—

Nevainīguma prezumpcijas un tiesību uz aizstāvību pārkāpums (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 48. pants), jo Padome ir ieviesusi neapstrīdamu prezumpciju, ka pastāv savstarpēja izdevīguma un atbalsta saistība starp vadošajiem uzņēmējiem, kas darbojas Krievijā, un Krievijas valdību.

—

Diskriminācijas aizlieguma (Hartas 21. pants un LESD 19. pants) pārkāpums, balstoties uz sociālo izcelsmi kā kritēriju iekļaušanai sarakstā (“vadošie uzņēmēji, kas darbojas Krievijā”).

—

Samērīguma principa (LES 5. panta 4. punkts) pārkāpums, jo Lēmuma 2014/145 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzētie sarakstā iekļaušanas kritēriji ievērojami pārsniedz to, kas ir nepieciešams, un nav lietderīgi izvirzītā mērķa sasniegšanai.

—

Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpums, jo Lēmuma 2014/145 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētie iekļaušanas kritēriji ir neskaidri un neparedzami.

—

Darījumdarbības brīvības pārkāpums kopā ar samērīguma principa pārkāpumu.

—

Prasītājam piemēroto sankciju atjaunošana ir nepamatota, jo viņš nav iesaistīts nozarē, kas nodrošina būtisku ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai un nav uzskatāms par vadošu uzņēmēju Lēmuma 2014/145 2. panta 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē.

—

Lēmums atjaunot sankcijas pret prasītāju ir nesamērīgs, jo viņš nav sankciju mērķis.