Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62017CN0294

    Lieta C-294/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. maijā iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Stichting Werkgroep Behoud de Peel/College van gedeputeerde staten van Noord-Brabant

    OV C 293, 4.9.2017, p. 14–15 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    4.9.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 293/14

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. maijā iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Stichting Werkgroep Behoud de Peel/College van gedeputeerde staten van Noord-Brabant

    (Lieta C-294/17)

    (2017/C 293/18)

    Tiesvedības valoda – holandiešu

    Iesniedzējtiesa

    Raad van State

    Pamatlietas puses

    Prasītāja: Stichting Werkgroep Behoud de Peel

    Atbildētājs: College van gedeputeerde staten van Noord-Brabant

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1) (OV 1992, L 206, Dzīvotņu direktīva) 6. panta 2. un 3. punkts nepieļauj tiesisko regulējumu, kura mērķis ir nepiemērot pienākumu saņemt atļauju projektiem un citām darbībām, kas izraisa slieksni vai robežvērtību nepārsniedzošus slāpekļa nosēdumus, un tāpēc atļaut tos bez individuālas atļaujas, pieņemot, ka pirms tiesiskā regulējuma pieņemšanas ir veikts visu projektu un citu darbību, kurām var piemērot šo tiesisko regulējumu, kopējās ietekmes uz vidi novērtējums?

    2)

    Vai Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206) 6. panta 2. un 3. punkts nepieļauj to, ka ietekmes uz vidi novērtējums programmai, kurā ir novērtēts konkrēts slāpekļa nosēdumu kopējais daudzums, ir pamats atļaujas (individuālas atļaujas) piešķiršanai projektam vai citai darbībai, kas izraisa slāpekļa nosēdumus, kuri ietilpst programmas ietvaros novērtētā nosēdumu apjoma robežās?

    3)

    Vai tādas programmas kā Programma Aanpak Stikstof 2015-2021 vajadzībām veiktā ietekmes uz vidi novērtējumā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206) 6. panta 3. punkta izpratnē drīkst iekļaut pozitīvo ietekmi, ko rada attiecīgo dzīvotņu veidu un dzīvotņu pašreizējo apgabalu saglabāšanas pasākumi un atbilstīgi pasākumi, kuri tiek veikti saistībā ar šīs direktīvas 6. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem pienākumiem?

    3a)

    Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai saglabāšanas pasākumu un atbilstīgu pasākumu pozitīvo ietekmi var iekļaut programmas vajadzībām veiktā ietekmes uz vidi novērtējumā, ja ietekmes uz vidi novērtējuma laikā šie pasākumi vēl nav veikti un to pozitīvā ietekme vēl nav sākusies?

    Vai šajā saistībā – pieņemot, ka ietekmes uz vidi novērtējums ietver galīgus secinājumus par minēto pasākumu ietekmi, pamatojoties uz labākajām attiecīgajām zinātnes atziņām, – ir nozīme tam, ka pasākumu veikšana un rezultāti tiek kontrolēti un – ja izrādās, ka ietekme ir nelabvēlīgāka par pieņēmumu ietekmes uz vidi novērtējumā – vajadzības gadījumā notiek koriģēšana?

    4)

    Vai pozitīvo ietekmi, ko rada iespējams slāpekļa nosēdumu patstāvīgs samazinājums Programma Aanpak Stikstof 2015-2021 darbības laikā, drīkst iekļaut ietekmes uz vidi novērtējumā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206) 6. panta 3. punkta izpratnē?

    Vai šajā saistībā – pieņemot, ka ietekmes uz vidi novērtējums ietver galīgus secinājumus par minēto attīstību, pamatojoties uz labākajām attiecīgajām zinātnes atziņām, – ir nozīme tam, ka slāpekļa nosēdumu patstāvīgs samazinājums tiek kontrolēts un – ja izrādās, ka samazinājums ir mazāks nekā pieņemts ietekmes uz vidi novērtējumā – vajadzības gadījumā notiek koriģēšana?

    5)

    Vai atjaunošanas pasākumus, kas veikti Programma Aanpak Stikstof 2015-2021 ietvaros un ar kuriem netiek pieļauta konkrēta vidi piesārņojoša faktora, piemēram, slāpekļa nosēdumu, iespējamā kaitīgā ietekme uz dzīvotņu veidu vai dzīvotņu pašreizējiem apgabaliem, var interpretēt kā aizsardzības pasākumu Tiesas 2014. gada 15. maija sprieduma Briels u. c. (C-521/12, ECLI:EU:C:2014:330) 28. punkta izpratnē, kuru drīkst iekļaut ietekmes uz vidi novērtējumā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206) 6. panta 3. punkta izpratnē?

    5a)

    Ja atbilde uz piekto jautājumu ir apstiprinoša, vai aizsardzības pasākumu, kurus drīkst iekļaut ietekmes uz vidi novērtējumā, pozitīvo ietekmi var iekļaut šajā novērtējumā, ja ietekmes uz vidi novērtējuma laikā šie pasākumi vēl nav veikti un to pozitīvā ietekme vēl nav sākusies?

    Vai šajā saistībā – pieņemot, ka ietekmes uz vidi novērtējums ietver galīgus secinājumus par minēto pasākumu ietekmi, pamatojoties uz labākajām attiecīgajām zinātnes atziņām, – ir nozīme tam, ka pasākumu veikšana un rezultāti tiek kontrolēti un – ja izrādās, ka ietekme ir nelabvēlīgāka par pieņēmumu ietekmes uz vidi novērtējumā – vajadzības gadījumā notiek koriģēšana?

    (1)  OV 1992, L 206, 7. lpp.

    Top