Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62022CN0173

    Lieta C-173/22 P: Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 3. martā MG iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-573/20 MG/Eiropas investīciju banka

    OV C 244, 27.6.2022, p. 15–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
    OV C 244, 27.6.2022, p. 15–15 (GA)

    27.6.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 244/15


    Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 3. martā MG iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-573/20 MG/Eiropas investīciju banka

    (Lieta C-173/22 P)

    (2022/C 244/19)

    Tiesvedības valoda – franču

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzējs: MG (pārstāve – L. Levi, advokāte)

    Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka

    Prasījumi

    atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

    atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedumu lietā T-573/20;

    līdz ar to apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus pirmajā instancē un tātad:

    atcelt EIB 2018. gada 11. oktobra lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējam tika atteikti ģimenes pabalsti (it īpaši ieskaitot izmaksas par bērnu dārzu un CPE [bērnu aprūpes centru], ko EIB esot nepamatoti atskaitījusi no apelācijas sūdzības iesniedzēja atalgojuma par 2019. gada novembri) un atvasinātās finansiālās tiesības (it īpaši ieskaitot nodokļu atlaides un medicīnisko izdevumu atmaksu par apelācijas sūdzības iesniedzēja apgādībā esošajiem bērniem);

    ciktāl nepieciešams, atcelt 2019. gada 7. janvāra vēstuli/lēmumu, ar kuru ir noraidīti visi apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumi;

    ciktāl nepieciešams, atcelt EIB 2020. gada 30. jūlija lēmumu, kurā ir piefiksēta izlīguma neesamība un apstiprināts 2018. gada 11. oktobra lēmums;

    atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja mantiskos zaudējumus un morālo kaitējumu;

    piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

    Pamati un galvenie argumenti

    Savā apelācijas sūdzībā tās iesniedzējs izvirza šādus pamatus:

    pārsūdzētajā spriedumā esot pārkāpts tiesību tikt uzklausītam jēdziens;

    pārsūdzētajā spriedumā neesot ievērots piemērojamais tiesiskais regulējums saistībā ar pienākumu norādīt pamatojumu;

    pārsūdzētajā spriedumā esot sagrozīti lietas materiāli un esot pārkāpts acīmredzamas kļūdas vērtējumā jēdziens. Tajā esot pārkāpti arī vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi, noraidot iebildi par prettiesiskumu saistībā ar administratīviem noteikumiem par ģimenes pabalstiem;

    pārsūdzētajā spriedumā neesot ievērots pamērojamais tiesiskais regulējums (Regulas Nr. 260/68 (1) 3.4 pants);

    pārsūdzētajā spriedumā esot sagrozīti lietas materiāli, noraidot piekto pamatu, pārkāpts Vispārējās tiesas Reglamenta 85. pants un esot kļūdaini kvalificēti fakti. Vispārējā tiesa neesot izskatījusi visus izvirzītos iebildumus un neesot izpildījusi savu pienākumu sniegt pamatojumu.


    (1)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV 1968, L 56, 8. lpp.).


    Top