—

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt EESK 2020. gada 8. aprīļa lēmumu noraidīt prasītājas lūgumu par karjeras atjaunošanu un, vajadzības gadījumā, atcelt 2020. gada 8. novembrī pieņemto netiešo lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

—

piespriest EESK samaksāt neizmaksāto atalgojumu un atvasinātos finansiālos ieguvumus, kam pieskaitīti nokavējuma procenti, kuri noteikti, piemērojot Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi, pieskaitot tai divus punktus;

—

piespriest EESK samaksāt 2 000 euro kā morālo kaitējumu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pantā noteikto procesuālo garantiju un nediskriminācijas principa pārkāpums. Prasītāja apgalvo, ka veids, kādā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pieņem lēmumus par pagaidu darbinieku grupu sekretariātos paaugstināšanu amatā vai pārklasificēšanu, apdraud Hartas 41. pantā paredzētās procesuālās garantijas. Tā tas ir attiecībā uz visiem lēmumiem par prasītājas nepaaugstināšanu amatā vai nepārklasificēšanu kopš viņas stāšanās amatā. Prasītāja norāda, pirmkārt, ka šiem lēmumiem nav nekāda pamatojuma, un, otrkārt, ka nevienā dokumentā, vispārējā lēmumā vai paziņojumā nav norādīts, kādi kritēriji tiks izvēlēti un piemēroti, lai noteiktu, kuri no pagaidu darbiniekiem tiks paaugstināti amatā vai pārklasificēti.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots tiesiskās drošības principa pārkāpums. Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka, lai gan EESK faktiski ir rīcības brīvība noteikt Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 10. panta piemērošanas kritērijus un kārtību, šiem kritērijiem un kārtībai tomēr ir jāgarantē Savienības tiesībās prasītais paredzamības līmenis. Tomēr ir jākonstatē, ka tas tā nav, jo nav a fortiori skaidru un pārredzamu kritēriju, kas pagaidu darbiniekiem ļautu uzzināt, kā un kādos apstākļos notiks paaugstināšana vai pārklasificēšana, izraisot papildvienošanās noslēgšanu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, jo lēmumā veikt prasītājas pārklasificēšanu tikai trīs reizes kopš 2004. gada ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, pat ja būtu jāņem vērā kritēriji, kas izriet no apgalvotās pastāvīgās EESK prakses.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota rūpības pienākuma neizpilde. Prasītāja uzskata, ka viņas intereses netika ņemtas vērā jau kopš viņas stāšanās amatā, kad institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt līgumus, noteica, kuri darbinieki tiks paaugstināti amatā vai pārklasificēti.