This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2005/132/61
Case T-136/05: Action brought on 30 March 2005 by EARL Salvat Père et Fils and Others against the Commission of the European Communities
lieta T-136/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko EARL Salvat Pere et Fils un citi iesniedza 2005. gada 30. martā
lieta T-136/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko EARL Salvat Pere et Fils un citi iesniedza 2005. gada 30. martā
OV C 132, 28.5.2005, p. 34–34
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
28.5.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 132/34 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko EARL Salvat Pere et Fils un citi iesniedza 2005. gada 30. martā
(lieta T-136/05)
(2005/C 132/61)
tiesvedības valoda — franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 30. martā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla EARL Salvat Pere et Fils, Saint-Paul de Fenouillet (Francija), Starptautiskā profesionālā dabīgo saldo vīnu komiteja, Perpignan (Francija), un Nacionālā profesionālā vīna izcelsmes norādes komiteja, Parīze (Francija), kuru pārstāv Hugo Kalvē [Hugues Calvet] un Olivjē Bijārds [Olivier Billard], kas norādīja adresi Luksemburgā.
Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
— |
atcelt 1.1 un 1.3 pantu Komisijas 2005. gada 19. janvāra lēmumā par plānu “Plan Rivelsaltes” un netiešajiem CIVDN nodokļiem, kas jāiekasē Francijai; |
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisiju atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Ar apstrīdēto lēmumu Komisija noteica, ka subsīdijas saistībā ar salu par hektāru, ko finansē profesionālās iemaksas plāna “Plan Rivesaltes” ietvaros, kā arī speciāla piedāvājuma akcijas un kontrolēto izcelsmes norāžu “Rivesaltes”, “Grand Rousillon”, “Muscat de Rivesaltes” un “Banyuls” funkcionēšana, ko finansē ar profesionālajām iemaksām, ir atzīstama par valsts atbalstu EKL 87. panta izpratnē.
Prasītājas prasa atcelt šo lēmumu, vispirms uzsverot, ka tā pamatojums nav pietiekams, un, pārkāpjot EKL 253. pantu, tas prasītājām neļauj saprast motīvus, pēc kuriem Komisija vadījās, uzskatot, ka šajā gadījumā ir saskatāmi kritēriji saistībā ar valsts atbalstu, kurus Tiesa attīstījusi judikatūrā. Otrkārt, prasītājas uzsver, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts EKL 87. pants, jo Komisija nav pierādījusi ne to, ka attiecīgie pasākumi ir finansēti ar valsts iestāžu rīcībā esošu līdzekļu palīdzību, ne arī, ka profesionālās iemaksas, nolūkā finansēt speciāla piedāvājuma akcijas un kontrolēto izcelsmes norāžu funkcionēšanu, ir saistītas ar valsti.