EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2007/235/13

Lieta C-300/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) 2007. gada 27. jūnijā rīkojumu — Hans & Christophorus Oymanns GbR, Orthopädie Schuhtechnik / AOK Rheinland/Hamburg

OV C 235, 6.10.2007, p. 8–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

6.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 235/8


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) 2007. gada 27. jūnijā rīkojumu — Hans & Christophorus Oymanns GbR, Orthopädie Schuhtechnik/AOK Rheinland/Hamburg

(Lieta C-300/07)

(2007/C 235/13)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Hans & Christophorus Oymanns GbR, Orthopädie Schuhtechnik

Atbildētāja: AOK Rheinland/Hamburg

Prejudiciālie jautājumi

1.

a)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1) 1. panta 9. punkta 2. daļas c) apakšpunktā norādītais pirmais alternatīvais nosacījums “valsts finansējums” ir interpretējams tādējādi, ka valsts nosaka dalību attiecīgās slimokases veselības apdrošināšanā, kā arī pienākumu iemaksāt apdrošināšanas iemaksas — kuru apmērs ir atkarīgs no ienākumiem —, savukārt slimokase nosaka iemaksu likmi, bet slimokases ir savstarpēji saistītas solidāras finansēšanas sistēmā, kas pamatojumā ir precīzāk raksturota, un ir garantēta katras slimokases saistību izpilde?

b)

Vai [Direktīvas 2004/18/EK] 1. panta 9. punkta 2. daļas c) apakšpunktā norādītais otrais alternatīvais nosacījums, saskaņā ar ko publisko tiesību subjektu “pārrauga minētie subjekti”, ir interpretējams tādejādi, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja valsts nodrošina tiesisko uzraudzību, kas turklāt attiecas arī uz noritošiem vai nākotnē plānotiem darījumiem, vajadzības gadījumā izmantojot valsts papildus iespējas iejaukties, kas pamatojumā ir precīzāk raksturotas?

2.

Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu — tā a) vai b) apakšpunktu — ir apstiprinoša, vai [Direktīvas 2004/18/EK] 1. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts ir interpretējams tādejādi, ka produkcijas, kura individuāli ražota un pielāgota atbilstoši attiecīgo klientu prasībām un par kuras lietošanu attiecīgajiem klientiem sniedzama individuāla konsultācija, piegāde ir klasificējama kā “piegādes valsts līgumi [piegādes publiskā iepirkuma līgumi]” vai “pakalpojumu valsts līgumi [pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi]”? Vai šādā gadījumā ir jāņem vērā tikai attiecīgā pakalpojuma vērtība?

3.

Gadījumā, ja 2. prejudiciālajā jautājumā norādītā produkcijas piegāde ir klasificējama kā “pakalpojums” vai varētu tāds būt, vai Direktīvas [2004/18/EK] 1. panta 4. punkts — nošķirot pamatnolīgumus Direktīvas [2004/18/EK] 1. panta 4. punkta nozīmē — ir interpretējams tādejādi, ka ar “pakalpojumu koncesiju” ir saprotama arī tiesību slēgt līgumu piešķiršana tādā formā, kad

lēmums par to, vai un kādos gadījumos pakalpojumu sniedzējam piešķirtas tiesības noslēgt atsevišķus līgumus piešķir nevis līgumslēdzēja iestāde, bet gan trešā persona,

pakalpojumu sniedzēja apmaksu veic līgumslēdzēja iestāde, jo tikai tā saskaņā ar likumu ir vienīgais maksātājs un tās pienākums ir sniegt pakalpojumu trešajām personām, un

pirms trešās personas uzņemas pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešams veikt jebkāda veida pakalpojumus vai nodrošināt to iespēju?


(1)  OV L 134, 114. lpp.


Top