1

Apelācijas sūdzībā Grodno Azot AAT un Khimvolokno Plant lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2024. gada 21. februāra spriedumu Grodno Azot un Khimvolokno Plant/Padome (T‑117/22, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2024:112), ar ko Vispārējā tiesa noraidījusi to prasību atcelt, pirmkārt, Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2021/2125 (2021. gada 2. decembris), ar ko īsteno Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā (OV 2021, L 430 I, 16. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/2124 (2021. gada 2. decembris), ar kuru īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV 2021, L 430 I, 1. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “sākotnējie apstrīdētie tiesību akti”), un, otrkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/421 (2023. gada 24. februāris), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (OV 2023, L 61, 41. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/419 (2023. gada 24. februāris), ar ko īsteno 8.a pantu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (OV 2023, L 61, 20. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie tiesību akti par saglabāšanu sarakstā”), ciktāl šie četri tiesību akti (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie tiesību akti”) uz tiem attiecas.

2

Šajā apelācijas tiesvedībā šīs lietas faktisko un tiesisko kontekstu, kas izklāstīts pārsūdzētā sprieduma 2.–17. punktā, var apkopot šādi.

3

Šī lieta iekļaujas to ierobežojošo pasākumu kontekstā, ko Eiropas Savienība kopš 2004. gada veikusi, ņemot vērā situācijas nopietnību Baltkrievijā demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā.

4

2006. gada 18. maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem pret prezidentu Lukašenko un dažām Baltkrievijas amatpersonām (OV 2006, L 134, 1. lpp.), kuras nosaukums saskaņā ar Padomes 2011. gada 20. jūnija Regulas (ES) Nr. 588/2011 (OV 2011, L 161, 1. lpp.) 1. panta 1. punktu tika aizstāts ar nosaukumu “Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju”.

5

2012. gada 15. oktobrī Padome pieņēma Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV 2012, L 285, 1. lpp.).

6

Šī lēmuma 4. panta 1. punkts formulēts šādi:

“Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir:

kā uzskaitīts pielikumā.”

7

Regulas Nr. 765/2006, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2012. gada 6. novembra Regulu (ES) Nr. 1014/2012 (OV 2012, L 307, 1. lpp.), 2. panta 4. un 5. punktā ir atsauce uz Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un ir paredzēti tādi paši iekļaušanas kritēriji to personu, vienību un struktūru sarakstos, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kā tie, kas paredzēti pēdējā minētajā tiesību normā, proti, kritērijs par “atbalstu”“Lukašenko režīmam” (turpmāk tekstā – “kritērijs par atbalstu Lukašenko režīmam”).

8

2021. gada 2. decembrī Padome pieņēma sākotnējos apstrīdētos tiesību aktus. No to 4. apsvēruma izriet – “ņemot vērā situācijas nopietnību Baltkrievijā, 17 personas un 11 vienības būtu jāiekļauj to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus”.

9

Ar sākotnējiem apstrīdētajiem tiesību aktiem ieraksts “Open Joint Stock Company “Grodno Azot”[,] tostarp filiāle “Khimvolokno Plant” JSC“Grodno Azot”” tika iekļauts Lēmuma 2012/642 pielikumā ietvertā saraksta B tabulā un Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā ietvertā saraksta B tabulā (turpmāk tekstā kopā – “strīdīgie saraksti”) ar šādu pamatojumu (turpmāk tekstā – “pamatojuma izklāsts”):

“Grodno Azot ir liels valstij piederošs uzņēmums Grodņā, kas ražo slāpekli saturošus savienojumus. Lukashenk[o] to raksturoja kā “ļoti svarīgu uzņēmumu ar stratēģisku nozīmi”. Grodno Azot īpašumā ir arī Khimvolokno Plant rūpnīca, kas ir liels poliamīda un poliestera un kompozītmateriālu ražotājs. Grodno Azot un tā Khimvolokno Plant Lukashenk[o] režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus. Tādējādi Grodno Azot atbalsta Lukashenk[o] režīmu.

Lukashenk[o] apmeklēja uzņēmumu un tikās ar tā pārstāvjiem, un apsprieda rūpnīcas modernizāciju un dažādus valsts atbalsta veidus. Lukashenk[o] arī solīja, ka tiks izmantots aizdevums jaunas slāpekļrūpnīcas būvniecībai Grodno. Tādējādi Grodno Azot gūst labumu no Lukashenk[o] režīma.

Grodno Azot darbinieki, tostarp tās darbinieki Khimvolokno Plant, kuri piedalījās miermīlīgos protestos pret režīmu, tika atlaisti, iebiedēti un saskārās ar draudiem gan no Grodno Azot vadības, gan no režīma pārstāvju puses. Tādējādi Grodno Azot ir atbildīgs par represijām pret pilsonisko sabiedrību.”

10

2023. gada 24. februārī Padome pieņēma apstrīdētos tiesību aktus par saglabāšanu sarakstā, ar kuriem tā apelācijas sūdzības iesniedzēju nosaukumus saglabāja strīdīgajos sarakstos tādu iemeslu dēļ, kas būtībā ir identiski sākotnējos apstrīdētajos tiesību aktos norādītajiem.

11

Ar 2022. gada 2. marta prasības pieteikumu, kas vēlāk tika pielāgots, apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdza Vispārējo tiesu atcelt sākotnējos apstrīdētos tiesību aktus, ciktāl šie akti uz tiem attiecas, saistībā ar katru no šiem tiesību aktiem balstoties uz diviem pamatiem, kas būtībā attiecas uz kļūdu faktu vērtējumā un Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta pārkāpumu.

12

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa apelācijas sūdzības iesniedzēju prasības noraidīja.

13

Šajā ziņā, pirmām kārtām, runājot par lūgumu daļēji atcelt sākotnējos apstrīdētos tiesību aktus, Vispārējā tiesa vispirms pārsūdzētā sprieduma 38. punktā no dažādiem faktiskajiem pierādījumiem, ko tiesvedībā Vispārējā tiesā snieguši apelācijas sūdzības iesniedzēji un Padome, vai pat no tīmekļvietnē publicētās informācijas, kura minēta pārsūdzētā sprieduma 33.–37. punktā, ir secinājusi, ka Padome nav pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā, uzskatīdama, ka Grodno Azot ir liels valsts uzņēmums, kuru prezidents Lukašenko raksturojis kā “ļoti svarīgu uzņēmumu ar stratēģisku nozīmi”, ka Grodno Azot īpašumā ir Khimvolokno Plant un ka Grodno Azot un Khimvolokno Plant Lukašenko režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus.

14

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 44.–63. punktā Vispārējā tiesa secīgi pārbaudīja apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentus, kuru mērķis bija apstrīdēt minētā sprieduma 38. punktā izklāstīto elementu klasifikāciju par atbalstu Lukašenko režīmam, lai minētā sprieduma 64. punktā secinātu, ka, nepieļaudama tiesību kļūdu, Padome uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju pozīcija Baltkrievijas ekonomikā, apstāklis, ka tie pieder valstij, kā arī tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji Lukašenko režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus, kopā ņemot, ir pietiekami elementi, lai atzītu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji atbalsta minēto režīmu Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

15

Vispārējā tiesa it īpaši, pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 47. un 48. punktā uzskatīja, ka pretēji apelācijas sūdzības iesniedzēju apgalvojumiem no sākotnējo apstrīdēto tiesību aktu pamatojuma izriet, no vienas puses, ka Padome ir balstījusies ne tikai uz apstākli, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji pieder Baltkrievijas valstij, lai atzītu, ka tie atbalsta Lukašenko režīmu, bet šajā nolūkā ir ņēmusi vērā arī visus pierādījumus, tostarp faktu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji šim režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus, un, no otras puses, ka Padome neuzskatīja, ka visi uzņēmumi, kas pieder valstij, automātiski nodrošina ieņēmumus šim režīmam, bet uzskatīja – tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji nodrošina ieņēmumus minētajam režīmam, papildina apstākli, ka tie pieder valstij.

16

Šajā kontekstā pārsūdzētā sprieduma 49. un 50. punktā Vispārējā tiesa ir atsaukusies uz savu judikatūru par Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta skaidru un precīzu formulējumu, kurā ir paredzētas personas un vienības, kas “atbalsta [Lukašenko režīmu]”, kā arī uz šīs tiesību normas mērķi.

17

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 51. un 52. punktā Vispārējā tiesa, balstoties uz Lēmuma 2012/642 6. apsvēruma tekstu, ir norādījusi, ka šī lēmuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas ne vien uz politisku atbalstu šim režīmam, bet arī uz finansiālu vai materiālu atbalstu tam.

18

Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 54.–56. punktā Vispārējā tiesa ir noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentāciju, ka tie nekontrolē, kā tiek izmantoti Baltkrievijas valstij pārskaitītie līdzekļi, un ka šie līdzekļi netiek izmantoti, lai finansētu prezidenta Lukašenko personīgos izdevumus, minētā sprieduma 57. punktā secinādama – tā kā Padome ir konstatējusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji Lukašenko režīmam nodrošina ieņēmumus, lai piemērotu kritēriju par atbalstu režīmam, tai nebija šajā ziņā jāpierāda, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji to finansiālā ieguldījuma dēļ ir atbildīgi par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem vai par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

19

Treškārt, pārsūdzētā sprieduma 59.–63. punktā Vispārējā tiesa ir noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentāciju, saskaņā ar kuru dividendes, ko tiem bija pienākums maksāt Baltkrievijas valstij atbilstoši Baltkrievijas Republikas prezidenta 2005. gada 28. decembra Rīkojumam Nr. 637 par procedūru par valsts uzņēmumu, valsts apvienību, kas ir komerciālas organizācijas, peļņas daļas, kā arī valstij vai pašvaldībām piederošu komercsabiedrību dividenžu (pamatkapitāla daļu) ienākumu daļas iekļaušanu budžetā un īpaša valsts budžeta fonda valsts attīstībai izveidi (2005. gada 29. decembra Baltkrievijas Republikas juridisko aktu valsts reģistrs Nr. 1/7075; turpmāk tekstā – “Rīkojums Nr. 637/2005”), ja tie gūst peļņu, jāpielīdzina “nodokļiem” un tāpēc atbilstoši tās judikatūrai, kura izriet no 2015. gada 6. oktobra sprieduma Chyzh u.c./Padome (T‑276/12, EU:T:2015:748, 169. punkts), nevar būt atbalsts Lukašenko režīmam Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

20

Šajā ziņā, no vienas puses, pārsūdzētā sprieduma 61. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka no Rīkojuma Nr. 637/2005 1.1. punkta izriet – pienākums daļu no ieņēmumiem pārskaitīt valstij vai valsts administratīvi teritoriālajām vienībām attiecas tikai uz ierobežotu saimniecisko subjektu kategoriju, nevis uz visiem Baltkrievijas nodokļa maksātājiem.

21

No otras puses, pārsūdzētā sprieduma 62. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka no Rīkojuma Nr. 637/2005 1.2. punkta izriet – attiecīgā iemaksa formāli atšķiras no nodokļiem un tos papildina.

22

No tā pārsūdzētā sprieduma 63. punktā Vispārējā tiesa secināja – apstāklis, ka apelācijas sūdzības iesniedzējiem ir pienākums daļu no savas peļņas pārskaitīt valstij atbilstoši Rīkojumam Nr. 637/2005, nav pretrunā vērtējumam, saskaņā ar kuru tie finansiāli atbalsta Lukašenko režīmu, bet šo vērtējumu apstiprina, jo ar šo rīkojumu minētais režīms ir palielinājis kontroli, ko tas jau īstenoja pār apelācijas sūdzības iesniedzēju līdzekļiem kā vienīgais akcionārs, nodrošinot, ka daļa no apelācijas sūdzības iesniedzēju gūtās peļņas regulāri nonāk režīma rīcībā.

23

Otrām kārtām, runājot par lūgumu daļēji atcelt apstrīdētos tiesību aktus par saglabāšanu sarakstā, pārsūdzētā sprieduma 74. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka lietas materiāli, ko Padome sagatavojusi šo aktu pieņemšanas laikā, tika papildināti ar diviem tīmekļvietnē publicētiem rakstiem. Saskaņā ar pirmo rakstu, kas publicēts 2022. gada 18. aprīlī, pēc zaudējumiem 2020. gadā Grodno Azot 2021. gadā bija guvis neto peļņu gandrīz 530000000 Baltkrievijas rubļu (BYN) (apmēram 175000000 EUR) un bija paziņojis par dividenžu izmaksu vairāk nekā 100000000 BYN (apmēram 33195000 EUR) apmērā. Saskaņā ar otro rakstu, kas publicēts 2022. gada 20. oktobrī, Baltkrievijas ekonomikas ministrs bija paziņojis, ka Grodno Azot peļņa laikposmā no 2022. gada janvāra līdz augustam bija palielinājusies gandrīz par 20 %. Vispārējās tiesas ieskatā apelācijas sūdzības iesniedzēji nebija apstrīdējuši šīs informācijas pamatotību. Pārsūdzētā sprieduma 75. punktā tā secināja, ka Padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, pēc apelācijas sūdzības iesniedzēju situācijas pārskatīšanas uzskatīdama, ka tie Lukašenko režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus.

24

Apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz Tiesu:

25

Padome lūdz Tiesu:

26

Apelācijas sūdzības iesniedzēji apelācijas sūdzības pamatošanai izvirza četrus pamatus. Pirmais pamats saistīts ar principu un tiesību normu, kas attiecas uz pierādīšanas pienākumu, pārkāpumu. Otrais pamats attiecas uz dividenžu rakstura un funkcijas kļūdainu interpretāciju šajā gadījumā un nodokļu režīmā kopumā. Trešais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo nav analizēts apgalvotā ekonomiskā atbalsta “ievērojamais” raksturs. Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda uz Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

27

Ar pirmo pamatu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 32., 36.–39., 42., 47., 48., 52., 55. un 57. punktu, apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo – lai secinātu, ka Padome, konstatēdama, ka tie Lukašenko režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus, nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, – šī tiesa esot balstījusies tikai uz informāciju par dividendēm, lai gan šī informācija nebija nedz ietverta, nedz arī minēta pirmajā Padomes pierādījumu pakotnē. Šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa ar atpakaļejošu spēku esot pamatojusi Padomes izvirzīto iekļaušanas sarakstā iemeslu, kas saistīts ar kritēriju par atbalstu režīmam, un tas esot pierādīšanas pienākuma apvērsums un citu pierādīšanas principu un noteikumu pārkāpums. Kad Padome nolemj noteikt ierobežojošu pasākumu, sākotnējā pierādījumu pakotnē tai būtu jāietver visi šajā nolūkā atbilstošie elementi, bet šajā gadījumā tas tā acīmredzami nav, runājot par iepriekš minēto informāciju.

28

Pirmajā Padomes pierādījumu pakotnē kā elementi, kas var pierādīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji “Lukašenko režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus”, esot ietverts tikai izvilkums no apelācijas sūdzības iesniedzēju tīmekļvietnes, kas norāda uz to izmēru, kā arī informācija par to neto ieņēmumiem 2018. gadā un apgrozījumu 2020. gadā. Neviens no šiem elementiem ne vismazākajā mērā neizskaidro, kādā veidā apelācijas sūdzības iesniedzēji šim režīmam būtu snieguši ievērojamu ekonomisko atbalstu.

29

Pirmajā pakotnē nebija nevienas, pat netiešas atsauces uz dividendēm, ko apelācijas sūdzības iesniedzēji būtu izmaksājuši Baltkrievijas valstij. Pierādījumu elementus par dividendēm apelācijas sūdzības iesniedzēji esot iesnieguši prasības pieteikumā. Lai gan Vispārējā tiesa šos elementus norādījusi kā papildu pierādījumus, no pārsūdzētā sprieduma 52. un 55. punkta izriet – secinājumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji sniedz atbalstu režīmam, jo tam nodrošina ievērojamus ieņēmumus, tā balstījusi tikai uz šiem pierādījumu elementiem.

30

Tādējādi, pārkāpdama ar pierādīšanas pienākumu saistītos principus, kas atgādināti 2013. gada 18. jūlija spriedumā Komisija u.c./Kadi (C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 120. un 121. punkts), Vispārējā tiesa ir balstījusies uz pierādījumu elementiem, kuri Padomei nebija zināmi līdz 2022. gada 2. martam, kad apelācijas sūdzības iesniedzēji tos iesniedza, bet iekļaušana sarakstā tika veikta 2021. gada 2. decembrī.

31

Gadījumā, ja no Vispārējās tiesas judikatūras izrietētu, ka tā var balstīties ne vien uz attaisnojošiem, bet arī vainu apstiprinošiem pierādījumu elementiem, ko iesniedzis prasītājs, lai apstiprinātu vai nostiprinātu pierādījumu elementus, kurus Padome norādījusi attiecīgo ierobežojošo pasākumu pamatošanai, šajā gadījumā nav neviena pierādījumu elementa, kas jāapstiprina vai jāpamato. Patiesībā Vispārējā tiesa vienkārši ir balstījusies uz pierādījumu elementiem, kas pat nebija minēti Padomes pierādījumu pakotnē, un tādējādi faktiski ir pārrakstījusi Padomes sniegto pamatojumu.

