Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62019TN0723

Lieta T-723/19: Prasība, kas celta 2019. gada 18. oktobrī – Díaz de Mera García Consuegra/Parlaments

OV C 423, 16.12.2019, p. 66–68 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

16.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 423/66

Prasība, kas celta 2019. gada 18. oktobrī – Díaz de Mera García Consuegra/Parlaments

(Lieta T-723/19)

(2019/C 423/81)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Agustin Díaz de Mera García Consuegra (Ávila, Spānija) (pārstāvji: A. Schmitt un A. Waisse, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

nospriest, ka

—

šī prasība ir pieņemama;

—

ciktāl nepieciešams, šī procesa organizatorisko vai pierādījumu savākšanas pasākumu ietvaros uzdot Eiropas Parlamentam iesniegt Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta atzinumus, kas sniegti 2018. gada 16. jūlijā, kā arī 2018. gada 3. decembrī – neatkarīgi no precīza datuma, bet katrā ziņā pirms tika pieņemts Parlamenta Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmums, ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus (2018/C 466/02, 2018. gada 28. decembraOficiālais Vēstnesis, C 466/8);

—

apstrīdēto individuālo lēmumu, ko Eiropas Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāta “Deputātu atalgojuma un sociālo tiesību” nodaļa paziņoja prasītājam un kas attiecas uz prasītāja tiesībām uz (brīvprātīgo) papildu pensiju 2019. gada septembrī, atcelt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, ciktāl ar šo lēmumu ir ieviesta īpašā nodeva 5 % apmērā no (brīvprātīgās) papildu pensijas nominālvērtības, kas ir jāizmaksā prasītājam saskaņā ar iepriekš minēto Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumu;

—

iepriekš minēto Parlamenta Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumu atzīt par nepiemērojamu atbilstoši LESD 277. pantam, ciktāl ar to ir izdarīti grozījumi Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 76. pantā un it īpaši ciktāl ar to ir ievesta īpašā nodeva 5 % apmērā no (brīvprātīgo) papildu pensijas nominālvērtības, kas piemērojama no 2019. gada 1. janvāra;

—

Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Prezidijam nav kompetences ratione materiae.

—

pirmkārt, Parlamenta Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmums (turpmāk tekstā – “Prezidija lēmums”) esot pieņemts, pārkāpjot Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu, kas pieņemts ar Eiropas Parlamenta Lēmumu 2005/684/EK, Euratom (2005. gada 28. septembris) (OV 2005, L 262, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Nolikums”). Prezidija lēmums esot pretrunā Nolikuma 27. pantam, kurā prasīts, lai “iegūtās tiesības” un “nākotnē paredzamās tiesības” tiktu saglabātas.

—

otrkārt, ar Prezidija lēmumu tiekot noteikts nodoklis, ieviešot īpašu nodevu 5 % apmērā no pensijas nominālvērtības, lai gan nodokļa noteikšana neietilpst Prezidija pilnvarās saskaņā ar LESD 223. panta 2. punktu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots būtisku procedūras noteikumu pārkāpums.

—

pirmkārt, Prezidijam tiek pārmests, ka tas savu lēmumu esot pieņēmis, neievērojot LESD 223. pantā paredzētos noteikumus.

—

otrkārt, Prezidija lēmums esot nepietiekami pamatots, un tādējādi ar to neesot izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas iegūtās un nākotnē paredzamās tiesības un tiesiskās paļāvības princips.

—

pirmkārt, ar Prezidija lēmumu tiekot pārkāptas iegūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības, kas izriet gan no vispārējiem tiesību principiem, gan no Nolikuma, kurā expressis verbis tiek prasīts, lai tās tiktu saglabātas “pilnā apjomā” (27. pants).

—

otrkārt, ar Prezidija lēmumu tiekot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes, kā arī nediskriminācijas principi.

—

pirmkārt, prasītāja tiesību aizskārums esot nesamērīgs attiecībā pret Prezidija lēmuma sasniedzamajiem mērķiem.

—

otrkārt, Prezidija lēmums esot jāatzīst par nepiemērojamu vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpuma dēļ.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās drošības princips un ka nav paredzēti pārejas pasākumi.

—

pirmkārt, ar Prezidija lēmumu ir pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo tam prettiesiski esot piešķirts atpakaļejošs spēks.

—

otrkārt, ar Prezidija lēmumu esot pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo tajā nav paredzēti pārejas pasākumi.
Top