This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62025CN0317
Case C-317/25, Groupe Canal +: Request for a preliminary ruling from the Conseil d’État (France) lodged on 6 May 2025 – Groupe Canal + SAS v Commission nationale de l’informatique et des libertés (CNIL)
Lieta C-317/25, Groupe Canal +: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2025. gada 6. maijā iesniegusi Conseil d’État (Francija) – Groupe Canal + SAS/Commission nationale de l’informatique et des libertés (CNIL)
Lieta C-317/25, Groupe Canal +: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2025. gada 6. maijā iesniegusi Conseil d’État (Francija) – Groupe Canal + SAS/Commission nationale de l’informatique et des libertés (CNIL)
OV C, C/2026/1325, 16.3.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/1325/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2026/1325 |
16.3.2026 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2025. gada 6. maijā iesniegusi Conseil d’État (Francija) – Groupe Canal + SAS/Commission nationale de l’informatique et des libertés (CNIL)
(Lieta C-317/25, Groupe Canal +)
(C/2026/1325)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d’État
Pamatlietas puses
Prasītāja: Groupe Canal + SAS
Atbildētāja: Commission nationale de l’informatique et des libertés (CNIL)
Pārējie lietas dalībnieki: Premier ministre, Syndicat professionnel Data et Marketing France (DMA France), Syndicat Collectif pour les acteurs du marketing digital (CPA), Association Alliance Digitale, Association Le Groupement des éditeurs de contenus et services en ligne (GESTE)
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai VDAR (1) 4. panta 11. [punkts] kopā ar VDAR 13. un 14. pantu, kā arī ar 2002. gada 12. jūlija Direktīvas [2002/58/EK] (2) 13. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka primārajam datu vācējam sniegta datu subjekta piekrišana, ka viņa datus var izmantot tāda saņēmēju kategorija kā šajā lietā IPS [(interneta pakalpojumu sniedzēju)] “partneri”, var tikt uzskatīta par brīvi sniegtu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu piekrišanu, kas ļauj ikvienai personai, kura ietilpst šajā kategorijā, veikt tiešo tirgvedību, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, neprasot jaunu piekrišanu, vai arī šo tiesību normu kombinācija nozīmē, ka tādā gadījumā jebkuram savākto personas datu saņēmējam, ja tā identitāte datu subjektam nebija zināma brīdī, kad tas deva savu piekrišanu primārajam datu vācējam, jāsaņem šīs personas piekrišana, pirms viņš kā jaunas apstrādes darbības pārzinis drīkst veikt tiešās tirgvedības darbības attiecībā uz šo personu? |
|
2) |
Pieņemot, ka Tiesas ieskatā datu subjekta primārajam datu vācējam sniegta piekrišana, ka viņa datus var izmantot saņēmēju kategorija elektroniskās tiešās tirgvedības nolūkos, var tikt uzskatīta par apzinātu piekrišanu iepriekš minēto tiesību normu izpratnē, rodas arī jautājums par to, vai ir svarīga saņēmēju “kategorijas” jēdziena precizitātes pakāpe, vai arī tas var, kā šajā gadījumā, vienkārši attiekties uz jebkuru primārā datu vācēja “partneri”? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV 2002, L 201, 37. lpp.).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/1325/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)