1

Ar prasībām, kas pamatotas ar LESD 263. pantu, Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen (BNetzA) un Vācijas Federatīvā Republika lūdz atcelt Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) Apelācijas valdes 2023. gada 7. jūlija Lēmumu A‑003-2019_R, kas ACER tīmekļvietnē publicēts 2023. gada 26. jūlijā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV 2009, L 211, 15. lpp.) 18. panta 5. punktā paredzēts, ka Eiropas Komisija var pieņemt vadlīnijas tostarp attiecībā uz minētā panta 3. punkta d) apakšpunktu. Atsaucoties uz šīs pašas regulas 8. panta 6. punkta g) apakšpunktu, tajās ietver jaudas sadales un pārslodzes vadības noteikumus.

3

Pamatojoties uz Regulas Nr. 714/2009 18. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu, Komisija pieņēma Regulu (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV 2015, L 197, 24. lpp.). Tajā bija noteiktas vairākas prasības attiecībā uz jaudas sadali starp tirdzniecības zonām (turpmāk tekstā – “zonas”) un pārslodzes vadību elektroenerģijas nozares nākamās dienas un tekošās dienas tirgos. Šīs prasības ietver tostarp kopīgas metodikas izstrādi nākamās dienas un tekošās dienas starpzonu jaudas aprēķināšanai (turpmāk tekstā attiecīgi –“jaudas aprēķināšana” vai “jaudas “aprēķins”) katrā minētās jaudas aprēķināšanas reģionā atbilstoši Regulas 2015/1222 II sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļas “Jaudas aprēķināšanas metodikas” noteikumiem. Šajā iedaļā ietvertajā 20. pantā bija iekļauti noteikumi par tādas jaudas aprēķināšanas metodikas izstrādi, kurā tiek izmantota “plūsmbalstīta metode”. Saskaņā ar Regulas 2015/1222 2. panta otrās daļas 9. punktu šī metode ir “jaudas aprēķināšanas metode, kurā elektroenerģijas tirdzniecību starp [..] zonām ierobežo, ņemot vērā elektroenerģijas pārvades sadales faktorus un kritiskajos tīkla elementos pieejamās rezerves”. Jaudas aprēķināšanas reģionā, kurā ietilpst Beļģija, Čehijas Republika, Vācija, Francija, Horvātija, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija (turpmāk tekstā – “CORE reģions”), tiek izmantota plūsmbalstīta metode.

4

Atbilstoši Regulas 2015/1222 9. panta 1. punktam un 20. panta 2. punktam katra jaudas aprēķināšanas reģiona pārvades sistēmu operatoram (turpmāk tekstā – “PSO”) jāizstrādā priekšlikums par jaudas aprēķināšanas metodiku attiecīgajā reģionā un jāiesniedz attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm (turpmāk tekstā – “VRI”) apstiprināšanai.

5

Pēc tam atbilstoši Regulas 2015/1222 9. panta 10. un 12. punktam attiecīgajām VRI jāpanāk vienošanās un jāpieņem lēmums par PSO priekšlikumiem vai, nepieciešamības gadījumā, atbildot uz attiecīgo VRI pieprasījumu, jāiesniedz grozījumi PSO. Saskaņā ar Regulas 2015/1222 9. panta 11. un 12. punktu, ja attiecīgās VRI nav panākušas vienošanos, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV 2009, L 211, 1. lpp.), 8. panta 1. punktam par PSO priekšlikumiem vai to grozīto versiju bija jālemj ACER.

6

2017. gada 15. septembrīCORE reģiona PSO minētā reģiona VRI iesniedza apstiprināšanai priekšlikumus attiecībā uz kopīgo reģionālo metodiku jaudas aprēķināšanai to reģionā.

7

Tā kā CORE reģiona VRI nepanāca vienošanos par minētajiem metodikas priekšlikumiem, iesaistījās ACER. Ar 2019. gada 21. februāra Lēmumu Nr. 02/2019 (turpmāk tekstā – “sākotnējais lēmums”) tā pieņēma CORE reģiona kopīgās reģionālās metodikas jaudas aprēķināšanai grozīto redakciju, kas iekļauta šī lēmuma I un II pielikumā (turpmāk tekstā – “strīdīgā metodika”).

8

2019. gada 23. aprīlīBNetzA kā Vācijas kompetentā VRI ACER Apelācijas valdē iesniedza sūdzību par sākotnējo lēmumu. Tā bija pamatota ar Regulas Nr. 713/2009 19. pantu.

9

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 2. maijā, Vācijas Federatīva Republika cēla atcelšanas prasību pret šo lēmumu, un tā tika reģistrēta ar numuru T‑283/19.

10

2019. gada 5. jūnijā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma Regulu (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV 2019, L 158, 54. lpp.). Saskaņā ar minētās regulas 1. apsvērumu ar to tika pārstrādāta Regula Nr. 714/2009 un saskaņā ar tās 70. pantu pēdējā minētā regula tika atcelta. Tā kā Regula 2019/943 tika publicēta 2019. gada 14. jūnijā, tā saskaņā ar tās 71. panta 1. punktu stājās spēkā 2019. gada 4. jūlijā. Atbilstoši Regulas 2019/943 71. panta 2. punkta pirmajai daļai tā būtībā bija jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra. Taču saskaņā ar tās 71. panta 2. punkta otro daļu izņēmuma kārtā tās 14. un 15. pants bija jāpiemēro no tās spēkā stāšanās dienas. Tas pats attiecas uz Regulas 2019/943 16. pantu šīs pašas regulas 14. panta 7. punkta un 15. panta 2. punkta piemērošanas nolūkiem.

11

Ar ACER Apelācijas valdes 2019. gada 11. jūlija Lēmumu A‑003-2019 BNetzA iesniegtā sūdzība par sākotnējo lēmumu tika noraidīta kā nepamatota.

12

2019. gada 21. septembrīBNetzA cēla prasību Vispārējā tiesā, lūdzot, pirmkārt, daļēji atcelt sākotnējo lēmumu un, otrkārt, atcelt Lēmumu A‑003-2019, un tā Vispārējās tiesas kancelejā tika reģistrēta ar numuru T‑631/19.

13

Ar 2022. gada 7. septembra spriedumu BNetzA/ACER (T‑631/19, EU:T:2022:509) Vispārējā tiesa atcēla Lēmumu A‑003-2019 un pārējā daļā BNetzA celto prasību noraidīja kā nepieņemamu. Vispārējā tiesa minētā lēmuma atcelšanu pamatoja ar to, ka Apelācijas valde tajā pieļāvusi tiesību kļūdu, nepārbaudot, vai strīdīgā metodika atbilst Regulas 2019/943 14.–16. panta prasībām, uz kurām BNetzA konkrēti atsaucās minētajā valdē iesniegtajā sūdzībā, jo tās jau bija piemērojamas (skat. šī sprieduma 10. punktu).

14

Pēc 2022. gada 7. septembra sprieduma BNetzA/ACER (T‑631/19, EU:T:2022:509) ACER Apelācijas valde ar apstrīdēto lēmumu apstiprināja sākotnējo lēmumu, tostarp norādot, ka strīdīgā metodika atbilst Regulas 2019/943 14.–16. pantam.

