EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

tā kā:

I.   FAKTI

1.   Procedūra

Ar 2007. gada 7. maija vēstuli (dokuments Nr. 420581) Īslandes iestādes saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu paziņoja par grozījumiem Īslandes Ostu likumos, ar kuriem (papildus citiem jautājumiem) paredzēja atbalstu piestātnes instalācijām un loču kuģu izmantošanai, kā arī zaudējumu kompensācijas attiecībā uz kuģu un doku pacēlājiem, piestātnes instalācijām un loču kuģiem. Atbalstu sniedz ar 1984. gadā izveidotā Ostu uzlabošanas fonda (turpmāk “Fonds”) līdzekļiem.

Pēc dažādas korespondences apmaiņas (8) Iestāde ar 2007. gada 12. decembra vēstuli paziņoja Īslandes iestādēm par savu lēmumu uzsākt 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā izklāstīto procedūru attiecībā uz minētajiem pasākumiem.

Iestādes Lēmumu Nr. 658/07/COL uzsākt minēto procedūru publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ Pielikumā (9), tādējādi Iestāde aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus.

Īslandes iestādes atbildēja ar 2008. gada 15. februāra vēstuli (dokuments Nr. 465549).

Iestāde 2008. gada 23. aprīlī saņēma vienu apsvērumu no ieinteresētās personas (dokuments Nr. 476888). Ar 2008. gada 20. maija vēstuli (dokuments Nr. 477796) Iestāde minēto apsvērumu nosūtīja Īslandes iestādēm, kurām tika sniegta iespēja uz to atbildēt. Saistībā ar minēto saraksti netika saņemta nekāda oficiāla (rakstiska) atbilde.

2.   Ierosinātā pasākuma apraksts

Īslandes pamata tiesību aktā par ostām, Ostu likumā Nr. 61/2003 (kurā grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 11/2006 un Likumu Nr. 28/2007) paredzēta iespēja (10) finansēt pašvaldībām piederošu Īslandes ostu infrastruktūru un iekārtas, kā arī kompensēt ar tām saistītos zaudējumus.

Sīkāks paskaidrojums par attiecīgajiem tiesību aktu noteikumiem par Īslandes ostām sniegts Iestādes Lēmumā Nr. 658/07/COL, ar ko uzsāk 2007. gada 12. decembra oficiālo procedūru. Iestāde turpmāk pievērsīs uzmanību īpašajiem noteikumiem, kuri radīja bažas un par kuriem uzsāka oficiālu izmeklēšanu.

Īpašie noteikumi ir šādi.

a)

    Par loču kuģiem. Saskaņā ar 24. panta 2. punkta a) apakšpunktu 2003. gada Ostu likumā (2003. gada Likums) paredzēts, ka “ja apstākļu dēļ ostā un tās tuvumā vajadzīgs šāds drošības aprīkojums, sākotnējās izmaksas attiecībā uz loču kuģiem” var segt no Fonda līdzekļiem. Atbilstīgi šim noteikumam Fonds var segt līdz 75 % no šādām sākotnējām izmaksām.

b)

    Par piestātnes instalācijām. 2003. gada Likuma 24. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumi, kas attiecas uz Fonda līdzekļu izmantošanu saistībā ar piestātnes instalāciju finansēšanu. Finansējumu attiecībā uz piestātnes instalāciju izmaksām var piešķirt līdz 90 % saskaņā ar b) apakšpunktu un līdz 40 % saskaņā ar c) apakšpunktu.

c)

    Par zaudējumu kompensāciju. 2003. gada Likuma 26. panta 3. punkta noteikums, kurā paredzēts, ka attiecībā uz ostām, par kurām ir tiesības saņemt Fonda atbalstu saskaņā ar 2003. gada Likuma 24. pantu, var pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem, kuri radušies to darbības iekārtām. Piešķiramās kompensācijas apjoms nav ierobežots.

d)

    Par kuģu/doku pacēlājiem. Ar 2007. gada Grozījumu aktu pievienotais noteikums 2003. gada Likuma 26. panta 3. punktā, ar ko paredz to zaudējumu jomā, par kuriem ostas operatori var saņemt kompensāciju, ietvert zaudējumus saistībā ar kuģu un doku pacēlājiem. Arī šajā gadījumā kompensācijas apjoms ir neierobežots.

2.1.   Procedūras sākšanas pamatojums

Lēmumā Nr. 658/07/COL Iestāde izteica šaubas, vai atbalstu loču kuģiem var uzskatīt par vispārēju pasākumu un pamatotiem izdevumiem, kas valstij radušies, attīstot jūras transporta sistēmu plašas sabiedrības interesēs. Iestāde nevarēja izslēgt faktu, ka atbalstu loču kuģiem varēja uzskatīt par selektīvu, jo parasti, piešķirot valsts atbalstu ieguldījumiem mobilajos resursos un darbības pakalpojumos, tiek dota priekšroka konkrētiem uzņēmumiem.

Tāpat, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Iestāde nevarēja izdarīt slēdzienu par to, vai atbalstu piestātnes instalācijām varētu klasificēt kā vispārēju pasākumu.

Visbeidzot, Iestāde provizoriski uzskatīja, ka zaudējumu kompensācija varētu veidot valsts atbalstu, ja tas ir pieejams attiecībā uz instalācijām, kas nav vispārējie pasākumi.

Iestāde arī izteica šaubas par to, vai attiecīgos pasākumus var uzskatīt par saderīgiem ar EEZ līgumu. Tā pamatā (galvenokārt) bija fakts, ka 61. panta 2. punkta b) apakšpunktā ietvertā atkāpe nešķita piemērojama, jo zaudējumu kompensācija attiecas ne tikai uz dabas katastrofu izraisītiem zaudējumiem, kā arī tādēļ, ka nevarēja piemērot ne reģionālo atbalstu, ne valsts atbalsta pamatnostādņu nodaļās par kuģubūvi paredzētos noteikumus. Iestāde arī norādīja, ka Fonda atbalsts nebija pieejams privātām ostām un ka šādam sadalījumam nebija pietiekama pamatojuma.

3.   Trešo personu apsvērumi

Iestāde 2008. gada 23. aprīļa vēstulē saņēma vienu apsvērumu no trešās personas. Stálsmiðjan, privāts ostu operators, kas darbojas Reikjavikā, piekrita Iestādes sākotnējiem uzskatiem, kuri izteikti tās lēmumā par procedūras uzsākšanu.

4.   Īslandes iestāžu apsvērumi

Ar 2008. gada 15. februāra vēstuli Īslandes iestādes vispirms apgalvoja, ka, neraugoties uz izmaiņām tiesību aktos, 2003. gada Likumā noteiktie pagaidu pasākumi nozīmēja to, ka noteikumu piemērošanu, kuri attiecas uz atbalstu, ko piešķir no Fonda līdzekļiem, “var atlikt” un ka 1994. gada Ostu likumā izklāstītā tiesiskā nostāja bija jāsaglabā līdz 2008. gada beigām. Iestādi arī informēja par to, ka šā pagaidu pasākuma termiņu pagarināja ar Likumu Nr. 145/2007, un patlaban tas ir piemērojams līdz 2010. gada beigām.

Īslandes iestādes arī uzskata, ka “piestātnes iekārtas” (“hafnarmannvirki”) – termins, kurā, domājams, ietverti pasākumi, par kuriem veic izmeklēšanu – Īslandē tiek uzskatītas par valsts infrastruktūru, ko izmanto sabiedriskam mērķim un kas atver pieeju ostai un veido svarīgu tās daļu.

Konkrētāk, attiecībā uz pasākumiem, par kuriem veic izmeklēšanu, Īslandes iestādes apgalvoja, ka nepieciešamības gadījumā loču kuģi veido būtisku daļu no saimnieciskās darbības un ostas infrastruktūras. Ir noteikts, ka tie jāizmanto tikai un vienīgi drošības nolūkos (tostarp, ārkārtas situācijās), un atsevišķos apstākļos to obligāta izmantošana paredzēta likumā. Iestādes arī uzsver, ka loču kuģu izmantošana ir slogs ostām to izmaksu dēļ. Attiecībā uz piestātnes instalācijām Īslandes iestādes vēlreiz apgalvo, ka tās ir daļa no ostas vispārējās infrastruktūras, atsaucoties uz tām kā uz “pietauvošanas konstrukcijām”.

