1)

Vai Eiropas Savienības tiesību normas, it īpaši LESD 21. un 45. pants, jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi par nerealizēto personīga īpašuma pieaugumu saistībā ar attiecīgās personas nodokļu rezidences pārcelšanu uz citu valsti (turpmāk tekstā – “izceļošanas nodoklis”), tajā iekļauj aktīvu vērtības pieaugumu, kas noticis laikposmā, kad šī persona nebija šīs dalībvalsts rezidente?

2)

Vai Eiropas Savienības tiesību normas, it īpaši LESD 21. un 45. pants, jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, nosakot izceļošanas nodokļa bāzi, tajā paredzēts iekļaut tikai ienākumus no tiem aktīviem, kuru vērtība ir pieaugusi, savukārt no šī nodokļa bāzes izslēdzot zaudējumus no tiem aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies?

3)

Vai Eiropas Savienības tiesību normas, it īpaši LESD 21. un 45. pants, jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru fiziskas personas, kurai jāmaksā izceļošanas nodoklis, nodokļu rezidences maiņas gadījumā šis nodoklis tiek iekasēts nekavējoties vai, pakārtoti, tā samaksa tiek sadalīta pa daļām laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus (skaitot no taksācijas gada beigām), tā vietā, lai šī nodokļa samaksu atliktu līdz atsevišķu aktīvu atsavināšanai?