–

JS eK vārdā – A. Meisterernst, Rechtsanwalt,

–

Eiropas Komisijas vārdā – E. Schmidt, F. van Schaik un H. van Vliet, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40/ES (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV 2014, L 127, 1. lpp.) 8. panta 3. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Pro Rauchfrei eV un JS eK par to, ka JS izmanto cigarešu paciņu tirdzniecības automātus un tādējādi patērētājam tiek slēpti uz cigarešu iepakojumiem norādītie brīdinājumi par ietekmi uz veselību.

3

Direktīvas 2014/40 1. pantā “Priekšmets” ir noteikts:

“Šīs direktīvas mērķis ir tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus par:

[..]

[..]

lai sekmētu netraucētu tabakas un ar to saistītu izstrādājumu iekšējā tirgus darbību, par pamatu ņemot augstu cilvēku, īpaši jauniešu, veselības aizsardzības līmeni un lai pildītu Savienības pienākumus, kas noteikti [Pasaules veselības organizācijas Vispārējā konvencijā par tabakas uzraudzību].”

4

Saskaņā ar šīs direktīvas 2. pantu “Definīcijas”:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..].”

5

Minētās direktīvas II sadaļā “Tabakas izstrādājumi” ir ietverta II nodaļa “Marķējums un iepakojums”, kurā ietilpst 8. pants “Vispārīgi noteikumi”. Šī panta 1., 3. un 8. punktā ir noteikts:

“1.   Uz katras tabakas izstrādājuma iepakojuma vienības un jebkāda ārējā iepakojuma ir izvietoti šajā nodaļā paredzētie brīdinājumi par ietekmi uz veselību tās dalībvalsts oficiālajā(‑ās) valodā(‑ās), kurā izstrādājumu laiž tirgū.

[..]

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka, laižot tabakas izstrādājumu tirgū, brīdinājumi par ietekmi uz veselību, kas atrodas uz iepakojuma vienības vai jebkāda ārējā iepakojuma, ir drukāti tā, lai tos nevarētu noņemt vai izdzēst, un ir pilnībā redzami, tostarp tie nav daļēji vai pilnīgi noslēpti vai pārtraukti, izmantojot nodokļu markas, cenu zīmes, drošības elementus, apvalkus, apvākojumus, kastītes vai citus līdzekļus. Uz tādu tabakas izstrādājumu iepakojuma vienības, kas nav cigaretes un tinamā tabaka maisiņos, brīdinājumus par ietekmi uz veselību var piestiprināt ar uzlīmju palīdzību ar noteikumu, ka tās nav noņemamas. Atverot iepakojuma vienību, brīdinājumi par ietekmi uz veselību paliek neskarti, izņemot iepakojumus ar atliecamu augšējo vāciņu, kuriem brīdinājumus par ietekmi uz veselību iepakojuma vienības atvēršanas brīdī var pārplēst, bet vienīgi tā, lai tiktu nodrošināts teksta, fotoattēlu un informācijas par smēķēšanas atmešanu grafiskais veselums un uzskatāmība.

[..]

8.   Uz iepakojuma vienībām un jebkāda ārējā iepakojuma izvietotie attēli, kas reklāmas nolūkos vērsti uz patērētājiem Savienībā, atbilst šīs nodaļas noteikumiem.”

6

JS, divu lielveikalu Minhenē (Vācija) pārvaldnieks, kopš 2017. gada 20. maija ir uzstādījis cigarešu paciņu tirdzniecības automātus pie šo lielveikalu kasēm. Cigarešu paciņas tika uzglabātas šajos tirdzniecības automātos, tāpēc klientiem šīs paciņas nebija redzamas. Minēto tirdzniecības automātu izvēles pogas, protams, ļāva identificēt dažādus cigarešu zīmolus ar grafisko attēlojumu, taču bez tiesību aktos paredzētajiem brīdinājumiem par ietekmi uz veselību.

7

Lai nopirktu cigarešu paciņu, klientam bija jālūdz, lai kasieris atbloķē tirdzniecības automātu. Pēc tam viņam pašam bija jānospiež poga, kas atbilst izvēlētajai cigarešu paciņai, kura pēc tam tiek nosūtīta tieši uz kases lenti, lai klients varētu par to samaksāt.

8

Pro Rauchfrei ir bezpeļņas apvienība, kas aizsargā pasīvo smēķētāju tiesības. Tā cēla prasību Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa, Vācija), lai aizliegtu JS piedāvāt pārdošanai tabakas izstrādājumus, it īpaši cigaretes, tādos apstākļos, kuros, piedāvājot tās pārdošanai, brīdinājumi par ietekmi uz veselību, kas ir norādīti uz tabakas izstrādājuma iepakojuma vienībām un jebkāda ārējā iepakojuma, tiek slēpti, izmantojot šī sprieduma 6. punktā aprakstīto ierīci. Pakārtoti Pro Rauchfrei lūdza aizliegt JS piedāvāt pārdošanai šādus izstrādājumus, izmantojot ierīci, kurā bez brīdinājumiem par ietekmi uz veselību, kam tajos ir jābūt norādītiem, ir atveidots tikai cigarešu iepakojuma vienību attēls.

9

Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa) šo prasību noraidīja.

10

Pro Rauchfrei par šo nolēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Oberlandesgericht München (Federālās zemes Augstākā tiesa Minhenē, Vācija), kura to arī noraidīja. Šādos apstākļos tā nolēma vērsties iesniedzējtiesā – Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) – ar revīzijas sūdzību par šo spriedumu.

11

Uzskatot, ka šīs revīzijas sūdzības iznākums ir atkarīgs no Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmā teikuma un 8. panta 8. punkta interpretācijas, šī tiesa vērsās Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas reģistrēts ar numuru C‑370/20 un ar kuru tā uzdeva Tiesai četrus prejudiciālus jautājumus.

12

2021. gada 9. decembra spriedumā Pro Rauchfrei (C‑370/20, EU:C:2021:988) Tiesa atbildēja uz trešo un ceturto jautājumu. Tiesa atzina, pirmkārt, ka Direktīvas 2014/40 8. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “uz iepakojuma vienības izvietots attēls” šīs tiesību normas izpratnē ir attēls, kas ir nevis precīzs cigarešu iepakojuma vienības attēlojums, bet gan tas, ko patērētājs saista ar šādu iepakojuma vienību tā izskata – proti, kontūru, proporciju, krāsu, kā arī zīmola logotipa – dēļ, un, otrkārt, ka šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka cigarešu paciņas attēls, uz kuru attiecas šī tiesību norma, bet uz kura nav brīdinājumu par ietekmi uz veselību, kas paredzēti šīs direktīvas II sadaļas II nodaļā, neatbilst minētajai tiesību normai, pat ja patērētājam ir iespēja pirms pirkuma apskatīt šos brīdinājumus uz cigarešu paciņas, kas atbilst šādam attēlam.

13

Savukārt Tiesa uzskatīja, ka, ņemot vērā uz trešo un ceturto jautājumu sniegto atbildi, uz pirmo un otro jautājumu nav jāatbild.

14

Taču lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas ir šīs lietas pamatā, iesniedzējtiesa norāda, ka procesuālās normas, kas reglamentē pamatlietu, uzliek tai pienākumu ievērot prioritātes secību starp pamatprasību un pakārtoto prasību. Tā kā Pro Rauchfrei galvenokārt izvirzītā prasījuma pamatotība esot atkarīga no atbildes uz pirmo un otro jautājumu, uz kuriem 2021. gada 9. decembra spriedumā Pro Rauchfrei (C‑370/20, EU:C:2021:988) Tiesa nav atbildējusi, un atbilde uz trešo un ceturto jautājumu esot būtiska tikai, lai izvērtētu prasījumu daļas, ko šī puse ir izvirzījusi pakārtoti, pamatotību, joprojām esot nepieciešama atbilde uz pirmo un otro jautājumu. Proti, iesniedzējtiesai ir šaubas par šajā tiesību normā paredzētā jēdziena “laišana tirgū” nozīmi Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmā teikuma izpratnē, kā arī par šajā tiesību normā paredzētā aizlieguma slēpt brīdinājumu ar “citiem līdzekļiem” tvērumu.

15

Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

16

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru prejudiciāla nolēmuma saistošais spēks nav šķērslis, lai valsts tiesa, kurai tas ticis adresēts, uzskatītu, ka ir jāuzdod Tiesai papildu jautājumi, lai izskatītu strīdu pamatlietā, it īpaši, ja tā iesniedz Tiesai jaunus vērtējuma elementus, kas tai var likt sniegt atšķirīgu atbildi uz jau uzdoto jautājumu (spriedums, 2003. gada 6. marts, Kaba, C‑466/00, EU:C:2003:127, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

17

No tā a fortiori izriet, ka valsts tiesa, kas ir Tiesas prejudiciālā nolēmuma adresāte, var vērsties Tiesā ar jaunu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ar kuru tā tai no jauna uzdod jautājumus, attiecībā uz kuriem Tiesa šajā nolēmumā uzskatīja, ka tai uz tiem nebija jāatbild, ņemot vērā uz citiem jautājumiem sniegto atbildi, ciktāl šī tiesa savā jaunajā lūgumā sniedz informāciju, kāda ir izklāstīta šī sprieduma 14. punktā, no kuras izriet, ka atbilde uz neizskatītajiem jautājumiem faktiski ir nepieciešama, lai rastu risinājumu pamatlietā.

18

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka uz tabakas izstrādājumu laišanu tirgū, izmantojot tirdzniecības automātus, kuros šo izstrādājumu iepakojuma vienības tiek glabātas tā, lai no ārpuses tās nebūtu redzamas, attiecas jēdziens “laišana tirgū” šīs tiesību normas izpratnē.

19

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka jēdziens “laišana tirgū” Direktīvas 2014/40 2. panta 40. punktā ir definēts kā tāds, kas nozīmē “padarīt izstrādājumus neatkarīgi no to ražošanas vietas pieejamus patērētājiem Savienībā par maksu vai bez tās, tostarp ar tālpārdošanas starpniecību”.

20

Atbilstoši ierastajai vārdkopas “padarīt [..] pieejamus” nozīmei tabakas izstrādājums ir uzskatāms par tādu, kas ir “laists tirgū” Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmā teikuma izpratnē, ja patērētāji to var iegādāties. Tādējādi, ja tabakas izstrādājums ir pieejams pārdošanai, ir jāuzskata, ka tas ir laists tirgū pat pirms tā iegādes un apmaksas.

21

Turklāt ir jāprecizē, kā tas izriet no šīs direktīvas 2. panta 40. punkta un 8. panta 3. punkta formulējuma, ka līdzekļi, ar kādiem tabakas izstrādājumi tiek piedāvāti patērētājiem, nerada sekas attiecībā uz jēdziena “laišana tirgū” nozīmi minētās direktīvas izpratnē.

22

Līdz ar to šajā gadījumā tas, ka tabakas izstrādājumi nav redzami tirdzniecības automāta iekšienē, ar kura palīdzību šie izstrādājumi ir darīti pieejami pārdošanai, neliedz uzskatīt, ka minētie izstrādājumi ir “laisti tirgū” Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmā teikuma izpratnē.

23

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tabakas izstrādājumu laišana tirgū ar tirdzniecības automātu palīdzību, kuros šo izstrādājumu iepakojuma vienības tiek glabātas tā, lai tās no ārpuses nebūtu redzamas, ietilpst jēdzienā “laišana tirgū” šīs tiesību normas izpratnē.

24

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka brīdinājumi par ietekmi uz veselību, kas atrodas uz tabakas izstrādājuma iepakojuma vienības vai jebkāda ārējā iepakojuma, šīs tiesību normas izpratnē ir “noslēpti” tikai tādēļ, ka šī izstrādājuma uzglabāšana tirdzniecības automātā ir tāda, ka brīdinājumi par ietekmi uz veselību no ārpuses ir pilnībā neredzami.

25

Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmajā teikumā dalībvalstīm ir paredzēts pienākums nodrošināt, ka, laižot tirgū tabakas izstrādājumu, brīdinājumi par ietekmi uz veselību, kas atrodas uz [tabakas izstrādājuma] iepakojuma vienības vai jebkāda ārējā iepakojuma, nav daļēji vai pilnīgi noslēpti vai pārtraukti ar nodokļu markām, cenu zīmēm, drošības elementiem, apvalkiem, apvākojumiem, kastītēm vai citiem līdzekļiem.

26

Tādējādi šī tiesību norma tieši neattiecas uz tādu tabakas izstrādājumu situāciju, kuri uz to iepakojuma vienībām vai uz to iepakojuma ietver brīdinājumu par ietekmi uz veselību, bet ir ievietoti tādā uzglabāšanas vienībā kā pamatlietā aplūkotā ierīce tādā veidā, ka brīdinājumi par ietekmi uz veselību no ārpuses nav redzami.

27

Tomēr ir jānosaka, vai šādā situācijā brīdinājumi par ietekmi uz veselību ir uzskatāmi par noslēptiem ar “citiem līdzekļiem” minētās tiesību normas izpratnē.

28

Šajā ziņā ir arī jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un tiesiskajā regulējumā, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedums, 2022. gada 28. oktobris, Generalstaatsanwaltschaft München (Izdošana un ne bis in idem), C‑435/22 PPU, EU:C:2022:852, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Runājot par Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmā teikuma tekstu, tas attiecas uz brīdinājumu par ietekmi uz veselību pilnīgu vai daļēju noslēpšanu uz tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām vai uz jebkāda ārējā iepakojuma, nevis uz iepakojuma vienību noslēpšanu kā tādu.

30

Turklāt attiecībā it īpaši uz atsauci Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmajā teikumā uz “citiem līdzekļiem”, kas var noslēpt uz tabakas izstrādājuma iepakojuma vienības vai uz ārējā iepakojuma atrodamos brīdinājumus par ietekmi uz veselību, ir jākonstatē, ka visi šie līdzekļi, kas nav izsmeļoši uzskaitīti šajā tiesību normā, proti, nodokļu markas, cenu zīmes, drošības elementi, apvalki, apvākojumi vai kastītes, var būt vai nu tieši piestiprināti tabakas izstrādājuma iepakojuma vienībai vai tās ārējam iepakojumam, vai arī aptvert šo iepakojuma vienību vai iepakojumu. Turpretī neviens no šiem līdzekļiem nevar būt tāds, kas padarītu šādu iepakojuma vienību pilnīgi nepieejamu un neredzamu sabiedrībai, kā tas ir gadījumā, ja tā ir ievietota glabāšanas iekārtā, piemēram, šajā gadījumā – tirdzniecības automātā.

31

Šādu interpretāciju apstiprina konteksts, kurā ietilpst šis 8. panta 3. punkts. Proti, jautājums par brīdinājumu par ietekmi uz veselību slēpšanu uz tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām, kam ir veltīts šis noteikums, atšķiras no jautājuma par iespējamu brīdinājumu par ietekmi uz veselību neesamību uz tabakas izstrādājumu iepakojuma vienību attēliem, kuri var atrasties uz automātiskās pārdošanas ierīces, kurā šādas vienības tiek uzglabātas, ārpuses. Šis pēdējais jautājums izriet no Direktīvas 2014/40 8. panta 8. punkta, kā to ir interpretējusi Tiesa 2021. gada 9. decembra spriedumā Pro Rauchfrei (C‑370/20, EU:C:2021:988).

32

Runājot par Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmajā teikumā paredzēto mērķi aizliegt noslēpt brīdinājumus par ietekmi uz veselību, šai direktīvai saskaņā ar tās 1. pantu ir divējāds mērķis – sekmēt netraucētu tabakas un ar to saistītu izstrādājumu iekšējā tirgus darbību, ņemot par pamatu cilvēku, it īpaši jauniešu, augstu veselības aizsardzības līmeni (spriedums, 2021. gada 9. decembris, Pro Rauchfrei, C‑370/20, EU:C:2021:988, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

33

Šajā ziņā Tiesa jau 2021. gada 9. decembra sprieduma Pro Rauchfrei (C‑370/20, EU:C:2021:988) 30. punktā būtībā ir precizējusi, ka brīdinājumi par ietekmi uz veselību, kuriem jāatrodas uz tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām vai uz to iepakojuma, tiek izmantoti, lai novērstu to, ka patērētājam, aplūkojot šādu iepakojuma vienību vai tās attēlu, rastos vēlme veikt pirkumu.

34

Tomēr šī mērķa sasniegšana netiek apdraudēta, ja iepakojuma vienība ir ievietota tādā uzglabāšanas vienībā kā tirdzniecības automāts tādā veidā, ka no ārpuses tā ir pilnīgi neredzama. Ciktāl šādā gadījumā patērētājs šo iepakojuma vienību nevar redzēt, viņš līdz ar to neizjutīs vēlmi veikt pirkumu, kā novēršanai kalpo brīdinājumi par ietekmi uz veselību.

35

Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/40 8. panta 3. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka brīdinājumi par ietekmi uz veselību, kas atrodas uz tabakas izstrādājuma iepakojuma vienības vai jebkāda ārējā iepakojuma, šīs tiesību normas izpratnē nav “noslēpti” tikai tādēļ, ka šī izstrādājuma uzglabāšana tirdzniecības automātā ir tāda, ka brīdinājumi par ietekmi uz veselību no ārpuses ir pilnībā neredzami.

36

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: