5.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/48

(1)

Padome 2006. gada 14. martā izskatīja atjaunināto Polijas konverģences programmu laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(2)

Polijas reālā IKP pieaugums bija vidēji 4,5 % no 1994. gada līdz 2004. gadam — gandrīz divus procentu punktus virs ES25 vidējā rādītāja 2,4 % apmērā. Pēc ekonomikas paplašināšanās perioda reālā IKP pieaugums palēninājās līdz 1,0 % 2001. gadā, atspoguļojot iekšējos un ārējos cikliskos faktorus. Kopš tā laika pieaugums ir atjaunojies līdz 5,3 % 2004. gadā. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju pirktspējas standartos sasniedza 46,5 % no ES25 vidējā rādītāja 2004. gadā. Pēdējos desmit gadus SPCI inflācija saglabājās augsta — vidēji 7,0 % līmenī, tā ievērojami samazinājās 2005. gadā līdz aptuveni 2 %. Darba tirgus situācija Polijā joprojām ir liela problēma, jo bezdarba rādītājs 2004. gadā bija 18,8 %, kā arī mazākais nodarbinātības rādītājs ES (51,7 % 2004. gadā.). Pēdējos desmit gadus vispārējā valsts bilance Polijā vienmēr ir bijusi negatīva. Līdz 2003. gadam tā svārstījās no -1,4 % līdz -4,8 % (2) no IKP, pēc tam tā uzlabojās sasniedzot -3,8 % no IKP 2004. gadā un -2,9 % no IKP 2005. gadā.

(3)

Padome 2004. gada 5. jūlijā nolēma, ka Polijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Atbilstīgi Padomes ieteikumam tai pat datumā saskaņā ar 104. panta 7. punktu pārmērīgais budžeta deficīts jānovērš līdz 2005. gadam. Padome 2005. gada 17. februāra atzinumā par iepriekšējo atjaunināto konverģences programmu laikposmam no 2004. līdz 2007. gadam, kas pieņemta pirms izdarīti grozījumi Stabilitātes un izaugsmes paktā, aicināja Poliju “(i) stiprināt fiskālo pielāgojumu, sākot no 2005. gada, un samazināt budžeta deficītu 2007. gadā; ii) nodrošināt strukturālo pasākumu, kas ietverti Hausnera plānā, pilnīgu ieviešanu un arī turpmāk censties ieviest alternatīvus pasākumus, ja īstenojas ieviešanas riski.”

(4)

Kas attiecas uz budžeta izpildi 2005. gadā, Komisijas dienestu 2005. gada rudens prognozē vispārējais valdības deficīts 2005. gadam tiek lēsts 3,6 % apmērā no IKP attiecībā pret iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteikto mērķi 3,9 % apmērā no IKP un salīdzinājumā ar deficītu 2,9 % apmērā no IKP, kas paredzēts pašreizējā programmā. Salīdzinājums ar iepriekšējām konverģences programmām nav vienkāršs, jo dati tiek ievērojami pārskatīti metodikas maiņas dēļ. Iznākumu, kas ir labāks nekā plānots, galvenokārt nosaka centrālās valdības budžeta un jo īpaši valsts budžeta rezultāti, kurā konstatēti (uz skaidras naudas pamata) nodokļu ieņēmumi, kas pārsniedz budžetā plānotos, kā arī izdevumu sadaļas neizpilde, samazinot deficītu par aptuveni 0,7 procentu punktiem, salīdzinot ar 2005. gada budžeta plānu.

(5)

Programma kopumā atbilst stabilitātes un konverģences programmu struktūras paraugam un prasībām par sniedzamo informāciju, kas noteiktas jaunajā rīcības kodeksā (3). Polija iesniedza atjaunināto konverģences programmu 19. janvārī, 7 nedēļas pēc rīcības kodeksā minētā termiņa — 1. decembra. Kavēšanās izskaidrojama ar jaunās valdības veidošanu pēc parlamenta vēlēšanām 2005. gada novembrī un finanšu ministra maiņu 2006. gada janvāra sākumā.

(6)

Saskaņā ar programmas makroekonomisko scenāriju reālais IKP pieaugs no 3,3 % 2005. gadā līdz 4,3 % 2006. gadā un sasniegs 5,0 % 2008. gadā. Programmas pamatā liktās pieauguma prognozes var uzskatīt par ticamām, pēdējā gadā pat labvēlīgām. Programmas prognozes saistībā ar inflāciju arī šķiet ticamas, kaut gan 2006. gada prognozes pārāk augstas, ņemot vērā attīstību saistībā ar PCI.

(7)

Atjauninātajās konverģences programmā pakāpeniski tiek samazināts vispārējais valdības deficīts, (aprēķināts, ņemot vērā Eurostat2004. gada 2. marta lēmumu), lai sasniegtu atbilstību konverģences kritērijiem līdz tiesību aktos noteiktajam termiņam, t.i., līdz 2009. gada beigām. Deficīta mērķis 2007. gadam ir nemainīgi 2,2 % no IKP, iekļaujot otrā pīlāra fondēto pensiju shēmas vispārējā valsts sektorā. Ja pensiju shēmas izslēdz no valsts sektora, deficīta mērķis paaugstinās, salīdzinot ar iepriekšējo atjaunināto programmu no 3,9 % no IKP līdz 4,1 % no IKP, jo pensiju shēmas bilances aplēses sasniedz 1,9 % no IKP. Ja būtu atļauts ņemt vērā pensiju reformas tīro izmaksu regresīvo samazinājumu, Polijas vispārējais valdības deficīts būtu zem 3 % no IKP visa perioda laikā. Paredzams, ka primārā bilance (otrā pīlāra fondēto pensiju shēmas valsts sektorā) uzlabosies no -0,3 % no IKP 2005. gadā līdz 0,6 % 2008. gadā. Šādas lēnas pielāgošanas pamatā, pirmkārt, ir labvēlīga ieņēmumu attīstība 2006. gadā un daži izdevumu samazinājumi 2007. un 2008.gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo atjaunināto programmu, pašreizējā atjauninātā programma nosaka tālākejošākus deficīta mērķus 2006. gadam, pateicoties pārcēlumam un lielākiem ieņēmumiem 2005. gadā, bet pēc tam pielāgošanas centieni ir zemāki un izdevumu reformas tiek atliktas līdz 2007. un 2008. gadam.

(8)

(9)

Budžeta izpilde varētu būt sliktāka nekā paredzēts programmā. Lai gan budžeta mērķu, kas nosprausti iepriekšējās programmās, sasniegšana labāk nekā prognozēts liek piesardzīgāk prognozēt budžeta izpildi, vairāki faktori var atsvērt plānoto pielāgošanu. Saskaņā ar pozitīvu attīstību attiecībā uz nodokļu ienākumiem 2004. un 2005. gadā, pieņēmumi par nodokļu elastību ir pārāk optimistiski, jo īpaši 2006. gadā. Turklāt pieauguma prognozes pēdējam programmas gadam (2008. gadam) šķiet labvēlīgas. Pašreizējos politiskajos apstākļos ogļračiem ir piešķirtas īpašas pensiju tiesības, liekot citām sociālajām grupām arī pieprasīt īpašas shēmas, apdraudot 1999. gada ieviesto pensiju reformu. Nominālā četru gadu valsts budžeta atsauces vērtība PLN 30 miljardu apmērā, kas ieviesta konverģences programmā, ir vērsta uz pārmērīga deficīta problēmas risināšanu. Tādēļ būtu lietderīgi pieņemt dažus alternatīvus vai papildu fiskālos noteikumus, kas kontrolētu valsts izdevumus.

(10)

Programmā nav turpināta deficīta samazinājuma virzība 2007. gadam, ko Padome noteikusi saskaņā ar tās ieteikuma 104. panta 7. apakšpunktu, un šķiet, ka fiskālais stāvoklis atjauninātajā programmā nav saskaņots ar pārmērīgā deficīta korekcijām Padomes noteiktajā termiņā. Secinājumus ir izdarīts, ņemot vērā risku līdzsvaru. Deficīta mērķi 2005. un 2006. gadam ir zemāki nekā iepriekšējā atjauninātajā programmā, un tie atbilst Padomes 2004. gada 5. jūlija ieteikumos noteiktajiem nominālajiem mērķiem, pateicoties labāk izpildītajam 2005. gada budžetam un pārnesumiem uz 2006. gadu. Salīdzinot mērķus, būtu jāņem vērā izmaiņas valstu norēķinu metodikā, ko pieprasa Eurostat. Kritiskajam 2007. gadam programma paredz deficīta samazināšanu līdz 2,2 % no IKP. Tomēr saskaņā ar Eurostat2004. gada 2. marta lēmumu, izslēdzot otrā pīlāra fondēto pensiju shēmas no vispārējā valdības sektora, plānotais deficīts 2007. gadā ir 4,1 % no IKP. Ja būtu atļauts ņemt vērā pensiju reformas tīro izmaksu regresīvo samazinājumu, Polijas vispārējais valdības deficīts būtu zem 3 % no IKP. Tādējādi būtu nepieciešami būtiski papildu pielāgojumu pasākumi, lai noteiktajā termiņā labotu pārmērīgu budžeta deficītu.

(11)

(12)

Plānotie pasākumi valsts finanšu jomā kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam. Tomēr piedāvātie pasākumi nav pietiekami, lai pilnībā labotu pārmērīgu budžeta deficītu.

(13)

Polijas valsts reformu programmā, kas iesniegta 2006. gada 5. janvārī atjaunotās Lisabonas stratēģijas kontekstā par izaugsmi un darbavietām, noteiktas šādas problēmas ar būtisku ietekmi uz valsts finansēm: budžeta konsolidācija, ņemot vērā augstu deficītu, slikti attīstītās infrastruktūras uzlabošana, izmaksu samazināšana nodarbinātībā, lai Polijā mazinātu bezdarbu. Taču valsts reformu programmā minēto darbību ietekme uz budžetu nav atspoguļota konverģences programmas budžeta prognozēs. Valsts finanšu jomā veikto pasākumu vidū, kas ieviesti Valsts reformu programmā, konverģences programma min deficīta piesaisti un daudzgadīgu budžeta plānojumu.

(14)

Attiecībā uz valsts finanšu ilgtspējību Polija, šķiet, pakļauta nelielam riskam to budžetā plānoto izdevumu dēļ, kas saistīti ar iedzīvotāju novecošanu. Pašreiz parāda līmenis ir zemāks par 60 % atsauces vērtību, un tam tādam jāsaglabājas saskaņā ar pieņēmumu par ietaupījumiem, kurus iegūs, īstenojot 1999. gada pensiju reformu. Reformā izvirzīti vērienīgi mērķi un ieguldījums novecošanas problēmas risināšanā, bet valdības nesen pieņemtie pasākumi, kas izslēdz dažas nodarbināto grupas no reformētās pensiju shēmas, var vājināt reformas ilgtermiņa rezultātus, jo īpaši, ja pensiju shēmās tiks iekļauti citi izņēmumi. Iespējamo saistību īstenošana, kā arī pašreizējais augstais strukturālais deficīts var palielināt parāda/IKP attiecību ātrāk nekā plānots vidējā termiņā. Plānotās valsts finanšu konsolidācijas stingra īstenošana vidējā termiņā samazinātu riskus ilgtermiņa ilgtspējībai (4).

i)

jāstiprina pielāgojums, konkrēti, 2006. gadā, piešķirot ieņēmumus, kas pārsniedz budžetā plānotos, vai mazākus nekā plānotos izdevumus deficīta samazināšanai;

ii)

jānodrošina pensiju reformas rezultāti;

iii)

jāstiprina valsts finanšu iestāžu sistēma, papildinot nominālo piesaisti ar citiem pasākumiem, piemēram, vidēja termiņa izdevumu noteikumu.