Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 1. oktobrī iesniedza Oberlandesgericht München (Vācija) – Vodafone Kabel Deutschland GmbH/Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.

(Lieta C-484/20)

(2020/C 433/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht München

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vodafone Kabel Deutschland GmbH

Atbildētāja: Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas (ES) 2015/2366 (1) 62. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, kas kā pārejas noteikumi attiecībā uz ilgstošām līgumsaistībām ar patērētājiem atbilstošajās transponējošajās valsts tiesību normās noteikto aizliegumu saņemt atlīdzību par maksājumu instrumentu un maksājumu pakalpojumu lietošanu pieļauj vienīgi tad, ja to pamatā esošās saistības ir radušās sākot ar 2018. gada 13. janvāri un nevis tad, ja to pamatā esošās saistības ir radušās pirms 2018. gada 13. janvāra, tomēr (nākamie) maksājumu darījumi ir veikti tikai sākot ar 2018. gada 13. janvāri?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV 2015, L 337, 35. lpp.).