—

Tiesiskuma un taisnīguma pārkāpums: sabiedrības interešu fondu atbalstītās izglītības iestādes nepiedalījās procedūrā, kas notika pirms īstenošanas lēmuma pieņemšanas, un tām ir piemēroti sodi Ungārijas likumdevēja pieņemto tiesību aktu dēļ.

—

Tiesiskās drošības un normatīvās skaidrības pārkāpums: interešu konfliktā apsūdzēto personu kategorija, proti, “augstākie politiskie vadītāji”, nav precīzs jēdziens, un tas rada patvaļīgu interpretāciju un tiesību piemērošanu, kas var novest pie ļaunprātīgas izmantošanas.

—

Vienlīdzības pārkāpums un diskriminācijas aizlieguma neievērošana: ar īstenošanas lēmumu tiek diskriminētas sabiedrības interešu fondu atbalstītās Ungārijas izglītības iestādes salīdzinājumā ar tām, kas darbojas saskaņā ar citu atbalsta modeli.

—

Aizlieguma atņemt dalībvalstīm to kompetenci neievērošana: izglītība un zinātniskā pētniecība – un tālab arī augstākās izglītības iestāžu darbības nodrošināšana un to darbības sistēmas izveide – ir dalībvalstu ekskluzīva kompetence, kas ar īstenošanas lēmumu Ungārijai tiek atņemta, jo notiek tieša iejaukšanās Ungārijas izglītības iestāžu darbībā.

—

Subsidiaritātes pārkāpums: lēmums ļauj uzlikt tieši naudas sodus juridiskām personām, kas nav šā lēmuma adresātes, iepriekš nepārbaudot, vai Ungārija ir spējīga pietiekamā mērā aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses.

—

Samērīguma pārkāpums: maksājumu apturēšana ir tik nopietns finanšu sods, ka tā piemērošana ir attaisnojama tikai acīmredzama un tūlītēja tiesību pārkāpuma gadījumā, turklāt tam ir ilgtermiņa sekas.

—

Ietekmes novērtējuma trūkums: netika ņemtas vērā iespējamās sekas uz fizisko un juridisko personu tiesībām un pienākumiem.

—

ES pilsoņu vienlīdzības pārkāpums: pasākums nelabvēlīgi ietekmē mācībspēkus, pētniekus un studentus, kuri ir iesnieguši attiecīgus pieteikumus un kuru studijas, mācības un pētniecība nav iespējama maksājumu apturēšanas dēļ.

—

Netika veiktas apspriedes nedz ar sabiedrības interešu fondu atbalstītajām augstākās izglītības iestādēm, nedz ar to studentiem, mācībspēkiem, pētniekiem vai partneriem.

—

Eiropas Savienībai izglītības un zinātniskās pētniecības politikas jomā ar LESD netika piešķirtas tās pilnvaras, kuras tika realizētas ar īstenošanas lēmumu.

—

Īstenošanas lēmums nesekmē augstu izglītības un mācību līmeni, bet drīzāk rada ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz sabiedrisko interešu fondu atbalstīto Ungārijas augstākās izglītības iestāžu studentu, mācībspēku un pētnieku akadēmisko, zinātnisko un mācību līmeni.

—

Īstenošanas lēmums ierobežo to ES pilsoņu tiesības, kuri nav Ungārijas pilsoņi (studenti, mācībspēki, pētnieki) un kuri veic savu darbību sabiedrisko interešu fondu atbalstītajās Ungārijas izglītības iestādēs.

—

Ar īstenošanas lēmumu, atceļot finansējumu, tiek padarīta neiespējama sabiedrisko interešu fondu atbalstīto izglītības iestāžu darbība, un tas ir uzbrukums tiesiskajam regulējumam, kurā šīs iestādes darbojas, t.i., netiešs uzbrukums autonomai (citai) tiesību sistēmai un Ungārijas tradīcijām.

—

Pasākuma diskriminējošās un nesamērīgās sekas ir acīmredzamas un rada nepamatoti neizdevīgus konkurences apstākļus sabiedrisko interešu fondu atbalstītajām augstākās izglītības iestādēm.

—

Ar īstenošanas lēmumu tika apturēta finansējuma piešķiršana vairākiem saņēmējiem, un tikmēr šie līdzekļi tika sadalīti citām struktūrām.

—

Īstenošanas lēmums nesekmē kvalitatīvas izglītības attīstību, bet patiesībā tai nopietni kaitē un to apgrūtina.

—

Finansējuma atsaukšana no sadarbības un izglītības apmaiņas programmas “Erasmus+” un pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ir nepārprotams šķērslis pētnieku, zinātnisko iemaņu un tehnoloģiju brīvai apritei un konkurētspējas attīstībai.

—

Acīmredzama īstenošanas lēmuma ietekme ir Ungārijas augstākās izglītības iestāžu, kas darbojas saskaņā ar jauno modeli, darbības veida maiņa.

—

Prasītājas ieskatā interešu konflikts, kas rada pamatu un motīvu īstenošanas lēmuma pieņemšanai, nepastāv.

—

Ar īstenošanas lēmumu prasītāja tiek sodīta tieši, neraugoties uz to, ka tās gadījumā nav pierādīta tā politisko interešu konflikta esamība, uz kuru ir atsauce soda pamatošanai, – kas ir uzskatāms par nopietnu un acīmredzamu nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu.

—

Tā kā attiecībā uz prasītāju nepastāv de facto politisko interešu konflikts, ar īstenošanas lēmumu tiek pārkāptas nepieciešamības un samērīguma prasības.

—

Padome ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu, nepārbaudot pēc būtības un konkrēti tā politisko interešu konflikta esamību, kas bija šī lēmuma pamatā.