Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018CA0720

    Apvienotās lietas C-720/18 un C-721/18: Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 22. oktobra spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ferrari S.p.A./DU (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Direktīva 2008/95/EK – 12. panta 1. punkts – Preču zīmes faktiska izmantošana – Pierādīšanas pienākums – 13. pants – Izmantošanas pierādījums attiecībā uz “daļu preču vai pakalpojumu” – Preču zīme, ar ko tiek apzīmēts automobiļa modelis, kura ražošana ir apturēta – Preču zīmes izmantošana saistībā ar rezerves daļām, kā arī ar šo modeli saistītajiem pakalpojumiem – Preču zīmes izmantošana saistībā ar lietotiem transportlīdzekļiem – LESD 351. pants – Nolīgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Šveices Konfederāciju – Patentu, dizainparaugu un preču zīmju savstarpēja aizsardzība)

    OV C 433, 14.12.2020, p. 7–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    14.12.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 433/7


    Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 22. oktobra spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ferrari S.p.A./DU

    (Apvienotās lietas C-720/18 un C-721/18) (1)

    (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Preču zīmes - Direktīva 2008/95/EK - 12. panta 1. punkts - Preču zīmes faktiska izmantošana - Pierādīšanas pienākums - 13. pants - Izmantošanas pierādījums attiecībā uz “daļu preču vai pakalpojumu” - Preču zīme, ar ko tiek apzīmēts automobiļa modelis, kura ražošana ir apturēta - Preču zīmes izmantošana saistībā ar rezerves daļām, kā arī ar šo modeli saistītajiem pakalpojumiem - Preču zīmes izmantošana saistībā ar lietotiem transportlīdzekļiem - LESD 351. pants - Nolīgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Šveices Konfederāciju - Patentu, dizainparaugu un preču zīmju savstarpēja aizsardzība)

    (2020/C 433/06)

    Tiesvedības valoda – vācu

    Iesniedzējtiesa

    Oberlandesgericht Düsseldorf

    Pamatlietas puses

    Prasītāja: Ferrari S.p.A.

    Atbildētājs: DU

    Rezolutīvā daļa

    1)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 12. panta 1. punkts un 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīme, kas reģistrēta attiecībā uz preču un to veidojošo rezerves daļu kategoriju, ir jāuzskata par tādu, kas ir “faktiski izmantota” minētā 12. panta 1. punkta izpratnē attiecībā uz visām šajā kategorijā ietilpstošajām precēm un to rezerves daļām, ja tā šādi tiek izmantota vienīgi saistībā ar dažām no šīm precēm, piemēram, dārgām luksusa sporta automašīnām, vai vienīgi saistībā ar dažu minēto preču rezerves daļām un piederumiem, kas veido dažas minētās preces, ja vien no atbilstošajiem faktiem un pierādījumiem neizriet, ka patērētājs, kurš vēlas iegādāties šīs pašas preces, tās uztvers kā tādas, kas ir preču kategorijas, saistībā ar kurām attiecīgā preču zīme ir reģistrēta, autonoma apakškategorija.

    2)

    Direktīvas 2008/95 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmi var faktiski izmantot tās īpašnieks, pārdodot lietotas preces, kas laistas tirgū ar šo preču zīmi.

    3)

    Direktīvas 2008/95 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmi tās īpašnieks faktiski izmanto, ja tas sniedz noteiktus pakalpojumus saistībā ar precēm, kas agrāk ir pārdotas ar šo preču zīmi, ar nosacījumu, ka šie pakalpojumi tiek sniegti ar minēto preču zīmi.

    4)

    LESD 351. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalsts tiesai ir atļauts piemērot konvenciju, kas noslēgta starp Eiropas Savienības dalībvalsti un trešo valsti pirms 1958. gada 1. janvāra vai arī – attiecībā uz Savienības kandidātvalstīm – pirms to pievienošanās datuma, piemēram, grozīto Šveices un Vācijas Konvenciju par patentu, dizainparaugu un preču zīmju savstarpējo aizsardzību, kas parakstīta Berlīnē 1892. gada 13. aprīlī, kurā ir paredzēts, ka šajā dalībvalstī reģistrētas preču zīmes izmantošana trešās valsts teritorijā ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai šī preču zīme ir tikusi “faktiski izmantota” Direktīvas 2008/95 12. panta 1. punkta izpratnē, gaidot, kad viens no šīs tiesību normas otrajā daļā minētajiem pasākumiem ļaus novērst iespējamās nesaderības starp LESD un šo konvenciju.

    5)

    Direktīvas 2008/95 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākums pierādīt, ka preču zīme ir tikusi “faktiski izmantota” šīs tiesību normas izpratnē, ir šīs preču zīmes īpašniekam.


    (1)  OV C 54, 11.2.2019.


    Top