This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document E2009J0004
Judgement of the Court of 27 January 2010 in Case E-4/09 — Inconsult Anstalt and the Financial Market Authority (Finanzmarktaufsicht) (Admissibility — Directive 2002/92/EC on insurance mediation — Concept of a ‘durable medium’ )
Tiesas spriedums ( 2010. gada 27. janvāris ) lietā E-4/09 – Inconsult Anstalt un Finanšu tirgus iestāde ( Finanzmarktaufsicht ) (Pieņemamība – Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību – “pastāvīga informācijas nesēja” jēdziens)
Tiesas spriedums ( 2010. gada 27. janvāris ) lietā E-4/09 – Inconsult Anstalt un Finanšu tirgus iestāde ( Finanzmarktaufsicht ) (Pieņemamība – Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību – “pastāvīga informācijas nesēja” jēdziens)
OV C 305, 11.11.2010, p. 16–16
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
11.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 305/16 |
TIESAS SPRIEDUMS
(2010. gada 27. janvāris)
lietā E-4/09
Inconsult Anstalt un Finanšu tirgus iestāde (Finanzmarktaufsicht)
(Pieņemamība – Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību – “pastāvīga informācijas nesēja” jēdziens)
2010/C 305/09
Lietā E-4/09 Inconsult Anstalt un Finanšu tirgus iestāde (Finanzmarktaufsicht) – PIETEIKUMS Tiesai, ko sagatavojusi Lihtenšteinas Finanšu tirgus iestādes Apelācijas komisija (Beschwerdekommission der Finanzmarktaufsicht) attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīvas 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību 2. panta 12. punktu saistībā ar kritērijiem, kas ir jāizpilda, lai, ievērojot minētā panta noteikumus, interneta vietni varētu uzskatīt par pastāvīgu informācijas nesēju – Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher, tiesneši Thorgeir Örlygsson un Henrik Bull (tiesnesis referents), 2010. gada 27. janvārī pieņēma spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
lai tīmekļa vieni varētu uzskatīt par “pastāvīgu informācijas nesēju” Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīvas 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību 2. panta 12. punkta nozīmē, klientam ir jānodrošina iespēja saglabāt Direktīvas 12. pantā minēto informāciju; |
|
2) |
lai definētu jēdzienu “pastāvīgs informācijas nesējs”, tīmekļa vietnei ir klientam jānodrošina iespēja saglabāt Direktīvas 12. pantā noteikto informāciju tā, lai tā būtu pieejama laikposmā, kas atbilst šādas informācijas mērķiem, tas ir, tik ilgi, cik tas ir svarīgi klientam savu interešu aizsardzībai attiecībās ar apdrošināšanas starpnieku. Tas var būt laikposms, kurā tika risinātas sarunas par apdrošināšanas līgumu, pat ja tas noslēgumā netika parakstīts, laiks, kamēr apdrosināšanas līgums ir spēkā un, pēc vajadzības, laiks, kad šāds līgums jau zaudējis spēku; |
|
3) |
lai tīmekļa vietni varētu atzīt par “pastāvīgu informācijas nesēju” šajā vietnē ir jābūt paredzētai iespējai neizmainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju, tas ir, informācijai jābūt uzglabātai tādā veidā, kas neļauj apdrošināšanas starpniekam to vienpusēji izmainīt; |
|
4) |
lai tīmekļa vieni varētu atzīt par “pastāvīgu informācijas nesēju”, nav būtiski vai klients ir nepārprotami devis piekrišanu saņemt informāciju ar tīmekļa vietnes starpniecību. |