EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62017CN0298

Lieta C-298/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 23. maijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – France Télévisions SA/Playmédia, Conseil supérieur de l’audiovisuel (CSA)

OV C 256, 7.8.2017, p. 14–15 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

7.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 256/14


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 23. maijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – France Télévisions SA/Playmédia, Conseil supérieur de l’audiovisuel (CSA)

(Lieta C-298/17)

(2017/C 256/12)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: France Télévisions SA

Atbildētāji: Playmédia, Conseil supérieur de l’audiovisuel (CSA)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai uzņēmums, kurš internetā straumējot un tiešraidē piedāvā skatīties televīzijas raidījumus, tikai šī fakta dēļ vien ir uzskatāms par uzņēmumu, kurš nodrošina elektronisko komunikāciju tīklu, ko izmanto radio vai televīzijas raidījumu publiskai apraidei 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK (1) 31. panta 1. punkta izpratnē?

2)

Noliedzošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā, vai dalībvalsts var, nepārkāpjot direktīvu vai citas Eiropas Savienības tiesību normas, paredzēt radio vai televīzijas pakalpojumu izplatīšanas pienākumu, kas uzlikts gan uzņēmumiem, kuri nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus, gan uzņēmumiem, kuri, nenodrošinot šādus tīklus, piedāvā internetā, straumējot vai tiešraidē, skatīties televīzijas raidījumus?

3)

Apstiprinošas atbildes uz otro jautājumu gadījumā, vai dalībvalstis var atturēties no tā, ka izplatīšanas pienākums, ciktāl tas attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri nenodrošina elektronisko komunikāciju tīklus, tiek pakļauts nosacījumu kopumam, kas paredzēts 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK 31. panta 1. punktā, lai gan šie nosacījumi saskaņā ar direktīvu būtu piemērojami tīklu nodrošinātājiem?

4)

Vai dalībvalsts, kura ir ieviesusi noteiktu radio vai televīzijas pakalpojumu izplatīšanas noteiktos tīklos pienākumu, var, nepārkāpjot direktīvu, paredzēt pienākumu šo pakalpojumu sniedzējiem pieņemt to, ka tos izplata šajos tīklos, tostarp attiecībā uz izplatīšanu interneta tīklā, ja attiecīgais pakalpojuma sniedzējs pats izplata savus raidījumus internetā?

5)

Vai nosacījums, saskaņā ar kuru būtiskam skaitam tīklu, uz kuriem attiecas izplatīšanas pienākums, galalietotāju tie ir jāizmanto kā viņu galvenais līdzeklis, lai uztvertu radio vai televīzijas apraidi, kā ir paredzēts Direktīvas 2002/22/EK 31. panta 1. punktā, saistībā ar izplatīšanu internetā ir jāvērtē, ņemot vērā visus lietotājus, kuri televīzijas raidījumus interneta tīklā skatās straumējot vai tiešraidē, vai arī tikai tās vietnes lietotājus, kura ir pakļauta izplatīšanas pienākumam?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV 2002, L 108, 51. lpp.).


Top