15

Strīdīgās metodikas 5. panta 8. punktā kopsakarā ar šī panta 7. punktu paredzēts, ka CORE reģiona PSO saskaņā ar šī panta 5. un 6. punktu iesniegtais iekšējo kritisko tīkla elementu (un to bojājumsituāciju) (turpmāk tekstā – “KTE”) saraksta priekšlikums, kas tiek atjaunināts reizi divos gados, ietver vismaz:

16

Turklāt strīdīgās metodikas 5. panta 8. punktā ir precizēts, ka pirms c) apakšpunktā paredzētās analīzes veikšanas CORE reģiona PSO ar šī reģiona VRI ir kopīgi jākoordinē un jāapspriežas par šīs analīzes metodiku, situācijām un kritērijiem.

17

Atbilstoši strīdīgās metodikas 5. panta 9. punktam CORE reģiona PSO ar iesniegtajiem iekšējo KTE (un to bojājumsituāciju) sarakstu priekšlikumiem ir jāpierāda arī, ka tie ir rūpīgi izpētījuši pārējos minētā panta 8. punktā iekļautos risinājumus pietiekami savlaicīgi, ņemot vērā tiem noteikto īstenošanas termiņu, lai šos risinājumus varētu piemērot vai īstenot brīdī, kad tiek pieņemti šī reģiona VRI lēmumi par minētajiem priekšlikumiem.

18

BNetzA prasījumi Vispārējai tiesai lietā T‑600/23 ir šādi:

19

Vācijas Federatīvās Republikas prasījumi Vispārējai tiesai lietā T‑612/23 ir šādi:

20

ACER prasījumi gan lietā T‑600/23, gan lietā T‑612/23, kurā to atbalsta Komisija, Vispārējai tiesai ir šādi:

21

Pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas Vispārējā tiesa saskaņā ar tās Reglamenta 68. panta 1. punktu nolemj apvienot lietu T‑600/23 un lietu T‑612/23 šī sprieduma taisīšanai.

22

No prasības pieteikuma lietā T‑600/23 interpretācijas kopumā izriet, ka BNetzA tajā – tāpat kā Vācijas Federatīvā Republika lietā T‑612/23 –apstrīdēto lēmumu lūdz atcelt tikai tiktāl, ciktāl ar to ir pieņemts strīdīgās metodikas 5. panta 8. punkta b) un c) apakšpunkts un 9. punkts, kuros CORE reģiona PSO ir noteiktas konkrētas prasības, kas jāievēro, kad tie ierosina kādu iekšējo tīkla elementu un tā bojājumsituāciju ietvert iekļaujamo KTE un bojājumsituāciju sarakstā kā ievaddatus jaudas aprēķināšanai (turpmāk tekstā – “strīdīgie noteikumi”).

23

Proti, no prasības pieteikuma lietā T‑600/23 5. punkta izriet, ka “prasība ir vērsta pret konkrētu [sākotnējā] lēmuma elementu: [šī lēmuma] 5. panta 5.–9. punktā noteikto mehānismu” tāpēc, ka “BNetzA uzskata, ka šis mehānisms ir nelikumīgs, jo tas iekšējo tīkla elementu jaudas aprēķināšanu padara neiespējamu vai vismaz sarežģītāku, nekā noteikts likumā”. Turklāt no šī prasības pieteikuma 13. un 14. punkta, kas ietilpst daļā “Prasības priekšmets”, izriet – lai gan BNetzA formāli lūdz “atcelt apstrīdēto lēmumu”, tiek precizēts, ka “izvirzītais tiesību pamats [..] attiecas uz [sākotnējā] lēmuma, kas apstiprināts ar apstrīdēto lēmumu, 5. panta 5.–9. punktā paredzēto mehānismu”. Konkrēti – prasības pieteikuma 14. punktā BNetzA norāda, ka “neviens tiesību pamats nav vērsts pret apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to apstiprināti pārējie [sākotnējā] lēmuma noteikumi, kas bija [tās] sūdzības priekšmets [..] Apelācijas valdē”, un, lai gan “tā joprojām uzskata, ka šie pārējie noteikumi ir prettiesiski”, “[tā] tomēr šajā prasībā tos neapstrīd, jo nav praktiskas intereses”. Prasības pieteikuma daļā “Tiesību pamata kopsavilkums” arī ir apstiprināts, ka visa BNetzA argumentācija ir vērsta pret “[sākotnējā] lēmuma 5. panta 5.–9. punktā noteikto mehānismu”.

24

Tālab jāuzskata, ka gan prasības lietā T‑600/23, gan prasības lietā T‑612/23 priekšmets ir prasība atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to pieņemti strīdīgie noteikumi.

25

Prasības pamatošanai BNetzA izvirza vienu vienīgu pamatu, ar kuru būtībā tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Regulas 2019/943 14.–16. pants un Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunkts, jo Apelācijas valdes apstrīdētā lēmuma strīdīgajās noteikumos izmantotā šo pantu interpretācija neatbilstot minētajiem pantiem, kā arī vairākām Savienības primāro tiesību aktu normām un Savienības tiesību principiem, proti, LESD 194. pantam, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantam, samērīguma principam, principam, saskaņā ar kuru būtiskie elementi ir rezervēti tikai likumdevējam, institucionālā līdzsvara principam un kompetences piešķiršanas principam, vienlīdzīgas attieksmes principam, principam, saskaņā ar kuru “nevienam nevar uzlikt pienākumu izdarīt neiespējamo”, un tiesiskās drošības principam.

26

Prasības pamatošanai Vācijas Federatīvā Republika izvirza piecus pamatus. Ar galvenokārt izvirzīto pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas 2019/943 14.–16. panta un Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. Ar šādiem pārējiem pakārtoti izvirzītiem pamatiem tiek apgalvots: ar otro – Regulas 2015/1222 32.–34. panta, 25. panta un 29. panta 3. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, ar trešo – Komisijas Regulas (ES) 2017/1485 (2017. gada 2. augusts), ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības vadlīnijas (OV 2017, L 220, 1. lpp.), 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 22. panta pārkāpums, ar ceturto – samērīguma principa pārkāpums un ar piekto –, ka ACER trūkstot kompetences un neesot izpildītas formālās prasības, kas izriet no grozītās Padomes Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.), 2. un 4. panta.

27

BNetzA ar vienīgo pamatu un Vācijas Federatīvā Republika ar pirmo pamatu apgalvo, ka strīdīgie noteikumi esot balstīti uz Apelācijas valdes veiktu Regulas 2019/943 14.–16. panta un Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunkta kļūdainu interpretāciju, saskaņā ar kuru minētie noteikumi neliedzot – ja PSO ierosina iekļaut kādu iekšējo tīkla elementu (un tā bojājumsituācijas) to iekšējo KTE (un to bojājumsituāciju) sarakstā, kas tiek ņemti vērā jaudas aprēķināšanā, tam, pirmkārt un atbilstoši strīdīgās metodikas 5. panta 8. punkta c) apakšpunktā noteiktajam ekonomiskās efektivitātes kritērijam (turpmāk tekstā – “ekonomiskās efektivitātes kritērijs”) jāpierāda, ka minētā elementa ņemšana vērā šajā aprēķinā ir ekonomiski visefektīvākais risinājums, lai novērstu pārslodzi šajā elementā, ņemot vērā citus pieejamos risinājumus, piemēram, korektīvo pasākumu piemērošanu, zonu rekonfigurāciju vai ieguldījumus tīkla infrastruktūrā, un, otrkārt, jāiesniedz ietekmes novērtējums par iekļaušanas sliekšņa palielināšanu līdz 10 % vai vairāk (turpmāk tekstā – “strīdīgā interpretācija”).

28

BNetzA un Vācijas Federatīvās Republikas ieskatā strīdīgā interpretācija neesot saderīga ar Regulas 2019/943 14.–16. panta un Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunkta gramatisko, sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju, no kuras skaidri izrietot, ka jaudas aprēķinā jāiekļauj visi iekšējie tīkla elementi (un to bojājumsituācijas), ko ietekmē starpzonu tirdzniecība, neatkarīgi no tā, vai šie elementi ir strukturāli pārslogoti.

29

Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka strīdīgās metodikas 5. panta 8. punktā ir noteikts, ka iekšējo KTE (un to bojājumsituāciju) saraksta priekšlikumā, kas CORE reģiona PSO jāiesniedz apstiprināšanai šī paša reģiona VRI vai, ja starp tiem nav panākta vienošanās vai pēc to kopīga pieprasījuma – ACER, bez to ierosināto iekšējo KTE saraksta, kuru elektroenerģijas pārvades sadales faktors (power transfer distribution factor; turpmāk tekstā – “EPSF”) ir vienāds ar vai lielāks par 5 % (5. panta 8. punkta a) apakšpunkts), ietver arī ietekmes novērtējumu par iekļaušanas sliekšņa palielināšanu līdz 10 % vai vairāk (5. panta 8. punkta b) apakšpunkts) un analīzi par ekonomiski visefektīvāko risinājumu pārslodzes novēršanai (5. panta 8. punkta c) apakšpunkts). Tāpat jānorāda, ka strīdīgās metodikas 5. panta 9. punktā PSO būtībā ir noteikts pienākums, iesniedzot aplūkoto priekšlikumu, pierādīt, ka tie ir rūpīgi izpētījuši minētā panta 8. punktā iekļautos alternatīvos risinājumus, lai varētu tos piemērot vai īstenot brīdī, kad šī reģiona VRI pieņem lēmumus par šo priekšlikumu. Tādējādi, lai kādu iekšējo tīkla elementu iekļautu to iekšējo KTE (un to bojājumsituāciju) sarakstā, ko ņem vērā jaudas aprēķinā, strīdīgajos noteikumos PSO ir noteiktas prasības (turpmāk tekstā – “strīdīgās prasības”), kuras pārsniedz to iekšējo KTE (un to bojājumsituāciju) saraksta paziņošanu, kas atbilst minētās metodikas 5. panta 8. punkta a) apakšpunktā paredzētajam EPSF kritērijam.

30

Turklāt jāatgādina, ka Regulas 2019/943 14. pantā ir paredzēti noteikumi par tirdzniecības zonu izvērtēšanu, lai izvairītos no strukturālas un ilgtermiņa pārslodzes pārvades sistēmā. Minētās regulas 15. pantā ir noteikta iespēja dalībvalstīm, kurās konstatēta strukturāla pārslodze to tīklos, sadarbībā ar VRI izstrādāt rīcības plānus, lai pakāpeniski un vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim sasniegtu minimālo jaudu, kas PSO jānodrošina starpzonu tirdzniecībai. Šo minimālo jaudu reglamentē minētās regulas 16. pants, un tajā paredzēts, ka tad, ja tiek izmantota plūsmbalstīta metode, minimālā jauda, proti, 70 %, nosaka starpzonu vai iekšējā KTE jaudas minimuma daļu, ievērojot darbības drošības robežas, kas jāizmanto, lai saskaņā ar Regulu 2015/1222 un, ņemot vērā riskus, koordinēti aprēķinātu jaudu. Atlikušo jaudas daļu, proti, 30 %, var izmantot drošuma rezervēm, cilpas plūsmām un iekšējām plūsmām.

31

Savukārt Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka, veicot šo aprēķinu, persona, kas ir atbildīga par koordinētu jaudas aprēķināšanu, neņem vērā KTE, kuri starpzonu tirdzniecība neietekmē būtiski.

32

Ņemot to vērā, jāpārbauda, vai strīdīgā interpretācija – kā būtībā apgalvo BNetzA un Vācijas Federatīvā Republika – pārkāpj Regulas 2019/943 14.–16. pantu un Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ļaujot ACER strīdīgajā metodikā noteikt strīdīgās prasības.

33

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (skat. spriedumus, 2005. gada 7. jūnijs, VEMW u.c.,C‑17/03, EU:C:2005:362, 41. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2023. gada 9. marts, ACER/Aquind, C‑46/21 P, EU:C:2023:182, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Pirmām kārtām, jāpārbauda, vai no Regulas 2019/943 un Regulas 2015/1222 tiesību normu formulējuma izriet, ka ACER nav pieļāvusi kļūdu un strīdīgajā metodikā varēja noteikt strīdīgās prasības.

35

BNetzA un Vācijas Federatīvā Republika būtībā apgalvo, ka Regulas 2019/943 un Regulas 2015/1222 tiesību normu formulējums neļauj tā iekšējā tīkla elementa ņemšanu vērā jaudas aprēķinā, kuru būtiski ietekmē starpzonu tirdzniecība, pakārtot nosacījumam, ka jāveic analīze par ekonomisko efektivitāti un ietekmes novērtējums par iekļaušanas sliekšņa palielināšanu.

36

ACER apstrīd, ka strīdīgās prasības nebūtu saderīgas ar Regulas 2019/943 14.–16. panta un Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunkta gramatisko interpretāciju.

37

Šajā ziņā, pirmkārt, jāatgādina, ka Regulas 2019/943 2. panta “Definīcijas” 69. punktā ir noteikts, ka KTE ir “ir tīkla elements [..] zonā vai starp [..] zonām, ko ņem vērā jaudas aprēķina procesā un kas ierobežo elektroenerģijas daudzumu, ar ko var veikt apmaiņu”. Kā pamatoti norāda BNetzA un Vācijas Federatīvā Republika, no šīs definīcijas neizriet, ka Regulas 2019/943 kontekstā strīdīgajā metodikā var iekļaut prasības attiecībā uz iekšējo tīkla elementu (un to bojājumsituāciju) kvalifikāciju, kas nav prasība par būtisku ietekmi uz starpzonu tirdzniecību, un tādējādi sekmēt, ka atsevišķi elementi, kas būtiski ierobežo starpzonu tirdzniecību, ņemot vērā strukturālo pārslodzi, kas to ietekmē, netiek uzskatīti par kritiskiem un tiek izslēgti no jaudas aprēķina, kā arī tiem netiek piemēroti noteikumi par šīs jaudas aprēķināšanu.