Īslandes iestādes arī uzskata, ka minētie pasākumi nekropļo konkurenci un neietekmē tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šā apgalvojuma pamatā ir ģeogrāfisks aspekts, atsaucoties uz ceļošanas laiku (47 stundas) starp Īslandi un kontinentālo Eiropu, kā arī uz Īslandes Rūpniecības Federācijas iesniegto informāciju, proti, “nav normāli, ka lielākā daļa ārvalstu kuģu ierodas Īslandē, lai veiktu remontu”. Lai arī Īslandes iestādes atzina, ka kuģu remontu jomā (kuģu pacēlāju, doku pacēlāju un sauso doku izmantošanas jomā) ir konkurence starptautiskā mērogā, tiek apgalvots, ka Īslandē šāda veida konkurences nav.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Valsts atbalsta esība

Valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē

Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu:

1.1.   Valsts līdzekļu esība

Atbalstu piešķir valsts, vai to piešķir, izmantojot valsts līdzekļus.

Paredzēts, ka ar katru no pasākumiem sniedz atbalstu ostām, izmantojot Fonda līdzekļus, kuri piešķirti no Īslandes valsts kases. Budžeta piešķīrums valsts kasei veido valsts līdzekļus EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Šo valsts līdzekļu klasifikāciju nemaina fakts, ka valsts līdzekļi tiek virzīti caur Fondu. Saskaņā ar 2003. gada Likuma 26. panta 1. punktu Fonds pieder valstij, un Ostu padome (hafnaráð) darbojas kā Fonda valde Satiksmes ministra vārdā. Ostu padomi ieceļ Satiksmes ministrs saskaņā ar 4. pantu Likumā Nr. 7/1996 par Jūrlietu aģentūru (lög um Siglingastofnun Íslands). Tādējādi Fonds ir publisko tiesību subjekts. Daļa no Fondam paredzētajiem līdzekļiem tiek piešķirta tieši no valsts budžeta saskaņā ar Parlamenta lēmumu. Saskaņā ar 2003. gada Likuma 26. panta 3. punktu Ostu Padome piešķir Fondam līdzekļus atbilstīgi Jūrlietu aģentūras ieteikumiem un pēc tam, kad saņēmusi Satiksmes ministra apstiprinājumu, kā izklāstīts 1.-3. punktā. Jūrlietu aģentūra atbild par Fonda pārvaldību saskaņā ar minētā panta 4. punktu. Ostu uzlabošanas fonds veic publiskus uzdevumus, kā izklāstīts 2003. gada Likumā.

Iestāde tādējādi secina, ka Fonda piešķirtais atbalsts ir pielīdzināms valsts atbalstam un ka tas veido valsts līdzekļus EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

1.2.   Priekšroka konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai

Selektivitāte

Atbalsta pasākumam jābūt selektīvam, lai dotu priekšroku “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”.

Šajā kontekstā jānoskaidro, vai Īslandes pašvaldības, esot valsts atbalsta saņēmējas, ir uzņēmumi, kas iesaistīti saimnieciskajā darbībā, vai arī tās darbojas kā publiskas iestādes. Eiropas Komisijas lēmumā “Finansiāls atbalsts infrastruktūras darbiem Flandrijas ostās”  (11) precizēts, ka uz jūras ostām attiecas ne tikai pienākumi sabiedriskās politikas jomā, proti, uzturēt funkcionējošu jūras transporta sistēmu, bet tās aizvien vairāk tiek iesaistītas saimnieciskajā darbībā, piemēram, ostu iekārtu un pakalpojumu nodrošināšanā.

