This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62019CN0558
Case C-558/19: Request for a preliminary ruling from Tribunalul Cluj (Romania) lodged on 23 July 2019 — Impresa Pizzarotti & C SPA Italia Sucursala Cluj v Agenția Națională de Administrare Fiscală — Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili
Lieta C-558/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. jūlijā iesniedza Tribunalul Cluj (Rumānija) – Impresa Pizzarotti & C SPA Italia Sucursala Cluj/Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili
Lieta C-558/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. jūlijā iesniedza Tribunalul Cluj (Rumānija) – Impresa Pizzarotti & C SPA Italia Sucursala Cluj/Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili
OV C 372, 4.11.2019, p. 14–15
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
4.11.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 372/14 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. jūlijā iesniedza Tribunalul Cluj (Rumānija) – Impresa Pizzarotti & C SPA Italia Sucursala Cluj/Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili
(Lieta C-558/19)
(2019/C 372/15)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunalul Cluj
Pamatlietas puses
Prasītājs: Impresa Pizzarotti & C SPA Italia Sucursala Cluj
Atbildētāja: Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili
Prejudiciālais jautājums
Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam un 63. pantam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds tiek aplūkots konkrētajā strīdā [Legea nr. 571/2003 privind Codul fiscal (Likums Nr. 571/2003 par Nodokļu kodeksu) 11. panta 2. punkts, 29. panta 3. punkts], kas paredz iespēju pārklasificēt naudas nodošanas darījumu bankā, ko filiāle – dalībvalsts rezidente veikusi savam mātesuzņēmumam – citas dalībvalsts rezidentam, par darījumu, kas rada ienākumus, ar no tā izrietošu pienākumu piemērot tiesību normas transfertcenu jomā, savukārt, ja šāds pats darījums būtu veikts starp filiāli un mātesuzņēmumu, kuri abi ir vienas dalībvalsts rezidenti, minēto darījumu nebūtu bijis iespējams šādi pārklasificēt un nebūtu tikušas piemērotas tiesību normas transfertcenu jomā?