līdzdalību finanšu starpnieka pārstāvības struktūrās, piemēram, uzraudzības padomē vai konsultatīvajā padomē. Ir jābūt ieviestai piemērotai pārvaldības struktūrai, kas nodrošina, ka būtiskas izmaiņas ieguldījumu stratēģijā var veikt tikai ar dalībvalsts iepriekšēju piekrišanu. Lai novērstu šaubas – dalībvalsts nevar tieši piedalīties atsevišķu lēmumu par ieguldījumu un atsavināšanu pieņemšanā.

108.

Dalībvalstis vienā riska finansējuma pasākumā var izmantot vairākus finanšu instrumentus, piemēram, pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumu instrumentus, aizdevumu instrumentus vai garantijas ar nelīdzvērtīgiem nosacījumiem. 109.–121. punktā ir aprakstīti aspekti, ko Komisija ņems vērā, novērtējot konkrētos finanšu instrumentus.

a)   Kapitālieguldījumi

109.

Kapitālieguldījumu instrumenti var būt tādi pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi uzņēmumā, kuru rezultātā ieguldītājs iegādājas (daļu) šā uzņēmuma īpašumtiesību. (54)

110.

Pašu kapitāla instrumentiem var būt dažādas asimetriskas īpašības, un tamdēļ tie var radīt atšķirīgu attieksmi pret ieguldītājiem, jo dažu ieguldītāju līdzdalība attiecībā uz risku un atlīdzību var būt lielāka nekā citiem. Lai mazinātu riskus privātajiem ieguldītājiem, pasākums var piedāvāt aizsardzību peļņas pieauguma gadījumā (publiskais ieguldītājs daļēji atsakās no peļņas) vai daļēju aizsardzību pret zaudējumiem (privātā ieguldītāja zaudējumu ierobežošana), vai arī abus reizē.

111.

Komisija uzskata, ka ar stimuliem gūt prioritāru peļņu publisko un privāto ieguldītāju intereses tiek saskaņotas labāk. Turpretī aizsardzība pret zaudējumu riskiem, kuras gadījumā publiskais ieguldītājs var būt pakļauts riskam, ka sniegums būs vājš, var radīt interešu nesaskaņotību un nelabvēlīgi ietekmēt finanšu starpnieku vai ieguldītāju izdarīto izvēli.

112.

Komisija uzskata, ka pašu kapitāla instrumenti ar noteiktu maksimālo peļņu (55), pirkšanas iespēju (56) un asimetrisku ienākumu un ieguldāmo līdzekļu sadalījumu (57) piedāvā labus stimulus, it īpaši situācijās, kurām raksturīga mazāk nopietna tirgus nepilnība.

113.

Tādu pašu kapitāla instrumentu izmantošana, kas paredz zaudējumu nelīdzvērtīgu sadali un pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktās robežas, var būt attaisnojama tikai pasākumos, kuru mērķis ir novērst nopietnas tirgus nepilnības, piemēram, augsto tehnoloģiju nozarēs, vai citus būtiskus šķēršļus, kas konstatēti ex ante novērtējumā, piemēram, pasākumos, kuri galvenokārt vērsti uz jaunuzņēmumiem un MVU, kas vēl nav veikuši savu pirmo komerciālās pārdošanas darījumu vai vēl atrodas koncepcijas pierādīšanas posmā. Lai novērstu pārmērīgu aizsardzību pret zaudējumu riskiem, jānosaka maksimālā robeža pirmās kārtas zaudējumu laidienam, ko sedz publiskais ieguldītājs.

b)   Finansēti parāda instrumenti – aizdevumi

114.

Riska finansējuma pasākums var izpausties kā aizdevuma piešķiršana vai nu finanšu starpniekam, vai galīgajam saņēmējam.

115.

Finansēti parāda instrumenti var būt dažāda veida, piemēram, subordinētie aizdevumi un portfeļa riska dalīšanas aizdevumi. Subordinētos aizdevumus var piešķirt finanšu starpniekiem to kapitāla struktūras stiprināšanai ar mērķi nodrošināt papildu finansējumu atbalsttiesīgiem uzņēmumiem. Portfeļa riska dalīšanas aizdevumi ir paredzēti aizdevumu sniegšanai finanšu starpniekiem, kuri apņemas līdz noteiktai līdzfinansējuma likmei līdzfinansēt jaunu aizdevumu vai nomu portfeli atbalsttiesīgiem uzņēmumiem un vienlaikus dalīt portfeļa kredītrisku attiecībā uz katru aizdevumu (vai – katru nomu). Abos gadījumos finanšu starpnieks ir līdzieguldītājs atbalsttiesīgajos uzņēmumos, bet salīdzinājumā ar publisko ieguldītāju vai aizdevēju tam piemēro preferenciālu režīmu, jo instruments mazina tā pakļautību kredītriskiem, kas izriet no pamatā esošā aizdevumu portfeļa.

116.

Parasti gadījumos, kad instrumenta riska mazināšanas īpašību dēļ publiskajam ieguldītājam vai aizdevējam attiecībā uz pamatā esošo aizdevumu portfeli jāuzņemas pirmās kārtas zaudējumu pozīcija, kas pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo robežu, pasākums var būt attaisnojams tikai tad, ja tas ir vērsts vienīgi uz jaunuzņēmumiem un MVU, kuri vēl nav veikuši savu pirmo komerciālās pārdošanas darījumu vai vēl atrodas koncepcijas pierādīšanas posmā, vai ja pastāv nopietna tirgus nepilnība vai cits būtisks šķērslis, kas skaidri konstatēti ex ante novērtējumā. Komisija pozitīvi vērtēs pasākumus, kuros ir skaidri noteikta maksimālā robeža pirmajiem zaudējumiem, ko uzņemas publiskais ieguldītājs, it īpaši, ja šāda maksimālā robeža nepārsniedz 35 %.

117.

Portfeļa riska dalīšanas aizdevumu instrumentiem būtu jānodrošina būtisks izraudzītā finanšu starpnieka līdzfinansējuma līmenis. Līdzfinansējuma līmenis ir būtisks, ja tas nav mazāks par 30 % no attiecīgā aizdevumu portfeļa vērtības.

c)   Nefinansēti parāda instrumenti – garantijas

118.

Riska finansējuma pasākums var izpausties kā garantiju vai pretgarantiju sniegšana finanšu starpniekiem vai garantiju sniegšana galīgajiem saņēmējiem, vai kā abu minēto kombinācija. Atbalstāmajiem darījumiem, ko sedz garantija, ir jābūt jauniniciētiem atbalstāmiem riska finansējuma aizdevumu darījumiem, ieskaitot nomas instrumentus, kā arī kvazikapitāla ieguldījumu instrumentus, bet ne kapitāla instrumentus.

119.

Garantijas jāsniedz pa portfeļiem. Finanšu starpnieki paši var izvēlēties, kurus darījumus iekļaut garantijas segtajā portfelī, ar nosacījumu, ka iekļautie darījumi atbilst riska finansējuma pasākumā noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Piedāvātajai garantiju likmei vajadzētu nodrošināt piemērotu riska un atlīdzības sadali ar finanšu starpniekiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos, balstoties uz ex ante novērtējuma rezultātiem, garantijas likme var būt lielāka par Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteikto maksimālo likmi, taču tā nedrīkst pārsniegt 90 %. Tas varētu attiekties uz garantijām aizdevumiem vai kvazikapitāla ieguldījumiem jaunuzņēmumos vai MVU, kas vēl nav veikuši savu pirmo komerciālās pārdošanas darījumu vai atrodas koncepcijas pierādīšanas posmā.

120.

Ierobežotu garantiju gadījumā maksimālajai likmei principā būtu jāsedz tikai paredzamie zaudējumi. Ja tā sedz arī neparedzamos zaudējumus, tiem jāpiemēro tāda cena, kas atspoguļo papildu riska segumu. Kopumā maksimālā likme nedrīkstētu pārsniegt 35 %. Pienācīgi pamatotos gadījumos var sniegt neierobežotas garantijas (garantijas, kurām ir noteikta garantijas likme, bet nav noteikta maksimālā likme), to cenas noteikšanā ņemot vērā garantijas sniegto papildu riska segumu.

121.

Garantijas darbības ilgums būtu jāierobežo (parasti līdz desmit gadiem), neskarot garantijas segto atsevišķo parāda instrumentu termiņu, kas var būt garāks. Ja finanšu starpnieks konkrētā laika posmā portfelī neiekļauj ieguldījumus noteiktā minimālajā apmērā, garantija ir jāsamazina. Par neizmantotajām summām ir jāprasa saistību maksa. Lai stimulētu starpniekus sasniegt noteiktos apjomus, var izmantot tādas metodes kā saistību maksas, izraisītājnotikumus vai atskaites punktus.

3.2.3.3.   Nosacījumi, pamatojoties uz kuriem nosaka fiskālo stimulu piemērotību

122.

Kā norādīts 3.2.2.2. iedaļas d) apakšpunktā, Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 3. iedaļa attiecas tikai uz fiskāliem stimuliem, kuri vērsti uz ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas. Līdz ar to Komisijai ir paziņojami pasākumi, kuros tiek izmantoti fiskālie stimuli korporatīvajiem ieguldītājiem ar mērķi mudināt tos nodrošināt finansējumu atbalsttiesīgiem uzņēmumiem vai nu tieši, vai arī netieši, iegādājoties kapitāldaļas specializētā fondā vai, izmantojot cita veida ieguldījumu instrumentus, kas iegulda šādos uzņēmumos.

123.

Principā dalībvalstīm fiskālā atbalsta pasākumi jābalsta uz ex ante novērtējuma konstatējumiem par tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli, un izraudzītajam instrumentam attiecīgi jābūt vērstam uz skaidri noteiktu atbalsttiesīgo uzņēmumu kategoriju.

124.

Fiskālie stimuli korporatīvajiem ieguldītājiem var izpausties kā ienākuma nodokļa atvieglojumi un/vai nodokļu atvieglojumi par kapitāla pieaugumu un dividendēm, ieskaitot nodokļu kredītus un nodokļu atlikšanu. Komisija savā lietu praksē par piemērotiem parasti ir atzinusi ienākuma nodokļa atvieglojumus, kas ietver konkrētus ierobežojumus attiecībā uz ieguldītās summas procentuālo daļu, par kuru ieguldītājs var pieprasīt nodokļa atvieglojumu, kā arī attiecībā uz nodokļa atvieglojuma summu, ko var atskaitīt no ieguldītāja nodokļu saistībām. Turklāt nodokļa saistības par kapitāla pieaugumu no daļu atsavināšanas var atlikt, ja noteiktā laikposmā kapitāla pieaugums tiek reinvestēts atbalsttiesīgos ieguldījumos, savukārt šādu daļu atsavināšanas rezultātā radušos zaudējumus var atskaitīt no peļņas, ko nes citas daļas un kam piemēro to pašu nodokli.

125.

Parasti Komisija fiskālos stimulus korporatīvajiem ieguldītājiem atzīst par piemērotiem, ja attiecīgā dalībvalsts var sniegt pierādījumus, ka atbalsttiesīgie uzņēmumi tiek izraudzīti, pamatojoties uz labi strukturētām ieguldījumu prasībām, kuras ir publiskotas, izmantojot atbilstīgus publiskošanas līdzekļus, un kurās aprakstītas iezīmes, kas raksturīgas atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kurus ietekmē tirgus nepilnība vai cits būtisks šķērslis.

126.

Neskarot iespēju pagarināt pasākumu, fiskālo shēmu maksimālais darbības ilgums nedrīkst pārsniegt desmit gadus. Ja dalībvalsts ierosina pagarināt pasākumu un pasākuma kopējais darbības ilgums tā rezultātā pārsniegtu desmit gadus (ieskaitot iepriekšējās shēmas, ja tādas ir bijušas), tai ir jāveic jauns ex ante novērtējums un izvērtējums par shēmas efektivitāti visā tās īstenošanas periodā.

127.

Komisija savā analīzē ņems vērā attiecīgās valsts fiskālās sistēmas īpašās iezīmes un dalībvalstī jau pastāvošos fiskālos stimulus, kā arī šo stimulu mijiedarbību.

128.

Fiskālajai priekšrocībai jābūt pieejamai visiem ieguldītājiem, kuri atbilst izvirzītajiem kritērijiem, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības vietas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstīga publicitāte attiecībā uz pasākuma tvērumu un tehniskajiem parametriem. Minētajiem parametriem būtu jāietver attiecīgie griesti un maksimālās robežas, kas nosaka, cik lielas priekšrocības viens ieguldītājs var gūt no pasākuma, kā arī maksimālā summa, kuru var ieguldīt vienā atbalsttiesīgajā uzņēmumā.

3.2.3.4.   Nosacījumi attiecībā uz atbalsta pasākumiem alternatīvām tirdzniecības platformām

129.

Attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kuros atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktos limitus, platformas operatoram ir jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns, kurā pierādīts, ka atbalstītā platforma var kļūt pašpietiekama mazāk nekā desmit gadu laikā. Turklāt paziņojumā ir jāapraksta ticami hipotētiski scenāriji, kuros salīdzinātas situācijas, ar kurām uzņēmumi nepieciešamā finansējuma pieejamības ziņā saskartos gadījumā, ja platformas nebūtu.

130.

Komisija atzinīgi vērtēs vairāku dalībvalstu kopīgi izveidotas alternatīvas tirdzniecības platformas, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, jo šādas platformas var būt īpaši efektīvas un īpaši pievilcīgas privātajiem – un jo īpaši institucionālajiem – ieguldītājiem.

131.

Attiecībā uz esošām platformām ierosinātajā uzņēmējdarbības stratēģijā jābūt pierādītam, ka pastāvīga kotēto uzņēmumu trūkuma un no tā izrietoša likviditātes deficīta dēļ attiecīgajai platformai, neraugoties uz tās ilgtermiņa dzīvotspēju, ir nepieciešams īstermiņa atbalsts. Komisija pozitīvi vērtēs atbalstu alternatīvu tirdzniecības platformu izveidei dalībvalstīs, kurās šādu platformu nav. Ja atbalstāmā alternatīvā tirdzniecības platforma ir jau esošas biržas apakšplatforma vai meitasuzņēmums, Komisija īpašu uzmanību pievērsīs novērtējumam par līdzekļu trūkumu, ar ko saskartos šāda apakšplatforma.

3.2.4.   Atbalsta samērīgums

132.

Valsts atbalstam ir jābūt samērīgam ar tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli, ko ar valsts atbalstu tiecas novērst nolūkā sasniegt attiecīgos rīcībpolitikas mērķus. Tam saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem jābūt izstrādātam izmaksu ziņā efektīvi. Lai jebkādu riska finansējuma atbalsta pasākumu varētu uzskatīt par samērīgu, atbalstam jābūt stingri ierobežotam līdz minimumam, kas nepieciešams finansējuma piesaistīšanai tirgū ar mērķi novērst tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli, un tas nedrīkst radīt nepamatotas priekšrocības.

133.

Principā riska finansējuma atbalsts galīgo saņēmēju līmenī tiek uzskatīts par samērīgu, ja riska finansējuma ieguldījums vienam atbalsttiesīgajam saņēmējam nepārsniedz Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteikto maksimālo robežu un atbilst šīs iedaļas nosacījumiem. Attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, kuros riska finansējuma ieguldījums vienam saņēmējam pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo robežu, šim robežu pārsniedzošajam riska finansējuma ieguldījumam uz vienu saņēmēju turklāt jābūt samērīgam ar ex ante novērtējumā kvantificēto finansējuma deficītu (sk. 64. punktu).

134.

Ieguldītāju līmenī atbalstam jābūt ierobežotam līdz minimumam, kas nepieciešams privātā kapitāla piesaistīšanai nolūkā sasniegt minimālo privāto resursu piesaisti un novērst tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli.

3.2.4.1.   Nosacījumi attiecībā uz finanšu instrumentiem

135.

Finanšu starpniekiem atbalsttiesīgie galīgie saņēmēji ir jāizvēlas, pamatojoties uz komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju (sk. 70. punktu) un dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības plānu, kas pamato paredzētā riska finansējuma summu. Šie elementi ir papildu garantija, kas palīdz nodrošināt, ka atbalsts ir nepieciešams un samērīgs.

136.

Pasākumam jābūt tādam, kas nodrošina līdzsvaru starp finanšu instrumenta piedāvātajiem preferenciālajiem nosacījumiem, kuru mērķis ir līdz maksimumam palielināt privāto resursu piesaisti un vienlaikus novērst konstatēto tirgus nepilnību vai citu būtisku šķērsli, un instrumentam nepieciešamo spēju radīt pietiekamu finansiālo atdevi, lai saglabātu operacionālo dzīvotspēju.

137.

Stimulu konkrētās iezīmes un vērtība ir jānosaka atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procesā, kurā finanšu starpnieki, kā arī fondu pārvaldnieki vai ieguldītāji tiek aicināti iesniegt konkurējošus piedāvājumus.

Taisnīga peļņas norma

138.

Komisija uzskata, ka, ja asimetriska atbilstoši riskam koriģētā peļņa vai zaudējumu sadale izriet no šāda procesa, finanšu instruments ir uzskatāms par samērīgu un tādu, kas atspoguļo taisnīgu peļņas normu. Ja fondu pārvaldnieki tiek atlasīti atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procesā, kurā pieteikuma iesniedzējiem atlases procesā ir jāsniedz informācija par savu ieguldītāju bāzi, tiek uzskatīts, ka privātie ieguldītāji ir atlasīti pienācīgi.

139.

Attiecībā uz līdzieguldījumu, ko veic publisks fonds un privāti ieguldītāji, kuri piedalās individuālos darījumos, privātie ieguldītāji katram darījumam būtu jāizraugās atsevišķā uz konkurences principiem balstītā procesā, kas ir labākais veids, kā noteikt taisnīgu peļņas normu.

140.

Lai gadījumos, kad privātie ieguldītāji netiek izraudzīti piemērotā procesā (piemēram, tāpēc, ka atlases procedūra ir izrādījusies neefektīva vai ir bijusi nerezultatīva), ieguldītāji netiktu pārmērīgi atalgoti, taisnīga peļņas norma jānosaka neatkarīgam ekspertam, balstoties uz tirgus etalonvērtību un tirgus riska analīzi, kura veikta, pamatojoties uz tādu vispārpieņemtu standarta metodi kā diskontētās naudas plūsmas vērtības metode. Neatkarīgajam ekspertam šādā veidā jāaprēķina minimālais taisnīgas peļņas normas līmenis un jāpieskaita tam piemērota marža, kas atspoguļo riskus.

141.

140. punktā aprakstītajās situācijās jābūt ieviestiem attiecīgiem noteikumiem neatkarīgā eksperta iecelšanai. Minimālās prasības ir tādas, ka ekspertam ir jābūt licencētam sniegt šādu atzinumu, reģistrētam attiecīgajās arodapvienībās, jāievēro šo apvienību izdotie ētikas un profesionālie noteikumi, jābūt neatkarīgam un jāuzņemas atbildība par savu atzinumu pareizību. Principā neatkarīgie eksperti jāizraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procesā. Viena un tā pati atbalsta piešķīrēja iestāde trīs gadu periodā taisnīgas peļņas normas noteikšanai riska finansējuma atbalsta pasākumu kontekstā viena un tā paša neatkarīgā eksperta pakalpojumus drīkst izmantot tikai vienu reizi.

142.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pasākums var ietvert dažādus publiskos un privātos ieguldījumus ar asimetrisku peļņas sadali vai asimetrisku grafiku, ja vien paredzamā atbilstoši riskam koriģētā privāto ieguldītāju peļņa ir ierobežota līdz taisnīgai peļņas normai.

Finanšu starpnieku vai to pārvaldnieku atlase un atlīdzība tiem

143.

Principā Komisija uzskata, ka, ekonomiski saskaņojot dalībvalsts un finanšu starpnieku vai attiecīgā gadījumā to pārvaldnieku intereses, atbalsts var tikt samazināts līdz minimumam. Intereses ir jāsaskaņo gan attiecībā uz konkrētu rīcībpolitikas mērķrādītāju sasniegšanu, gan instrumentā veiktā publiskā ieguldījuma finansiālo sniegumu.

144.

Finanšu starpnieks vai fonda pārvaldnieks var ieguldīt līdztekus dalībvalstij, ja vien ar šāda līdzieguldījuma noteikumiem tiek izslēgts iespējamais interešu konflikts. Šāds līdzieguldījums varētu stimulēt pārvaldnieku savus lēmumus par ieguldījumiem pielāgot noteiktajiem rīcībpolitikas mērķrādītājiem. Viens no atlases kritērijiem var būt fonda pārvaldnieka spēja nodrošināt ieguldījumu no paša līdzekļiem.

145.

Finanšu starpnieku vai fondu pārvaldnieku atlīdzībā atkarībā no riska finansējuma veida jāiekļauj ikgadēja pārvaldības maksa, kā arī uz darbības rezultātiem balstīti stimuli, piemēram, peļņas procentuālā daļa.

146.

Uz darbības rezultātiem balstītajam atlīdzības komponentam ir jābūt nozīmīgam un veidotam tā, lai atalgotu par finansiālās darbības rezultātiem, kā arī par iepriekš noteiktu konkrētu rīcībpolitikas mērķrādītāju sasniegšanu. Ar rīcībpolitiku saistītajiem stimuliem jābūt līdzsvarā ar stimuliem, kas saistīti ar finansiālo sniegumu un ir nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu to atbalsttiesīgo uzņēmumu atlasi, kuros tiks veikti ieguldījumi. Turklāt Komisija ņems vērā finansēšanas nolīgumā starp dalībvalsti un finanšu starpnieku paredzētās iespējamās sankcijas, kas tiktu piemērotas, ja noteiktie rīcībpolitikas mērķrādītāji netiktu sasniegti.

147.

Uz darbības rezultātiem balstītās atlīdzības līmenim vajadzētu būt pamatotam, balstoties uz attiecīgo tirgus praksi. Pārvaldniekiem ir jāsaņem atlīdzība ne tikai par piesaistītā privātā kapitāla sekmīgu izmaksāšanu un apjomu, bet arī par labiem ienākumiem no ieguldījuma, piemēram, ienākumiem un kapitāla ieņēmumiem, kas pārsniedz noteiktu minimālo peļņas normu jeb rentabilitātes robežlikmi.

148.

Kopējās pārvaldības maksas nedrīkst pārsniegt attiecīgā finanšu instrumenta izmantošanai nepieciešamās darbības un pārvaldības izmaksas, kurām pieskaitīta samērīga peļņa, kas atbilst tirgus praksei. Maksās nedrīkst būt iekļautas ieguldījumu izmaksas.

149.

Tā kā finanšu starpnieki vai (attiecīgā gadījumā) to pārvaldnieki ir jāizraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procesā, maksu kopējo struktūru var vērtēt šī atlases procesa satvarā, un maksimālo atlīdzību var noteikt šādas atlases rezultātā.

150.

Attiecībā uz gadījumiem, kad pilnvaroto subjektu ieceļ tieši, Komisija uzskata, ka gada pārvaldības maksai vienmēr vajadzētu atspoguļot salīdzināmu tirgus praksi un principā, atskaitot uz darbības rezultātiem balstītos stimulus, nevajadzētu pārsniegt 3 % no minētajam subjektam piešķiramā kapitāla.

3.2.4.2.   Nosacījumi attiecībā uz fiskālajiem stimuliem

151.

Kopējais ieguldījums vienā saņēmējā uzņēmumā nedrīkst pārsniegt Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteikto maksimālo summu, izņemot, ja, balstoties uz ex ante novērtējumā konstatētu tirgus nepilnību, var būt attaisnojama lielāka summa un fiskālais instruments ir vispiemērotākais rīks (sk. 3.2.3.3 iedaļu).

152.

Neatkarīgi no nodokļu atvieglojuma veida atbalsttiesīgajām akcijām jābūt pilna riska parastām, jaunemitētām akcijām, kuras emitējis atbalsttiesīgs uzņēmums atbilstoši definīcijai ex ante novērtējumā, un tās jātur vismaz trīs gadus. Atvieglojums var būt pieejams vienīgi ieguldītājiem, kas ir neatkarīgi no uzņēmuma, kurā tiek veikts ieguldījums.

153.

Attiecībā uz ienākuma nodokļa atvieglojumu ieguldītāji, kuri nodrošina finansējumu atbalsttiesīgiem uzņēmumiem, var saņemt atvieglojumu, kas nepārsniedz samērīgu ieguldītās summas procentuālu daļu, ar noteikumu, ka netiek pārsniegta maksimālā summa, ko var atskaitīt no ieguldītāja nodokļa saistībām un kas noteikta pirms fiskālā pasākuma. Komisija uzskata, ka ir pamatoti nodokļa atvieglojuma maksimālo robežu noteikt 30 % apmērā no ieguldītās summas. Zaudējumus, kas rodas no daļu atsavināšanas, var atrēķināt no ienākuma nodokļa.

154.

Ja nodokļu atvieglojums tiek piemērots attiecībā uz dividendēm, par atbilstīgām daļām saņemtās dividendes var tikt pilnībā atbrīvotas no ienākumu nodokļa.

155.

Līdzīgi arī kapitāla pieauguma nodokļa atvieglojuma gadījumā no atbilstīgu daļu pārdošanas gūtā peļņa var tikt pilnībā atbrīvota no kapitāla pieauguma nodokļa. Turklāt nodokļa saistības par kapitāla pieaugumu no atbilstīgu daļu atsavināšanas var atlikt, ja kapitāla pieaugums gada laikā tiek reinvestēts jaunās atbilstīgās daļās.

3.2.4.3.   Nosacījumi attiecībā uz alternatīvām tirdzniecības platformām

156.

Lai varētu pienācīgi analizēt tāda atbalsta samērīgumu, ko sniedz alternatīvās tirdzniecības platformas operatoram, valsts atbalstu var piešķirt, lai segtu līdz pat 50 % ieguldījumu izmaksu, kas rodas sakarā ar šādas platformas izveidi.

157.

Attiecībā uz fiskālajiem stimuliem korporatīvajiem ieguldītājiem Komisija pasākuma samērīgumu novērtēs, balstoties uz 3.2.4.2. iedaļā noteiktajiem nosacījumiem, kas attiecas uz fiskālajiem stimuliem.

3.2.4.4.   Kumulācija

158.

Riska finansējuma atbalstu var kumulēt ar citu valsts atbalsta pasākumu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas.

159.

Riska finansējuma atbalstu var kumulēt ar citiem valsts atbalsta pasākumiem, kuru attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, vai ar de minimis atbalstu, nepārsniedzot kopējā finansējuma maksimālo summu, kas konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta grupu atbrīvojuma regulā vai Komisijas pieņemtā lēmumā.

160.

Savienības finansējums, kuru centrāli pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalstu tiešā vai netiešā kontrolē, netiek uzskatīts par valsts atbalstu. Ja šāds Savienības finansējums tiek apvienots ar valsts atbalstu, saistībā ar vienu un to pašu ieguldījumu piešķirtā publiskā finansējuma kopsumma nedrīkst pārsniegt vislabvēlīgāko finansējuma likmi, kura noteikta piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

3.2.5.   Izvairīšanās no riska finansējuma atbalsta nepamatotas negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību

161.

Lai atbalsts būtu atzīstams par saderīgu, atbalsta pasākuma negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, ir jābūt ierobežotai, un tā nedrīkst pārsniegt atbalsta pozitīvo ietekmi tādā mērā, ka tas būtu pretrunā kopējām interesēm.

3.2.5.1.   Vērā ņemamā pozitīvā ietekme

162.

Kā paskaidrots 1. iedaļā, jaunuzņēmumiem un MVU joprojām ir būtiska nozīme dalībvalstu ekonomikā gan attiecībā uz darbvietu radīšanu, gan ekonomikas dinamisma un izaugsmes stimulēšanu. MVU Savienībā nodarbina aptuveni 100 miljonus cilvēku un veido vairāk nekā pusi no Savienības IKP. Tie ir būtiski arī Savienības konkurētspējai un labklājībai, ekonomiskajai un tehnoloģiskajai suverenitātei un noturībai pret ārējiem satricinājumiem. Tomēr, lai MVU varētu pildīt savu lomu un radīt minēto pozitīvo ietekmi, tiem ir vajadzīgs finansējums. Tāpēc efektīvs MVU riska finansējuma tirgus ir būtisks dinamiskiem uzņēmumiem, lai tie varētu piekļūt vajadzīgajam finansējumam ikvienā savas attīstības posmā. Ja pastāv tirgus nepilnība vai cits būtisks šķērslis attiecībā uz šāda finansējuma efektīvu darbību, riska finansējuma atbalsts var būt vajadzīgs, lai uzlabotu riska finansējuma nodrošināšanu dzīvotspējīgiem MVU, sākot no to attīstības agrīnā posma līdz izaugsmes posmam, (un – noteiktos apstākļos – maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un inovatīviem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem) nolūkā ilgtermiņā attīstīt konkurētspējīgu riska finansējuma tirgu. Ņemot vērā iepriekšminēto, galvenā pozitīvā ietekme, ko paredzēts radīt ar riska finansējuma atbalstu, ir uzlabot attiecīgo uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

163.

Turklāt, novērtējot riska finansējuma atbalsta pozitīvo ietekmi, kas jāsamēro ar tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, Komisija attiecīgā gadījumā var ņemt vērā apstākli, ka šis atbalsts papildus riska finansējuma nodrošināšanai rada arī vēl citu pozitīvo ietekmi. Piemērs varētu būt gadījums, kad tiek konstatēts, ka riska finansējuma ieguldījums ne tikai rada iespēju uzņēmumiem augt vai attīstīt jaunas darbības un sekmē ekonomikas izaugsmi, bet arī būtiski veicina jo īpaši digitālo pārkārtošanos vai pāreju uz vides ziņā ilgtspējīgām darbībām, piemēram, mazoglekļa, klimatneitrālām vai klimatnoturīgām darbībām, vērtības ķēžu noturību un atbalstāmo apgabalu attīstību. Novērtējot vērā ņemamo pozitīvo ietekmi, Komisija attiecīgā gadījumā īpašu uzmanību pievērsīs Regulas (ES) 2020/852 3. pantā noteiktajiem kritērijiem vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, ieskaitot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, vai citām salīdzināmām metodēm (58).

164.

Lai Komisija varētu pienācīgi novērtēt atbalsta sagaidāmo pozitīvo ietekmi uz attiecīgo darbību attīstību, dalībvalstij būtu jānosaka skaidrs un konkrēts mērķis (vai vairāki mērķi) attiecībā uz ex ante novērtējumā konstatētās tirgus nepilnības vai cita būtiska šķēršļa novēršanu. Pasākuma apmēram un darbības ilgumam būtu jāatbilst šiem mērķiem. Turklāt, lai Komisija varētu novērtēt atbalsta paredzamo ietekmi uz izvirzītajiem mērķiem, dalībvalstij uz ex ante novērtējuma rezultātu pamata ir arī jānosaka attiecīgie snieguma rādītāji. Snieguma rādītāji var ietvert šādus elementus: a) nepieciešamais vai plānotais privātā sektora ieguldījums; b) plānotais ieguldījumu galīgo saņēmēju skaits, ieskaitot jaunuzņēmumus un jaunizveidotos MVU; c) lēstais riska finansējuma pasākuma īstenošanas laikā un riska finansējuma ieguldījumu rezultātā izveidojamo uzņēmumu skaits; d) to darbvietu skaits, kuras galīgajos saņēmējos uzņēmumos plānots izveidot laikposmā no dienas, kad riska finansējuma pasākuma satvarā tiek veikts pirmais riska finansējuma ieguldījums, līdz izejai; e) attiecīgā gadījumā – to ieguldījumu īpatsvars, kurus plānots veikt, ievērojot tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju; f) atskaites punkti un termiņi, kādos ir jāiegulda konkrētas iepriekš noteiktas budžeta summas vai procentuālās daļas; g) plānotā peļņa vai ienesīgums no ieguldījumiem; h) attiecīgā gadījumā – galīgo saņēmēju patenta pieprasījumi, kas tiks iesniegti riska finansējuma pasākuma īstenošanas laikā; i) attiecīgā gadījumā kritisko piegādes ķēžu noturības stiprināšana (piemēram, veselības, elektronikas, aerokosmosa, divējāda lietojuma un aizsardzības nozares) un tehnoloģiju attīstības veicināšana.

165.

Rādītāji, kas minēti 164. punktā, palīdz pierādīt, ka riska finansējuma atbalstam, visticamāk, būs pozitīva ietekme saskaņā ar noteiktajiem mērķiem. Proti, minētie rādītāji ļauj novērtēt pasākuma efektivitāti un finanšu starpnieka atlases procesa kontekstā izstrādāto ieguldījumu stratēģiju pamatotību.

166.

Ja riska finansējuma pasākumu – daļēji vai pilnībā – izmanto, lai atbalstītu uzņēmumus, kuri saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti saistībā ar CASSINI darbībām, ir saņēmuši atzinību vai balvu par inovāciju vai kuriem Eiropas Inovācijas padome nesen piešķīrusi izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājumu, ieguldītu līdztekus Eiropas Inovācijas padomes fondam vai nodrošinātu turpmākus ieguldījumus attiecībā uz programmu Accelerator (59), Komisija var piekrist tam, ka dalībvalsts izmanto tos pašus galvenos snieguma rādītājus, ko izmanto attiecīgi CASSINI vai Eiropas Inovācijas padome.

3.2.5.2.   Vērā ņemamā negatīvā ietekme

167.

Valsts atbalsta pasākumam ir jābūt veidotam tā, lai būtu ierobežoti konkurences un tirdzniecības izkropļojumi iekšējā tirgū. Riska finansējuma pasākumu gadījumā iespējamā negatīvā ietekme jānovērtē attiecībā uz katru līmeni, kurā atbalsts ir iespējams, proti, ieguldītāju, finanšu starpnieku un to pārvaldnieku un galīgo saņēmēju līmenī.

168.

Lai Komisija varētu novērtēt pasākuma iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, dalībvalsts var iesniegt visus tās rīcībā esošos pētījumus vai citus attiecīgus pierādījumus, piemēram, ex post izvērtējumus, kas veikti par līdzīgām shēmām atbalsttiesīgo uzņēmumu, finansējuma struktūru, pasākuma parametru un ģeogrāfiskā apgabala ziņā.

169.

Riska finansējuma piedāvājuma tirgus līmenī valsts atbalsta rezultātā no tirgus var tikt izstumti privātie ieguldītāji, kuriem var vājināties motivācija nodrošināt finansējumu atbalsttiesīgiem uzņēmumiem un rasties vēlme nogaidīt, līdz valsts sniegs atbalstu par šādiem ieguldījumiem. Jo lielāka kopējā galīgajiem saņēmējiem sniegtā finansējuma summa un šo saņēmēju uzņēmumu lielums un jo tālāku attīstības posmu tie sasnieguši, jo lielāks arī šāds risks, tāpēc ka privātais finansējums šādos apstākļos pakāpeniski kļūst pieejamāks. Turklāt valsts atbalstam nevajadzētu novērst ar ieguldījumiem saistīto parasto uzņēmējdarbības risku, kuru ieguldītāji būtu uzņēmušies arī bez valsts atbalsta. Tomēr, ja tirgus nepilnība vai cits būtisks šķērslis ir noteikti pienācīgi, ir mazāka iespējamība, ka riska finansējuma pasākuma rezultātā notiks šāda izstumšana no tirgus.

170.

Finanšu starpnieku līmenī atbalsta kropļojošā ietekme var izpausties tādējādi, ka palielinās vai saglabājas starpnieka tirgus vara, piemēram, konkrēta reģiona tirgū. Pat tad, ja atbalsts finanšu starpnieka tirgus varu nenostiprina tiešā veidā, tas šādu efektu var radīt netieši, atturot esošos konkurentus no paplašināšanās, veicinot to aiziešanu no tirgus vai atturot jaunus konkurentus no ieiešanas tirgū.

171.

Riska finansējuma pasākumiem jābūt vērstiem uz tādiem uz izaugsmi orientētiem uzņēmumiem, kas nespēj piesaistīt pietiekamu finansējumu no privātiem resursiem, bet riska finansējuma valsts atbalsta rezultātā var kļūt dzīvotspējīgi. Turpretī, ja ar pasākumu ir paredzēts izveidot publisku fondu, bet minētā fonda ieguldījumu stratēģijā atbalsttiesīgo uzņēmumu potenciālā dzīvotspēja nav pietiekami pierādīta, attiecīgais pasākums diez vai atbildīs samēra kritērijam (sk. 3.2.5.3. iedaļu), jo šādu riska finansējuma ieguldījumu var pielīdzināt dotācijai.

172.

Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantā noteiktie komerciālās pārvaldības un uz peļņu orientētas lēmumu pieņemšanas nosacījumi ir būtiski, lai nodrošinātu, ka galīgie saņēmēji uzņēmumi tiek izraudzīti, balstoties uz komerciāliem apsvērumiem. Tāpēc Komisija minētos nosacījumus ņems vērā, saskaņā ar šīm pamatnostādnēm novērtējot riska finansējuma pasākumus, ieskaitot pasākumus, kuros ir iesaistīti publiski finanšu starpnieki.

173.

Mazi ieguldījumu fondi, kuru darbības reģionālais tvērums ir ierobežots un kuriem nav atbilstoša pārvaldības mehānisma, tiks analizēti ar mērķi izvairīties no neefektīvu tirgus struktūru saglabāšanas. Nepietiekamas diversifikācijas dēļ, kas saistīta ar potenciāli mazo tādu atbalsttiesīgo uzņēmumu skaitu, kuros ieguldīt, reģionālu riska finansējuma shēmu apjoms un tvērums ne vienmēr ir pietiekams, kā rezultātā varētu samazināties šādu fondu efektivitāte un atbalsts tiktu piešķirts mazāk dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Šādos gadījumos ieguldījumi, iespējams, varētu izkropļot konkurenci un radīt pārmērīgas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem.

174.

Galīgo saņēmēju līmenī pasākumam varētu būt kropļojoša ietekme uz produktu tirgiem, kuros šie uzņēmumi konkurē. Piemēram, pasākums var izkropļot konkurenci, ja tas ir vērsts uz neefektīvu nozaru uzņēmumiem. Konkurence var tikt pārliecīgi izkropļota it īpaši tad, ja valsts atbalsta ietekmē būtiski tiek palielinātas jaudas neefektīvā tirgū, jo jaudas pārpalikuma radīšana vai uzturēšana varētu nospiest uz leju peļņas normas, mazināt konkurentu ieguldījumus vai pat piespiest konkurentus pamest tirgu. Tas var arī atturēt uzņēmumus no ieiešanas tirgū. Rezultātā rodas neefektīvas tirgus struktūras, kuras ilgtermiņā ir nelabvēlīgas arī patērētājiem. Ja mērķnozaru tirgus ir izaugsmes fāzē, parasti ir mazāks pamats bažīties, ka atbalsts varētu negatīvi ietekmēt dinamiskos stimulus vai radīt pārmērīgus šķēršļus ieiešanai tirgū vai iziešanai no tā. Komisija uzskata, ka šādu izkropļojumu risks ir būtisks gadījumos, kad riska finansējuma pasākums ir vērsts uz konkrētu nozari vai atsevišķām nozarēm tiek dota priekšroka pār citām. Šādos gadījumos Komisija analizēs ražošanas jaudas līmeni attiecīgajā nozarē, ņemot vērā potenciālo pieprasījumu. Lai Komisija varētu veikt šādu novērtējumu, dalībvalstij savā paziņojumā ir jānorāda, vai riska finansējuma pasākums ir vērsts uz konkrētu nozari un vai atsevišķām nozarēm tiek dota priekšroka pār citām.

175.

Komisija novērtēs arī iespējamu ar pārcelšanu saistītu negatīvo ietekmi, jo tā var skart konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šajā sakarā Komisija analizēs, vai reģionālie fondi varētu stimulēt uzņēmējdarbības pārcelšanu iekšējā tirgū. Šādas kropļošanas risks ir izteiktāks gadījumos, kad finanšu starpnieka darbības ir vērstas uz neatbalstāmu reģionu, kas robežojas ar atbalstāmiem reģioniem, vai reģionu, kuram reģionālā atbalsta intensitāte ir lielāka nekā mērķreģionam. Reģionālam riska finansējuma pasākumam, kas vērsts tikai uz konkrētām nozarēm, arī varētu būt negatīva ar pārcelšanu saistīta ietekme.

176.

Visbeidzot, novērtējot negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, Komisija attiecīgā gadījumā var ņemt vērā atbalstītās darbības negatīvo ārējo ietekmi, ja šādai ārējai ietekmei būtu tāda nelabvēlīga ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, radot vai pastiprinot tirgus neefektivitāti (60).

3.2.5.3.   Atbalsta pozitīvās un negatīvās ietekmes samērošana

177.

Analīzes pēdējā posmā Komisija konstatēto atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, samēros ar atbalsta pozitīvo ietekmi, un atbalsta pasākumu par saderīgu ar iekšējo tirgu tā atzīs tikai tad, ja pozitīvā ietekme būs lielāka par negatīvo ietekmi.

178.

Turklāt vispārējā samēra labad noteiktu kategoriju atbalsta shēmām var tikt izvirzīta prasība veikt ex post izvērtējumu, kas aprakstīts 4. iedaļā. Tādos gadījumos Komisija var ierobežot minēto shēmu darbības ilgumu ar iespēju pēc tam paziņot par to darbības pagarināšanu.

3.2.6.   Pārredzamība

179.

Lai labāk novērstu nevēlamus konkurences izkropļojumus, jānodrošina, ka Komisija, ekonomikas dalībnieki un sabiedrība spēj vienkārši piekļūt visiem attiecīgajiem aktiem un informācijai par atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi tiem.

180.

Dalībvalstīm Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī (61) vai visaptverošā valsts atbalsta tīmekļa vietnē valsts vai reģionālā līmenī jāpublicē šāda informācija: a) lēmuma par individuālā atbalsta piešķiršanu vai apstiprinātās atbalsta shēmas un attiecīgo īstenošanas noteikumu pilns teksts vai saite uz to; b) informācija par katru individuālā atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz 100 000 EUR, kā noteikts šo pamatnostādņu pielikumā.

181.

Dalībvalstīm savas visaptverošās valsts atbalsta tīmekļa vietnes, kas minētas 180. punktā, jāstrukturē tādā veidā, lai piekļūšana informācijai būtu viegla. Informācija jāpublicē tabulās bezīpašnieka formātā, kas nodrošina efektīvu iespēju datus meklēt, izgūt, lejupielādēt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Sabiedrības piekļuve tīmekļa vietnei jānodrošina bez jebkādiem ierobežojumiem, tātad nevar prasīt arī lietotāja iepriekšēju reģistrēšanos.

182.

Attiecībā uz shēmām fiskālo stimulu veidā 180. punkta b) apakšpunkta nosacījumi tiks uzskatīti par izpildītiem, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicēs pa šādiem diapazoniem (miljonos EUR):   0,1–0,5;   0,5–1;   1–2;   2–5;   5–10;   10–30;   30–60;   60–100;   100–250;   250 un vairāk.

183.

Informācija, kas minēta 180. punkta b) apakšpunktā, jāpublicē sešu mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas vai, ja atbalsts ir fiskālo stimulu veidā, – viena gada laikā no dienas, kad jāiesniedz nodokļu deklarācija (62). Nelikumīga, bet vēlāk par saderīgu atzīta atbalsta gadījumā dalībvalstīm norādītā informācija ir jāpublicē sešu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija pieņēmusi lēmumu, ar ko atbalstu atzīst par saderīgu. Lai varētu nodrošināt Līgumā paredzēto valsts atbalsta noteikumu izpildi, minētajai informācijai ir jābūt pieejamai vismaz desmit gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

184.

Komisija savā tīmekļa vietnē publicē saites uz visām valsts atbalsta tīmekļa vietnēm, kas minētas 180. punktā.

4.   IZVĒRTĒŠANA

185.

Lai vēl spēcīgāk ierobežotu konkurences un tirdzniecības izkropļošanu, Komisija var prasīt, lai konkrētām atbalsta shēmām tiktu veikts ex post izvērtējums. Izvērtējums tiks prasīts par tām shēmām, kurām ir īpaši liels potenciāls radīt konkurences izkropļojums, t. i., shēmām, kas varētu būtiski ierobežot vai izkropļot konkurenci, ja to īstenošana netiktu laikus pārskatīta.

186.

Ex post izvērtējums var tikt prasīts par šādām atbalsta shēmām: a) atbalsta shēmas ar lielu budžetu; b) shēmas ar reģionālu ievirzi; c) shēmas ar šauru nozares ievirzi; d) grozītas shēmas, ja grozījumi skar atbilstības kritērijus, ieguldījuma apmēru vai finanšu parametrus; e) shēmas ar oriģinālām iezīmēm; f) shēmas, attiecībā uz kurām Komisija to pieprasa shēmas iespējamās negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību dēļ.

187.

Ex post izvērtējums vienmēr tiks prasīts par shēmām, kurās valsts atbalsta budžets vai iegrāmatotie izdevumi pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR kopējā darbības periodā, t. i., periodā, kurā darbojusies konkrētā shēma un iespējamā iepriekšējā shēma ar līdzīgu mērķi un ģeogrāfisko tvērumu, sākot no 2022. gada 1. janvāra. Ņemot vērā izvērtēšanas mērķus un lai neuzliktu nesamērīgu slogu dalībvalstīm, ex post izvērtējumi tiks prasīti tikai par tām atbalsta shēmām, kuru kopējais darbības ilgums pārsniedz trīs gadus, skaitot no 2022. gada 1. janvāra.

188.

Ex post izvērtējumu var nepieprasīt par ikvienu tādu atbalsta shēmu, kas ir tieša pēctece iepriekšējai shēmai ar līdzīgu mērķi un ģeogrāfisko tvērumu, par kuru ir veikts izvērtējums, iesniegts galīgais izvērtējuma ziņojums, kas atbilst Komisijas apstiprinātajam izvērtējuma plānam, un par ko nav izdarīti nekādi negatīvi konstatējumi. Gadījumā, ja shēmas galīgais izvērtējuma ziņojums neatbilst apstiprinātajam izvērtējuma plānam, shēma ir nekavējoties jāaptur.

189.

Izvērtējuma mērķim vajadzētu būt pārliecināties, ka ir īstenojušies shēmas saderības pamatā esošie pieņēmumi un nosacījumi, jo īpaši atbalsta pasākuma nepieciešamība un efektivitāte, ņemot vērā tā mērķus. Būtu jānovērtē arī riska finansējuma pasākuma ietekme uz konkurenci un tirdzniecību.

190.

Attiecībā uz atbalsta shēmām, kuras ir jāizvērtē (sk. 187. un 186. punktu) un kuru kopējais ilgums pārsniedz trīs gadus, sākot no 2022. gada 1. janvāra, dalībvalstīm ir jāiesniedz izvērtējuma plāna projekts, kas būs neatņemama sastāvdaļa Komisijas veiktajā shēmas novērtējumā. Projekts jāiesniedz: a) kopā ar atbalsta shēmu, ja tai paredzētā valsts atbalsta budžets pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR tās kopējā darbības periodā; b) 30 darbdienu laikā no būtiskām izmaiņām, kuru rezultātā shēmas budžets pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR shēmas kopējā darbības periodā; c) 30 darbdienu laikā no dienas, kad oficiālajā uzskaitē iegrāmatotie gada izdevumi pārsniedz 150 miljonus EUR; d) pēc Komisijas pieprasījuma un jebkurā gadījumā pirms shēmas apstiprināšanas, ja shēma ietilpst kādā no 186. punktā uzskaitītajām kategorijām, neatkarīgi no shēmai paredzētā valsts atbalsta budžeta.

191.

Izvērtējuma plāna projektam ir jāatbilst Komisijas noteiktajiem kopējiem metodikas principiem (63). Dalībvalstīm ir jāpublicē Komisijas apstiprinātais izvērtējuma plāns.

192.

Ex post izvērtējums jāveic no atbalsta piešķīrējiestādes neatkarīgam ekspertam, balstoties uz izvērtējuma plānu. Izvērtējumu veido vismaz viens starpposma un viens galīgais izvērtējuma ziņojums. Dalībvalstīm ir jāpublicē abi ziņojumi.

193.

Galīgais izvērtējuma ziņojums ir jāiesniedz Komisijai ar tādu aprēķinu, lai tai būtu iespēja novērtēt atbalsta shēmas iespējamo pagarināšanu, bet vēlākais deviņus mēnešus pirms shēmas noslēguma. Šo termiņu var saīsināt shēmām, kurām izvērtējuma prasība iestājas pēdējos divos to īstenošanas gados. Izvērtējuma precīzais tvērums un kārtība tiks noteikti lēmumā, ar ko apstiprina atbalsta shēmu. Paziņojot par sekojošiem atbalsta pasākumiem ar līdzīgu mērķi, jāapraksta, kā ir ņemti vērā izvērtējuma rezultāti.

5.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

5.1.    Piemērojamība

194.

Komisija šajās pamatnostādnēs noteiktos principus piemēros, veicot saderības novērtējumu paziņojamam riska finansējuma atbalstam, kuru piešķir vai plānots piešķirt no 2022. gada 1. janvāra.

195.

Riska finansējuma atbalsts, ko nelikumīgi piešķir pirms 2022. gada 1. janvāra, tiks novērtēts saskaņā ar atbalsta piešķiršanas dienā spēkā esošajiem noteikumiem.

196.

Lai saglabātu privāto ieguldītāju tiesisko paļāvību attiecībā uz riska finansējuma shēmām, kas nodrošina publisko finansējumu riska finansējuma atbalstam, noteikumu piemērojamību riska finansējuma pasākumam nosaka datums, kurā noteiktas saistības piešķirt publisko finansējumu finanšu starpniekiem, proti, finansēšanas nolīguma parakstīšanas diena.

5.2.    Attiecīgie pasākumi

197.

Komisija uzskata, ka līdz ar šo pamatnostādņu ieviešanu zināmā mērā mainīsies principi, pēc kuriem novērtē riska finansējuma atbalstu Savienībā. Minēto iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar Līguma 108. panta 1. punktu dalībvalstīm ierosina šādus attiecīgos pasākumus: a) dalībvalstīm vajadzības gadījumā sešu mēnešu laikā no šo pamatnostādņu publicēšanas dienas būtu jāgroza savas esošās riska finansējuma atbalsta shēmas, lai tās saskaņotu ar šīm pamatnostādnēm; b) dalībvalstis tiek aicinātas divu mēnešu laikā no šo pamatnostādņu publicēšanas dienas skaidri un bez atrunām paust savu piekrišanu ierosinātajiem pasākumiem. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija uzskatīs, ka attiecīgā dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem nepiekrīt.

198.

Lai saglabātu privāto ieguldītāju tiesisko paļāvību, dalībvalstīm attiecīgie pasākumi nav jāveic attiecībā uz riska finansējuma atbalsta shēmām, kas vērstas uz MVU, ja saistības nodrošināt publisko finansējumu finanšu starpniekiem ir noteiktas, proti, finansēšanas nolīgums ir parakstīts, pirms šo pamatnostādņu publicēšanas dienas un finansēšanas nolīgumā paredzētie nosacījumi netiek mainīti. Minētie finanšu starpnieki var turpināt darboties un ieguldīt saskaņā ar savu sākotnējo ieguldījumu stratēģiju līdz finansēšanas nolīgumā norādītā termiņa beigām.

5.3.    Pārskatu sniegšana un uzraudzība

199.

Ievērojot Padomes Regulu (ES) 2015/1589 (64) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 794/2004 (65), dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai gada pārskati.

200.

Dalībvalstīm ir jāglabā detalizēta dokumentācija par visiem atbalsta pasākumiem. Šai dokumentācijai jāsatur visa informācija, kas ir nepieciešama, lai konstatētu, ka ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz tiesībām saņemt atbalstu un ieguldījumu maksimālajām summām. Minētā dokumentācija ir jāglabā desmit gadus no atbalsta piešķiršanas dienas un pēc pieprasījuma jāiesniedz Komisijai. Tādu atbalsta pasākumu fiskālu stimulu nodrošināšanai gadījumā, kuros fiskālo atbalstu piešķir automātiski, piemēram, pamatojoties uz atbalsta saņēmēju nodokļu deklarāciju, un kuros neveic ex ante pārbaudes par to, vai visi atbalsta saņēmēji atbilst visiem saderības nosacījumiem, dalībvalstīm regulāri vismaz ex post un izlases veidā ir jāpārbauda, vai ir izpildīti visi saderības nosacījumi, un jāizdara vajadzīgie secinājumi. Dalībvalstīm ir jāglabā detalizēta dokumentācija par pārbaudēm vismaz desmit gadus no kontroles veikšanas dienas.

5.4.    Pārskatīšana

201.

Komisija var jebkurā brīdī nolemt pārskatīt vai grozīt šīs pamatnostādnes, ja tas būtu nepieciešams ar Savienības konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai lai ņemtu vērā citas Savienības rīcībpolitikas un starptautiskās saistības, norises tirgos vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.

---

(1)  Precīzas MVU, mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu un inovatīvu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīcijas šo pamatnostādņu vajadzībām ir sniegtas 2.3. iedaļas 35. punktā.

(2)  Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (OV C 194, 18.8.2006., 2. lpp.).

(3)  Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (OV C 19, 22.1.2014., 4. lpp.).

(4)  2012. līdz 2014. gada periodā Komisija īstenoja vērienīgu valsts atbalsta modernizācijas programmu, kuras pamatā bija šādi trīs galvenie mērķi (lai iegūtu sīkāku informāciju, sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES valsts atbalsta modernizācija (VAM)” (COM(2012) 209 final, 8.5.2012.):

a)	veicināt ilgtspējīgu, viedu un iekļaujošu izaugsmi konkurencei atvērtā iekšējā tirgū;

b)	Komisijas ex ante pārbaudes mērķtiecīgi vērst uz lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus stiprinot dalībvalstu sadarbību valsts atbalsta noteikumu izpildē un

c)	racionalizēt noteikumus nolūkā paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu.

(5)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020) 103 final, 10.3.2020.).

(6)  Sk. Evaluation support study on the EU rules on State aid for access to finance for SMEs, Eiropas Savienība (2020. gads), pieejams tiešsaistē:

https://ec.europa.eu/competition/state_aid/modernisation/risk_finance_study.zip.

(7)  Šāda inovācija ir, piemēram, sociālās prakses maiņa zaļās vai digitālās pārkārtošanās atbalstam vai sieviešu piekļuves profesijām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā uzlabošana.

(8)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final, 11.12.2019.).

(9)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020) 67 final, 19.2.2020.).

(10)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (COM(2021)557 final, 14.7.2021.).

(11)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai Bankai, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai “Rīcības plāns: Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”, (COM(2018) 97 final, 8.3.2018.).

(12)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES taksonomija, uzņēmumu ilgtspējas informācijas ziņošana, vēlmes ilgtspējas jomā un fiduciārie pienākumi: finansējuma novirzīšana Eiropas zaļā kursa īstenošanai” (COM(2021) 188 final, 21.4.2021.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(14)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (COM(2021) 118 final, 9.3.2021.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(16)  Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija” (COM(2020) 575 final, 17.9.2020.) ir noteiktas septiņas pamatjomas: enerģētikas uzlabošana – nākotnes prasībām atbilstošu tīru tehnoloģiju intensīvāka izmantošana un atjaunojamo energoresursu attīstības un izmantošanas paātrināšana; renovācija – publiskā un privātā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana; uzlāde un uzpilde – nākotnes prasībām atbilstošu tīru tehnoloģiju veicināšana, lai paātrinātu ilgtspējīga, pieejama un vieda transporta un uzlādes un uzpildes staciju izmantošanu un sabiedriskā transporta tīkla paplašināšanu; savienojamība – ātrdarbīgu platjoslas pakalpojumu, tai skaitā optiskās šķiedras un 5G tīklu, strauja ieviešana visos reģionos un mājsaimniecībās; modernizācija – valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu, tai skaitā tiesu un veselības aprūpes sistēmas, digitalizācija; paplašināšana – Eiropas rūpniecības datu mākoņu kapacitātes palielināšana un sevišķi jaudīgu, progresīvu un ilgtspējīgu procesoru izstrāde; pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana – izglītības sistēmu pielāgošana ar mērķi sekmēt digitālo prasmju iegūšanu un profesionālo izglītību un apmācību visu vecumu cilvēkiem.

(17)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (COM(2021)350 final, 5.5.2021.).

(18)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (COM(2015) 468 final, 30.9.2015.).

(19)  Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 345/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.) attiecībā uz MVU izaugsmes tirgu attīstību; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(20)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” (COM(2020) 590 final, 24.9.2020.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(22)  Finanšu instrumenti ietver ārpusdotāciju finanšu instrumentus, kas var būt parāda instrumenti (aizdevumi, garantijas) vai pašu kapitāla instrumenti (tīrs kapitāls, kvazikapitāla ieguldījumi vai citi riska dalīšanas instrumenti).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(25)  Turklāt, lai nodrošinātu labāku piekļuvi aizdevumu finansējumam, Komisija, Eiropas Investīciju fonds un Eiropas Investīciju banka Septītās pētniecības pamatprogrammā (Septītā pamatprogramma) kopīgi izveidoja īpašu riska dalīšanas instrumentu (RDI), sk. http://www.eif.org/what_we_do/guarantees/RSI/index.htm. Minētais RDI sniedza daļējas garantijas finanšu starpniekiem, izmantojot riska dalīšanas mehānismu, un tādējādi samazināja to finanšu riskus un mudināja tos sniegt aizdevumus MVU, kas veic pētniecības un izstrādes darbības vai ar inovācijām saistītas darbības.

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

(27)  Eiropas riska kapitāla apjoma palielināšanas rīcība (ESCALAR) ir Eiropas Komisijas uzsākta un EIF pārvaldīta izmēģinājuma programma, kura, izmantojot Investīciju plāna Eiropai resursus, novērš finansējuma trūkumu, ar ko saskaras strauji augoši Eiropas uzņēmumi (augoši uzņēmumi). ESCALAR tika uzsākta 2020. gada 4. aprīlī, un tās mērķis ir ievērojami palielināt fondu resursus, tādējādi dodot iespēju palielināt ieguldījumu summu un fondu spēju ieguldīt augošos uzņēmumos.

(28)  Toreizējā Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāte Urzula fon der Leiena savās politikas pamatnostādnēs nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024) paziņoja par tāda privātā un publiskā sektora fonda izveidi, kas specializētos MVU sākotnējo publisko piedāvājumu jautājumos, ar mērķi sniegt publisko atbalstu finansējuma veidā nolūkā augsta potenciāla maziem un vidējiem uzņēmumiem atvieglot piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem.

(29)  Iniciatīva CASSINI, kas pirmo reizi tika izziņota “MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020)103 final, 10.3.2020.), ir konkrētu darbību kopums, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi riska kapitālam ar kosmosa nozari saistītiem MVU, lai finansētu to paplašināšanos. CASSINI Izaugsmes fonds, līdzīgi kā ISEP, darbosies kā fondu fonds, kas iegulda riska kapitāla fondos, kuri apņemas darboties par “tematiskajiem fondiem”, t. i., apņemas ieguldīt kosmosa nozarē, un vienlaikus patstāvīgi pieņem lēmumu par to, kuros konkrētos uzņēmumos tie vēlas ieguldīt. CASSINI Izaugsmes fonds novērsīs kapitāla trūkumu paplašināšanās posmā, kas, kā zināms, nelabvēlīgi ietekmē jaunos kosmosa nozares MVU Savienībā.

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.). Programmas InvestEU mērķis ir veicināt publiskā un privātā sektora ieguldītāju līdzdalību finansēšanas un ieguldījumu darbībās, sniedzot garantijas no Savienības budžeta, lai novērstu nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Tās pamatā ir Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda (ESIF) panākumi, kurš tika izveidots 2015. gadā ar mērķi novērst Savienībā ieguldījumu trūkumu, ko bija izraisījusi finanšu un ekonomikas krīze.

(31)  Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(32)  Pieejama tiešsaistē šajā adresē: https://ec.europa.eu/competition/state_aid/modernisation/fitness_check_en.html.

(33)  Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp.).

(34)  Minētajā paziņojumā Komisija ir precizējusi savu izpratni par to, kā būtu jāinterpretē Līguma 107. panta 1. punktā noteiktais valsts atbalsta jēdziens, Minētā paziņojuma 4.2. iedaļā (“Tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs”) ir sniegti norādījumi par to, kādos gadījumos valsts atbalsta pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, jo tas tiek īstenots parastos tirgus apstākļos.

(35)  Sk. 34. zemsvītras piezīmi.

(36)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.); Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.); Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.).

(37)  Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.).

(38)  Sk. 34. zemsvītras piezīmi.

(39)  Sk. 36. zemsvītras piezīmi.

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013, (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(42)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(43)  Komisijas Īstenošanas lēmums C(2017)7124 (2017. gada 27. oktobris) on the adoption of the work programme for 2018–2020 within the framework of the Specific Programme Implementing Horizon 2020 – the Framework Programme for Research and Innovation (2014–2020) and on the financing of the work programme for 2018.

(44)  Iniciatīvas CASSINI mērķi ir, piemēram, šādi: 1) palielināt tādu ar kosmosa nozari saistītu jaunuzņēmumu skaitu, kuri izstrādā inovatīvus risinājumus, izmantojot Savienības kosmosa tehnoloģijas, 2) palielināt to panākumu rādītāju attiecībā uz uzņēmumu izveidi un 3) atvieglot piekļuvi riska kapitālam ar kosmosa nozari saistītiem MVU. CASSINI darbības aptver visu uzņēmējdarbības ciklu, un tās ir izstrādātas tā, lai atlasītu visinovatīvākās un konkurētspējīgākās uzņēmējdarbības idejas (t. i., ārējie līgumslēdzēji izmanto uz tirgu orientētus kritērijus, lai nodrošinātu mentorēšanu un attīstības paātrināšanu, un riska kapitāla ieguldītāji, kas pārvalda kosmosa jomas tematiskos fondus, patstāvīgi lemj par tādu uzņēmumu atlasi, kuros tie vēlas ieguldīt). Skatīt arī 29. zemsvītras piezīmi.

(45)  Atkāpjoties no c) apakšpunkta, uzņēmumus, kas izveidoti, apvienojoties uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, arī uzskata par atbalsttiesīgiem uzņēmumiem ilgākais piecus gadus no dienas, kad reģistrēts vecākais uzņēmums, kas piedalās apvienošanās darījumā.

(46)  Sk. Tiesas 2000. gada 19. septembra spriedumu lietā Vācija/Komisija, C-156/98, EU:C:2000:467, 78. punkts, 2008. gada 22. decembra spriedumu lietā Régie Networks v Rhone Alpes Bourgogne, C-333/07, EU:C:2008:764, 94.–116. punkts, 2008. gada 15. aprīļa spriedumu lietā Nuova Agricast, C-390/06 EU:C:2008:224, 50. un 51. punkts, un 2020. gada 22. septembra spriedumu lietā Austrija/Komisija, C-594/18 P, EU:C:2020:742, 44. punkts.

(47)  Tas neskar prasību, ka finanšu starpniekiem vai to pārvaldniekiem ir jābūt licencei, kas nepieciešama ieguldījumu un pārvaldības darbību veikšanai attiecīgajā dalībvalstī, vai ka galīgie saņēmēji tās teritorijā ir reģistrējuši uzņēmējdarbību un veic saimniecisko darbību.

(48)  Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 2018.–2020. gada darba programmu (sk. 24. zemsvītras piezīmi) vai Regulas (ES) 2021/695 2. panta 23. punktu un 15. panta 2. punktu (sk. 26. zemsvītras piezīmi).

(49)  Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 48. pantu (sk. 26. zemsvītras piezīmi).

(50)  Sociālās inovācijas piemērus sk. 7. zemsvītras piezīmē. Tas, vai MVU ir inovatīvs, ir jānovērtē, pamatojoties uz Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 2. pantā sniegto definīciju.

(51)  Komisija atzīst kolektīvās finansēšanas platformu pieaugošo nozīmi finansējuma piesaistīšanā jaunuzņēmumiem. Tāpēc, ja ir konstatēta tirgus nepilnība un kolektīvās finansēšanas platformas operators ir atsevišķa juridiska persona, Komisija pēc analoģijas var piemērot alternatīvām tirdzniecības platformām piemērojamos noteikumus. Tas attiecas arī uz fiskāliem stimuliem veikt ieguldījumus ar šādu kolektīvās finansēšanas platformu starpniecību. 2020. gada 10. novembrī spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 7. oktobra Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937 (OV L 347, 20.10.2020., 1. lpp.). Plānots, ka tā palielinās kolektīvās finansēšanas kā inovatīva finansējuma pieejamību.

(52)  Tas attiecas uz visiem jaunuzņēmumiem un MVU, kuri vēl nav veikuši savu pirmo komerciālās pārdošanas darījumu (kas definēts šo pamatnostādņu 35. punkta 12. apakšpunktā).

(53)  Atgūšanas mehānisms vai līdzvērtīgs līgumisks mehānisms ir vienošanās, saskaņā ar kuru starpniekam ir jāatdod no valsts saņemtā priekšrocība, ko tas pretēji prasītajam nav nodevis galīgajam saņēmējam.

(54)  Šaubu novēršanai un saskaņā ar Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 21. pantu – attiecībā uz pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumiem likviditātes pārvaldības nolūkā var izmantot ne vairāk kā 30 % no finanšu starpnieka kopējiem kapitālieguldījumiem un nepieprasītā atvēlētā kapitāla.

(55)  Publiskā ieguldītāja maksimālā peļņa, kas ir konkrēta iepriekš noteikta rentabilitātes robežlikme – ja iepriekš noteiktā peļņas norma tiek pārsniegta, visa šo normu pārsniedzošā peļņa tiek sadalīta tikai privātajiem ieguldītājiem.

(56)  Publiskā ieguldītāja kapitāldaļu pirkšanas iespējas – privātajiem ieguldītājiem tiek piešķirtas tiesības izmantot pirkšanas iespēju, lai par iepriekš noteiktu norunas cenu izpirktu publiskā ieguldītāja kapitāldaļas.

(57)  Peļņas un ieguldīto līdzekļu asimetrisks sadalījums – publiskie un privātie ieguldītāji iegulda līdzvērtīgi, bet gūtā peļņa tiek sadalīta asimetriski. Privātie ieguldītāji saņem lielāku daļu sadalāmo ieņēmumu, nekā tiem pienāktos atbilstīgi to attiecīgajai līdzdalībai, taču nepārsniedzot iepriekš noteikto rentabilitātes robežlikmi.

(58)  Attiecībā uz pasākumiem, kas ir identiski Padomes apstiprinātiem atveseļošanas un noturības plānu pasākumiem, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, jo to atbilstība principam “nenodari būtisku kaitējumu” jau ir pārbaudīta.

(59)  Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 48. pantu (sk. 26. zemsvītras piezīmi).

(60)  Tas varētu attiekties arī uz gadījumiem, kad atbalsts kropļo tādu ekonomikas instrumentu darbību, kas ieviesti ar mērķi internalizēt šādu negatīvu ārējo ietekmi (piemēram, ietekmējot cenas signālus, ko raida Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma vai līdzīgs instruments).

(61)  Valsts atbalsta pārredzamības datubāzes publiskās meklēšanas vietne: https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public?lang=lv.

(62)  Gadījumos, kad nav oficiālas prasības iesniegt gada deklarāciju, reģistrācijas vajadzībām par piešķiršanas datumu uzskata tā gada 31. decembri, par kuru piešķirts atbalsts.

(63)  Komisijas dienestu darba dokuments Common methodology for State aid evaluation (SWD(2014) 179 final, 28.5.2014.).

(64)  Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(65)  Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) Nr. 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Informācija par pārredzamību

180. punkta b) apakšpunktā minētā informācija par individuālā atbalsta piešķīrumiem ietver turpmāk minēto.

—	Informācija par individuālā atbalsta saņēmēju (1): — nosaukums, — atbalsta saņēmēja identifikators.

—	Atbalstu saņemošā uzņēmuma veids pieteikuma iesniegšanas brīdī: — MVU, — liels uzņēmums.

—	Atbalsta saņēmēja atrašanās vietas reģions NUTS 2. līmeņa vai sīkākā dalījumā

—	Atbalsta saņēmēja galvenā darbības joma saistībā ar atbalstu (NACE grupas līmenī – trīsciparu kods) (2)

—	Atbalsta elementa pilnā summa valsts valūtā

—	Ja tā atšķiras no atbalsta elementa – atbalsta pilnā nominālā summa valsts valūtā (3)

—	Atbalsta instruments (4): — dotācija / procentu likmes subsīdija / parāda norakstīšana, — aizdevums / atmaksājams avanss / atmaksājama dotācija, — garantija, — nodokļu atvieglojums / atbrīvojums no nodokļiem, — riska finansējums, — cits (norādīt).

—	Piešķiršanas diena un publicēšanas diena

—	Atbalsta mērķis

—	Piešķīrējiestāde(-es)

—	Attiecīgā gadījumā – pilnvarotā subjekta nosaukums un izraudzīto finanšu starpnieku nosaukumi

—	Atbalsta pasākuma atsauces numurs (5)

---

(1)  Izņemot komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju, ja ir sniegts pietiekams pamatojums un Komisija tam ir piekritusi (Komisijas 2003. gada 1. decembra paziņojums C(2003) 4582 par dienesta noslēpumu valsts atbalsta lēmumos (OV C 297, 9.12.2003., 6. lpp.)).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(3)  Dotācijas bruto ekvivalents vai attiecīgā gadījumā ieguldījuma summa. Attiecībā uz darbības atbalstu var norādīt atbalsta gada summu par katru atbalsta saņēmēju. Attiecībā uz fiskālajām shēmām šo summu var norādīt pa 182. punktā noteiktajiem diapazoniem. Norādāmā summa ir maksimāli atļautais nodokļu atvieglojums, nevis gada laikā atskaitītā summa (piemēram, nodokļu kredīta gadījumā jānorāda maksimāli atļautais nodokļu kredīts, nevis faktiskā summa, kura var būt atkarīga no apliekamajiem ienākumiem un katru gadu var mainīties).

(4)  Ja atbalstu piešķir, izmantojot vairākus atbalsta instrumentus, atbalsta summa jānorāda par katru instrumentu.

(5)  Numurs, ko Komisija piešķīrusi 2.2. iedaļā minētajā paziņošanas procedūrā.