Tas, ka uzņēmumam piešķir likumīgas pilnvaras saimnieciskās darbības veikšanai, nenozīmē, ka to nevar klasificēt kā uzņēmumu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Konkurences tiesību jomā ar jēdzienu “uzņēmums” saprot uzņēmumu, kas iesaistīts saimnieciskajā darbībā, neatkarīgi no tā juridiskā statusa un tā, kā tas tiek finansēts (12). Lai noteiktu, vai attiecīgās darbības veic uzņēmums 61. panta 1. punkta nozīmē, jāprecizē šādu darbību raksturs (13). Saskaņā ar iedibinātu tiesu praksi saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu konkrētajā tirgū (14). Tādēļ tādā mērā, cik ostu operatori ir iesaistīti saimnieciskajās darbībās, Iestāde uzskata, ka minētie pasākumi ir selektīvi, ņemot vērā, ka ar tiem dod priekšroku tikai konkrētam operatoru skaitam īpašā nozarē.

Eiropas Komisijas Paziņojumā par kvalitātes pakalpojumu pastiprināšanu jūras ostās (15) Komisija nošķir terminus “publiskā (vispārējā) infrastruktūra”, “lietotājam specifiska infrastruktūra” un “virsbūves”. Šīs atšķirības sniedz noderīgas norādes, kad jānovērtē, vai ostu iestādes, īpašnieki vai operatori ir iesaistīti saimnieciskajās darbībās. Minētā nostāja aizvien nostiprinās, un Iestāde ņēma vērā ne tikai Komisijas paziņojumu, bet arī turpmākos Komisijas lēmumus (tostarp jo īpaši iepriekšminēto lietu par atbalstu Flandrijas ostām), kā arī Īslandes iestāžu iesniegto informāciju.

Valsts finansējuma piešķiršana transporta infrastruktūrai var aktualizēt jautājumus par valsts atbalstu divos dažādos līmeņos, proti, saistībā ar infrastruktūras tiešajiem lietotājiem un attiecīgās infrastruktūras operatoru vai pārvaldītāju. Iestāde uzskata, ka kopumā EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē valsts atbalsta elementi ir novērojami lietotāja līmenī, kurā transporta infrastruktūru tieši finansē un pārvalda valsts, un tā ir atvērta visiem potenciālajiem lietotājiem saskaņā ar vienlīdzības un nediskriminēšanas principu, tā kā nevar norādīt ne uz vienu konkrētu uzņēmumu vai preču ražošanu, kam tiek sniegta priekšroka, tādējādi kropļojot konkurenci un ietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm (16). Iestāde pieņem, ka tieši šis ir minētais gadījums attiecībā uz Īslandes ostām.

Attiecībā uz transporta infrastruktūras pārvaldītāju vai operatoru, kas šajā gadījumā ir Īslandes pašvaldībām piederošo ostu iestādes, Iestādei jānovērtē, vai iestāde, kas pārvalda infrastruktūru, veic saimnieciskās darbības. Kā minēts iepriekš, ostas pārvaldnieks veic daudzas dažādas darbības, no kurām dažas pēc būtības var uzskatīt par saimnieciskām. Tādēļ ir jānošķir, ja iespējams, saimnieciskās darbības no darbībām, kuras tādas nav, un jānovērtē katras atsevišķas darbības finansēšana individuāli.

a)

Loču kuģi. Iestāde uzskata, ka loču kuģi ir navigācijas atbalsta veids, kas ir svarīgs drošības nolūkos konkrētās ostās. Tā pieņem, ka izdevumi par loču kuģiem ir būtiski valstij, tai rīkojoties sabiedrības interesēs. Tādēļ Iestāde secina, ka loču kuģu ostu operatoriem piešķirtais atbalsts tiem netiek piešķirts kā uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību. Minētais pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu EEK līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

b)

Piestātnes instalācijas. Lai arī var uzskatīt, ka piestātnes instalācijām ir publisks raksturs, kas vajadzīgs tādas ostas pareizai darbībai, kas kalpo sabiedrības interesēm, tās var izmantot arī tirdznieciskiem nolūkiem. Ņemot vērā Komisijas pieeju “pietauvošanās infrastruktūrai” (tostarp piestātnēm) lietā par Flandrijas ostām (17), Iestāde sākotnēji uzskatīja, ka piestātnes instalācijas veido daļu no ostas iekārtām, kas ostas iestādēm spēj radīt komerciālus ienākumus. Īslandes iestādes nav sniegušas informāciju, kas liecinātu par to, ka piestātnes instalāciju izmantošanai ir būtiska nozīme sabiedrisko interešu kontekstā valsts mērogā un ka tai nav saimnieciskas darbības raksturs. Tādēļ Iestāde uzskata, ka piestātnes instalācijas veicina saimniecisko darbību, kas sniedz priekšroku ostas operatoram, kurš darbojas kā uzņēmums.

c)

Zaudējumu kompensācija saistībā ar kuģu un doku pacēlājiem un piestātnes instalācijām. Iestāde aizvien uzskata, ka kuģu un doku pacēlāji ir resursi, ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, ar kuru starpniecību ostu operatori var veicināt, piemēram, kuģu remontu. Tādēļ tiktāl, ciktāl noteikumi par zaudējumu kompensāciju paredz ostu iestādēm piešķirt finansējumu, lai segtu zaudējumus par iekārtām, kuras izmanto saimnieciskajai darbībai, tie veido selektīvu pasākumu, ar ko atbalsta uzņēmumu (pašu ostas iestādi). Tādējādi Iestāde secina, ka, paplašinot noteikumu darbības jomu par zaudējumu kompensāciju, tajā ietverot zaudējumus par kuģu pacēlājiem un doku pacēlājiem, kā arī piestātnes instalācijām, tiek dota priekšroka konkrētiem uzņēmumiem.

Priekšrocība

Ar minēto pasākumu saņēmējam jāsniedz priekšrocības, kuras to atbrīvo no izmaksām, ko parasti sedz no saņēmēja budžeta.

Ostu īpašniekiem būs jāsedz daļa no izmaksām, ja tie saņēmuši atbalstu saskaņā ar Ostu likumu, jo valsts atbalstu var piešķirt līdz pat 40 %-60 % apmērā no piestātnes instalācijām nepieciešamā ieguldījuma. Tomēr šādiem uzņēmumiem piemēros zemākas ieguldījumu izmaksas nekā citiem uzņēmumiem, kuri negūst labumu no minētās shēmas. Tādēļ ostu īpašnieki saņem priekšrocības, izmantojot minēto pasākumu.

Šādas priekšrocības tiek izmantotas arī attiecībā uz zaudējumu kompensāciju. Ostu iestādes var saņemt valsts atbalstu par kuģu pacēlāju un doku pacēlāju, un piestātnes instalāciju remontu. Tādējādi saņēmējiem tiek piešķirts finansējums par izmaksām, kuras parasti būtu jāsedz pašiem.

1.3.   Konkurences kropļošana un ietekme uz tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm

Lai pasākumu varētu klasificēt kā atbalstu, tam ir jārada konkurences kropļojumi un jāietekmē tirdzniecība starp Līgumslēdzējām Pusēm.

Iestāde uzskata, ka kuģu pacēlāju un doku pacēlāju operatori, un sauso doku operatori kuģu remonta iekārtu jomā iesaistās konkurencē starptautiskā mērogā. Turklāt, kā minēts lēmumā, ar ko uzsāk oficiālu izmeklēšanas procedūru, ostu pakalpojumu tirgus tika pakāpeniski atvērts konkurencei (18). Eiropas Komisija savā LeaderSHIP 2015 programmā (19) norādīja, ka tirdznieciska kuģubūve un kuģu remonts darbojas patiesi globālā tirgū un ir pakļauts konkurencei pasaules mērogā.

Iestāde uzskata, ka valsts atbalsts kropļo vai tam ir potenciāls kropļot konkurenci, un to apliecina no trešās personas saņemtā atbilde. Īslandes iestādes arī pieņem (neraugoties uz argumentiem par to, ka nepastāv konkurences kropļojumi), ka 2003. gada Likumā nošķirtas valstij piederošas ostas (kas saņem valsts atbalstu) un privātas ostas (kuras šādu atbalstu nesaņem). Ņemot vērā to, ka valsts atbalstīto ostu darbības pēc būtības ir saimnieciskas, var apgalvot, ka šādā gadījumā var tikt kropļota konkurence.

