This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62020CN0484
Case C-484/20: Request for a preliminary ruling from the Oberlandesgericht München (Germany) lodged on 1 October 2020 — Vodafone Kabel Deutschland GmbH v Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände — Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.
Lieta C-484/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 1. oktobrī iesniedza Oberlandesgericht München (Vācija) – Vodafone Kabel Deutschland GmbH/Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.
Lieta C-484/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 1. oktobrī iesniedza Oberlandesgericht München (Vācija) – Vodafone Kabel Deutschland GmbH/Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.
OV C 433, 14.12.2020, p. 33–33
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
14.12.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 433/33 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 1. oktobrī iesniedza Oberlandesgericht München (Vācija) – Vodafone Kabel Deutschland GmbH/Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.
(Lieta C-484/20)
(2020/C 433/41)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht München
Pamatlietas puses
Prasītāja: Vodafone Kabel Deutschland GmbH
Atbildētāja: Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.
Prejudiciālais jautājums
Vai Direktīvas (ES) 2015/2366 (1) 62. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, kas kā pārejas noteikumi attiecībā uz ilgstošām līgumsaistībām ar patērētājiem atbilstošajās transponējošajās valsts tiesību normās noteikto aizliegumu saņemt atlīdzību par maksājumu instrumentu un maksājumu pakalpojumu lietošanu pieļauj vienīgi tad, ja to pamatā esošās saistības ir radušās sākot ar 2018. gada 13. janvāri un nevis tad, ja to pamatā esošās saistības ir radušās pirms 2018. gada 13. janvāra, tomēr (nākamie) maksājumu darījumi ir veikti tikai sākot ar 2018. gada 13. janvāri?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV 2015, L 337, 35. lpp.).