18.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 281/23

—

atzīt, ka Itālijas Republika,

nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Līguma, ar kuru izveido Eiropas Kopienu, 43. un 49. panta;

nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no Līguma, ar kuru izveido Eiropas Kopienu, 49. panta;

—

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Algas izraksta sagatavošanas un iespiešanas darbību attiecināšana tikai uz nodarbinātības konsultantiem un citām profesionālām kategorijām, ko likums uzskaita izsmeļošā veidā, veido ierobežojumu brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, ko nodrošina EKL 43. un 49. pants. Darbības, ko veic datu apstrādes centri galvenokārt sastāv no vienkāršas klientu norādījumu izpildes. Faktiski tiek veikta no klienta saņemto datu ievadīšana noteiktās datorprogrammās, kas izveidotas atbilstoši šī paša klienta iesniegtajai informācijai un saskaņā ar spēkā esošo tiesību regulējumu. Līdz ar to datu apstrādes centri, kas sagatavo algas izraksta, nenosaka darba algu katram darba ņēmējam, balstoties uz spēkā esošo likumdošanu, un kas neprasa padziļinātas zināšanas šo tiesību aktu jomā. Tādējādi šādas darbības ierobežota piešķiršana nodarbinātības konsultantiem, lai tie veiktu algas izrakstu sagatavošanu un to iespiešanu, pamatojama balstoties uz mērķi aizsargāt darba ņēmēju tiesības, jo šādas darbības galvenokārt ir izpildu darbības un to veikšana neprasa īpašu profesionālu kvalifikāciju.

—

Lai savus algas izrakstu sagatavošanas un iespiešanas pakalpojumus varētu sniegt maziem uzņēmumiem, datu apstrādes centru “sastāvā jābūt tikai tādām personām, kuras ir uzņemtas profesionālās apvienībās”. “Šāda prasība liedz ārvalstu mātesuzņēmumu vadītājiem atrasties dibinātāju starpā vai piedalīties vadības padomē Itālijas meitas uzņēmumā, izņemot, ja tie tiek uzņemti attiecīgajās profesionālās apvienībās. Līdz ar to pastāv diskriminācija slēptā formā, kas, piemērojot atšķirīgu kritēriju no pilsonības kritērija, faktiski rada tādas pašas sekas kā diskriminācija, kas acīmredzami balstās uz pilsonību.” Ģenerāladvokāta Mišo [Mischo] secinājumi lietā C-79/01 Payroll Data Services (Recueil, I-8923. lpp.).

—

Itālijas regulējums paredz, ka personai, kas vēlas tikt uzņemta šādā apvienībā, pieteikumam ir jāpievieno uzturēšanās sertifikāts. Ja uzturēšanās prasības mērķis ir nodrošināt kontroli un, iespējams, sodīt pakalpojumu sniedzējus, kas izdara pārkāpumus, tad šāda prasība izskatās pilnībā nesamērīga. Faktiski, neatkarīgi no uzturēšanās vietas ir iespējams veikt kontroli un vajadzības gadījumā piemērot sodu jebkuram datu apstrādes centram jebkurā dalībvalstī. Tāpat nevar secināt, ka prasība uzturēties var tikt attaisnota balstoties uz vajadzību aizsargāt darba ņēmējus, uz kuru atsaucas Itālijas iestādes.

—

Apstrīdētais Itālijas regulējums paredz, ka, lai varētu piedāvāt savus pakalpojumus arī datu apstrādes centri, kas reģistrēti citās dalībvalstīs, to iekšējā struktūrā jābūt nodarbinātības konsultantiem, kas ir uzņemti Itālijas profesionālā apvienībā. Pienākums būt uzņemtiem nodarbinātības konsultantu profesionālā apvienībā pārsniedz vajadzību aizsargāt darba ņēmējus un pakļauj pakalpojumu sniegšanu pilnīgai autorizācijas procedūrai, ko veic attiecīgās iestādes, neatšķirot uzņēmējdarbību no īslaicīgas pakalpojumu sniegšanas. Šādas atšķirības ignorēšana varētu liegt “jebkādu efektivitāti Līguma tiesību normām, kas ir tieši vērstas uz to, lai nodrošinātu brīvu pakalpojumu sniegšanu” (2000. gada 3. oktobra spriedums lietā Corsten C-58/98 Recueil, I-7919. lpp.).