Lai arī Iestāde pieņem, ka ģeogrāfisku iemeslu dēļ konkurences kropļojumiem, visticamāk, būs mazāka ietekme uz tirdzniecību, nekā tas būtu kontinentālajā Eiropā, Iestāde nepiekrīt Īslandes iestādēm, ka tirdzniecība netiks ietekmēta (vai potenciāli netiks ietekmēta). Šīm darbībām, jo īpaši pakalpojumiem, kurus sniedz kuģošanas un kravas pārvadājumu uzņēmumi, nav tikai vietējs raksturs, ņemot vērā minēto uzņēmumu mobilitāti. Starp Īslandi un citām EEZ valstīm ir izveidoti kuģošanas maršruti, un zināmā mērā ostu pakalpojumu saņēmēji var izvēlēties, kur (piemēram) veikt ikdienas apkopi vai pietauvot kuģus neaktīvos periodos.

Jāņem vērā arī tas (Eiropas Komisijas atsauce lietā JadeWeserPort Project (20)), ka jūras ostās ir lielāks privātais ieguldījums, tādējādi uzņēmums no citas EEZ valsts varētu būt konkurējošu Īslandes ostu īpašnieks vai pārvaldnieks. Sniedzot valsts atbalstu Īslandes ostu operatoriem, varētu arī ietekmēt tirdzniecību, konkrēti, šādu privāto ieguldījumu.

Tādēļ Iestāde secina, ka pasākums kropļo vai apdraud konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm, jo minētais pasākums nostiprinās saņēmēju pozīciju salīdzinājumā ar citiem konkurentiem EEZ.

1.4.   Secinājums

Iepriekšminēto iemeslu dēļ Iestāde uzskata, ka finansējums piestātnes instalācijām un zaudējumu kompensācija attiecībā uz piestātnes instalācijām un kuģu pacēlājiem veido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

Iestāde arī secina, ka atbalsts, kas piešķirts ostu operatoriem par loču kuģiem, neveido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

2.   Procedūras prasības

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir pietiekami savlaicīgi jāinformē, lai tā varētu iesniegt savus komentārus par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu (..). Attiecīgā valsts nedrīkst īstenot savus ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar kādu galīgu lēmumu”.

Kā minēts lēmumā, ar ko uzsāk oficiālu izmeklēšanu, Īslandes iestādes pirms minētā pasākuma īstenošanas nepaziņoja Iestādei par 2003. gada Likumu attiecībā uz atbalstu piestātnes instalācijām un zaudējumu kompensācijām piestātnes instalācijām. Turklāt paziņotais grozījums, ar ko doku pacēlājus ietver zaudējumu kompensācijas 2007. gada shēmā, stājās spēkā 2007. gada 29. martā. Tomēr apsvērumos par Iestādes lēmumu, ar ko uzsāk oficiālu izmeklēšanu, Īslandes iestādes apgalvoja, ka 2003. gada Likuma II pagaidu pasākumā paredzēja, ka Likuma noteikumi attiecībā uz valsts atbalstu nebūs piemērojami līdz 2008. gada beigām. Ar Likumu Nr. 145/2007 valsts atbalsta noteikumu piemērošanu atlika līdz 2010. gada beigām. Lai arī Likums bija stājies spēkā, Likuma noteikumi par valsts atbalstu netika piemēroti, gaidot Iestādes galīgo lēmumu. Tādēļ Iestāde secina, ka Īslandes iestādes nav ievērojušas pienākumus, kas noteikti 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā attiecībā uz minētajiem pasākumiem.

Atbalsts loču kuģiem neveido valsts atbalstu, tādēļ par minēto pasākumu nebija jāpaziņo.

3.   Atbalsta saderība

Atbalsta pasākumi, uz ko attiecas EEZ līguma 61. panta 1. punkts, nav saderīgi ar EEZ līguma darbību, ja vien uz tiem nevar attiecināt atkāpi saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 2. un 3. punktu.

Tādēļ Iestāde izvērtēja pasākumus saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 2. un 3. punktu kopā ar valsts atbalsta pamatnostādnēm (21).

Ieguldījumi, kas saistīti ar piestātnes instalācijām

Saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts reģionālo atbalstu 2007.-2013. gadam un reģionālā atbalsta plānu Īslandei var piešķirt sākotnējo ieguldījumu atbalstu saskaņā ar attiecīgajām izmaksām ostām, kuras ietvertas reģionālā atbalsta plānā, līdz pat 15 % apmērā no bruto dotācijas ekvivalenta (BDE) (papildus 20 % no BDE atbalstam, kas piešķirts mazajiem uzņēmumiem, un papildus 10 % no BDE atbalstam, kas piešķirts vidējiem uzņēmumiem). Atbalstu, kas pārsniedz kādu no minētajām robežvērtībām, nevar uzskatīt par saderīgu saskaņā ar reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.-2013. gadam. Minētās robežvērtības neatbilst šim gadījumam.

Zaudējumu kompensācija par piestātnes instalācijām un kuģu un doku pacēlājiem

Atbalsts, kas sniegts kā zaudējumu kompensācija, nav saistīts ar ieguldījumu, bet ir līdzeklis, ar ko var samazināt (vai novērst) izmaksas, kuras parasti segtu uzņēmums kā daļu no savām ikdienas darbībām. Tādēļ Iestāde to uzskata par darbības atbalstu.

Iestāde uzskata, ka šis darbības atbalsts neietilpst EEZ līguma 61. panta 2. punkta b) apakšpunkta darbības jomā, jo tas neattiecas tikai uz dabas katastrofām vai ārkārtējiem apstākļiem.

Iestāde uzskata, ka zaudējumu kompensācija par kuģu un doku pacēlājiem jānovērtē saskaņā ar Iestādes valsts atbalsta pamatnostādnēm par kuģubūvi. Kā lex specialis, Kuģubūves pamatnostādnes neliedz piemērot Reģionālā atbalsta pamatnostādnes (22). Pamatnostādnēs par kuģubūvi ietverts atbalsts “kuģu būvētavai, ar to saistītai iestādei, kuģa īpašniekam un trešajai pusei, kas tieši vai netieši piešķirts kuģu būvēšanai, remontam vai pārbūvei”  (23). Kuģubūves pamatnostādnēs paredzēts piešķirt atbalstu kuģu remonta instalācijām kā atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, slēgšanas atbalstu, atbalstu nodarbinātībai, eksporta kredītus, attīstības atbalstu un reģionālo ieguldījumu atbalstu. Iestāde uzskata, ka zaudējumu kompensācija par kuģu un doku pacēlājiem neietilpst nevienā no minētajām kategorijām, tādēļ to nevar uzskatīt par atbilstīgu saskaņā ar Kuģubūves pamatnostādņu noteikumiem.

Darbības atbalsts, ar ko kompensē zaudējumus attiecībā uz piestātnes instalācijām, jānovērtē kā reģionālais atbalsts. Minētais pasākums jānovērtē saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts reģionālo atbalstu 2000.-2006. gadam un pamatnostādnēm par valsts reģionālo atbalstu 2007.-2013. gadam. Iepriekšējās pamatnostādnēs nebija ietvertas norādes par darbības atbalstu šādām shēmām kā pašreizējā. Saskaņā ar pašreizējo pamatnostādņu 5. iedaļu darbības atbalstam parasti jābūt pagaidu pasākumam, un tas jāsamazina laika gaitā (68. punkts) vai jāpiešķir vismazāk apdzīvotajiem reģioniem (69. punkts), vai jāpiešķir papildu transporta izmaksu segšanai (70. punkts). No Iestādei pieejamās informācijas izriet, ka paredzētais atbalsts zaudējumu kompensācijai tādā ziņā nav ierobežots, tādēļ to nevar uzskatīt par saderīgu ar reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.-2013. gadam.

Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pilnvarošana saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu

Tādā mērā, cik minētajos pasākumos iesaistīta tādu pakalpojumu sniegšana, kuriem ir saimniecisks raksturs, ir iespējams, ka tos var klasificēt kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus (VTNP). Šādiem VTNP nevar piešķirt valsts atbalstu saskaņā ar Altmark  (24) principiem, vai arī tiem var piešķirt atbalstu, ko uzskata par saderīgu ar EEZ līgumu atbilstīgi 59. panta 2. punktam. Tomēr Īslandes iestādes neapgalvo, ka finansējumu piešķīra, lai nodrošinātu VTNP sniegšanu, un Iestāde norāda, ka ostas operatoriem nav piešķirtas īpašas pilnvaras sniegt šādus pakalpojumus, kā arī finansējums netiek piešķirts, pamatojoties uz kompensāciju piešķiršanu operatoriem par izmaksām, kuras tiem radušās, sniedzot pakalpojumus. Tādēļ minētie pasākumi nav saderīgi ar EEZ līgumu saskaņā ar 59. panta 2. punktu.

Tieša saderība saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu

EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka atbalstu atsevišķu saimniecisko darbību attīstībai Iestāde var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līgumu, ja šādam atbalstam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

Iestāde norāda, ka jūras ostām ir būtiska nozīme EEZ, kas nepieciešams, lai sekmētu līdzsvarotu un ilgtspējīgu transporta sistēmu, kā arī tās ir svarīgas kā reģionālās attīstības centri. Turklāt Iestāde norāda, ka ostām ir būtiska nozīme tirdzniecības sekmēšanā un tās var palīdzēt kravu pārvadājumu novirzīšanas procesā no autoceļiem uz videi ilgtspējīgākiem transporta veidiem. Iestāde arī atzīst, ka, visticamāk, izmantojot tikai tirgus līdzekļus, nevarēs attīstīt labāku ostas infrastruktūru, un iejaukšanās no valsts puses nelielā mērā būs neizbēgama.

Tomēr Ostu likumā nošķirtas privātās ostas un pašvaldībai piederošas ostas, bet tikai otrās var pieteikties atbalstam saskaņā ar shēmu. Lai arī šķiet, ka ar šādu nošķiršanu netiek pārkāpti noteikumi par brīvu kustību saskaņā ar EEZ līgumu, ar diskrimināciju saistīti jautājumi attiecībā uz atbalstu starp privāto un publisko sektoru saskaņā ar EK līgumu tika izskatīti Eiropas Kopienu Tiesā tās spriedumā Falck lietā. Uzsvērusi, ka atbildība par atbalsta piešķiršanu pirmām kārtām jāuzņemas attiecīgajai valdībai, Tiesa paskaidroja Komisijas lomu šādi: “(…) lai arī jebkurš atbalsta pasākums, visticamāk, dod priekšrocības konkrētam uzņēmumam, Komisija nevar apstiprināt atbalstu, kuru piešķirot, tiek diskriminēts publiskais un privātais sektors. Šādā gadījumā atbalsta piešķiršana ietvertu konkurences traucējumus tik lielā mērā, ka tā būtu pretrunā vispārējām interesēm. (25) ”

Šā iemesla dēļ arī tad, ja atbalstu varētu piešķirt saskaņā ar EEZ līgumu, Iestāde uzskata, ka shēma nevar būt saderīga ar EEZ līguma darbību, jo tā dod priekšrocības tikai valsts uzņēmumiem, tam nesniedzot objektīvu pamatojumu.

Pamatojoties uz iepriekšminēto novērtējumu, Iestāde secina, ka ieguldījums piestātnes instalācijās un zaudējumu kompensācija par kuģu un doku pacēlājiem un piestātnes instalācijām nav saderīgs ar EEZ līguma darbību.

4.   Secinājums

Izņemot finansējumu loču kuģiem, kas neveido valsts atbalstu, minētie atbalsta pasākumi nav saderīgi ar EEZ līguma darbību iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Iestādei pieejamo informāciju shēma vēl nav īstenota, kas nozīmē to, ka atbalsts nav izmaksāts nevienam no potenciālajiem saņēmējiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.