38

Turklāt Regulas 2019/943 16. panta 4. punktā ir apstiprināts, ka maksimālais starpzonu jaudas līmenis, kas jādara pieejams tirgus dalībniekiem, papildus “starpsavienojumiem” attiecas uz “pārvades tīkliem, ko ietekmē pārrobežu elektroenerģijas jauda”, proti, uz visiem iekšējiem tīkla elementiem, kuriem ir būtiska ietekme uz minēto jaudu un kuri tādējādi var to ierobežot.

39

Otrkārt, šāda Regulas 2019/943 interpretāciju apstiprina Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunkta saturs, saskaņā ar kuru “aprēķinot starpzonu jaudu, katrs koordinētais jaudas aprēķinātājs: [..] neņem vērā tos kritiskos tīkla elementus, kurus izmaiņas tirdzniecības zonas neto pozīcijās būtiski neietekmē saskaņā ar [jaudas aprēķināšanas] metodiku”.

40

Šajā ziņā EPSF aprēķins ir matemātisks rīks, ko izmanto, lai novērtētu KTE ietekmi uz starpzonu tirdzniecību saskaņā ar plūsmbalstītu metodi, un tas konkrēti izriet no Regulas 2015/1222 2. panta otrās daļas 9. punkta, 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkta un 29. panta 7. punkta b), c) un f) apakšpunkta. Komisijas Regulas (ES) Nr. 543/2013 (2013. gada 14. jūnijs) par datu iesniegšanu un publicēšanu elektroenerģijas tirgos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikuma grozīšanu (OV 2013, L 163, 1. lpp.) 2. panta 22. punktā noteikts, ka PTDF“atspoguļo fiziskās plūsmas ietekmi uz kritisku tīkla elementu, kuras cēlonis ir tirdzniecības zonas neto pozīcijas izmaiņas”. Kā ACER atzina tiesas sēdē un kā izriet no strīdīgās metodikas 5. panta 7. punkta un 8. punkta a) apakšpunkta, Apelācijas valde apstrīdētajā lēmumā pieņēma PSO priekšlikumu uzskatīt, ka iekšējais tīkla elements, kura PTDF ir mazāks par 5 %, neatbilst kritērijam par būtisku ietekmi uz starpzonu tirdzniecību.

41

No tā izriet, kā Savienības tiesai jau ir bijusi iespēja precizēt, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošajām Savienības tiesībām jāuzskata, ka KTE ietver visus iekšējos tīkla elementus, kas atbilst kritērijam par būtisku ietekmi uz starpzonu tirdzniecību, kā to atspoguļo PTDF (šajā nozīme skat. spriedumus, 2024. gada 25. septembris, CRE/ACER, T‑446/21, nav publicēts, EU:T:2024:647, 51. punkts; 2024. gada 25. septembris, RTE/ACER, T‑472/21, nav publicēts, EU:T:2024:648, 52. punkts, un 2024. gada 25. septembris, BNetzA/ACER, T‑485/21, EU:T:2024:653, 47. punkts).

42

Kā pamatoti norāda BNetzA un Vācijas Federatīvā Republika, no Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunkta formulējuma neizriet, ka šīs regulas 21. pantā paredzētajā jaudas aprēķināšanas metodikā iekšējos tīkla elementus, kurus būtiski ietekmē starpzonu tirdzniecība, kā to atspoguļo PTDF, var neuzskatīt par kritiskiem un izslēgtiem no jaudas aprēķina, kā arī tiem nepiemērot noteikumus par šo aprēķinu, jo tie neatbilst papildu prasībām, kuru mērķis it īpaši ir ņemt vērā faktu, ka šiem elementiem jābūt strukturāli pārslogotiem.

43

Treškārt, jānoraida ACER argumenti, saskaņā ar kuriem atsauce Regulas 2019/943 16. panta 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta otrā teikuma tekstā uz “jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas [..] Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu”, un tātad būtībā uz Regulu 2015/1222, ļāva noteikt papildu prasības, piemēram, ka jāievēro ekonomiskās efektivitātes kritērijs vai ka jāveic ietekmes novērtējums par iekļaušanas sliekšņa palielināšanu līdz 10 % vai vairāk, ka “iekšējie tīkla elementi” jākvalificē par “kritiskiem” un ka tālab tie jāņem vērā jaudas aprēķinā, kā arī šiem elementiem jāpiemēro noteikumi par šīs jaudas aprēķināšanu.

44

Vispirms, ciktāl ACER galvenokārt atsaucas uz franču valodas versiju un BNetzA, kā arī Vācijas Federatīvā Republika uz Regulas 2019/943 16. panta 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta otrā teikuma vācu valodas versiju, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību normas interpretāciju nevar balstīt tikai uz tās formulējumu, kas izmantots vienā valodas versijā, un tas nevar būt prioritārs salīdzinājumā ar pārējām valodu versijām. Savienības tiesību normas ir jāinterpretē un jāpiemēro vienveidīgi, ņemot vērā to versijas visās Savienības valodās. Gadījumā, ja Savienības tiesību akta teksts dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma jāinterpretē atkarībā no tā tiesiskā regulējuma vispārējās sistēmas un mērķa, kurā šī tiesību norma ietilpst (skat. rīkojumu, 2022. gada 2. decembris, Compania Naţională de Transporturi Aeriene Tarom, C‑229/22, EU:C:2022:978, 21. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedumi, 2024. gada 21. marts, Cobult, C‑76/23, EU:C:2024:253, 25. punkts, un 2024. gada 5. septembris, BIOR, C‑344/23, EU:C:2024:696, 45. punkts).

45

Šajā gadījumā dažādās Regulas 2019/943 16. panta 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta otrā teikuma valodu versijās jākonkretizē, kas no gramatiskā viedokļa jānosaka “saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas [..] Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu”. Šajā ziņā, izņemot šīs tiesību normas vācu, bulgāru un čehu valodas versijas, kurās, no gramatiskā viedokļa raugoties, drīzāk ir atsauce uz “bojājumsituācijām”, kas ietekmē KTE, nevis, kā apgalvo ACER, uz pašiem KTE, pārējās valodu versijas var saprast kā tādas, kurās ir vispārīga atsauce uz teikuma pirmo daļu un tātad uz jaudu, ņemot vērā katra KTE (ar tā bojājumsituācijām) darbības drošības robežas, un tās daļa 70 % apmērā jāsaglabā starpzonu tirdzniecībai (turpmāk tekstā – “70 % no MACZT”).

46

Tādējādi vairums Regulas 2019/943 16. panta 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta valodu versiju apstiprina BNetzA un Vācijas Federatīvās Republikas veikto šīs tiesību normas interpretāciju, saskaņā ar kuru Savienības likumdevējs tajā ir vēlējies atsaukties uz jaudas noteikšanu, ņemot vērā katra KTE (ar tā bojājumsituācijām) darbības drošības robežas, un nozīmīga tās daļa, proti, 70 % no MACZT, jāsaglabā starpzonu tirdzniecībai. Tomēr – kā apgalvo ACER – neviena no šīm versijām neļauj konstatēt, ka ar šo tiesību normu PSO, VRI vai tai pašai bija atļauts noteikt papildu prasības “iekšējo tīkla elementu” kvalificēšanai par “kritiskiem” un tālab ņemt vērā šos elementus jaudas aprēķinā un piemērot tiem noteikumus par minēto aprēķināšanu.

47

Šādu interpretāciju apstiprina Regulas 2019/943 sagatavošanas dokumenti (ST 5834/18 REV 4, ST 5834/18 REV 5 un ST 5070/19), kuri ir publiski pieejami un kuros ar tajos būtībā ietverto atsauci uz Regulu 2015/1222 ir skaidra norāde uz jaudas noteikšanu, ņemot vērā katra KTE (ar tā bojājumsituācijām) darbības drošības robežas, nevis tikai uz bojājumsituācijām vai KTE.

48

Turpinot – tā kā lietas dalībnieki arī Regulas 2019/943 16. panta 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu aicina izlasīt kopsakarā ar tās 31. apsvērumu, jāatgādina – lai gan Savienības tiesību akta apsvēruma tekstu var izmantot, lai precizētu šī akta tiesību normas, un tas ir svarīgs interpretācijas instruments (skat. spriedumu, 2019. gada 19. decembris, Puppinck u.c./Komisija,C‑418/18 P, EU:C:2019:1113, 75. punkts un tajā minētā judikatūra), saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību akta apsvērumi paši par sevi nav juridiski saistoši. Uz apsvērumiem nevar atsaukties nedz, lai atkāptos no attiecīgā akta tiesību normām, nedz lai interpretētu tā tiesību normas tādā veidā, kas acīmredzami būtu pretēji to formulējumam (contra legem) (skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Karen Millen Fashions, C‑345/13, EU:C:2014:2013, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

49

Šajā gadījumā Regulas 2019/943 31. apsvēruma saturs nevar likt contra legem interpretēt šīs regulas 16. panta 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, kas atbilstoši šī sprieduma 46. punktā izdarītajam secinājumam par vienveidīgu interpretāciju attiecas uz jaudas noteikšanu, ņemot vērā katra KTE (ar tā bojājumsituācijām) darbības drošības robežas, kālab būtiska tās daļa, proti 70 % no MACZT, jādara pieejama starpzonu tirdzniecībai.

50

Turklāt, izņemot vācu valodas versiju, Regulas 2019/943 31. apsvēruma redakcijas, kas izstrādātas visās citās Savienības valodās, tostarp bulgāru un čehu valodas versijā, apstiprina, ka Savienības likumdevējs ar atsauci būtībā uz Regulu 2015/1222 ir vēlējies atsaukties uz jaudas noteikšanu, ņemot vērā katra KTE (ar tā bojājumsituācijām) darbības drošības robežas, kālab būtisks tās “procentuālais daudzums”, proti 70 % no MACZT, jādara pieejama starpzonu tirdzniecībai.

51

Jāpiebilst, ka ACER norādītais fakts, ka visās Savienības valodās, izņemot vācu valodu, ir norādīts, ka noteikšana jāveic atbilstoši vai “kā noteikts atlases procesā saskaņā ar Regulu [..] 2015/1222”, nenozīmē, ka šo noteikšanu var pamatot ar strīdīgajām prasībām. Gluži pretēji, šī netiešā atsauce uz Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēto atlases procesu, kas minēta šī sprieduma 39. punktā, atspoguļo Savienības likumdevēja gribu piemērot pieeju, kas izmantota minētajā tiesību normā, lai atlasītu KTE, proti, pieeju, kuras pamatā ir kritērijs par būtisku ietekmi uz starpzonu tirdzniecību, kā to atspoguļo EPSF. Tātad no šādas atsauces neizriet, ka “iekšējo tīkla elementu” kvalificēšana par “kritiskiem” un tālab to ņemšana vērā jaudas aprēķinā un noteikumu par minēto aprēķinu piemērošana tiem varētu tikt pakļauta citām prasībām bez prasības par būtisku ietekmi uz starpzonu tirdzniecību.

52

Ņemot vērā iepriekš minēto, ACER tādējādi nevar pamatoti apgalvot, ka no Regulas 2019/943 16. panta 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta formulējuma kopsakarā ar šīs regulas 31. apsvērumu izrietētu, ka strīdīgajā metodikā varētu iekļaut arī citas prasības bez prasības par būtisku ietekmi uz starpzonu tirdzniecību, lai noteiktu iekšējos tīkla elementus, kas būtu jāuzskata par “kritiskiem” un kā tādi jāņem vērā to KTE (un to bojājumsituācijas) sarakstā, ko iekļauj jaudas aprēķinā un kam piemēro noteikumus par minēto aprēķinu.

53

Turklāt, ciktāl ACER norāda, ka Regulas 2015/1222 21. pantā “Jaudas aprēķināšanas metodika”, ko Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz Savienības likumdevēja deleģējumu, ir noteikti tikai tie elementi, kuri minētajā metodikā, it īpaši, izmantojot plūsmbalstītu metodi, “vismaz” jāiekļauj, neizslēdzot iespēju tajā ietvert citus elementus, kas nav tieši paredzēti šajā tiesību normā, jākonstatē, ka tas neļauj strīdīgajā metodikā mainīt kritērijus, kas paredzēti atbilstošajos noteikumos, lai noteiktu iekšējos tīkla elementus, kurus var uzskatīt par “kritiskiem” un kā tādus ietvert to KTE (un to bojājumsituācijas) sarakstā, ko iekļauj jaudas aprēķinā un kam piemēro noteikumus par minēto aprēķinu.

54

Visbeidzot – fakts, ka Regulas 2015/1222 21. panta 4. punktā ir noteikts, ka visi PSO katrā jaudas aprēķināšanas reģionā pēc iespējas un vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim, izmanto saskaņotos jaudas aprēķināšanas ievades datus, it īpaši, ja tiek izmantota plūsmbalstīta metode, no vienas puses, un ka KTE (un to bojājumsituācijas), ko atbilstoši Regulas 2019/943 2. panta 69. punktam ņem vērā jaudas aprēķināšanas procesā un kas ierobežo elektroenerģijas daudzumu, ar ko var veikt apmaiņu, ir ievaddati “jaudas aprēķināšanas procesā [..], kas pieejam[i] no starpzonu apmaiņas izrietošām plūsmām”, kā minēts Regulas 2019/943 16. panta 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un noteikts plūsmbalstītas jaudas aprēķināšanas metodikā, kas pieņemta atbilstoši Regulas 2015/1222 20. panta 2. punktam, no otras puses, neļauj secināt, ka iekšējo tīkla elementu atlase, kuri būtu uzskatāmi par “kritiskiem” un kā tādi ietverami to KTE (un to bojājumsituāciju) sarakstā, ko ņem vērā jaudas aprēķinā un kam piemēro noteikumus par minēto aprēķināšanu, var piemērot citas prasības bez prasības par būtisku ietekmi uz starpzonu tirdzniecību.

