Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2006/178/63

Lieta T-143/06: Prasība, kas celta 2006. gada 19. maijā — MTZ Polyfilms pret Padomi

OV C 178, 29.7.2006, p. 34–35 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

29.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 178/34


Prasība, kas celta 2006. gada 19. maijā — MTZ Polyfilms pret Padomi

(Lieta T-143/06)

(2006/C 178/63)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MTZ Polyfilms Ltd., Mumbai (Indija) (pārstāvis — P. De Baere, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi

atcelt Padomes 2006. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 366/2006, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu par tādas polietilēntereftalāta (PET) plēves importu, kuras izcelsme ir, inter alia, Indijā;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja ražo un eksportē polietilēntereftalāta plēves Eiropas Kopienā.

Savas prasības pamatojumam tā apgalvo, pirmkārt, ka ar apstrīdēto regulu ir pārkāpts pamatregulas (1) 2. panta 8. punkts un 2. panta 9. punkts. Prasītāja apstrīd to, ka ar apstrīdēto regulu prasītājas eksporta cena Kopienā būtu noteikta, pamatojoties uz tās eksporta cenu uz trešām valstīm, jo faktiskās eksporta cenas attiecībā uz Kopienu ir tādas, uz kurām nevar paļauties sakarā ar minimālo importa cenu esamību.

Saskaņā ar prasītājas teikto, tās eksporta cenas nav tādas, uz kurām nevar paļauties, pamatregulas 2. panta 9. punkta izpratnē. Turklāt prasītāja apgalvo, ka izmantotā metode nav saderīga ar pamatregulu, kurā ir norādītas metodes, kuras var izmantot, nosakot eksporta cenu. Prasītāja apgalvo, ka pamatregulas 2. panta 8. punkts un 2. panta 9. punkts vienlīdz attiecas uz tādas izmeklēšanas pārskatīšanu, kāda ir apstrīdētā procedūra, neskatoties uz to, vai pastāvēja saistības.

Otrkārt, prasītāja atsaucas uz Līguma par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (2) pārkāpumu. Prasītāja norāda, ka tās eksporta cena nav tāda, uz kuru nevarētu paļauties minētā līguma 2.1. panta un 2.3. panta izpratnē. Turklāt, prasītāja apgalvo, ka izmantotā metode ir nesaderīga ar Līguma 2.1., 2.3. un 11. pantu. Visbeidzot prasītāja norāda, ka Līguma 2.1. un 2.3. pants vienlīdz attiecas uz pārskatīšanām, ko veic atbilstoši Līguma 11. pantam, piemēram, pagaidu starpposma pārskatīšanu.

Visbeidzot prasītāja atsaucas uz juridiskā pamata neesamību metodei, kas ir izmantota, nosakot prasītājas eksporta cenu uz Kopienu, un uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu tajā, ka eksportējošiem ražotājiem ir liegta iespēja izvērtēt savu rīcību saistībā ar saistošo cenu.


(1)  Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996 L 56, 1. lpp.)

(2)  Līgums par vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 vi panta īstenošanu (OV 1994 L 336, 103. lpp.)


Top