This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62022CN0794
Case C-794/22, Banco Santander: Request for a preliminary ruling from the Tribunal Supremo (Spain) lodged on 23 December 2022 — FSC v Banco Santander, S.A.
Lieta C-794/22, Banco Santander: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 23. decembrī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – FSC/Banco Santander SA
Lieta C-794/22, Banco Santander: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 23. decembrī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – FSC/Banco Santander SA
OV C 173, 15.5.2023, p. 12–13
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
15.5.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 173/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 23. decembrī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – FSC/Banco Santander SA
(Lieta C-794/22, Banco Santander)
(2023/C 173/18)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Pamatlietas puses
Kasācijas sūdzības iesniedzējs: FSC
Atbildētāja kasācijas instancē: Banco Santander SA
Prejudiciālais jautājums
Vai Direktīvas 2014/59/ES (1) 34. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta normas, lasot tās kopsakarā ar šīs direktīvas 53. panta 1. un 3. punktu [un] 60. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka iespējamo prasījumu jeb tiesības – kas rodas no tāda tiesas nolēmuma, kurā Banco Popular tiesību un saistību pārņēmējai kredītiestādei ir uzlikts pienākums veikt zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz prasību par atbildību, kas izriet no tāda finanšu produkta (subordinēto īstermiņa obligāciju, kas ir obligāti konvertējamas tās pašas bankas akcijās) tirdzniecību, kas nav ietverts Banco Popular noregulējuma pasākumos minēto papildu kapitāla instrumentu starpā un tika konvertēts bankas akcijās vēl pirms šīs bankas noregulējuma pasākumu pieņemšanas (2017. gada 7. jūnijā) – varētu uzskatīt par saistībām, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/59/ES 53. panta 3. punkta norakstīšanas vai dzēšanas noteikumi kā uz “neuzkrātu” pienākumu vai prasījumu, un tādējādi uzskatīt par izpildītu un nevēršamu pret Banco Santander kā Banco Popular tiesību un saistību pārņēmēju, ja prasība, no kuras izrietētu šis zaudējumu atlīdzības pienākumu nosakošais tiesas nolēmums, būtu celta pēc bankas noregulējuma procedūras pabeigšanas?
Vai arī, gluži pretēji, šīs normas ir jāinterpretē tādējādi, ka minētais prasījums jeb tiesības ir jāuzskata par “uzkrātu” pienākumu vai prasījumu (direktīvas 53. panta 3. punkta izpratnē) vai bankas noregulējuma brīdī “jau uzkrātajām saistībām” (60. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē), uz kuru kā tādu neattiecas šo pienākumu vai prasījumu izpildes vai dzēšanas sekas, un tādējādi būtu vēršams pret Banco Santander kā Banco Popular tiesību un saistību pārņēmēju, pat ja prasība, no kuras izrietētu šis tiesas nolēmums par zaudējumu atlīdzināšanu, būtu celta pēc bankas noregulējuma procedūras pabeigšanas?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).