—

atcelt Komisijas 2018. gada 4. jūnija lēmumu, ar kuru tika noraidīts viņu lūgums;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais pamats: pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde un ierēdņu pirktspējas līdzvērtības neatkarīgi no viņu dienesta vietas principa neievērošana. Pirmkārt, prasītāji uzsver, ka apstrīdētajā lēmumā vispār nav norādīts pamatojums, liedzot viņiem iespēju saprast šī lēmuma pamatotību un neļaujot Vispārējai tiesai veikt pārbaudi. Otrkārt, prasītāji uzskata, ka viņi pilda pienākumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā viņu kolēģi, kuru dienesta vieta ir Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Parīzē, un viņiem tādējādi tāpat kā pēdējiem minētajiem būtu jāsaņem vienota noteiktas likmes piemaksa reprezentācijas izdevumiem. Visbeidzot, viņi uzskata, ka ar pirktspējas līdzvērtības principa ievērošanu nav saderīgs tas, ka ierēdņiem, kuru dienesta vieta ir Parīzē, Strasbūrā, Marseļā un Valansjēnā, ir vienāds korekcijas koeficients.

2.

Otrais pamats: vienādas attieksmes un nediskriminācijas principu neievērošana, jo prasītāji nesaņem vienotas noteiktas likmes piemaksu reprezentācijas izdevumiem atšķirībā no viņu kolēģiem, kuru dienesta vieta ir Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Parīzē, lai gan viņi pilda pienākumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minētie.

3.

Trešais pamats: rūpības pienākuma —, kas liek kompetentajai iestādei apstrīdētā lēmuma pamatojumā norādīt iemeslus, kuru dēļ tā ir piešķīrusi prioritāti dienesta interesēm, — neizpilde.