1)

Vai tādas klauzulas kā iepriekš aprakstītā iekļaušana gaisa pārvadājuma līgumā var tikt uzskatīta par nepieļaujamu izņēmumu Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 15. panta izpratnē, jo tā ierobežo pārvadātāja pienākumus, samazinot pasažieru iespēju panākt, ka viņu tiesības uz kompensāciju par lidojuma atcelšanu tiek apmierinātas ar prasījuma cesiju?

2)

Vai Regulas (EK) [Nr. 261/2004] 7. panta 1. punkts, skatot to kopsakarā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 5. panta 3. punktu, ir interpretējams tādējādi, ka kompensācijas izmaksa par lidojuma atcelšanu, ko veic apkalpojošais pārvadātājs, ir pienākums, kas noteikts ar šo regulu neatkarīgi no tā, vai pastāv pārvadājuma līgums ar pasažieri un gaisa pārvadātāja vaina līgumsaistību neizpildē?

Pakārtoti, gadījumā, ja tiktu atzīts, ka attiecīgā klauzula nav nepieļaujams izņēmums Regulas (EK) Nr. 261/2004 15. panta izpratnē, vai ja tiktu atzīts, ka tiesības uz kompensāciju ir līgumiskas, tiek uzdots šāds prejudiciāls jautājums:

3)

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (2) 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kas izskata prasību par Regulas (EK) [Nr. 261/2004] 7. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām uz kompensāciju par lidojuma atcelšanu, ir pēc savas ierosmes jāpārbauda, vai pārvadājuma līguma klauzula, kas neļauj pasažierim cedēt savas tiesības, nav negodīga, ja prasību iesniedz cesionārs, kuram atšķirībā no cedenta nav patērētāja un lietotāja statusa?

4)

Ja ir lietderīgi veikt pārbaudi pēc savas ierosmes, vai drīkst neievērot pienākumu informēt patērētāju un noskaidrot, vai viņš atsaucas uz negodīgu klauzulu vai tai piekrīt, ņemot vērā, ka patērētājs, pārkāpjot, iespējams, negodīgu klauzulu, kas nepieļāva prasījuma cesiju, ir nodevis savu prasījumu?