1

Pēc divām sūdzībām, ko iesniedza koalīcija pret riepu netaisnīgu importu, Eiropas Komisija attiecīgi 2017. gada 11. augustā un 14. oktobrī sāka antidempinga procedūru un antisubsidēšanas procedūru par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes jaunu vai atjaunotu gumijas pneimatisko riepu, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121 (turpmāk tekstā – “attiecīgais ražojums”), importu Eiropas Savienībā. Šīs procedūras sāktas, pamatojoties attiecīgi uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.; turpmāk tekstā – “Antidempinga pamatregula”), 5. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 55. lpp.; turpmāk tekstā – “Antisubsidēšanas pamatregula”), 10. pantu.

2

Izmeklēšana par dempingu, subsīdijām un ar to saistīto kaitējumu notika laikposmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam (turpmāk tekstā – “izmeklēšanas laikposms”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas laikposma beigām (turpmāk tekstā – “attiecīgais laikposms”).

3

Ieinteresētās personas, tostarp Ķīnas ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas antidempinga un antisubsidēšanas procedūras, un to pārstāvju apvienības tika aicinātas piedalīties šajās izmeklēšanās. Vairākas ieinteresētās personas – tostarp prasītājas China Rubber Industry Association (CRIA) un China Chamber of Commerce of Metals, Minerals & Chemicals Importers & Exporters (CCCMC) –iesniedza rakstveida apsvērumus dažādos antidempinga un antisubsidēšanas procedūru posmos. Dažas ieinteresētās personas, tostarp prasītājas, piedalījās arī Komisijas rīkotajās uzklausīšanās.

4

2018. gada 1. februārī Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/163, ar ko attiecina reģistrāciju uz jaunu un atjaunotu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes riepu importu (OV 2018, L 30, 12. lpp.), kas stājās spēkā 2018. gada 3. februārī. Saskaņā ar minēto regulu reģistrāciju attiecina uz Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu.

5

2018. gada 4. maijā Komisija pieņēma Regulu (ES) 2018/683, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu jaunu vai atjaunotu gumijas pneimatisko riepu, kuru slodzes indekss pārsniedz 121, importam un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/163 (OV 2018, L 116, 8. lpp.; turpmāk tekstā – “pagaidu antidempinga regula”). Ar šo regulu nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam.

6

Turpretī antisubsidēšanas procedūrā Komisija nolēma nepiemērot pagaidu pasākumus.

7

2018. gada 18. oktobrī Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579, ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2018/163 (OV 2018, L 263, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “galīgā antidempinga regula”).

8

Galīgās antidempinga regulas 1. panta 1. punktā noteikts galīgais antidempinga maksājums Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam. Piemērojot šīs pašas regulas 1. panta 2. punktu tā sākotnējā redakcijā, šī antidempinga maksājuma summa noteikta apmērā, kas atkarībā no tā, kuri uzņēmumi ražo šo ražojumu, bija no 42,73 EUR līdz 61,76 EUR par attiecīgā ražojuma vienību.

9

2018. gada 9. novembrī Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/1690, ar ko nosaka galīgos kompensācijas maksājumus tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un groza galīgo antidempinga regulu (OV 2018, L 283, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Antisubsidēšanas regula”).

10

Antisubsidēšanas regulas 1. panta 1. punktā ir noteikts galīgais kompensācijas maksājums attiecīgā ražojuma importam. Piemērojot šīs pašas regulas 1. panta 2. punktu, šī kompensācijas maksājuma summa noteikta apmērā, kas atkarībā no tā, kuri uzņēmumi ražo šo ražojumu, bija no 3,75 EUR līdz 57,28 EUR par attiecīgā ražojuma vienību.

11

Ar Antisubsidēšanas regulas 2. panta 1. punktu grozīts galīgās antidempinga regulas 1. panta 2. un 3. punkts. Šo izmaiņu rezultātā galīgā antidempinga maksājuma summa samazināta līdz vērtībām, kas atkarībā no tā, kuri uzņēmumi ražo attiecīgo ražojumu, bija no 0 līdz 38,98 EUR par šī ražojuma vienību.

12

Kopumā galīgajā antidempinga regulā ar grozījumiem un Antisubsidēšanas regulā (turpmāk tekstā abas kopā – “apstrīdētās regulas”) galīgie piemērojamie antidempinga un kompensācijas maksājumi, kas izteikti euro par Ķīnas ražotāju eksportētāju saražotā attiecīgā ražojuma vienību, galu galā tika noteikti šādi.

23

Lietā T‑30/19 prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai visbeidzot ir šādi:

24

Lietā T‑72/19 prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai visbeidzot ir šādi:

25

Katrā no abām lietām Komisijas, ko pēc būtības atbalsta persona, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

52

Komisija būtībā uzskata, ka Weifang Yuelong Rubber un Hefei Wanli Tire nav locus standi saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas otro un trešo teikumu, jo, pirmkārt, apstrīdētās regulas uz tiem neattiecas individuāli un, otrkārt, šajās regulās ir ietverti īstenošanas pasākumi attiecībā uz tām.

53

Prasītājas apstrīd Komisijas argumentāciju.

54

Šīs lietas apstākļos vispirms ir jāpārbauda, vai prasītājām ir locus standi saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas trešo teikumu.

55

Šajā ziņā jāatgādina – lai prasība būtu pieņemama saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas trešo teikumu, ir jāizpilda trīs kumulatīvi nosacījumi. Apstrīdētajam aktam, pirmām kārtām, ir jābūt reglamentējošam aktam, otrām kārtām, tam ir tieši jāskar prasītāja un, trešām kārtām, tas nedrīkst ietvert īstenošanas pasākumus.

56

Pirmkārt, attiecībā uz reglamentējošu aktu jēdzienu LESD 263. panta ceturtās daļas trešā teikuma izpratnē ir jāatgādina, ka tas principā attiecas uz visiem vispārpiemērojamiem aktiem, izņemot leģislatīvus aktus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 6. novembris, Scuola Elementare Maria Montessori/Komisija, Komisija/Scuola Elementare Maria Montessori un Komisija/Ferracci, no C‑622/16 P līdz C‑624/16 P, EU:C:2018:873, 23. un 28. punkts un tajos minētā judikatūra). Atšķirība starp leģislatīvu aktu un neleģislatīvu aktu atbilstīgi LESD balstās uz kritēriju par tā pieņemšanas procedūru – leģislatīvu vai neleģislatīvu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 6. septembris, Slovākija un Ungārija/Padome, C‑643/15 un C‑647/15, EU:C:2017:631, 58. punkts, un rīkojumu, 2011. gada 6. septembris, Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome, T‑18/10, EU:T:2011:419, 65. punkts).

57

Šajā gadījumā, no vienas puses, apstrīdētās regulas, ciktāl tajās nosaka galīgos antidempinga un kompensācijas maksājumus tādu ražojumu importam, kurus ražojuši visi uzņēmumi, kas tajās nav konkrēti nosaukti, ir vispārpiemērojamas. No otras puses, šīs regulas nav leģislatīvi akti, jo tās nav pieņemtas saskaņā ar parastu vai īpašu likumdošanas procedūru. Līdz ar to minētās regulas, ciktāl tās attiecas uz Weifang Yuelong Rubber un Hefei Wanli Tire, ir reglamentējoši akti LESD 263. panta ceturtās daļas trešā teikuma izpratnē.

58

Otrkārt, attiecībā uz tiešo skārumu jānorāda, ka šis nosacījums paredz, ka apstrīdētais pasākums tieši ietekmē attiecīgās personas tiesisko stāvokli un nepieļauj nekādu rīcības brīvību šā pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā īstenošanu, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus (skat. spriedumu, 2018. gada 6. novembris, Scuola Elementare Maria Montessori/Komisija, Komisija/Scuola Elementare Maria Montessori un Komisija/Ferracci, no C‑622/16 P līdz C‑624/16 P, EU:C:2018:873, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

59

Tāpat no judikatūras izriet, ka tiesību akti, ar ko nosaka antidempinga vai kompensācijas maksājumus, var skart tieši tos attiecīgā ražojuma ražotājus un eksportētājus uzņēmumus, kuri ir tikuši apsūdzēti dempinga vai subsīdiju prakses īstenošanā, jo šajā ziņā būtisks ir eksportētāja statuss (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 28. februāris, Padome/Growth Energy un Renewable Fuels Association, C‑465/16 P, EU:C:2019:155, 73. un 74. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2019. gada 28. februāris, Padome/Marquis Energy, C‑466/16 P, EU:C:2019:156, 48. un 49. punkts un tajos minētā judikatūra).

60

Šajā gadījumā, pirmām kārtām, apstrīdētajās regulās ir noteikti galīgie antidempinga un kompensācijas maksājumi tādu ražojumu importam, kurus ražojuši “visi citi uzņēmumi”, kas tajās nav konkrēti nosaukti, piemēram, Weifang Yuelong Rubber un Hefei Wanli Tire.

61

Otrām kārtām, prasītājas norāda, ka Weifang Yuelong Rubber un Hefei Wanli Tire ir ražotāji eksportētāji. Komisija neapstrīd to eksportētāju statusu. Savās atbildēs uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem tā tos kvalificē kā ražotājus eksportētājus.

62

No tā izriet, ka apstrīdētās regulas tieši ietekmē Weifang Yuelong Rubber un Hefei Wanli Tire tiesisko situāciju, jo tās maina tirdzniecības režīmu, kas piemērojams to ražojumu importam Savienībā.

63

Turklāt apstrīdētajās regulās dalībvalstu muitas iestādēm ir noteikts pienākums iekasēt noteiktos maksājumus, neatstājot tām nekādu novērtējuma brīvību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1997. gada 25. septembris, Shanghai Bicycle/Padome, T‑170/94, EU:T:1997:134, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

64

Šādos apstākļos apstrīdētās regulas tieši skar Weifang Yuelong Rubber un Hefei Wanli Tire.

65

Trešām kārtām, attiecībā uz īstenošanas pasākumu neesamību jāatgādina – lai izvērtētu, vai reglamentējošs akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, ir jāņem vērā tās personas situācija, kura ir atsaukusies uz tiesībām celt prasību atbilstoši LESD 263. panta ceturtās daļas teikuma trešajai daļai. Tādējādi nav nozīmes tam, vai attiecīgais akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem pret citām personām (skat. spriedumu, 2018. gada 6. novembris, Scuola Elementare Maria Montessori/Komisija, Komisija/Scuola Elementare Maria Montessori un Komisija/Ferracci, no C‑622/16 P līdz C‑624/16 P, EU:C:2018:873, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

66

Šajā ziņā ir taisnība, ka muitas sistēmā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”), un kurā ietilpst apstrīdētās regulas, ir paredzēts, ka šajās regulās noteiktie maksājumi visos gadījumos ir jāiekasē, pamatojoties uz valsts iestāžu noteiktajiem pasākumiem (spriedums, 2015. gada 10. decembris, Kyocera Mita Europe/Komisija, C‑553/14 P, nav publicēts, EU:C:2015:805, 49. punkts). Proti, muitas parāda paziņošana parādniekam, kas paredzēta Muitas kodeksa 102. pantā, attiecībā uz parādnieku ir apstrīdēto regulu īstenošanas pasākums, ko veikušas valsts iestādes (šajā nozīmē skat. rīkojumus, 2014. gada 21. janvāris, Bricmate/Padome, T‑596/11, nav publicēts, EU:T:2014:53, 71. punkts, un 2021. gada 14. septembris, Far Polymers u.c./Komisija, T‑722/20, nav publicēts, EU:T:2021:598, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).

67

Tomēr ir skaidrs, ka antidempinga un kompensācijas maksājumus maksā attiecīgā ražojuma importētāji Savienībā, nevis ražotāji eksportētāji (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 3. maijs, Distillerie Bonollo u.c./Padome, T‑431/12, EU:T:2018:251, 62. punkts, un ģenerāladvokāta J. Tančeva [E. Tanchev] secinājumus lietā Changmao Biochemical Engineering/Distillerie Bonollo u.c., C‑461/18 P, EU:C:2020:298, 88. punkts).

68

Līdz ar to, tā kā tie nav muitas parāda parādnieki un tādējādi nav šī paziņojuma par parādu adresāti, ražotāji eksportētāji parasti netiek informēti par minēto parādu. Tādēļ – atšķirībā no importētājiem – tie nevar efektīvi izmantot Muitas kodeksa 44. pantā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai apstrīdētu valsts muitas iestāžu pieņemtos lēmumus. Tādējādi, ja viņiem nebūtu tiesiskās aizsardzības līdzekļa Savienības tiesā apstrīdēto regulu likumības apstrīdēšanai, pastāvētu risks, ka ražotājiem eksportētājiem tiktu liegta efektīva tiesiskā aizsardzība.

69

No tā izriet – lai gan attiecībā uz importētājiem pastāv īstenošanas pasākumi, kas izpaužas kā valsts iestāžu akti, ar kuriem nosaka antidempinga un kompensācijas maksājumu apmēru, lai tos piedzītu (spriedumi, 2018. gada 18. oktobris, Rotho Blaas, C‑207/17, EU:C:2018:840, 16., 17., 38. un 39. punkts, un 2019. gada 19. septembris, Trace Sport, C‑251/18, EU:C:2019:766, 18. un 31. punkts), tomēr attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem šādu īstenošanas pasākumu nav.

70

Šādos apstākļos jāuzskata, ka apstrīdētajās regulās nav paredzēti īstenošanas pasākumi pret Weifang Yuelong Rubber un Hefei Wanli Tire.

71

Tādējādi prasītājām kā pārstāvju apvienībām ir locus standi saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas trešo teikumu par galīgajiem antidempinga un kompensācijas maksājumiem, kas piemēroti Weifang Yuelong Rubber un Hefei Wanli Tire ražojumiem.

[..]

98

Prasību pamatojumam prasītājas katrā lietā izvirza sešus pamatus.

99

No pirmajiem pieciem pamatiem ar pirmajiem apgalvota kļūdaina kaitējuma rādītāju analīze, ar otrajiem – atšķirības starp jaunām un atjaunotām pneimatiskajām riepām, ar trešajiem – kļūdas, nosakot ietekmi uz cenām un Savienības ražošanas nozares kaitējuma novēršanas līmeni, ar ceturtajiem – kļūdaina cēloņsakarības analīze starp attiecīgā ražojuma importu un šo kaitējumu un ar piektajiem – tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

100

Ar sesto pamatu lietā T‑30/19 apgalvots, ka, nosakot dempinga starpību, ir prettiesiski koriģēti netiešie nodokļi, bet lietā T‑72/19 – Antidempinga pamatregulas pārkāpums.

[..]

104

Ar trešajiem pamatiem prasītājas apgalvo – nosakot importa par dempinga cenām vai subsidētā importa ietekmi uz cenām, kā arī kaitējuma novēršanas līmeni, Komisija lietā T‑30/19 ir pārkāpusi Antidempinga pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 3. punktu, un 9. panta 4. punktu un lietā T‑72/19 – Antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu un 15. panta 1. punktu.

105

It īpaši trešo pamatu otrajā daļā prasītājas būtībā apgalvo, ka Komisija, aprēķinot cenu samazinājumu, kļūdaini balstījās uz noteiktajām importa cenām.

106

Ar pirmo iebildumu prasītājas apgalvo, ka cenu samazinājuma aprēķināšanai noteikto importa cenu, t.i., eksporta cenu, kas noteiktas saskaņā ar Antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punkta noteikumiem, izmantošana ir principā aizliegta, jo tās pamatā ir teorētiskas cenas, nevis faktiskas cenas, ko novēro un izmanto pircēji Savienībā.

107

Ar otro iebildumu prasītājas norāda, ka šajā gadījumā noteikto importa cenu izmantošana neļāva Komisijai taisnīgi, t.i., vienā un tajā pašā tirdzniecības posmā, salīdzināt attiecīgā ražojuma importa cenu, no vienas puses, ar Savienības ražošanas nozares līdzīga ražojuma cenu, no otras puses.

108

Prasītājas uzskata, ka attiecībā uz Savienības ražotāju pārdevumiem, kas veikti Savienībā ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību, Komisija ir ņēmusi vērā cenas, ko šīs struktūras noteikušas pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem, iekļaujot pārdošanas, administratīvās un citas vispārējās izmaksas (turpmāk tekstā – “TVA izmaksas”), kā arī minēto struktūru peļņu. Turpretī attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdevumiem, kas Savienībā veikti ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību, Komisija esot atteikusies ņemt vērā cenas, ko šīs struktūras piemēroja pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem, un esot pamatojusies uz noteiktajām importa cenām, atskaitot un tādējādi izslēdzot šo struktūru TVA izmaksas un peļņu. Tāpēc, pastāvot vienādam tirdzniecības modelim, Komisija attiecīgā ražojuma importa cenu esot aprēķinājusi atšķirīgi no Savienības ražošanas nozares līdzīga ražojuma cenas un tādējādi neesot taisnīgi salīdzinājusi šīs cenas. Šādi rīkojoties, Komisija esot nepamatoti palielinājusi kaitējuma starpību un kļūdījusies kaitējuma un cēloņsakarības analīzē.

109

Komisija apstrīd prasītāju argumentāciju. Persona, kas iestājusies lietā, savukārt nesniedza nekādus apsvērumus par šo argumentāciju.

110

Vispirms ir jāizvērtē trešo pamatu otrās daļās otrais iebildums.

111

Jāatgādina, ka saskaņā ar Antidempinga pamatregulas 3. panta 2. punktu un Antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 1. punktu kaitējuma Savienības ražošanas nozarei esamības noteikšanu pamato ar tiešiem pierādījumiem un tajā ietver objektīvu pārbaudi, pirmkārt, attiecībā uz importa par dempinga cenām vai subsidēta importa apjomu un šī importa ietekmi uz līdzīgu ražojumu cenām Savienības tirgū un, otrkārt, šo importu ietekmi uz minēto ražošanas nozari.

112

Konkrētāk – attiecībā uz importa par dempinga cenām vai subsidēta importa iespaidu uz cenām Antidempinga pamatregulas 3. panta 3. punktā un Antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 2. punktā ir paredzēts pienākums izvērtēt, vai šis imports ir realizēts par ievērojami zemākām cenām, salīdzinot ar līdzīgu Savienības ražošanas nozares ražojumu cenām, vai arī šāda importa dēļ kā citādi ievērojami samazinās cenas vai arī ievērojami tiek kavēts cenu pieaugums, kas citādi būtu noticis.

113

Antidempinga pamatregulā un Antisubsidēšanas pamatregulā nav ietverta cenu samazināšanas jēdziena definīcija un nav paredzēta tā aprēķināšanas metode (spriedumi, 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑301/16, EU:T:2019:234, 175. punkts, un 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑300/16, EU:T:2019:235, 238. punkts).

114

Attiecīgo importa cenu samazinājumu aprēķina saskaņā ar Antidempinga pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu un Antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 1. un 2. punktu, lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei šī importa dēļ ir nodarīts kaitējums. Plašākā nozīmē to izmanto, lai novērtētu šādu kaitējumu un lai noteiktu kaitējuma starpību, t.i., minētā kaitējuma novēršanas līmeni. Antidempinga pamatregulas 3. panta 2. punktā un Antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 1. punktā noteiktais pienākums veikt objektīvu pārbaudi par importa par dempinga cenām vai subsidētā importa ietekmi prasa taisnīgi salīdzināt attiecīgā ražojuma cenu ar Savienības ražošanas nozares līdzīga ražojuma cenu, to pārdodot Savienībā. Lai nodrošinātu šī salīdzinājuma taisnīgumu, šīs cenas ir jāsalīdzina vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Proti, cenu salīdzināšana, kas veikta starp cenām, kas iegūtas dažādos tirdzniecības līmeņos, t.i., neiekļaujot visas vērā ņemamās ar tirdzniecības līmeni saistītās izmaksas, noteikti radīs mākslīgus rezultātus, kas neļaus veikt pareizu Savienības ražošanas nozares kaitējuma novērtējumu. Šāds taisnīgs salīdzinājums ir šai ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma aprēķina tiesiskuma nosacījums (spriedumi, 2011. gada 17. februāris, Zhejiang Xinshiji Foods un Hubei Xinshiji Foods/Padome, T‑122/09, nav publicēts, EU:T:2011:46, 79. un 85. punkts; 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑301/16, EU:T:2019:234, 176. punkts, un 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw Italia/Komisija, T‑300/16, EU:T:2019:235, 239. punkts).

115

Turklāt jāatgādina, ka kaitējuma esamības un tā apmēra noteikšana Savienības ražošanas nozarei, kā arī cēloņsakarības noteikšana ir saistīta ar sarežģītu ekonomisko situāciju izvērtēšanu, kurās Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 10. septembris, Bricmate, C‑569/13, EU:C:2015:572, 46. punkts un tajā minētā judikatūra), līdz ar to saskaņā ar šī sprieduma 102. un 103. punktā atgādināto judikatūru šāda vērtējuma pārbaude tiesā ir jāierobežo. Šī plašā rīcības brīvība un ierobežotā tiesas pārbaude principā attiecas arī uz cenu samazinājuma starpības aprēķina metodes izvēli (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 16. decembris, Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials/Padome, T‑423/09, EU:T:2011:764, 41. punkts).

116

Pagaidu antidempinga regulas 149. apsvērumā un Antisubsidēšanas regulas 658. apsvērumā Komisija norādīja, ka izmeklēšanas laikposmā tā ir noteikusi cenu samazinājumu, salīdzinot:

117

Attiecībā uz salīdzinājuma pirmo nosacījumu, t.i., Savienības ražotāju cenām, Komisija galīgās antidempinga regulas 178. apsvērumā un Antisubsidēšanas regulas 685. apsvērumā precizēja to izmaksu būtību, kas atskaitītas no pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem noteiktajām cenām, lai tās koriģētu atbilstoši EXW līmenim. Tā izskaidroja, ka atskaitītas šādas izmaksas: “transporta, apdrošināšanas izmaksas, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas, iepakošanas izmaksas, kredīta izmaksas, atlaides un komisijas maksas”. Tā arī norādīja, ka turpretī nav atskaitījusi “netiešās pārdošanas izmaksas, pētniecības un izstrādes izmaksas, finansēšanas izmaksas, tirdzniecības izmaksas vai peļņu”.

118

Turklāt savā rakstveida atbildē uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem Komisija apstiprināja, ka gadījumā, ja līdzīgs ražojums tiek pārdots ar Savienības ražotājiem saistītu pārdošanas struktūru starpniecību, tā ir ņēmusi vērā tālākpārdošanas cenas pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem, ko šīs saistītās pārdošanas struktūras piemēro, un nav atskaitījusi minēto struktūru TVA izmaksas un peļņu.

119

Attiecībā uz otro salīdzināšanas nosacījumu, t.i., Ķīnas ražotāju eksportētāju cenām, Komisija galīgās antidempinga regulas 166. līdz 171. apsvērumā un Antisubsidēšanas regulas 673. līdz 678. apsvērumā pamatoja noteikto importa cenu izmantošanu gadījumos, kad Ķīnas ražotājs eksportētājs un importētājs ir saistīti. Tāpēc tā noteica importa cenas, par sākumpunktu izmantojot tālākpārdošanas cenas pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem, ko noteica saistītie importētāji.

120

It īpaši galīgās antidempinga regulas 171. apsvērumā un Antisubsidēšanas regulas 678. apsvērumā Komisija paskaidroja – “lai varētu veikt taisnīgu salīdzināšanu, [bija] pamatoti atskaitīt TVA izmaksas un peļņu no saistītā importētāja tālākpārdošanas cenas nesaistītiem klientiem, tādējādi nosakot ticamu CIF cenu [Savienības robežas līmenī]”.

121

Kopumā no visiem šī sprieduma 116. līdz 120. punktā atgādinātajiem elementiem izriet, pirmkārt, ka attiecībā uz Savienības ražotāju cenām Komisija pamatojās uz pārdošanas vai tālākpārdošanas cenām, ko Savienības ražotāji vai nu tieši, vai, izmantojot ar tiem saistītās pārdošanas struktūras, noteica pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem. Pēdējā minētajā gadījumā līdzīgā ražojuma cenas, ko ņem vērā, aprēķinot cenu samazinājumu, ietver TVA izmaksas un ar Savienības ražotājiem saistīto pārdošanas struktūru peļņu.

122

Otrkārt, attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju cenām Komisija balstījās uz faktiskajām vai noteiktajām importa cenām Savienības robežas līmenī. Šīs cenas var būt vai nu faktiskās cenas, ko Ķīnas ražotāji eksportētāji noteica pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem, vai Komisijas noteiktās teorētiskās pārdošanas cenas saistītajiem importētājiem. Pēdējā minētajā gadījumā attiecīgā ražojuma cenas, ko ņem vērā cenu samazinājuma aprēķinā, neietver ne TVA izmaksas, ne ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem saistīto pārdošanas struktūru peļņu.

123

Pamatojoties uz šī sprieduma 116.–122. punktā aprakstīto aprēķinu metodiku un, kā izklāstīts galīgās antidempinga regulas 160. un 162. apsvērumā un Antisubsidēšanas regulas 659. un 667. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka kopējais cenu samazinājuma līmenis ir aptuveni 21 %. Tā arī konstatēja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ir svārstījusies no 18 līdz 24 % atkarībā no trim riepu kategorijām, kas apstrīdētajās regulās definētas atbilstoši to kvalitātes līmenim (18–20 % 1. kategorijai un 22–24 % 2. un 3. kategorijai).

124

Turklāt attiecībā uz izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija pirmo reizi Vispārējā tiesā precizēja, ka cenu samazinājuma starpības bija attiecīgi 30,0 % Xingyuan grupas ražojumiem, 19,3 % Giti grupas ražojumiem, 22,2 % Aeolus grupas ražojumiem un 17,6 % Hankook grupas ražojumiem.

125

Šajā gadījumā un ņemot vērā šī sprieduma 116.–122. punktā norādīto, jākonstatē – aprēķinot cenu samazinājumu, Komisija sistemātiski ņēma vērā pārdošanas cenas, kas bija noteiktas pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem neatkarīgi no izmantotajiem izplatīšanas kanāliem, ciktāl tās attiecas uz Savienības ražošanas nozari, bet ne attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

126

Proti, Savienības ražotājiem vai Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pārdodot savus ražojumus ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību, Komisija pamatojās uz cenām, ko piemēro ar Savienības ražotājiem saistītās pārdošanas struktūras, turpretī neņēma vērā cenas, ko ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem saistītās pārdošanas struktūras piemēroja par labu importa cenām, kas noteiktas Savienības robežas līmenī.

127

Līdz ar to, kā norāda prasītājas, pastāvot vienam un tam pašam tirdzniecības modelim, ko raksturo saistīto pārdošanas struktūru izmantošana, Komisija Savienības ražotāju un Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdevumus vērtēja atšķirīgi, attiecībā uz pirmajiem izmantojot tālākpārdošanas cenas pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem, bet attiecībā uz otrajiem – pārdošanas cenas, kas noteiktas Savienības robežas līmenī.

128

Tomēr, pastāvot šādam izplatīšanas modelim, nospriests – Komisijai izmantojot pārdošanas cenas pirmajiem Savienības ražošanas nozares līdzīga ražojuma neatkarīgajiem pircējiem, prasība salīdzināt cenas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī tai lika šīs cenas salīdzināt ar attiecīgā ražojuma pārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑301/16, EU:T:2019:234, 183. punkts, un 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑300/16, EU:T:2019:235, 247. punkts).

129

Proti, jānorāda, ka tāda produktu tirdzniecība, kuru veic nevis tieši ražotājs, bet kas veikta ar pārdošanas struktūru starpniecību, nozīmē, ka jāpastāv pašu šo struktūru izmaksām un peļņas starpībai, tādējādi cenas, kuras tās piemēro neatkarīgajiem pircējiem, parasti ir augstākas nekā cenas, ko piemēro ražotāji, tieši pārdodot šādiem pircējiem, un tās tādējādi nevar pielīdzināt ražotāju piemērotajām cenām (spriedumi, 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑301/16, EU:T:2019:234, 184. punkts, un 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑300/16, EU:T:2019:235, 248. punkts).

130

Tomēr šajā gadījumā Komisija līdzīgā ražojuma cenā iekļāva ar Savienības ražotājiem saistīto pārdošanas struktūru TVA izmaksas un peļņu, bet no attiecīgā ražojuma cenas izslēdza ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem saistīto pārdošanas struktūru attiecīgās izmaksas un peļņu. No tā izriet, ka Komisija līdzīgam ražojumam ņēma vērā paaugstinātu cenu, salīdzinot ar attiecīgā ražojuma cenu, un tāpēc tā bija nelabvēlīga Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas visu vai daļu no pārdevumiem Savienībā veic ar pārdošanas struktūru starpniecību (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑301/16, EU:T:2019:234, 185. punkts, un 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑300/16, EU:T:2019:235, 249. punkts).

131

Šādos apstākļos ir jāsecina – pastāvot pārdevumiem, kas īstenoti ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību, cenu samazinājuma aprēķins acīmredzami nav ticis veikts, taisnīgi salīdzinot cenas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑301/16, EU:T:2019:234, 188. punkts, un 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑300/16, EU:T:2019:235, 252. punkts).

132

Šo secinājumu neatspēko Komisijas izvirzītie iebildumi.

133

Pirmkārt, Komisija būtībā apgalvo, ka veids, kādā ražotāji eksportētāji organizē savu ražojumu pārdošanu Savienībā, t.i., vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību, un klientu veids, kam tie pārdod savus ražojumus, t.i., vai nu importētāji, vai galalietotāji, neietekmē to, kā tirgū notiek cenu konkurence. Komisija paskaidro, ka neatkarīgi no ražotāju eksportētāju izmantotā izplatīšanas kanāla un klientu veida attiecīgais ražojums konkurē ar līdzīgu Savienības ražošanas nozares ražojumu, tiklīdz tas šķērso robežu. Tāpēc importa cenas Savienības robežas līmenī joprojām esot būtiskas, un tās varot salīdzināt ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, kas tajā pašā tirdzniecības līmenī ir noteiktas vai nu tieši (“EXW līmeņa” cenas), vai ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību (“filiāļu līmeņa” cenas). Saskaņā ar Komisijas viedokli šī pieeja ļautu vienādi aplūkot viena ražotāja eksportētāja vai dažādu ražotāju eksportētāju, kas savus izplatīšanas kanālus organizējuši atšķirīgi, tiešos (neatkarīgiem pircējiem) un netiešos (saistītām pārdošanas struktūrām) pārdevumus.

134

Šajā ziņā vispirms jāatgādina, ka šis iebildums attiecas vienīgi uz jautājumu par to, vai šajā gadījumā Komisija ir taisnīgi salīdzinājusi cenas vienā tirdzniecības līmenī. Lai pārbaudītu šo iebildumu, nav obligāti jānosaka tirdzniecības līmenis, kurā varētu veikt vai būtu jāveic cenu salīdzinājums, kā arī nav vispārīgi jānovērtē importa cenu nozīme Savienības robežas līmenī un konkrētu cenu noteikšanas likumība absolūtā izteiksmē, lai aprēķinātu cenu samazinājumu. Proti, pirmkārt, šie jautājumi ir saistīti ar atsevišķu iebildumu, t.i., ar trešo pamatu otrās daļas pirmo iebildumu (skat. šī sprieduma 106. punktu). Otrkārt, neatkarīgi no Komisijas izvēlētā tirdzniecības līmeņa likumības un piemērotības no ražotāju eksportētāju vai Savienības ražotāju puses, šīs iestādes veiktajam cenu salīdzinājumam vienmēr jābūt taisnīgam, un tādēļ tam jāattiecas uz cenām vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī.

135

To ņemot vērā, Komisija būtībā norāda, ka attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju cenām importa cenas Savienības robežas līmenī vienmēr ir piemērotas, neatkarīgi no tā, vai runa ir par faktiskajām cenām, kas noteiktas neatkarīgiem pircējiem, vai noteiktajām cenām, kas jāaprēķina saistītajām pārdošanas struktūrām.

136

Šajā ziņā Komisijas izmantotā un aizstāvētā pieeja nozīmē, ka cenas, ko Ķīnas ražotāji eksportētāji nosaka neatkarīgiem pircējiem, no vienas puses, un cenas, ko tie paši Ķīnas ražotāji eksportētāji nosaka savām saistītajām pārdošanas struktūrām, no otras puses, ir vienādā tirdzniecības līmenī. Turklāt – vispārīgāk runājot – šīs pieejas netiešās, bet nepieciešamās sekas ir tādas, ka pārdošanas cenas, ko šie ražotāji eksportētāji nosaka neatkarīgiem pircējiem, no vienas puses, un tālākpārdošanas cenas, ko šiem pircējiem nosaka ar minētajiem ražotājiem eksportētājiem saistītās pārdošanas struktūras, no otras puses, nav vienādā tirdzniecības līmenī.

137

Pieņemot, ka šāda pieeja ir piemērota, tā neapšaubāmi ļautu attaisnot noteikto importa cenu izmantošanu, ja šie ražotāji eksportētāji visus savus ražojumus vai daļu no tiem pārdod ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību.

138

Turpretī attiecīgā pieeja principā neļautu attaisnot to, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju importa cenas, kas dažkārt ir faktiskās cenas, ja pārdod neatkarīgiem pircējiem, un dažkārt noteiktās cenas, ja pārdod ar šiem ražotājiem eksportētājiem saistītām pārdošanas struktūrām (cenas, kurās nav iekļautas TVA izmaksas un šo struktūru peļņa), kā tas ir šajā gadījumā, tostarp tiek salīdzinātas ar tālākpārdošanas cenām, ko ar Savienības ražotājiem saistītās pārdošanas struktūras pieprasa neatkarīgiem pircējiem (cenas, kas ietver TVA izmaksas un šo pēdējo minēto struktūru peļņu). Proti, šīs pēdējās cenas parasti būtu tirdzniecības līmenī, kas ir augstāks par tirdzniecības līmeni, kas kopīgs citām cenām, kuras saglabāja gan Ķīnas ražotāji eksportētāji, gan Savienības ražotāji.

139

Visbeidzot, attiecīgajai pieejai Komisijai loģiski būtu bijis jāliek par vienoto tirdzniecības līmeni no Savienības ražotāju puses izmantot Savienības ražotāju pārdevumus visiem to klientiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir neatkarīgi pircēji vai ar pēdējiem minētajiem ražotājiem saistītas pārdošanas struktūras. Tas būtu licis Komisijai noteikt Savienības ražotāju pārdošanas cenas, tiem pārdodot savus ražojumus saistītām pārdošanas struktūrām, un attiecīgi atskaitīt un tādējādi izslēgt ar Savienības ražotājiem saistīto pārdošanas struktūru TVA izmaksas un peļņu.

140

Citādi varētu būt vienīgi tad, ja tiktu pierādīts, ka attiecīgi ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražotājiem saistītajām pārdošanas struktūrām ir atšķirīgas ekonomiskās lomas.

141

Tomēr šajā gadījumā Komisija vienīgi norāda, ka pārdošanas cenas, ko Savienības ražotāji nosaka tieši pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem (“EXW līmeņa cenas”), no vienas puses, un tālākpārdošanas cenas, ko šiem pircējiem nosaka ar šiem ražotājiem saistītās pārdošanas struktūras (“filiāles līmeņa” cenas), no otras puses, ir vienā tirdzniecības līmenī. Tā nepaskaidro, kā tas tā var būt, ja vienlaikus tā netieši, bet neapstrīdami uzskata, ka pārdošanas cenas, ko Ķīnas ražotāji eksportētāji tieši nosaka pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem, no vienas puses, un tālākpārdošanas cenas, ko šiem pircējiem nosaka ar šiem ražotājiem eksportētājiem saistītās pārdošanas struktūras, no otras puses, nav vienā tirdzniecības līmenī (skat. šī sprieduma 136. punktu).

142

Atbildot uz jautājumu tiesas sēdes laikā, Komisija norādīja, ka Savienības ražotājus un ar tiem saistītās pārdošanas struktūras var uzskatīt par vienu ekonomisko vienību, jo šīs saistītās pārdošanas struktūras veic uzdevumus, ko parasti veic iekšējās tirdzniecības nodaļa.

143

Tomēr jānorāda, ka galīgās antidempinga regulas 105. apsvērumā un procesuālajos rakstos Komisija arī norādīja, pirmkārt, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji un ar tiem saistītās pārdošanas struktūras, jo īpaši Hankook grupas gadījumā, ir viena ekonomiskā vienība un ka šādas vienas ekonomiskās vienības pastāvēšana neliedza Komisijai noteikt importa cenas.

144

Šādos apstākļos Komisija nav pierādījusi un pat neapgalvo, ka pārdošanas struktūrām, kas ir saistītas attiecīgi ar Savienības ražotājiem un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, būtu dažādas ekonomiskās lomas, kā rezultātā TVA izmaksām un šo saistīto pārdošanas struktūru peļņai būtu jābūt iekļautai līdzīgā ražojuma cenā, bet ne attiecīgā ražojuma cenā.

145

No tā izriet – pieņemot, ka tā ir piemērota, Komisijas pieeja, saskaņā ar kuru tiek ņemtas vērā vienīgi faktiskās vai noteiktās importa cenas Savienības robežas līmenī, šajā gadījumā neļauj noteikt, vai šo cenu salīdzinājums ar tālākpārdošanas cenām, ko neatkarīgiem pirmajiem pircējiem nosaka ar Savienības ražotājiem saistītas pārdošanas struktūras, ir taisnīgs.

146

Otrkārt, lai pamatotu importa cenu, kas noteiktas Savienības robežas līmenī, izmantošanu, Komisija atsaucas uz, pirmām kārtām, Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 217/2013 (2013. gada 11. marts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam (OV 2013, L 69, 11. lpp.) (minētās īstenošanas regulas 51.–59. apsvērums) un, otrām kārtām, uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ekspertu grupas ziņojumu par strīdu “Ķīna – Antidempinga un kompensācijas pasākumi broileru produktiem no Amerikas Savienotajām Valstīm”, kas pieņemts 2013. gada 25. septembrī (WT/DS 427/R) (minētā ziņojuma 7.485.–7.489. punkts).

147

Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka gan šī sprieduma 146. punktā minētajā Īstenošanas regulā, gan ziņojumā importa cenas, kas noteiktas Savienības robežas līmenī, salīdzinātas ar pārdošanas cenām, ko noteica Savienības ražotāji, nevis ar tālākpārdošanas cenām, ko noteica ar šiem ražotājiem saistītās pārdošanas struktūras. Tādējādi Komisijas minētie piemēri nav būtiski šo strīdu izšķiršanai.

148

Treškārt, Komisija apgalvo, ka situācija lietās, kurās pasludināts 2019. gada 10. aprīļa spriedums Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija (T‑301/16, EU:T:2019:234) un 2019. gada 10. aprīļa spriedums Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija (T‑300/16, EU:T:2019:235), bija ļoti īpaša, jo izmeklēšanā sadarbojās tikai divi ražotāji eksportētāji un “lielākā daļa” attiecīgā ražotāja eksportētāja pārdevumu veikti ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību. Tāpēc šis risinājums nebūtu automātiski transponējams šajās lietās, kurās pārdošanas apjoma daļa, kas veikta ar to pārdošanas struktūru starpniecību, kuras ir saistītas ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, esot daudz mazāka.

149

Šajā ziņā jānorāda, pirmām kārtām, ka pienākums salīdzināt cenas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī ir spēkā neatkarīgi no ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, skaita un, otrām kārtām, ka tas nav piemērojams vienīgi tad, ja ražotāji eksportētāji “lielāko daļu” no pārdevumiem veic ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību. No tā izriet, ka šī sprieduma 114. un 148. punktā minētajos spriedumos izklāstītie principi ir pilnībā piemērojami arī šajā lietā.

150

Turklāt jāatzīmē, ka saskaņā ar Komisijas datiem izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdevumu īpatsvars, ko tie veica ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību, Xingyuan grupai bija 0 %, Giti grupai –34 %, Aeolus grupai – 19 % un Hankook grupai – 98,6 %. Turklāt, atbildot uz procesa organizatorisko pasākumu, Komisija precizēja, ka pārdevumu īpatsvars, kas veikti ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību, sasniedz 46,9 % Ķīnas ražotāju eksportētāju izlasē kopumā un 87 % Savienības ražotāju izlasē kopumā. No tā izriet, ka katrā no abām izlasēm kopā pārdevumu, kuri veikti ar pārdošanas struktūru starpniecību, īpatsvars ir augsts vai ļoti augsts.

151

Šī situācija, šķiet, būtiski neatšķiras no šī sprieduma 148. punktā minētajās lietās konstatētās situācijas. Proti, šajās lietās Vispārējā tiesa, pirmkārt, norādīja, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs “lielāko daļu” no pārdevumiem Savienībā veica ar saistīto pārdošanas struktūru starpniecību, un, otrkārt, ka “lielāko daļu” Savienības ražošanas nozares pārdevumu Savienībā veica ar diviem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā, saistītas pārdošanas struktūras (spriedumi, 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑301/16, EU:T:2019:234, 184. un 185. punkts, un 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑300/16, EU:T:2019:235, 249. punkts).

152

Šādos apstākļos Komisijas iebildums, kas apkopots šī sprieduma 148. punktā, ir jānoraida.

153

Līdz ar to ir jāapstiprina secinājums, ka Komisija acīmredzami nav veikusi taisnīgu cenu salīdzinājumu vienā tirdzniecības līmenī, vismaz ne tad, ja gan attiecīgo ražojumu, gan līdzīgo ražojumu pārdod ar saistītu pārdošanas struktūru starpniecību (skat. šī sprieduma 131. punktu).

154

Tādējādi jāuzskata, ka apstrīdēto regulu kontekstā Komisijas veiktajā cenu samazinājumu attiecīgajam ražojumam aprēķinā ir pieļauta tiesību kļūda, kā arī acīmredzama kļūda vērtējumā, un ka tādējādi ar šo aprēķinu ir pārkāpts Antidempinga pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkts un Antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 1. un 2. punkts.

155

Apstrīdēto regulu atcelšanai nepietiek ar to, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu attiecībā uz cenu samazinājuma starpības aprēķināšanas metodi; ir nepieciešams arī, lai šī kļūda ietekmētu kaitējuma esamības un kaitējuma apmēra noteikšanu vai cēloņsakarības analīzi un lai tā tādējādi ietekmētu pašu apstrīdēto regulu saturu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2004. gada 28. oktobris, Shanghai Teraoka Electronic/Padome, T‑35/01, EU:T:2004:317, 167. punkts, un 2011. gada 25. oktobris, Transnational Company Kazchrome un ENRC Marketing/Padome, T‑192/08, EU:T:2011:619, 119. punkts).

156

Tādēļ šajā lietā jāpārbauda, vai Komisijas pieļautā kļūda ir ietekmējusi apstrīdēto regulu saturu. Šajā pārbaudē šīs kļūdas iespējamā ietekme jānošķir, pirmkārt, cenu samazinājuma līmenī, kā arī kaitējuma un cēloņsakarības analīzē, un, otrkārt, attiecībā uz kaitējuma starpību un strīdīgo galīgo antidempinga un kompensācijas maksājumu apmēru.

157

Savos procesuālajos rakstos un tiesas sēdē Komisija apgalvoja, ka tai pārmestā kļūda – pat pieņemot, ka tā ir pierādīta, – tomēr nav būtiski ietekmējusi cenu samazinājuma līmeni. Šis cenu samazinājums joprojām esot ievērojams attiecībā uz lielāko importa daļu.

158

Pirmām kārtām, atbildes raksta uz repliku stadijā Komisija iesniedza alternatīvus cenu samazinājuma aprēķinus katrai no četrām izlasē iekļautajām Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām. Šiem alternatīvajiem aprēķiniem tā pieskaitīja TVA izmaksas un ar šiem ražotājiem eksportētājiem saistīto pārdošanas struktūru peļņu. Pēc tam tā salīdzināja katru darījumu ar detalizētāku ražojuma kontroles numuru (RKN), tagad izšķirot četrus klientu veidus, proti, pirmkārt, vairumtirgotājus, izplatītājus vai tirgotājus, otrkārt, mazumtirgotājus, treškārt, lietotājus un, ceturtkārt, citus klientus (piemēram, oriģināliekārtu ražotājus, sabiedriskā transporta organizācijas un armiju). Saskaņā ar Komisijas alternatīvajiem aprēķiniem cenu samazinājums faktiski būtu nedaudz lielāks nekā apstrīdētajās regulās konstatētais cenu samazinājums katrai no četrām izlasē iekļautajām Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām. Cenu samazinājums Xingyuan grupai pieaugtu no 30,0 līdz 32,4 %, Giti grupai – no 19,3 līdz 23,1 %, Aeolus grupai – 22,2 % līdz 22,4 % un Hankook grupai – no 17,6 līdz 19,2 %.

159

Šajā ziņā jānorāda – veicot šos alternatīvos aprēķinus, Komisija neaprobežojās vienīgi ar TVA izmaksu un ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem saistīto pārdošanas struktūru peļņas pieskaitīšanu. Tā mainīja arī citu parametru, izmantojot detalizētāku RKN kodu, kas tagad ietver arī klienta veidu. No tā izriet, ka Komisija ir mainījusi cenu samazinājuma aprēķināšanas metodi, kas ir apstrīdēto regulu pamatā. Tādēļ, ņemot vērā Komisijas alternatīvos aprēķinus, Vispārējā tiesa veiktu pamatojuma aizstāšanu.

160

Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Vispārējā tiesa, izskatot atcelšanas prasību, nevar ar savu argumentāciju aizstāt apstrīdētā tiesību akta autora pamatojumu (skat. spriedumu, 2016. gada 26. oktobris, PT Musim Mas/Padome, C‑468/15 P, EU:C:2016:803, 64. punkts un tajā minētā judikatūra). No tā izriet, ka Komisija apstrīdēto regulu pamatojumam nevar likumīgi atsaukties uz pamatojumu, kas tajās nav ietverts un uz kuru tā ir atsaukusies tikai pēc prasības celšanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1996. gada 21. marts, Farrugia/Komisija, T‑230/94, EU:T:1996:40, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

161

Tādējādi Vispārējā tiesa, novērtējot pieļautās kļūdas ietekmi uz cenu samazinājuma līmeni, nevar ņemt vērā Komisijas iesniegtos alternatīvos cenu samazinājuma aprēķinus atbildes uz repliku stadijā.

162

Otrām kārtām, pēc procesa organizatoriskā pasākuma Komisija sagatavoja jaunus alternatīvus cenu samazinājuma aprēķinus, kuros tika pievienotas vienīgi ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem saistīto pārdošanas struktūru TVA izmaksas un peļņa, bet netika mainīts apstrīdētajās regulās izmantotais RKN kods. Tā uzskata, ka pēc šiem jaunajiem alternatīvajiem aprēķiniem cenu samazinājums Xingyuan grupai saglabātos 30,0 % apmērā, Giti grupai samazinātos no 19,3 līdz 18,5 %, Aeolus grupai – no 22,2 līdz 16,8 % un Hankook grupai – no 17,6 līdz 7,3 %.

163

Pieņemot, ka šie aprēķini ir pareizi (kas Komisijai būtu jāpārbauda gadījumā, ja prasības tiktu apmierinātas), aplūkotie jaunie alternatīvie aprēķini ļauj novērtēt izmantotos cenu samazinājuma līmeņus, kas būtu radušies, piemērojot metodi, kuru izmanto prasītājas un kura ietver TVA izmaksu un saistīto pārdošanas struktūru peļņas integrēšanu gan no Ķīnas ražotāju eksportētāju, gan Savienības ražotāju puses. Šāda metode būtu ļāvusi taisnīgi salīdzināt cenas gadījumos, kad gan attiecīgo ražojumu, gan līdzīgo ražojumu pārdod ar saistītu pārdošanas struktūru starpniecību.

164

No aplūkotajiem jaunajiem alternatīvajiem aprēķiniem izriet – ja Komisija būtu ievērojusi prasītāju izmantoto metodi, cenu samazinājums būtu bijis mazāks trim no četrām izlasē iekļautajām Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām, proti, Giti, Aeolus un Hankook grupām. Tomēr saskaņā ar Komisijas sniegtajiem skaitļiem par katras izlasē iekļautās Ķīnas ražotāju eksportētāju grupas relatīvo īpatsvaru pēdējo minēto veiktajā kopējā eksporta pārdevumu apjomā (17 % Xingyuan grupai, 30 % Giti grupai, 17 % Aeolus grupai un 36 % Hankook grupai), Giti, Aeolus un Hankook grupas kopā veido 83 % no izlases kopējā eksporta pārdevumu apjoma. Turklāt konstatētā atšķirība ir būtiska vismaz divām no šīm grupām, proti, Aeolus un Hankook grupām, kas kopā veido 53 % no šiem pārdevumu apjomiem.

165

Šādos apstākļos un jo īpaši, ņemot vērā dažādu izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju grupu relatīvo īpatsvaru, šķiet, ka arī kopējais cenu samazinājuma līmenis attiecībā uz izlasi kopumā būtu bijis ievērojami zemāks, ja Komisija būtu ievērojusi prasītāju izmantoto metodi. Rezultātā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija ievērojami zemāka par apstrīdētajās regulās izmantoto 21 % starpību (skat. šī sprieduma 123. punktu).

166

Tāpēc aplūkotie jaunie alternatīvie aprēķini liecina, ka Komisijas kļūda, iespējams, ir ietekmējusi cenu samazinājuma līmeni un šajā gadījumā izraisījusi šī cenu samazinājuma ievērojamu pārvērtēšanu.

167

Protams, šķiet – kā norāda Komisija –, ka pat pēc aplūkotajiem jaunajiem alternatīvajiem aprēķiniem cenu samazinājuma starpība Xingyuan grupai paliek nemainīga un joprojām ir ievērojama visām četrām Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām.

168

Tomēr jāatzīmē, ka Komisija secināja – Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums un cēloņsakarība pastāv, pamatojoties vienīgi uz kopējo cenu samazinājuma līmeni 21 % apmērā, nevis uz četru izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju individuālo cenu samazinājuma līmeni (skat. šī sprieduma 123. punktu). Tomēr šis kopējais cenu samazinājuma līmenis būtu bijis ievērojami zemāks, ja Komisija nebūtu pieļāvusi tai pārmesto kļūdu (skat. šī sprieduma 165. punktu).

169

Trešām kārtām, Komisija atsaucas uz importa statistiku, t.i., Eurostat (Eiropas Savienības statistikas birojs) un Ķīnas statistiku, kā arī Savienības ražojumiem, t.i., izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajiem datiem. No šīs statistikas izrietot, ka atšķirības starp importa cenām un Savienības ražošanas nozares cenām ir ļoti nozīmīgas, jo aplūkotajā laikposmā Ķīnas importa vienības vidējā cena esot bijusi tikai 59,08 līdz 64,13 % no Savienības ražojumu cenas.

170

Tomēr jākonstatē, ka attiecībā uz importu no Ķīnas Komisija tagad atsaucas uz makroekonomikas statistiku, nevis uz izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju statistiku. Turklāt gan attiecībā uz importu, gan Savienības produkciju tā pamatojas uz vispārēju, neapstrādātu un nesvērtu statistiku, neņemot vērā ražojuma veidus un attiecīgā ražojuma segmentāciju trīs kategorijās. Tāpēc dažādie statistikas dati, uz kuriem atsaucas Komisija, neļauj pamatot cenu samazinājuma starpības apmēru, kas aprēķināts, pamatojoties uz vidējām svērtajām pārdošanas cenām katrā segmentā un katram ražojumu veidam, izmantojot šī sprieduma 116.–122. punktā aprakstīto metodi.

171

No iepriekš minētā izriet, ka Komisijas pienākuma veikt taisnīgu cenu salīdzinājumu pārkāpums ietekmēja, turklāt būtiski, cenu samazinājuma līmeņa noteikšanu.

172

Komisija apgalvo – nav pierādīts, ka konstatējums par kaitīgo dempingu vai kompensējamām subsīdijām būtu bijis citāds, ja nebūtu prasītāju apgalvotās kļūdas cenu samazinājuma aprēķinā.

173

Šajā ziņā no pagaidu antidempinga regulas 150., 217., 219. un 230. apsvēruma un galīgās antidempinga regulas 258. un 265. apsvēruma, no vienas puses, un Antisubsidēšanas regulas 659., 830., 837., 839., 842. un 868. apsvēruma, no otras puses, izriet – lai konstatētu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām vai subsidēto importu un šo kaitējumu, Komisija tostarp balstījās uz cenu samazinājumu. Komisija vairākkārt norādīja uz “ievērojamu” vai “būtisku” šī cenu samazinājuma līmeni. Jo īpaši pagaidu antidempinga regulas 219. apsvērumā un Antisubsidēšanas regulas 839. apsvērumā tā norādīja, ka ievērojamais cenu samazinājums kopā ar būtisko importa pieaugumu ir viens no diviem galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, novērtējot importa par dempinga cenām vai subsidētā importa ietekmi.

174

No tā izriet, ka Komisija piešķīra izšķirošu nozīmi cenu samazinājumam, kas aprēķināts apstrīdētajās regulās, un ka šis cenu samazinājums ļauj secināt, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis ir attiecīgā ražojuma imports. Šo konstatējumu neapšauba Komisijas apgalvotais apstāklis, ka tā ņēma vērā arī citus faktorus.

175

Jāpiebilst, ka saistībā ar LESD 263. pantā paredzēto likumības pārbaudi Vispārējai tiesai nav jāvērtē, vai Komisija varēja konstatēt kaitīga dempinga vai kompensējamu subsīdiju esamību arī, pamatojoties uz cenu samazinājuma līmeni, kas ir zemāks par apstrīdētajās regulās ievērojami pārvērtēto cenu samazinājuma līmeni.

176

Šādos apstākļos jāsecina, ka Komisijas pieļautā kļūda, aprēķinot cenu samazinājumu, ietekmēja Komisijas konstatēto kaitējuma un cēloņsakarības esamību.

177

Savos procesuālajos rakstos un tiesas sēdē Komisija būtībā apgalvoja, ka nav pierādīts, ka kaitējuma starpība būtu bijusi zemāka, ja importa cenās būtu iekļautas TVA izmaksas un saistīto pārdošanas struktūru peļņa.

178

Pirmkārt, Komisija uzstāj uz atšķirību starp cenu samazinājumu (undercutting) un mērķa cenu samazinājumu jeb kaitējuma starpību (underselling), kas netika aplūkota 2019. gada 10. aprīļa spriedumā Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija (T‑301/16, EU:T:2019:234) un 2019. gada 10. aprīļa spriedumā Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija (T‑300/16, EU:T:2019:235).

179

Šajā ziņā jānorāda, ka tirdzniecības līmeņa izvēle un Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju saistīto pārdošanas struktūru TVA izmaksu un peļņas iekļaušana vai neiekļaušana ietekmē importa cenu līmeni, kā arī Savienības ražošanas nozares cenu līmeni. Tomēr, kā it īpaši izriet no pagaidu antidempinga regulas 254.–256. apsvēruma, kaitējuma starpības aprēķinu veido importa cenu, kas izmantotas cenu samazinājuma aprēķinā, salīdzinājums, no vienas puses, ar līdzīga ražojuma cenām, kas nerada kaitējumu, ieskaitot mērķa peļņu, kura atspoguļo normālus tirgus apstākļus, no otras puses. Tāpēc kļūda, kas saistīta ar tirdzniecības līmeni, kurā tiek veikts cenu salīdzinājums, visticamāk, ietekmēs gan cenu samazinājuma aprēķinu, gan kaitējuma starpības aprēķinu.

180

Turklāt pretēji Komisijas apgalvojumam Vispārējā tiesa šī sprieduma 178. punktā minētajos spriedumos tomēr pievērsās jautājumam par kaitējuma starpību, norādot, ka nevar izslēgt, ka tad, ja cenu samazinājums būtu aprēķināts pareizi, Savienības ražošanas nozarei kaitējuma starpība būtu noteikta zemāka par dempinga starpību (spriedumi, 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑301/16, EU:T:2019:234, 194. punkts, un 2019. gada 10. aprīlis, Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T‑300/16, EU:T:2019:235, 258. punkts).

181

Otrkārt, atbildes uz repliku stadijā Komisija pārrēķināja kaitējuma starpības, izmantojot to pašu metodi, kas izmantota, lai pārrēķinātu cenu samazinājumu (šī sprieduma 158. punkts). Saskaņā ar šiem alternatīvajiem aprēķiniem kaitējuma starpības faktiski būtu pat augstākas par tām, kas izmantotas apstrīdētajās regulās katrai no izlasē iekļautajām Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām. Pēc šiem alternatīvajiem aprēķiniem kaitējuma starpība Xingyuan grupai pieaugtu no 55,1 līdz 60,8 %, Giti grupai – no 29,6 līdz 36,8 %, Aeolus grupai – no 37,3 % līdz 40,2 % un Hankook grupai – no 23,4 līdz 29,6 %.

182

Šajā ziņā ir pietiekami norādīt, ka tādu pašu iemeslu dēļ, kas minēti šī sprieduma 159.–161. punktā attiecībā uz alternatīviem aprēķiniem par cenu samazinājumu, Vispārējā tiesa nevar ņemt vērā alternatīvos aprēķinus par kaitējuma starpību, ko Komisija iesniedza atbildes raksta uz repliku stadijā, neveicot pamatojuma aizstāšanu.

183

Treškārt, pēc procesa organizatoriskā pasākuma Komisija veica jaunus alternatīvus kaitējuma starpības aprēķinus, izmantojot to pašu metodi, kas izmantota jaunajiem alternatīvajiem aprēķiniem par cenu samazinājumu, proti, nemainot apstrīdētajās regulās izmantoto RKN kodu (šī sprieduma 162. punkts). Pēc jaunajiem alternatīvajiem aprēķiniem kaitējuma starpība Xingyuan grupai paliktu nemainīga 55,1 % apmērā, Giti grupai samazinātos no 29,6 līdz 28,5 %, Aeolus grupai – no 37,3 līdz 29,8 % un Hankook grupai – no 23,4 līdz 10,3 %.

184

Pieņemot, ka tie ir pareizi (par ko būs jāpārliecinās Komisijai, ja prasības tiks apmierinātas), aplūkotie jaunie alternatīvie aprēķini ļauj novērtēt kaitējuma starpības, ko Komisija būtu saglabājusi, ja tā būtu izmantojusi prasītāju izmantoto metodi un būtu ņēmusi vērā TVA izmaksas un ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem saistīto pārdošanas struktūru peļņu.

185

Šajā ziņā ir jānošķir trīs situācijas.

186

Pirmām kārtām, trim no četrām izlasē iekļautajām Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām, proti, Giti, Aeolus un Hankook, kaitējuma starpība būtu bijusi zemāka. Turklāt konstatētā atšķirība būtu bijusi ievērojama vismaz divām no šīm grupām, proti, Aeolus un Hankook grupām.

187

Otrām kārtām, jo īpaši ņemot vērā dažādu izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju grupu relatīvo īpatsvaru, šķiet, ka arī kaitējuma starpība attiecībā uz izlasi kopumā būtu bijusi ievērojami zemāka, ja Komisija būtu ievērojusi prasītāju izmantoto metodi. Rezultātā vidējā svērtā kaitējuma starpība būtu bijusi ievērojami zemāka nekā apstrīdētajās regulās izmantotie 32,39 %. Tomēr, kā izriet no galīgās antidempinga regulas 11. tabulas un Antisubsidēšanas regulas 933. apsvērumā iekļautās tabulas, pēdējā minētā kaitējuma starpība izmantota apstrīdēto regulu I un II pielikumā uzskaitītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās attiecīgi antidempinga vai antisubsidēšanas izmeklēšanā.

188

Šādos apstākļos aplūkotie jaunie alternatīvie aprēķini liecina, ka Komisijas kļūdas dēļ tā pārvērtēja kaitējuma starpības, kas saglabātas visiem šī sprieduma 28. punktā uzskaitītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri vai nu ietilpst Giti, Aeolus un Hankook grupās vai ir uzskaitīti apstrīdēto regulu I un II pielikumā. Šo konstatējumu neapšauba Komisijas norādītais apstāklis, ka pat pēc šiem jaunajiem alternatīvajiem aprēķiniem kaitējuma starpība joprojām būtu ievērojama attiecībā uz katru Ķīnas ražotāju eksportētāju grupu.

189

Trešām kārtām, saskaņā ar aplūkotajiem jaunajiem alternatīvajiem aprēķiniem Xingyuan grupai kaitējuma starpība paliktu nemainīga 55,1 % apmērā. Kā izriet no galīgās antidempinga regulas 11. tabulas un Antisubsidēšanas regulas 933. apsvērumā iekļautās tabulas, šī kaitējuma starpība, kas bija visaugstākā izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju vidū konstatētā kaitējuma starpība, piemērota tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās attiecīgi antidempinga vai antisubsidēšanas izmeklēšanā. Praksē šī atlikusī kaitējuma starpība precīzi 55,07 % apmērā ir piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”, kas apstrīdētajās regulās nav konkrēti nosaukti, un it īpaši Weifang Yuelong Rubber un Hefei Wanli Tire. Tā ir piemērojama arī Zhongce Rubber grupai vienīgi antisubsidēšanas procedūrā, jo šis uzņēmums ir iekļauts Antisubsidēšanas regulas II pielikumā.

190

Tomēr jānorāda, ka aplūkotie jaunie alternatīvie aprēķini ļauj vienīgi neitralizēt kļūdu ietekmi, kas rodas, salīdzinot importa pārdošanas cenas, kas noteiktas Savienības robežas līmenī, no vienas puses, ar tālākpārdošanas cenām, kuras noteikušas ar Savienības ražotājiem saistītās pārdošanas struktūras, no otras puses. Turpretī tie neļauj neitralizēt iespējamo ietekmi, ko rada kļūda, salīdzinot faktiskās pārdošanas cenas, ko Ķīnas ražotāji eksportētāji tieši nosaka Savienības klientiem, no vienas puses, un tālākpārdošanas cenas, ko piemēro ar Savienības ražotājiem saistītās pārdošanas struktūras, no otras puses. Šis pēdējais salīdzinājums ir arī viens no elementiem, kas liecina par to, ka nav taisnīga cenu salīdzinājuma vienā tirdzniecības līmenī (skat. šī sprieduma 138. un 145. punktu).

191

Šādos apstākļos nevar pilnībā izslēgt, ka tad, ja Komisija būtu taisnīgi salīdzinājusi cenas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, tā attiecībā uz Xingyuan grupu un līdz ar to arī attiecībā uz trim šī sprieduma 189. punktā minētajiem uzņēmumiem būtu noteikusi kaitējuma starpību, kas būtu mazāka par apstrīdētajās regulās konstatētajiem 55,07 %.

192

Tāpēc jāuzskata, ka Komisijas pienākuma taisnīgi salīdzināt cenas pārkāpums ietekmēja vai varēja ietekmēt kaitējuma starpības noteikšanu visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav norādīti apstrīdētajās regulās.

193

Savos procesuālajos rakstos Komisija atsaucas uz “mazākā maksājuma noteikumu”. Konkrētāk – lietā T‑72/19 Komisija apgalvo, ka prasītāju argumentācija ir pilnīgi neefektīva, jo, piemērojot šo noteikumu, galīgo kompensācijas maksājumu apmērs noteikts, atsaucoties uz konstatēto subsīdiju apmēru, nevis uz kaitējuma starpību.

194

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Antidempinga pamatregulas 9. panta 4. punkta otro daļu galīgā antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz konstatēto dempinga starpību, bet tam vajadzētu būt mazākam par šo starpību, ja ar to pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpat saskaņā ar Antisubsidēšanas pamatregulas 15. panta 1. punkta trešo daļu galīgais kompensācijas maksājuma apjoms nepārsniedz noteikto kompensējamo subsīdiju apjomu un tas ir mazāks par šo apjomu, ja ar to pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

195

No tā izriet, ka tad, ja Komisija nosaka gan antidempinga maksājumu, gan kompensācijas maksājumu, šie divi maksājumi nevar alternatīvi vai kumulatīvi pārsniegt kaitējuma starpības līmeni (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 11. septembris, Gold East Paper un Gold Huasheng Paper/Padome, T‑444/11, EU:T:2014:773, 217. punkts).

196

Šajā gadījumā no galīgās antidempinga regulas 11. tabulas un Antisubsidēšanas regulas 933. apsvērumā ietvertās tabulas izriet, ka visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem kaitējuma starpība (kas svārstās no 23,41 līdz 55,07 %) noteikta zemākā līmenī nekā dempinga starpība (kas svārstās no 56,8 līdz 106,7 %), bet augstākā līmenī par subsīdijas starpību (kas svārstās no 2,06 līdz 51,08 %). Šādos apstākļos un kā izriet no Antisubsidēšanas regulas 929. apsvēruma, Komisija nolēma noteikt, pirmām kārtām, galīgo kompensācijas maksājumu, to paredzot kompensējamo subsīdiju galīgo apmēru līmenī, un, otrām kārtām, galīgo antidempinga maksājumu, kas ļautu sasniegt kaitējuma novēršanas līmeni, to nepārsniedzot. Tomēr neviens no galīgajiem antidempinga maksājumiem netika noteikts apstrīdēto regulu II pielikumā uzskaitītajiem ražotājiem eksportētājiem, piemēram, Zhongce Rubber grupai (šī sprieduma 78. punkts), kam antidempinga procedūrā saglabātā kaitējuma starpība ir zemāka (32,39 %) nekā antisubsidēšanas procedūrā (55,07 %).

197

Pirmkārt, no tā izriet, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav norādīti apstrīdētajās regulās, izņemot tos, kuri uzskaitīti šo regulu II pielikumā, galīgā antidempinga maksājuma un galīgā kompensācijas maksājuma kopējā likme ir vienāda ar kaitējuma starpību. Tāpēc saskaņā ar “mazākā maksājuma noteikumu”, kas ietverts šī sprieduma 194. punktā atgādinātajos noteikumos un šī sprieduma 195. punktā atgādinātajā judikatūrā, jebkura kļūda kaitējuma starpības aprēķinā ietekmē to galīgo antidempinga un kompensācijas maksājumu kopējās kumulatīvās summas likumību, kas noteikta minēto ražotāju eksportētāju ražojumiem. Kā norādīts šī sprieduma 192. punktā, Komisijas izmantotā cenu salīdzināšanas metode izkropļoja kaitējuma starpības aprēķinu visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav norādīti minētajās regulās.

198

Otrkārt, attiecībā uz apstrīdēto regulu II pielikumā uzskaitītajiem ražotājiem eksportētājiem, piemēram, Zhongce Rubber grupu, ir taisnība, ka tiem piemēroja vienīgi galīgo kompensācijas maksājumu, kura likme (51,08 %) bija zemāka par to kaitējuma starpību antisubsidēšanas procedūrā (55,07 %). Tomēr, jo īpaši ņemot vērā nelielo starpību starp šā galīgā kompensācijas maksājuma likmi un šo kaitējuma starpību, nevar izslēgt, ka tad, ja minētā kaitējuma starpība būtu aprēķināta pareizi, tā būtu noteikta zemākā līmenī nekā subsīdiju starpība.

199

Tādēļ jāsecina, ka Komisijas pārkāpums attiecībā uz tās pienākumu veikt taisnīgu cenu salīdzinājumu ietekmēja galīgo antidempinga un kompensācijas maksājumu kopējo kumulatīvo apmēru visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav norādīti apstrīdētajās regulās.

200

No iepriekš minētā izriet, ka kļūda, kas konstatēta cenu samazinājuma aprēķinā, ietekmēja, pirmām kārtām, Komisijas veikto kaitējuma esamības un cēloņsakarības analīzi un, otrām kārtām, galīgo antidempinga un kompensācijas maksājumu apmēra aprēķinus. No tā izriet, ka šī kļūda ir tāda, kas ietekmē apstrīdēto regulu likumību.

201

Tātad trešo pamatu otrās daļas otrais iebildums ir pamatots un ir jāapmierina.

202

Trešo pamatu otrās daļas otrā iebilduma apmierināšana pati par sevi ir tāda, kas pamato apstrīdēto regulu atcelšanu, ciktāl ar tām ir noteikti galīgie antidempinga un kompensācijas maksājumi šī sprieduma 28. punktā minēto ražotāju eksportētāju ražojumu importam, ņemot vērā šī sprieduma 82. punktā konstatēto nepieņemamību.

203

Tomēr Komisija lūdz Vispārējo tiesu gadījumā, ja tā apmierinātu šo iebildumu, atcelt apstrīdētās regulas, vienīgi ciktāl strīdīgie galīgie antidempinga un kompensācijas maksājumi noteikti augstākā līmenī nekā kaitējuma starpība, kas izriet no tās veiktajiem jaunajiem alternatīvajiem aprēķiniem.

204

Šajā ziņā, pirmkārt, jānorāda, ka Komisijas pieļautā kļūda cenu samazinājuma aprēķinā ietekmēja tās veikto paša kaitējuma esamības un cēloņsakarības analīzi (skat. šī sprieduma 176. un 200. punktu), līdz ar to tai ir jāpiemēro sods, pilnībā atceļot apstrīdētos galīgos antidempinga un kompensācijas maksājumus.

205

Otrkārt, lietā nav konstatēts, ka Komisijas veiktie jaunie alternatīvie aprēķini ir pietiekami, lai pilnībā neitralizētu pieļauto kļūdu (skat. šī sprieduma 190. un 191. punktu). No tā izriet, ka šie aprēķini neļauj precīzi noteikt, cik lielā mērā apstrīdētie galīgie antidempinga un kompensācijas maksājumi joprojām būtu daļēji pamatoti.

206

Treškārt, attiecīgā tirdzniecības līmeņa izvēle taisnīgam cenu salīdzinājumam ir nepieciešams priekšnoteikums, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, kaitējuma starpību, kā arī piemērojamo antidempinga vai kompensācijas maksājuma likmi. No tā izriet – mainot tirdzniecības līmeni, uz kuru Komisija pamatojās, lai veiktu taisnīgu cenu salīdzinājumu, tiktu veikta pamatojuma aizstāšana un tas ietekmētu pašu apstrīdēto regulu būtību. Līdz ar to apstrīdētos galīgos antidempinga un kompensācijas maksājumus nevar saglabāt pat daļēji, pamatojoties uz to, ka tie ir pamatoti attiecībā uz daļu no to apmēra (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 15. septembris, Unitec Bio/Padome, T‑111/14, EU:T:2016:505, 76. punkts).

207

Tādējādi trešo pamatu otrās daļas otrā iebilduma apmierināšana izraisa apstrīdēto galīgo antidempinga un kompensācijas maksājumu atcelšanu to pilnā apmērā, ciktāl šie maksājumi ir apstrīdēti ar pieņemamiem prasījumiem (skat. šī sprieduma 202. punktu).

[..]

278

No visa iepriekš minētā izriet, ka:

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež: