—

konstatēt un atzīt, ka prasītājai nav jāmaksā Eiropas Komisijai summas, ko tā ir pieprasījusi maksāt ar paziņojumu par parādu Nr. 3241902288, kurš saņemts 2019. gada 22. februārī, un ar jaunāko paziņojumu, kas saņemts 2019. gada 29. aprīlī – Ref. Ares(2019)2858540, kuras pieprasītas, lai atgūtu iemaksu, un kā zaudējumu atlīdzība [Liquidated damages], jo Studio Galli Ingegneria, iespējams, neesot izpildījusi saistības, kas tai bija saskaņā ar dotācijas nolīgumu Nr. 619120 par dotāciju projektam “MARSOL”;

—

konstatēt un atzīt, ka Komisijas norādītā saistību neizpilde nepastāv;

—

konstatēt un atzīt, ka 2018. gada 19. decembra iepriekšēja informatīvā vēstule, OLAF pārbaudes ziņojums, 2019. gada 22. februāra paziņojums par parādu, vēlāk 2019. gada 2. aprīlī nosūtītais atgādinājums un galīgais paziņojums, ar ko atkārtoti ir noteikta pieprasītā summa un ir noraidīti vēlākie SGI2019. gada 29. aprīļa lūgumi, – Ref. Ares(2019)2858540 ir prettiesiski, nav spēkā un katrā ziņā ir nepamatoti;

—

konstatēt un atzīt, ka Komisijas norādītais parāds nepastāv;

—

konstatēt un atzīt prasītājas tiesības uz iemaksu, ko Komisija faktiski ir piešķīrusi saskaņā ar dotācijas nolīgumu Nr. 619120 projektam “MARSOL”;

—

pakārtoti, konstatēt un atzīt, ka summa, ko Komisija vēlas atgūt, nevar būt lielāka par 100 044,99 EUR, kā tas ir norādīts prasības trešajā pamatā;

—

pakārtoti tam, piespriest Komisijai nepamatotas iedzīvošanās dēļ atlīdzināt SGI izdevumus, kas tai radušies, īstenojot projektu “MARSOL”.

1.

Pirmais apelācijas sūdzības pamats. Sprieduma prettiesiskums daļā, kurā ir noraidīts pirmais prasības pamats. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41., 42. un 47. panta pārkāpums/nepareiza piemērošana. Līgumtiesību labticības principa pārkāpums it īpaši Beļģijas Civilkodeksa 1134. panta izpratnē.

Vispārējās tiesas spriedums tiek apstrīdēts tāpēc, ka tajā ir apgalvots, ka Komisija, neņemdama vērā prasītājas iesniegto pieteikumu par tiesvedības apturēšanu un piekļuvi OLAF pārbaudes lietas materiāliem, neesot pārkāpusi Hartas 41., 42. un 47. pantā paredzētās tiesības un līgumtiesību labticības principu. Tieši pretēji, tā kā sabiedrībai savu iekšējo problēmu dēļ nebija faktiskas iespējas atbildēt uz OLAF galīgo ziņojumu, šīs tiesības ir pārkāptas gan administratīvajā procedūrā, gan līdz ar to tiesvedībā tiesā.

2.

Otrais apelācijas sūdzības pamats. Sprieduma prettiesiskums daļā, kurā ir noraidīts otrais prasības pamats. LESD 317. panta, Regulas Nr. 2342/2002 (1) 172.a panta 1. punkta, Regulas Nr. 1906/2006 (2) 31. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta, Dotācijas nolīguma vispārējo nosacījumu II.5. panta un II.14. panta 1. punkta pārkāpums/nepareiza piemērošana. Nevainīguma prezumpcijas, pierādīšanas pienākuma un taisnīguma principu, kas ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (3) (2013. gada 11. septembris), pārkāpums. Kļūda pierādījumu vērtējumā, pārkāpjot Beļģijas Civilkodeksa 1315. pantu.

Vispārējās tiesas spriedums tiek apstrīdēts daļā, kurā, noraidot otro prasības pamatu, ir secināts, ka prasītāja nav pierādījusi personāla tiešo un netiešo izmaksu pieļaujamību nedz OLAF, nedz Komisijā, nedz arī tiesā. Tieši pretēji, Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā, ka OLAF iebildumi attiecās nevis uz aplūkoto projektu, bet gan uz citiem subsidētajiem projektiem, un tādējādi nav pareizi piemērojusi nevainīguma prezumpcijas un pierādīšanas pienākuma principus. Turklāt tiesā iesniegtie darba laika grafiki (timesheets) bija jāuzskata par pietiekamu pierādījumu, ņemot vērā citu iebildumu neesamību un projekta noslēgšanas konstatējumu, lai apgalvotu, ka radušās un Komisijai pieprasītās izmaksas ir pieļaujamas.

3.

Trešais apelācijas sūdzības pamats. Pārsūdzētā sprieduma prettiesiskums daļā, kurā ir noraidīts trešais prasības pamats. Samērīguma, taisnīguma un līgumtiesību labticības principu pārkāpums. LESD 5. panta 4. punkta pārkāpums. Dotācijas nolīguma II.22 panta pārkāpums.

Vispārējās tiesas spriedums tiek apstrīdēts daļā, kurā, noraidot trešo prasības pamatu, Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka Komisija nav pārkāpusi samērīguma principu, pieprasot [atmaksāt] visas tiešās un netiešās personāla izmaksas. Tieši pretēji, tā kā pārbaudes procedūrā bija atzīta tikai divu projektā piedalījušos profesionāļu neatbilstība, būtu bijis jāpieprasa [atmaksāt] tikai šīs izmaksas. Tas ir jāatzīst, ņemot vērā arī projekta apstiprināto īstenošanu un izmaksu pārbaudi, ko bija veicis ārējs profesionālis, kuru apstiprinājusi Komisija. Pakārtoti, joprojām atbilstoši samērīguma principam Vispārējai tiesa esot bijis jāapmierina pakārtotais lūgums noteikt atgūstamās summas apmēru.

4.

Ceturtais apelācijas sūdzības pamats. Sprieduma prettiesiskums daļā, kurā ir noraidīts ceturtais prasības pamats. Padomes Regulas Nr. 58/2003 (4) (2002. gada 19. decembris) 2. panta b) punkta un Dotācijas nolīguma pārkāpums un/vai nepareiza piemērošana. Pamatojuma nenorādīšana un sprieduma pretrunīgums daļā, kurā tas ir pretrunā Vispārējās tiesas un Tiesas judikatūrai nepamatotas iedzīvošanās jomā.

Spriedums tiek apstrīdēts daļā, kurā, noraidot ceturto prasības pamatu, ir tikušas liegtas prasītājas tiesības paturēt dotāciju, kas izmaksāta saistībā ar tiešajām un netiešajām personāla izmaksām, tādējādi izraisot Komisijas nepamatotu iedzīvošanos. Tā kā šajā lietā ir izpildīti nosacījumi prasības celšanai tiesā, proti, vienas līgumslēdzējas puses iedzīvošanās un otras līgumslēdzējas puses līdzekļu samazināšanās, kā arī pastāv cēloņsakarība starp iedzīvošanos un līdzekļu samazināšanos, Vispārējās tiesas nolēmums ir prettiesisks.