55

Šajā ziņā situācija atšķiras no tās, kura attiecas uz tehnisko īstenošanu, ko veic PSO, VRI vai ACER, identificējot attiecīgo elektroenerģijas pārvades sadales faktoru, kas jāņem vērā strīdīgajā metodikā, uz kritēriju par starpzonu tirdzniecības būtisku ietekmi, ko noteicis Savienības likumdevējs, un uz Komisijas deleģējumu Regulas 2019/943 2. panta 69. punktā un Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Sākotnējā lēmuma 112. punktā ACER pati norādīja, ka kritērijs par būtisku ietekmi ir svarīgs elements, lai izstrādātu to galīgo KTE (un to bojājumsituāciju) sarakstu, ko ņem vērā jaudas aprēķinā, kā skaidri paredzēts Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

56

Taču pēdējā minētajā regulā nav neviena tieša pamata, kas būtu līdzvērtīgs tam, kurš Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunktā ietverts attiecībā uz kritēriju par būtisku ietekmi, lai attaisnotu, ka šajā metodikā tiek papildus noteikts kritērijs, kas norāda, ar kādiem nosacījumiem iekšējie tīkla elementi, kuri ierobežo elektroenerģijas daudzumu, ar ko var veikt apmaiņu, būtu jāietver to KTE (un to bojājumsituāciju) sarakstā, ko iekļauj jaudas aprēķinā, un līdz ar to – lai attaisnotu, ka ACER ir apstiprinājusi strīdīgās prasības. Turklāt sākotnējā lēmuma 109. un 112. punktā un apstrīdētā lēmuma 47., 48. un 52. punktā ACER un Apelācijas valde saistībā ar ekonomiskās efektivitātes kritērija pamatu ir vienīgi atsaukušās uz Regulas Nr. 714/2009 I pielikuma 1.7. punktu un Apelācijas valde apstrīdētā lēmuma 46. punktā pamatoti ir konstatējusi, ka tas vairs nevar būt derīgs juridiskais pamats minētajam kritērijam, jo tas vairs nav piemērojams (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. septembris, BNetzA/ACER, T‑631/19, EU:T:2022:509, 76.–85. punkts).

57

Šajā kontekstā jāatgādina, ka Regulas 2015/1222 9. panta 7. punktā un 20. panta 2. punktā minēto kopīgo metodiku mērķis ir, ka PSO izstrādā kopīgu koordinētas jaudas aprēķināšanas metodiku katram atsevišķam reģionam. Saskaņā ar minētās regulas 21. panta 1. punktu PSO izstrādātajā metodikas priekšlikumā jāietver “vismaz” noteikti elementi, tostarp “metodika[s], ar kur[u] aprēķina ievades datus jaudas aprēķināšanai”, un tajā jāietver Regulas 2015/1222 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) punktā uzskaitītie elementi. Pēdējās minētās tiesību normas attiecas uz drošuma rezerves noteikšanu, darbības drošības robežu noteikšanu, bojājumsituācijām, kas jāņem vērā, aprēķinot jaudu, un sadales ierobežojumiem, ražošanas izmaiņu sadalīšanas atslēgu noteikšanu un to korektīvo pasākumu noteikšanu, kas jāņem vērā, aprēķinot jaudu.

58

Šajā gadījumā jānorāda, ka strīdīgā metodika īsteno šos noteikumus. Konkrētāk – minētās metodikas 5. pants, kurā noteiktas strīdīgās prasības, ir ietverts tās 3. sadaļā, kas veltīta “ievades dat[iem] jaudas aprēķināšanai”. Tādējādi tajā paredzēts īstenot Regulas 2015/1222 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un, kā norāda nosaukums, tās mērķis ir, ka PSO nosaka iekšējos KTE (un to bojājumsituācijas), kas atbilstoši šīs metodikas 4. panta 8. punktam ir jaudas aprēķināšanas procesa pirmais posms.

59

Kā norādīts šī sprieduma 29. punktā, strīdīgās metodikas 5. panta 8. punktā ir noteikts, ka priekšlikumā par iekšējo KTE (un to bojājumsituāciju) sarakstu, kas CORE reģiona PSO jāiesniedz papildus to iekšējo KTE sarakstam, kuru EPSF ir vienāds ar vai lielāks par 5 %, jāiekļauj ietekmes novērtējums par iekļaušanas sliekšņa palielināšanu līdz 10 % vai vairāk un analīze par ekonomiski visefektīvāko risinājumu pārslodzes novēršanai.

60

Pienākums iekšējo KTE (un to bojājumsituāciju) saraksta priekšlikumā iekļaut šādu ietekmes novērtējumu un analīzi pārsniedz prasības, kas Regulas 2015/1222 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteiktas jaudas aprēķināšanas ievaddatu apkopošanai, un neatbilst šajā tiesību normā paredzētajiem mērķiem. Proti, lai gan šādi novērtējumi un analīzes ilgtermiņā varētu izrādīties nozīmīgi, lai novērstu strukturālo pārslodzi, tie tomēr nav ievaddati jaudas aprēķināšanai un paši par sevi nav daļa no tās aprēķināšanas procesa, kas principā balstīts uz to, ka PSO sagatavo to KTE sarakstu, kas atbilst Regulas 2019/943 2. panta 69. punktā sniegtajai Savienības likumdevēja definīcijai. Tāds pats secinājums identisku iemeslu dēļ jāizdara attiecībā uz strīdīgās metodikas 5. panta 9. punktā paredzēto pienākumu iekļaut iekšējo KTE (un to bojājumsituāciju) saraksta priekšlikumā pierādījumu, ka minētā panta 8. punktā norādītie alternatīvie risinājumi ir izvērtēti rūpīgi un pietiekami savlaicīgi.

61

Tādējādi no Regulas 2019/943 un Regulas 2015/1222 tiesību normu formulējuma neizriet, ka ACER varēja, nepieļaujot kļūdu, strīdīgajā metodikā noteikt strīdīgās prasības.

62

Otrām kārtām, jāpārbauda, vai konteksts, kādā iekļaujas Regulas 2019/943 tiesību normas, apstiprina, ka strīdīgajā metodikā nevarēja noteikt strīdīgās prasības.

63

BNetzA un Vācijas Federatīvā Republika būtībā apgalvo, ka no Regulas 2019/943 tiesību normu sistēmiskās interpretācijas izriet, ka to iekšējo tīkla elementu ņemšanu vērā jaudas aprēķinā, kurus ietekmē starpzonu tirdzniecība, nevarot pakļaut ekonomiskās efektivitātes kritērijam.

64

ACER uzskata, ka Regulas 2019/943 tiesību normu sistēmiskā interpretācija, kas veikta, ņemot vērā vispārējos noteikumus, kurus Savienības likumdevējs noteicis Regulas 2019/943 16. panta 8. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā, apstiprina, ka tā strīdīgajā metodikā varēja noteikt strīdīgās prasības. Saskaņā ar šiem noteikumiem PSO nevajadzētu ierobežot starpzonu jaudu, lai risinātu iekšējās pārslodzes problēmas, un to apstiprinot arī jēdziena “zona” definīcija un tiesību normas, kas reglamentē minētās zonas un kas ietvertas Regulas 2019/943 2. panta 65. punktā un 14. panta 1. punktā. Strīdīgo prasību noteikšana strīdīgajā metodika esot bijusi nepieciešama, lai nodrošinātu šo vispārējo noteikuma ievērošanu.

65

Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar Regulas 2019/943 16. panta 8. punkta pirmās daļas otro teikumu un šīs pašas regulas 16. panta 8. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu tiek uzskatīts, ka minētā 8. punkta pirmajā teikumā paredzētie vispārējie noteikumi ir ievēroti, ja starpzonu tirdzniecībai pieejamā jauda robežās, kurās tiek izmantota plūsmbalstīta metode, sasniedz 70 % no MACZT, bet atlikušo summu maksimumu 30 % apmērā var izmantot drošuma rezervēm, cilpas plūsmām un iekšējām plūsmām. Tādējādi Savienības likumdevējs ir ieviesis prezumpciju, ka PSO, kuri sasniedz 70 % no MACZT, lai risinātu iekšējās pārslodzes problēmas, ievēro pienākumu neierobežot starpzonu jaudu.

66

Tālab Regulas 2019/943 27. apsvēruma ceturtajā un sestajā teikumā Savienības likumdevējs ir skaidri norādījis, ka saskaņā ar šo regulu “attiecībā uz starpzonu tirdzniecībai pieejamo jaudu ir jānosaka skaidri minimālie līmeņi, lai samazinātu cilpas plūsmu un iekšējo pārslodžu ietekmi uz starpzonu tirdzniecību un lai tirgus dalībniekiem sniegtu paredzamu jaudas vērtību”, savukārt “atlikušo jaudas daļu var izmantot uzticamības rezervēm, cilpas plūsmām un iekšējām plūsmām”.

67

Šī sprieduma 65. punktā minēto prezumpciju neatspēko nedz jēdziena “zona” definīcija, nedz tiesību normas, kas reglamentē minētās zonas un kas izklāstītas Regulas 2019/943 2. panta 65. punktā un 14. panta 1. punktā, uz kuru saturu atsaucas ACER.

68

Tiesa, ka no Regulas 2019/943 2. panta 65. punkta un 14. panta 1. punkta izriet, ka zonā “tirgus dalībnieki var veikt elektroenerģijas apmaiņu bez jaudas sadales” un ka principā minētajās zonās “strukturālas pārslodzes neiekļauj”.

69

Tomēr Regulas 2019/943 14. panta 1. punkta trešajā teikumā ir precizēti gadījumi, kad strukturālās pārslodzes joprojām ir pieņemamas, kā tas it īpaši ir gadījumā, ja “minēto strukturālo pārslodžu rezultātā nesamazinās starpzonu tirdzniecības jauda saskaņā ar 16. panta prasībām”. Turklāt minētās regulas 14. panta 1. punkta ceturtajā teikumā ir noteikts, ka Savienības tirdzniecības zonu konfigurāciju izstrādā tā, lai tiktu maksimizēta ekonomiskā efektivitāte un lai saskaņā ar 16. pantu tiktu maksimizētas starpzonu tirdzniecības iespējas, vienlaikus saglabājot piegādes drošību. Tomēr, kā norādīts šī sprieduma 65. punktā, saskaņā ar Regulas 2019/943 16. panta 8. punktu, ja CORE reģiona PSO sasniedz 70 % no MACZT un risina iekšējās pārslodzes problēmas ar atlikušajiem 30 %, tiek uzskatīts, ka tie nelikumīgi neapdraud ekonomiskās efektivitātes un starpzonu tirdzniecības iespēju optimizāciju.

70

Turklāt Regulas 2019/943 15. pantā, uz kuru ir atsauce šīs regulas 16. panta 8. punktā, Savienības likumdevējs ir paredzējis, ka ikviena dalībvalsts, kurā identificēta strukturāla pārslodze, atbilstoši minētās regulas 14. panta 7. punktam sadarbībā ar tās VRI var nolemt izstrādāt rīcības plānu, kurā ietverts konkrēts grafiks (turpmāk tekstā – “lineārā trajektorija”), lai veiktu pasākumus šīs pārslodzes samazināšanai un lai tās PSO vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim varētu sasniegt 70 % no MACZT.

71

2019. gada 28. decembrī Vācijas Federatīvā Republika iesniedza Komisijai un ACER“rīcības plānu zonai”, ko kontrolē tās PSO (Aktionplan Gebotszone). Atbilstoši Regulas 2019/943 15. panta 2. punkta otrās daļas trešajam teikumam Vācijas Federatīvā Republika tikai nodrošina, ka šī rīcības plāna īstenošanas laikā jauda, kas darīta pieejama starpzonu tirdzniecībā saskaņā ar 16. panta 8. punktu, ir augstāka vai vismaz līdzvērtīga lineārās trajektorijas vērtībām, arī izmantojot korektīvus pasākumus CORE reģionā.

72

Kā ACER atzina tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas mutvārdu jautājumu, Vācijas Federatīvā Republika un tās PSO līdz šim kopumā ir ievērojuši to rīcības plānā paredzēto lineāro trajektoriju, un tālab saskaņā ar Regulas 2019/943 16. panta 8. punkta pirmajā teikumā ietverto prezumpciju jāuzskata, ka tie ir ievērojuši vispārējos noteikumus, saskaņā ar kuriem tie nedrīkst ierobežot starpzonu jaudu, lai risinātu iekšējās pārslodzes problēmas.

73

Šajā kontekstā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas 2019/943 16. panta 4. punktu PSO, optimizējot starpzonu tirdzniecībai pieejamo jaudu, lai sasniegtu šī paša panta 8. punktā paredzēto minimālo jaudu, proti, 70 % no MACZT, nav jāizmanto tādi korektīvi pasākumi kā kompensācijas tirdzniecība vai pārdispečēšana Regulas 2019/943 2. panta 26. punkta izpratnē, vai, ja tiek īstenots rīcības plāns – lineārajai trajektorijai atbilstošas vērtības.

74

Turklāt atbilstoši Regulas 2019/943 15. pantam un kā izriet no tās 31. apsvēruma sestā teikuma, un kā Apelācijas valde pati atzinusi apstrīdētā lēmuma 60. punktā – kamēr tiek sasniegta minimālā jauda, proti, 70 % no MACZT vai lineārajai trajektorijai atbilstošas vērtības, zonas rekonfigurācija nedrīkst notikt pretēji attiecīgās dalībvalsts gribai.

75

Tādējādi tad, ja PSO sasniedz minimālo jaudu, ekonomiskās efektivitātes kritērija piemērošana – ciktāl ar to PSO ir noteikts pienākums pārbaudīt, vai, lai novērstu pārslodzi to iekšējos tīkla elementos, to zonas rekonfigurācija vai korektīvo pasākumu izmantošana nav ekonomiski efektīvāki risinājumi par jaudas sadali, praksē nav būtiska, jo tā nav juridiski saistoša attiecīgajai dalībvalstij vai PSO. ACER to atzina arī tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas mutvārdu jautājumu par zonas iespējamo rekonfigurāciju.

76

Tāpēc tā konteksta pārbaude, kādā iekļaujas Regulas 2019/943 tiesību normas, apstiprina, ka ACER nevarēja, nepieļaujot kļūdu, strīdīgajā metodikā noteikt strīdīgās prasības.

77

Trešām kārtām, jāpārbauda, vai Regulas 2019/943 un Regulas 2015/1222 normu teleoloģiskā interpretācija apstiprina, ka strīdīgajā metodikā nevarēja noteikt strīdīgās prasības.

78

BNetzA un Vācijas Federatīvā Republika uzskata, ka strīdīgā interpretācija neesot saderīga ar Regulas 2019/943 14.–16. panta un Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunkta teleoloģisko interpretāciju.

79

ACER atbild, ka Regulas 2019/943 tiesību normu teleoloģiskā interpretācija, kas veikta, ņemot vērā mērķi, kuru Savienības likumdevējs esot vēlējies sasniegt ar šo regulu, apstiprinot, ka tā strīdīgajā metodikā varēja noteikt strīdīgās prasības. Proti, tāpat kā pēdējā minētajā regulā, aplūkoto prasību mērķis esot nodrošināt pareizu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību, rūpējoties, lai sistemātiski tiktu atbalstīti ekonomiski visefektīvākie un izmaksu ziņā visrentablākie risinājumi. BNetzA un Vācijas Federatīvā Republika apstrīd šo argumentu pamatotību.

80

Šajā ziņā jāuzsver – pat uzskatot, kā apgalvo ACER, ka no vairāku Regulas 2019/943 tiesību normu visaptverošas interpretācijas izriet, ka tajā ir ietverts vispārējs noteikums, saskaņā ar kuru, piemērojot noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt iekšējā elektroenerģijas tirgus pienācīgu darbību, priekšroka būtu jādod izmaksu ziņā visefektīvākajiem risinājumiem un ka, pamatojoties uz šo noteikumu, ACER esot dota atļauja strīdīgajā metodikā iekļaut strīdīgās prasības, un jāatgādina, ka tad, ja pastāv īpaši noteikumi, ar kuriem tiek reglamentēti īpaši jautājumi, saskaņā ar principu, ka ar īpašiem noteikumiem atkāpjas no vispārējiem noteikumiem (lex specialis derogat legi generali), ikvienu vispārpiemērojamu normu var ierobežot vai izslēgt (spriedums, 2005. gada 14. jūlijs, Le Voci/Padome,T‑371/03, EU:T:2005:290, 122. punkts). Tādējādi speciālās tiesību normas ir prioritāras pār vispārējiem noteikumiem situācijās, kuras ar tām ir paredzēts īpaši reglamentēt (skat. spriedumu, 2016. gada 22. aprīlis, Itālija un Eurallumina/Komisija, T‑60/06 RENV II un T‑62/06 RENV II, EU:T:2016:233, 81. punkts un tajā minētā judikatūra). Regulas 2019/943 15. un 16. pantā ietvertajiem noteikumiem par jaudas sadali un pārslodzes vadību kā īpašiem noteikumiem tādējādi katrā ziņā būtu jābūt pārākiem par vispārējo noteikumu, uz kuru atsaucas ACER.

81

Turklāt, kā pamatoti norāda BNetzA un Vācijas Federatīvā Republika, no Regulas 2019/943, ar kuru pārstrādāta Regula Nr. 714/2009, likumdošanas vēstures izriet, ka minētās regulas 15. un 16. pantā paredzētos īpašos noteikumus ir pieņēmis Savienības likumdevējs, lai gan tas bija pilnībā informēts par ACER2016. gada 11. novembra Ieteikumu Nr. 02/2016 par kopīgu jaudas aprēķināšanas un pārdispečēšanas un kompensācijas tirdzniecības izmaksu sadales metodiku un Komisijas paskaidrojuma rakstu, kas pievienots tās 2016. gada 30. novembra Priekšlikumam COM(2016) 861 final Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektroenerģijas iekšējo tirgu – tajos pausts atbalsts izmaksu ziņā visefektīvāko risinājumu sistemātiskai piemērošanai jaudas sadales un pārslodzes vadības jomā, kāds to ieskatā izriet no Regulas Nr. 714/2009 I pielikuma 1.7. punkta.

82

Kā var secināt no Regulas 2019/943 16. panta 8. punkta kopsakarā ar šīs regulas 27. apsvēruma ceturto un sesto teikumu, ņemot vērā dažādās iesaistītās intereses, Savienības likumdevējs minētajā regulā ir vēlējies ieviest līdzsvarotāku metodi nekā tā, ko ACER ierosināja tās ieteikumā un Komisija savā priekšlikumā, tostarp nosakot PSO pienākumu ievērot minimālo starpzonu jaudu, kas atbilst 70 % no MACZT, vai – attiecīgā gadījumā un vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim – vērtībām, kas atbilst lineārajai trajektorijai, vienlaikus ļaujot izmantot atlikušos 30 %, lai citastarp risinātu iekšējās pārslodzes problēmas.

83

Tādējādi ACER nevar pamatoti apgalvot, ka, piemērojot vispārēju noteikumu, kas ir labvēlīgs izmaksu ziņā efektīvākiem risinājumiem, tai būtu atļauts ar strīdīgajām prasībām ierobežot Regulas 2019/943 15. un 16. panta tvērumu, un tas vien, ka šajā lietā esot bijuši ekonomiski efektīvāki risinājumi par Savienības likumdevēja pieņemtajiem, nevarēja pamatot šo pēdējo minēto izslēgšanu.

84

No tā izriet, ka Regulas 2019/943 un Regulas 2015/1222 tiesību normu teleoloģiskā interpretācija apstiprina, ka ACER nevarēja, nepieļaujot kļūdu, strīdīgajā metodikā ieviest strīdīgās prasības.

85

No visiem iepriekš minētajiem vērtējumiem izriet, ka ar strīdīgo interpretāciju ir pārkāpts Regulas 2019/943 14.–16. pants un Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunkts, jo ar pēdējām minētajām tiesību normām strīdīgajā metodikā nav atļauts ieviest strīdīgās prasības, ar kurām noteikti pienākumi, kas pārsniedz to iekšējo KTE (un to bojājumsituāciju) saraksta vienkāršu paziņošanu, kuri atbilst minētās metodikas 5. panta 8. punkta a) apakšpunktā paredzētajam EPSF.

86

Tāpēc, neizvērtējot pārējos iebildumus un argumentus, kurus BNetzA izvirzījusi tās vienīgā pamata vai Vācijas Federatīvā Republika tās pirmā pamata atbalstam un kuri attiecas uz Regulas 2019/943 14.–16. panta un Regulas 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, kā arī uz pārējiem Vācijas Federatīvās Republikas izvirzītajiem pakārtotajiem pamatiem, minētais vienīgais pamats un pirmais pamats jāapmierina un, pamatojoties uz to, apstrīdētā lēmuma strīdīgās tiesību normas jāatceļ.

87

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

88

Tā kā ACER spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar BNetzA un Vācijas Federatīvās Republikas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež: