1

Ar prasības pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 22. jūlijā, Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka Austrijas Republika, pielāgojot gan ģimenes pabalstu, gan sociālo un nodokļu priekšrocību – kas piešķiramas par labu to personu bērniem, kurām ir tiesības uz šādiem pabalstiem Austrijā, – apmēru dzīves dārdzībai dalībvalstī, kurā ir bērna dzīvesvieta, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.) 4., 7. un 67. pantu un, otrkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV 2011, L 141, 1. lpp.) 7. pantu.

2

Ar dokumentiem, kas Tiesas kancelejā iesniegti 2020. gada 28. oktobrī, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta trešo daļu un Tiesas Reglamenta 130. pantu, EBTA Uzraudzības iestāde un Norvēģijas Karaliste lūdza atļauju iestāties šajā lietā attiecīgi Komisijas un Austrijas Republikas prasījumu atbalstam.

3

Aicinātas saskaņā ar Reglamenta 131. panta 1. punktu iesniegt savus iespējamos apsvērumus par šiem pieteikumiem par iestāšanos lietā, Austrijas Republika apsvērumus neiesniedza, savukārt Komisija, precizējot, ka tā būtībā neiebilst pret to, ka minētie pieteikumi par iestāšanos lietā tiek apmierināti, šaubās par to pieņemamību, jo to mērķis ir iestāties tiesvedībā starp Savienības iestādi un dalībvalsti Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta otrās daļas pēdējā teikuma izpratnē.

4

Vispirms ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta pirmajās trīs daļās ir paredzētas trīs dažādas personu, kas iestājušās lietā, kategorijas, un uz katru no tām attiecas atšķirīgs režīms.

5

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta pirmo daļu dalībvalstis un Savienības iestādes var bez ierobežojumiem iestāties lietās, ko izskata Tiesa.

6

Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka tādas pašas tiesības ir Savienības struktūrām un visām citām fiziskām vai juridiskām personām, ja tās var pierādīt savu ieinteresētību attiecībā uz Tiesai iesniegtās lietas iznākumu, tomēr tiek precizēts, ka fiziskas vai juridiskas personas nevar iestāties lietās starp dalībvalstīm, lietās starp Savienības iestādēm vai lietās starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Savienības iestādēm, no otras puses.

7

Visbeidzot, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta trešajā daļā īpaša uzmanība tiek pievērsta 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (OV 1994, L 1, 3. lpp.) (turpmāk tekstā – “EEZ līgums”) līgumslēdzējām valstīm, kas nav dalībvalstis, kā arī EEZ līgumā minētajai EBTA Uzraudzības iestādei, precizējot, ka tās var iestāties lietās, ko izskata Tiesa, ja konkrētā lieta ir saistīta ar kādu no EEZ līguma darbības jomām.

8

No šīs pēdējās minētās normas izriet, ka uz tādas trešās valsts, kas ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, vai EBTA Uzraudzības iestādes pieteikumu par iestāšanos lietā pieņemamību nevar attiecināt nevienu citu nosacījumu kā vien to, ka tās lietas priekšmetam, uz kuru attiecas šis pieteikums par iestāšanos lietā, ir jāietilpst šā līguma piemērošanas jomā. Tādējādi iepriekš minētajām valstīm un iestādei ir jāļauj iestāties Tiesā izskatāmajās lietās bez pienākuma pamatot īpašu ieinteresētību, ja šīs lietas attiecas uz kādu no EEZ līguma piemērošanas jomām.

9

Netiek apstrīdēts, ka šajā lietā minētais nosacījums ir izpildīts. Prasība, kas vērsta pret atbildētāju, ir par tās pienākumu iespējamu neizpildi saskaņā ar Regulām Nr. 883/2004 un Nr. 492/2011, kuras ir iekļautas EEZ līgumā attiecīgi ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 76/2011 (2011. gada 1. jūlijs), ar ko groza [EEZ līguma] VI pielikumu (Sociālais nodrošinājums) un EEZ līguma 37. protokolu (OV 2011, L 262, 33. lpp.), un ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 52/2012 (2012. gada 30. marts), ar ko groza EEZ līguma V pielikumu (Brīva darbaspēka aprite) (OV 2012, L 207, 32. lpp.).

10

Šādos apstākļos ir jāapmierina EBTA Uzraudzības iestādes un Norvēģijas Karalistes pieteikumi par iestāšanos lietā attiecīgi Komisijas un Austrijas Republikas prasījumu atbalstam.

11

Saskaņā ar Reglamenta 137. pantu lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver galīgajā spriedumā vai rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu.

12

Tā kā šajā lietā EBTA Uzraudzības iestādes un Norvēģijas Karalistes pieteikumi par iestāšanos lietā ir apmierināti, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar to iestāšanos lietā, pieņemšana ir jāatliek.

Ar šādu pamatojumu Tiesas priekšsēdētājs nospriež: