Prasība, kas celta 2006. gada 25. aprīlī — British Nuclear Group Sellafield pret Komisiju

(Lieta T-121/06)

(2006/C 154/48)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: British Nuclear Group Sellafield Limited, Sellafield (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — J. Percival, A. Renshaw, J. Isted un G. Bushell, Solicitors, un R. Plender, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas 2006. gada 15. februāra lēmumu par procedūru Euratom līguma 83. panta piemērošanā (BNG Sellafield Limited). Ar apstrīdēto lēmumu Komisija izsniedza brīdinājumu atbilstoši EAEK līguma 83. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Komisija apgalvo, ka prasītāja ir pārkāpusi atsevišķus Euratom līguma un Regulas Nr. 302/2005 (1) noteikumus, kas attiecas uz tās īpašo paziņošanas pienākumu, un noteikumus par pieeju konkrētām iekārtām. Komisija attiecīgi pieprasīja, lai prasītāja īsteno tai noteiktos pasākumus apstrīdētajā lēmumā noteiktajā termiņā.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda, pirmkārt, ka Komisijai nav kompetences pieņemt apstrīdēto lēmumu un prasītājai noteiktos pasākumus. Pēc prasītājas domām, Komisijai nav likumīgu tiesību pieņemt noteiktos pasākumus, ieskaitot pasākumus, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanas principiem un kodolmateriālu uzskaites un kontroles standartiem un kas pārsniedz spēkā esošo tiesību aktu par drošības pasākumiem piemērošanas jomu.

Prasītāja arī norāda, ka atbildētāja ir pārkāpusi subsidiaritātes principu, jo noteiktie pasākumi ierobežo attiecīgo valsts iestāžu kompetenci.

Turklāt prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums pilnībā vai daļēji ir balstīts uz drošības apsvērumiem, nevis uz drošības pasākumu apsvērumiem, un tādēļ EAEK līguma 83. pants nav atbilstošs juridiskais pamats apstrīdētā lēmuma pieņemšanai.

Otrkārt, prasītāja norāda, ka Komisija pieļāva būtisku procedūras pārkāpumu, jo tā neīstenoja pilnīgu un atbilstošu procedūru saskaņā ar EAEK līguma 83. pantu. Prasītāja uzskata, ka Komisija nepaziņoja par tās iebildumiem, nepiedāvāja izteikt viedokli un pārkāpa tās tiesības uz aizstāvību.

Treškārt, prasītāja norāda, ka Komisija, atzīstot, ka prasītāja neveica savus pienākumus saistībā ar drošības pasākumiem, pārkāpa Euratom līgumu un attiecīgo likumu normas par līguma piemērošanu, pieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, un pārkāpa tiesiskās drošības principu.

Ceturtkārt, prasītāja norāda uz samērīguma un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.

Visbeidzot, prasītāja norāda, ka Komisija pārkāpa prasītājas tiesības uz aizstāvību un tiesības uz taisnīgu tiesas izskatīšanu, neizpildot savu pienākumu savlaicīgi paziņot prasītājai par pasākumu, ko noteica kā sodu, saturu, lai sniegtu prasītājai iespēju iesniegt savus apsvērumus par tiem pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

(1)  Komisijas 2005. gada 8. februāra regula (Euratom) Nr. 302/2005 par Euratom drošības pasākumu piemērošanu (OV L 54, 1. lpp.)