32

Tāpēc Vispārējā tiesa nav ievērojusi pierādīšanas pienākuma principus un noteikumus, ciktāl tā secināja, no vienas puses, ka ir pierādīti fakti, kas aprakstīti pamatojuma izklāstā, kurš pamato apgalvojumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji “Lukašenko režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus”, un, no otras puses, ka tie ietilpst Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomā.

33

Padome apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentāciju.

34

Lai pārbaudītu, vai Vispārējā tiesa nav ievērojusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu ierobežojošu pasākumu jomā, jāatgādina, ka, pārbaudot šos pasākumus, Savienības tiesām atbilstoši pilnvarām, kas tām ir piešķirtas ar Līgumiem, principā jānodrošina pilnīga visu Savienības tiesību aktu tiesiskuma pārbaude (spriedums, 2018. gada 29. novembris, BankTejarat/Padome,C‑248/17 P, EU:C:2018:967, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

35

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte nozīmē, ka, pārbaudot lēmuma par personas vārda iekļaušanu to personu sarakstā, kurām piemērojami ierobežojoši pasākumi, pamatā esošo iemeslu tiesiskumu, Savienības tiesai jānodrošina, lai šis lēmums, kam attiecībā uz šo personu ir individuāla piemērojamība, būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka jāpārbauda pamatojuma izklāstā norādītie fakti, kas ir apstrīdēto tiesību aktu pamatā, tādēļ pārbaudē tiesā jāizvērtē ne tikai norādīto iemeslu abstrakta ticamība, bet arī tas, vai ir pamatoti šie apsvērumi vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu minēto aktu pamatojumam. Turklāt tieši kompetentajai Savienības iestādei apstrīdēšanas gadījumā jāpierāda pret attiecīgo personu vērsto apsvērumu pamatotība, nevis šai personai jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi par to, ka minētie iemesli nav pamatoti (spriedums, 2018. gada 29. novembris, BankTejarat/Padome,C‑248/17 P, EU:C:2018:967, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Šajā gadījumā jāuzsver, kā konstatēts pārsūdzētā sprieduma 37. punktā, ka Vispārējā tiesā iesniegtajos procesuālajos dokumentos apelācijas sūdzības iesniedzēji ir atzinuši, ka laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam tie Baltkrievijas valstij pārskaitījuši daļu no peļņas, un iesnieguši dokumentus par šiem pārskaitījumiem. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēji ir apstiprinājuši būtisku apstākli, ka tie Lukašenko režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus.

37

Šādos apstākļos Padomei nebija jāiesniedz pierādījumu elementi, lai pamatotu šo būtisko apstākli, kas pierāda pamatojuma izklāsta pamatotību, kā izriet no šī sprieduma 35. punktā minētās judikatūras.

38

Tam, ka informāciju par minētajiem pārskaitījumiem apelācijas sūdzības iesniedzēji iesniedza kā “attaisnojošus” pierādījumus, nav nozīmes, kā Vispārējā tiesa to pamatoti norādījusi pārsūdzētā sprieduma 37. punktā.

39

Tādējādi nevar uzskatīt, ka, ņemot vērā it īpaši šo informāciju, ko tiesvedības laikā iesnieguši apelācijas sūdzības iesniedzēji un kas attiecas uz peļņas daļas pārskaitījumiem Baltkrievijas valstij, lai noskaidrotu, vai šie pārskaitījumi ir atbalsts Lukašenko režīmam, kas attaisno to iekļaušanu to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, iesaldējot līdzekļus un saimnieciskos resursus, Vispārējā tiesa būtu apvērsusi pierādīšanas pienākumu, kas ir Padomei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 29. novembris, BankTejarat/Padome,C‑248/17 P, EU:C:2018:967, 41. punkts).

40

Ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzēji uzsver, ka nozīmīgs ir apstāklis, ka ziņas par peļņas daļas pārskaitījumiem Padome ir minējusi pamatojuma izklāstā vai ka tās ir norādītas lietas materiālos, kas iesniegti šī izklāsta pamatošanai un ko tādējādi šī iestāde ir tieši ņēmusi vērā, pieņemot attiecīgo ierobežojošo pasākumu, un tas izslēdz to vēlāku paziņošanu, šķiet, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji patiesībā izvirza argumentu par to, ka Vispārējā tiesa nepamatoti nav konstatējusi, ka minētā iestāde nav izpildījusi LESD 296. pantā paredzēto prasību norādīt pamatojumu.

41

Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru pienākuma norādīt tāda nelabvēlīga akta pamatojumu, kas saistīts ar principa par tiesību uz aizstāvību ievērošanu, mērķis, pirmkārt, ir nodrošināt ieinteresētajai personai pietiekamu informāciju, lai noteiktu, vai akts ir pamatots vai arī tajā, iespējams, ir pieļauta kļūda, kas ļauj apstrīdēt tā spēkā esību Savienības tiesā, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesai pārbaudīt šī akta likumību (spriedums, 2012. gada 15. novembris, Padome/Bamba, C‑417/11 P, EU:C:2012:718, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

42

Turklāt, runājot it īpaši par tiesību aktiem, ar ko tiek noteikti ierobežojoši pasākumi, Tiesa jau ir spriedusi, ka nav nozīmes tam, ka šajos aktos nav tieši minēti daži pārskaitījumi, lai raksturotu trešās valsts valdībai sniegta finansiāla atbalsta, uz ko attiecas minētie pasākumi, nosacījumus un apmēru. Saskaņā ar Tiesas judikatūru akta pietiekamais pamatojums jāizvērtē, ņemot vērā kontekstu, kādā ir pieņemts šis akts, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu, tādējādi nelabvēlīgs akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts kontekstā, kas ieinteresētajai personai ir zināms un tai ļauj saprast pret to veikto pasākumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 12. maijs, Bank of Industry and Mine/Padome,C‑358/15 P, EU:C:2016:338, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

43

Ņemot vērā informāciju, kas apelācijas sūdzības iesniedzējiem sniegta pamatojuma izklāstā un Padomes lietas materiālu pakotnē, proti, galvenokārt, to, kura attiecas uz faktu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji kā valsts uzņēmumi bija jāuzskata par tādiem, kas sniedz finansiālu atbalstu Lukašenko režīmam, acīmredzami tāpēc, ka daļa no to peļņas tika pārskaitīta Baltkrievijas valstij, apstrīdētie tiesību akti bija pietiekami pamatoti, jo, no vienas puses, apelācijas sūdzības iesniedzēji varēja apstrīdēt un faktiski Vispārējā tiesā apstrīdēja minēto pārskaitījumu nozīmīgumu nolūkā piemērot kritēriju par atbalstu Lukašenko režīmam, ko – kā jāatgādina – minējuši paši apelācijas sūdzības iesniedzēji, un, no otras puses, šis pamatojums ļāva Vispārējai tiesai veikt šo tiesību aktu likumības pārbaudi.

44

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pirmais pamats jānoraida.

45

Ar otro pamatu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 60.–67. punktu, apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidīdama argumentu, ka dividendes, kas Baltkrievijas valstij pārskaitītas saskaņā ar Rīkojumu Nr. 637/2005, ņemot vērā to raksturu un funkciju, bija jāpielīdzina nodokļiem, tāpēc saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūru tās principā nevar būt atbalsts Lukašenko režīmam Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi ne vien šajā lietā aplūkoto dividenžu, kas ir obligātas, raksturu un funkciju, bet arī vispārīgi nodokļu režīmu neatkarīgi no tā, kuras valsts režīms tas ir, atteikdamās dividendes pielīdzināt nodokļiem tāpēc, ka nodokļi ir piemērojami visiem nodokļa maksātājiem Baltkrievijā, bet minēto dividenžu aprēķins atbilst konkrētai nodokļa bāzei, kas noteikta Rīkojumā Nr. 637/2005, un tāpēc, ka tās jāmaksā tikai īpašai uzņēmumu kategorijai.

46

Pirmām kārtām, pretēji tam, ko secinājusi Vispārējā tiesa, visi nodokļa maksātāji Baltkrievijā nemaksā tos pašus nodokļus. Visos nodokļu režīmos visā pasaulē ir noteikts attiecīgā nodokļa priekšmets un personas, kuras to maksā, un šajā gadījumā valstij piederošiem Baltkrievijas uzņēmumiem jāpārskaita obligātas dividendes. Turklāt Rīkojumā Nr. 637/2005 ir nošķirtas dažādas valstij piederošu uzņēmumu kategorijas, proti, uzņēmumi, kas pilnībā pieder valstij, un uzņēmumi, kuros valstij pieder vismaz 50 % akciju. Baltkrievijā daudzi nodokļi, piemēram, obligātās dividendes, jāmaksā noteiktām personu kategorijām. Tas, ka valsts uzņēmumiem jāmaksā obligātās dividendes, neatšķiras no selektīvas citu nodokļu piemērošanas.

47

Otrām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 62. punktā Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka – tāpat kā jebkurš cits Baltkrievijas nodoklis un tāpat kā visur citur pasaulē – obligāto dividenžu aprēķins Baltkrievijā tiek veikts, pamatojoties uz konkrētu aprēķina bāzi, šajā gadījumā saskaņā ar Rīkojuma Nr. 637/2005 1.2. panta otro daļu.

48

Trešām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 63. punktā izdarītais Vispārējās tiesas secinājums, ka Baltkrievijas valsts “kā vienīgā akcionāre” ir tikai palielinājusi savu kontroli pār tādiem uzņēmumiem kā apelācijas sūdzības iesniedzēji, nosakot obligātu peļņas sadali, esot pretrunā šī sprieduma 33. punktam, saskaņā ar kuru šai valstij pieder tikai “99,96 % [no apelācijas sūdzības iesniedzēju pamatkapitāla]”.

49

Šis secinājums esot neloģisks, jo kā uzņēmumu vienīgajai vai pat vairākuma akcionārei valstij jau ir kontrole pār tiem un tā nevar šo kontroli palielināt. Tādējādi valsts varētu vienpusēji lemt par dividenžu sadali.

50

Ceturtām kārtām, esot citi elementi, ko Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā un kas apstiprinot, ka obligātās dividendes Baltkrievijā ir nodokļi.

51

Pirmkārt, obligāto dividenžu iekasēšana Baltkrievijā ir nodokļu iestāžu kompetencē saskaņā ar piemērojamām nodokļu procedūrām. Otrkārt, pieeja, atbilstoši kurai dividendes tiek iekasētas pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa, ir balstīta uz principu par nodokļiem par negaidīto papildu peļņu. Treškārt, vairāki Baltkrievijas nodokļi ir balstīti uz citiem tiesību aktiem, nevis uz Nodokļu kodeksu. Ceturtkārt, obligāto dividenžu nesamaksāšana vai novēlota samaksa tiekot sodīta tādā pašā veidā kā nodokļu nesamaksāšana vai novēlota samaksa. Piektkārt, obligātās dividendes, kā arī uzņēmumu ienākuma nodoklis tiekot maksāti vienam un tam pašam adresātam un vienā un tajā pašā bankas kontā. Sestkārt, tāpat kā jebkuru citu nodokli obligāto dividenžu parādu var kompensēt ar prasījumu, kas izriet no cita pārmaksātā nodokļa, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa. Septītkārt, pretēji parastajām dividendēm, attiecībā uz kurām uzņēmums, kas tās maksā, rīkojas kā fiskālais aģents un par izmaksātajām dividendēm iekasē nodokļus, kurus tas iemaksā Valsts kasē, par obligātajām dividendēm Baltkrievijā saskaņā ar Baltkrievijas Nodokļu kodeksa 166. pantā nostiprināto principu, ka par nodokli netiek maksāts cits nodoklis, netiekot maksāts neviens nodoklis.

52

Padome apgalvo, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentācija galvenokārt ir daļēji nepieņemama saistībā ar apgalvojumiem, kas vērsti pret pārsūdzētā sprieduma 61. un 62. punktu, ciktāl šajos punktos esot ietverta faktu konstatācija, un daļēji nepamatota. Pakārtoti Padome norāda, ka šāda argumentācija ir nepamatota.

53

Jākonstatē, kā Vispārējā tiesa to darījusi pārsūdzētā sprieduma 37. punktā, ka procesuālajos rakstos apelācijas sūdzības iesniedzēji “atzīst, ka ir samaksājuši dividendes” Baltkrievijas valstij, kurai pieder gandrīz viss Grodno Azot kapitāls, un ka turklāt tie ir iesnieguši dokumentu, no kura izriet, ka šis uzņēmums Baltkrievijas Republikas budžetā iemaksājis dividendes 8481000 BYN (apmēram 3526000 EUR) 2018. gadā, 34200000 BYN (apmēram 14604000 EUR) 2019. gadā un 6835000 BYN (apmēram 2462000 EUR) 2020. gadā.

54

Tāpēc Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 64. punktā pamatoti varēja atzīt, ka, nepieļaudama tiesību kļūdu, Padome uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji “Lukašenko režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus” un ka šis apstāklis kopā ar apelācijas sūdzības iesniedzēju pozīciju Baltkrievijas ekonomikā un to, ka valstij pieder 99,96 % no to kapitāla, ir pietiekami elementi, lai atzītu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji sniedz atbalstu minētajam režīmam Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ciktāl šī tiesību norma attiecas it īpaši uz personām un vienībām, kuras finansiāli atbalsta šo pašu režīmu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 12. maijs, Bank of Industry andMine/Padome,C‑358/15 P, EU:C:2016:338, 81. punkts).

55

Šāda kritērija par atbalstu Lukašenko režīmam interpretācija, ciktāl tā koncentrēta uz finansiālu atbalstu šim režīmam, turklāt iekļaujas šīs tiesību normas galvenajā mērķī, proti, palielināt spiedienu uz minēto režīmu, lai tas izbeidz nopietnus un ilgstošus cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumus Baltkrievijā, kā arī represijas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

56

Šādos apstākļos jākonstatē, ka Baltkrievijas valstij pārskaitīto summu kvalifikācijai par nodokli vai dividendi nav noteicošas nozīmes, lai identificētu “atbalstu Lukašenko režīmam” Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Abos gadījumos runa ir par summām, ko valstij pārskaitījusi vienība, kuras kapitāls gandrīz pilnībā pieder valstij, atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, kurā ir noteikts veikt šo pārskaitījumu. Šādu pārskaitījumu izslēgšana no jēdziena “atbalsts Lukašenko režīmam” tikai tāpēc, ka maksājamās summas ir kvalificētas kā nodokļi, varētu ļaut apiet Savienības noteikumus, palielinot nodokļa likmi peļņai, ko guvušas šādas vienības, ja tiek samazināta dividenžu summa, kas jāmaksā par labu valstij atbilstoši Baltkrievijas tiesību aktiem, ja Baltkrievijas valstij piederošs uzņēmums gūst peļņu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 12. maijs, Bank of Industry andMine/Padome,C‑358/15 P, EU:C:2016:338, 80. punkts).

57

No tā izriet – ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzēji pārmet Vispārējai tiesai, ka pārsūdzētā sprieduma 59. punktā tā nepamatoti ir ierobežojusi “nodokļa” jēdzienu šajā kontekstā un tādējādi minētā sprieduma 60.–62. punktā nepamatoti konstatējusi, ka pārskaitījumus Baltkrievijas valstij nevar pielīdzināt šādiem nodokļiem, to argumentācija ir neefektīva, jo ar to katrā ziņā nevar atspēkot secinājumu, kuru Vispārējā tiesa izdarījusi minētā sprieduma 64. punktā un kurš atgādināts šī sprieduma 54. punktā, un saskaņā ar kuru šajā gadījumā pierādījumi bija pietiekami, lai uzskatītu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji nodrošina “atbalstu Lukašenko režīmam” Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

58

Tas pats attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentāciju attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 63. punktu. Šajā punktā Vispārējā tiesa it īpaši ir atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju pienākums saskaņā ar Baltkrievijas tiesībām daļu savas peļņas pārskaitīt valstij “apstiprina” vērtējumu, ka tie finansiāli atbalsta Lukašenko režīmu, jo, uzliekot šo pienākumu, šis režīms ir palielinājis kontroli, ko tas jau īstenoja. No vārda “apstiprina” un vispārīgāk no pārsūdzētā sprieduma 58.–64. punkta kopumā izriet, ka iepriekš minētajā 63. punktā ietvertais apsvērums nekādā ziņā nav vajadzīgs, lai izdarītu secinājumu, kurš minēts iepriekšējā šī sprieduma punktā.

59

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iebildumi, kas vērsti pret Vispārējās tiesas nolēmumā ietvertiem ad abundantiam motīviem, ir neefektīvi, jo tie nevar būt pamats šī lēmuma atcelšanai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 7. novembris, Hirschfeldt/EVA,C‑184/01 P, EU:C:2002:645, 48. punkts, un 2017. gada 6. septembris, Intel/Komisija,C‑413/14 P, EU:C:2017:632, 63. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

60

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, otrais pamats jānoraida.

61

Ar trešo pamatu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 36.–38., 47.–57. un 74.–79. punktu, apelācijas sūdzības iesniedzēji Vispārējai tiesai pārmet, ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nelemdama par jautājumu, vai ekonomisks atbalsts, kas sniegts kā dividenžu maksājumi par 2018., 2019. un 2020. gadu, kuru summas tie precizējuši procesuālajos rakstos, bija “ievērojams” atbilstoši pamatojuma izklāstā šajā ziņā iekļautajai kvalifikācijai. Šī kļūda esot pierādīta, analizējot gan sākotnējos apstrīdētos tiesību aktus, gan apstrīdētos tiesību aktus par saglabāšanu sarakstā.

62

Nedz šajā izklāstā, nedz pirmajā Padomes pierādījumu pakotnē nav ietvertas ziņas, kas ļautu pamatot šīs kvalifikācijas pamatotību.

63

Pakārtoti – apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo: ja Vispārējā tiesa pienācīgi būtu analizējusi jautājumu, vai tie Lukašenko režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus, bet tā to nedarīja, tā uz šo jautājumu būtu atbildējusi noliedzoši.

64

Šajā kontekstā apelācijas sūdzības iesniedzēji atsaucas uz 2015. gada 29. aprīļa spriedumu Bank of Industry and Mine/Padome (T‑10/13, EU:T:2015:235), un it īpaši uz šī sprieduma 186. punktu, kurā Vispārējā tiesa secinājusi, ka attiecīgais valsts uzņēmums “lielas” summas pārskaitījis Irānas valsts kasei un tas veido finansiālu atbalstu Irānas valdībai.

65

Lietā, kurā taisīts minētais spriedums, runa bija par pārskaitījumu kopumā vismaz 76 miljonu EUR apmērā piecu gadu atsauces laikposmā un tātad par summu, kas ir ievērojami lielāka nekā tās, kuras apelācijas sūdzības iesniedzēji pārskaitījuši Baltkrievijas valstij kā obligātās dividendes par 2018., 2019. un 2020. gadu. Tādējādi pēdējās minētās summas nevar kvalificēt kā ievērojamus ieņēmumus, un to apstiprina minēto summu izteiksme procentos no Baltkrievijas Republikas iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecīgajos gados, proti, attiecīgi 0,0069 %, 0,0253 % un 0,0045 % no IKP.

66

Šis secinājums jāizdara arī attiecībā uz pārskaitījumu saistībā ar apstrīdētajiem tiesību aktiem par saglabāšanu sarakstā. No otrās Padomes pierādījumu pakotnes faktiski izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji 2022. gadā kā obligātās dividendes pārskaitījuši 33195000 EUR, kas veido 0,0471 % no Baltkrievijas Republikas IKP attiecībā uz šo gadu. Šī summa esot daudz mazāka nekā tā, ko Vispārējā tiesa kvalificējusi kā “ievērojamu”2015. gada 29. aprīļa spriedumā Bank of Industry and Mine/Padome (T‑10/13, EU:T:2015:235).

67

Apelācijas sūdzības iesniedzēju pārskaitītās obligātās dividendes neatkarīgi no tā, vai tās saistītas ar sākotnējiem apstrīdētajiem tiesību aktiem vai ar apstrīdētajiem tiesību aktiem par saglabāšanu sarakstā, nav ieņēmumu avots valstij, jo kopējā šo dividenžu summa esot mazāka nekā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa, ko šī valsts saņēmusi par laikposmu no 2018. līdz 2022. gadam.

68

Padome apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentus.

69

Jānorāda – ja pārsūdzētā sprieduma 64. punktā Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka, nepieļaudama tiesību kļūdu, Padome uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji “Lukašenko režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus”, šajā secinājumā noteikti ir ņemtas vērā pārskaitītās summas, kas norādītas minētā sprieduma 37. punktā un kas tādēļ nozīmē, ka Vispārējā tiesa ir noteikusi minētā ieņēmumu avota ievērojamo apmēru, tādējādi apstiprinot Padomes vērtējumu šajā ziņā un sākotnējo apstrīdēto tiesību aktu spēkā esību.

70

Tas pats attiecas uz apstrīdēto tiesību aktu par saglabāšanu sarakstā vērtējumu, kā izriet vienlaikus no pārsūdzētā sprieduma 74. un 76. punkta.

71

Tāpēc jākonstatē, ka trešais pamats izriet no kļūdainas pārsūdzētā sprieduma interpretācijas.

72

Ciktāl pakārtotajā argumentācijā apelācijas sūdzības iesniedzēji apstrīd Vispārējās tiesas vērtējumu par to, cik šis ieņēmumu avots ir būtisks Lukašenko režīmam, ņemot vērā summas, kas Baltkrievijas valstij pārskaitītas atbilstoši Rīkojumam Nr. 637/2005, jākonstatē, ka runa ir par faktu vērtējumu, kurš, izņemot to sagrozīšanas gadījumu, nevar būt pakļauts pārbaudei Tiesā apelācijas tiesvedībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 28. aprīlis, Yieh United Steel/Komisija,C‑79/20 P, EU:C:2022:305, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).

73

Tādējādi šī pakārtotā argumentācija ir nepieņemama, jo apelācijas sūdzības iesniedzēji nav pierādījuši, ka Vispārējā tiesa būtu veikusi šādu sagrozīšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 28. aprīlis, YiehUnited Steel/Komisija,C‑79/20 P, EU:C:2022:305, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

74

Tas it īpaši attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentiem, saskaņā ar kuriem summas, kas pārskaitītas atbilstoši Rīkojumam Nr. 637/2005, nevar kvalificēt kā ievērojamas, jo kopējā pārskaitījumu summa ir daudz mazāka nekā tā, ko Vispārējā tiesa uzskatīja par “lielu”2015. gada 29. aprīļa sprieduma Bankof Industry and Mine/Padome (T‑10/13, EU:T:2015:235) 186. punktā, vai to individuālā summa nav ievērojama, ja tā ir izteikta procentos no Baltkrievijas Republikas IKP.

75

Šie argumenti katrā ziņā jānoraida, jo tie faktiski nav pamatoti. No vienas puses, kā to turklāt pamatoti norādījusi Padome, minētā sprieduma 186. punkts acīmredzami katrā ziņā nevar tikt saprast kā norāde uz robežu, līdz kurai finansiālu atbalstu nevar uzskatīt par ievērojamu.

76

No otras puses, ņemot vērā arī plašo rīcības brīvību, kas Padomei ir, pieņemot ierobežojošus pasākumus atbilstoši kritērijam par atbalstu Lukašenko režīmam, kurš paredzēts Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nekas šai iestādei neliedz šāda atbalsta ievērojamo apmēru novērtēt atkarībā no attiecīgajiem pārskaitījumiem, kas izteikti drīzāk absolūtās summās, nevis procentos no Baltkrievijas Republikas IKP.

77

Turklāt, lai gan faktiski Padome un Vispārējā tiesa ir noteikušas vai pat apstiprinājušas to summu ievērojamo raksturu, ko apelācijas sūdzības iesniedzēji pārskaitījuši atbilstoši Rīkojumam Nr. 637/2005, šis iemesls katrā ziņā ir acīmredzami ad abundantiam, ņemot vērā Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta skaidro un precīzo formulējumu, kas neļauj noteikt papildu nosacījumu, kurš nav paredzēts šajā tiesību normā, piemēram, nosacījumu par atbalsta Lukašenko režīmam ievērojamo raksturu. Tādējādi arī apelācijas sūdzības iesniedzēju pakārtotā argumentācija ir neefektīva saskaņā ar judikatūru, kas izriet it īpaši no 2002. gada 7. novembra sprieduma Hirschfeldt/EVA (C‑184/01 P, EU:C:2002:645, 48. punkts) un 2017. gada 6. septembra sprieduma Intel/Komisija (C‑413/14 P, EU:C:2017:632, 63. punkts).

78

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru arguments, kas attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu un ko apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza, lai pamatotu trešo pamatu, ir nepieņemams apelācijas tiesvedībā, jo ir skaidrs, ka tas nebija izvirzīts Vispārējā tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 6. oktobris, World Duty FreeGroup un Spānija/Komisija, C‑51/19 P un C‑64/19 P, EU:C:2021:793, 54. un 55. punkts).

79

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, trešais pamats jānoraida.

80

Ar ceturto pamatu, ar ko ir apstrīdēts pārsūdzētā sprieduma 47.–52. punkts, apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācijā, ciktāl tā atzinusi, ka tajā paredzētais kritērijs par atbalstu režīmam ir izpildīts attiecībā uz visiem valsts uzņēmumiem, ciktāl tie noteikti sniedz ievērojamu atbalstu režīmam vienkārši to īpašuma struktūras dēļ, tādējādi pārmērīgi plaši interpretējot šo tiesību normu, un tas izraisa LES 21. panta, kā arī, kā tie precizējuši atbildes rakstā uz repliku, Savienības tiesībās nostiprināto samērīguma, tiesiskās drošības un taisnīguma principu pārkāpumu.

81

Apelācijas sūdzības iesniedzēji no dažādiem pirmajā pamatojuma izklāsta daļā ietvertajiem elementiem un no fakta, ka Padome nekad nav minējusi nekādus konkrētus maksājumus, ko tie būtu veikuši par labu Baltkrievijas valstij, secina, ka interpretācija, ko Vispārējā tiesa sniegusi par Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, apstiprina, ka ikviens valstij piederošs uzņēmums automātiski ir tās ieņēmumu avots un ka ļoti svarīgs uzņēmums ar stratēģisku nozīmi, kas pieder valstij, noteikti ir ievērojams tās ienākumu avots.

82

Tā kā – tāpat kā ikviens ierēdnis – valstij piederoši uzņēmumi noteikti rada tai priekšrocību ieguldījuma veidā, ko tie natūrā sniedz publiskajam sektoram, no tā izriet, ka pierādījumam par režīmam sniegto atbalstu būtu jābūt kaut kam vairāk nekā tikai vienkāršam konstatējumam par valsts uzņēmuma statusu. Šajā gadījumā Padome nav iesniegusi nevienu pierādījumu par konkrētiem maksājumiem vai finansiāliem ieguldījumiem, ko apelācijas sūdzības iesniedzēji būtu veikuši vai snieguši Baltkrievijas valstij, bet esot pamatojusies uz uzņēmumu izmēru, to neto peļņu 2018. gadā un apgrozījumu 2020. gadā.

83

Vispārējās tiesas pieejas dēļ Padomei tiek piešķirta neierobežota rīcības brīvība lemt, kam piemērot sodu, pat ja nav konkrētu, precīzu un saskaņotu pierādījumu par Lukašenko režīmam sniegtu atbalstu.

84

Padome apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentus.

85

No pārsūdzētā sprieduma 47. un 64. punkta skaidri izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēji, Vispārējā tiesa ir balstījusies ne tikai uz apstākli, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji pieder Baltkrievijas valstij, lai uzskatītu, ka tie atbalsta Lukašenko režīmu, bet tā pareizi šajā ziņā ir ņēmusi vērā citus elementus, piemēram, faktu, ka tie šim režīmam nodrošina ievērojamus ieņēmumus.

86

Turklāt no pārsūdzētā sprieduma 55. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa pamatoti uzskatīja, ka būtisks elements, uz kuru ir balstīts atbalsta kritērija vērtējums, bija finanšu plūsmas, proti, daļas no apelācijas sūdzības iesniedzēju peļņas pārskaitījumi Baltkrievijas valstij, kas tika uzskatīti par finansiālu atbalstu Lukašenko režīmam, nevis tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji pieder valstij.

87

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, ceturtais pamats, kā arī apelācijas sūdzība kopumā jānoraida.

88

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

89

Tā kā Padome ir prasījusi piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tiem spriedums ir nelabvēlīgs, ir jāpiespriež apelācijas sūdzības iesniedzējiem segt savus, kā arī atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: