—

atcelt dalībvalstu valdību pārstāvju 2020. gada 2. septembra lēmumu, ar ko ieceļ amatā trīs Eiropas Savienības Tiesas tiesnešus un vienu ģenerāladvokātu, ciktāl ar to ir paredzēts no 2020. gada 7. septembra par Tiesas ģenerāladvokātu iecelt Anathasios Rantos;

—

piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota tiesību kļūda LES 50. panta 3. punkta interpretācijā. Tiek apgalvots, ka ne šajā pantā, ne arī nevienā citā ES primāro tiesību normā nav noteikta vai prasīta prasītājas kā ģenerāladvokāta pilnvaru, kas beidzas 2021. gada 6. oktobrī, automātiska izbeigšanās. Līdz ar to nebija brīvas amata vietas, kurā A. Rantos varēja tikt likumīgi iecelts.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots ES tiesību konstitucionālā principa par tiesu varas neatkarību pārkāpums. Apstrīdētajā lēmumā, ieņemot nostāju jautājumā par pašreizējā Tiesas locekļa pilnvarām un zinot, cik tas ir strīdīgs un pretrunīgs jautājums, tiek apietas garantijas, kas ieviestas ar ES primārajām tiesībām (it īpaši Eiropas Savienības Tiesas statūtu I sadaļā), lai kategoriski atceltu šo Tiesas locekli no amata.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots samērīguma trūkums un “attaisnojošu un primāru iemeslu” neesamība. Ne Līgumos ir noteikts, ne arī ģenerāladvokāta funkcijas ietver paliekošu saistību ar jebkuru dalībvalsti pēc viņu iecelšanas. Tādējādi jebkāda viņas pilnvaru izbeigšana būtu nesamērīga un nespētu nodrošināt “attaisnojošus un primārus iemeslus”, kas judikatūrā ir paredzēti attiecībā uz iejaukšanos pašreizējā Tiesas locekļa pilnvarās.