Prasība pret Francijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 2. augustā

(Lieta C-337/04)

(2004/C 239/16)

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 2. augustā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Francijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv pārstāvji Gérard Rozet un Christophe Giolito, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Eiropas Kopienu Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Uzskatot, ka Francijas varas iestāžu piešķirtās tiesības Crédit Mutuel izplatīt Livret bleu ir valsts atbalsts, kas nav savienojams ar kopējo tirgu, Komisija 2002. gada 15. janvārī, atbilstoši EKL 88. panta 2. punkta pirmajai daļai, pieņēma lēmumu, uzliekot par pienākumu Francijai atprasīt no Crédit Mutuel atbalstu, kas bija piešķirts kopš 1991. gada 1. janvāra, kā arī pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir nākotnē atcelt Livret bleu sistēmai piešķirto atbalstu un uzlabot tā kontroli.

Francijas iestādes 2003. gada 18. jūnijā izdeva rīkojumu par 117,9 miljonu eiro piedzīšanu no Crédit Mutuel. Tomēr Komisija konstatē, ka līdz pat šai dienai Crédit Mutuel nav atmaksājis nekādu atbalsta summu un Francija nav veikusi nekādas citas darbības, lai to atgūtu. Komisija uzskata, ka Francija tādējādi nav izpildījusi lēmumu, un tā kā Francija nav norādījusi, ka saistību izpilde ir absolūti neiespējama, kas var būt vienīgais aizstāvības pamats, uz kuru atsaukties, saskaņā ar Kopienas tiesībām tai uzlikto saistību neizpilde ir uzskatāma par pierādītu.

Bez tam Komisija nepiekrīt vienkāršas procentu likmes metodei, kuru Francijas iestādes izmanto, lai aprēķinātu no piedzenamās summas saņemamo procentu likmi, kā arī nodokļu summai, kas ieturēta no piedzenamās summas. Komisija uzskata, ka tikai procentu likmes kapitalizācija ar jauktās procentu likmes metodi, ļautu neitralizēt Crédit Mutuel gūto ekonomisko labumu. No otras puses, Francijas iestādes nav pierādījušas, ka nodokļu ieturējums no piedzenamās summas ir veikts saskaņā ar valstī pastāvošo tiesisko regulējumu un nediskriminējošā veidā, salīdzinot ar līdzīgiem gadījumiem, ko regulē valsts tiesības. Sekojoši, Francijas iestāžu piedāvātā piedzenamā summa neļauj efektīvi izpildīt Komisijas lēmumu.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka Francija nav izpildījusi 2002. gada 15. janvāra lēmuma 2. (2), 2. (3) un 2. (4) pantus, kuru mērķis ir nākotnē nodrošināt Livret bleu piešķirtā valsts atbalsta atcelšanu, kā arī tā labāku kontroli, bet ka Francija aprobežojās ar apgalvojumu, ka nepieciešamie pasākumi atrodas izpildes stadijā. Komisijai līdz pat šai dienai nav informācijas, kas ļautu tai secināt, ka lēmums šajos jautājumos patiešām ir izpildīts.