This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62023CN0100
Case C-100/23 P: Appeal brought on 20 February 2023 by PNB Banka AS against the judgment of the General Court (Fourth Chamber, Extended Composition) delivered on 7 December 2022 in Case T-301/19, PNB Banka v ECB
Lieta C-100/23 P: Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 20. februārī PNB Banka AS iesniegusi par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 7. decembra spriedumu lietā T-301/19 PNB Banka/ECB
Lieta C-100/23 P: Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 20. februārī PNB Banka AS iesniegusi par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 7. decembra spriedumu lietā T-301/19 PNB Banka/ECB
OV C 155, 2.5.2023, p. 37–37
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
2.5.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 155/37 |
Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 20. februārī PNB Banka AS iesniegusi par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 7. decembra spriedumu lietā T-301/19 PNB Banka/ECB
(Lieta C-100/23 P)
(2023/C 155/48)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: PNB Banka AS (pārstāvis: O. Behrends, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Centrālā banka (ECB)
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu; |
|
— |
atzīt par spēkā neesošu ar 2019. gada 1. marta vēstuli paziņoto ECB lēmumu klasificēt apelācijas sūdzības iesniedzēju kā nozīmīgu iestādi, kurai ir piemērojama tiešā prudenciālā uzraudzība; |
|
— |
piespriest ECB atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar šo apelācijas tiesvedību, un, |
|
— |
ciktāl Tiesa nevar lemt par lietas būtību, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai. |
Pamati un galvenie argumenti
Lai pamatotu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza tikai vienu pamatu, ar kuru tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta procesuāla kļūda, jo Vispārējā tiesa neesot pienācīgi izskatījusi jautājumu par apelācijas sūdzības iesniedzējas pārstāvību tiesvedības Vispārējā tiesā kontekstā.
Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, pieņemot, ka jautājums attiecībā uz Vispārējā tiesā notiekošās tiesvedības integritāti nerada problēmu, ciktāl var tikt apgalvots, ka problēma nebūtu pastāvējusi, ja – hipotētiski – Latvija būtu pildījusi savas saistības. Tādējādi Vispārējā tiesa esot pārkāpusi principu, ka tiesiskā aizsardzība nedrīkst būt tikai teorētiska un iluzora, un tādējādi esot pārkāpusi Hartas 47. pantu.