EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62017CN0232

Lieta C-232/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 4. maijā iesniedza Budai Központi Kerületi Bíróság (Ungārija) – VE/WD

OV C 256, 7.8.2017, p. 3–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

7.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 256/3


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 4. maijā iesniedza Budai Központi Kerületi Bíróság (Ungārija) – VE/WD

(Lieta C-232/17)

(2017/C 256/03)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Budai Központi Kerületi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: VE

Atbildētāja: WD

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai saistībā ar Direktīvas 93/13/EEK (1) preambulas divdesmitajā apsvērumā paredzētās iespējas faktiski izskatīt visus noteikumus un šīs direktīvas 4. panta 2. punktā un 5. pantā noteiktās skaidrības un saprotamības prasības interpretāciju ir jāuzskata, ka attiecīgie līguma noteikumi nav negodīgi gadījumā, ja patērētājs var izskatīt kāda aizdevuma līguma būtiska elementa summu (līguma priekšmeta, proti, aizdevuma summu, atmaksājamās daļas un darījuma procentus) tikai tad, kad līgums ir noslēgts (nevis tāpēc, ka tas būtu objektīvi nepieciešams, bet saskaņā ar nosacījumu, ko šajā ziņā līguma vispārīgajos noteikumos ir paredzējis līgumslēdzējs pārdevējs vai piegādātājs un kas nav ticis individuāli apspriests), pamatojoties uz līgumslēdzēja pārdevēja vai piegādātāja vienpusēju gribas apliecinājumu (lai gan ir norādīts, ka tas ir daļa no līguma), kurš patērētājam ir juridiski saistošs?

2)

Vai saistībā ar Direktīvas 93/13 preambulas divdesmitajā apsvērumā paredzētās iespējas faktiski izskatīt visus noteikumus un šīs direktīvas 4. panta 2. punktā un 5. pantā noteiktās skaidrības un saprotamības prasības interpretāciju ir jāuzskata, ka attiecīgie līguma noteikumi nav negodīgi gadījumā, ja aizdevuma līgumā ir norādīts kāds būtisks elements (līguma priekšmets, proti, aizdevuma summa, atmaksājamās daļas un darījuma procenti), izmantojot izteikumu “informācijas nolūkos”, neprecizējot, vai informācijas nolūkos paziņotais [līguma] fragments ir juridiski saistošs un vai tas veido [puses] tiesības un pienākumus?

3)

Vai saistībā ar Direktīvas 93/13 preambulas divdesmitajā apsvērumā paredzētās iespējas faktiski izskatīt visus noteikumus un šīs direktīvas 4. panta 2. punktā un 5. pantā noteiktās skaidrības un saprotamības prasības interpretāciju ir jāuzskata, ka attiecīgie līguma noteikumi nav negodīgi gadījumā, ja aizdevuma līgumā kāds būtisks elements ir definēts, izmantojot nepareizu terminoloģiju, īpaši, ja ārvalstu valūtā balstītā aizdevuma līgumā (kurā no aizdevuma līguma izrietošie maksājumi ir noteikti un reģistrēti ārvalstu valūtā – (turpmāk tekstā – “kredīta valūta”), bet pienākums veikt šos maksājumus tiek pildīts valsts valūtā – turpmāk tekstā – “izpildes valūta”)

(1)

kā aizdevuma summa ir kvalificēta:

kredītlīnijas summa, kas norādīta kredīta valūtā, vai

aizdevuma summas maksimālais limits, kas noteikts kredīta valūtā, vai

patērētāja pieprasītais finansējums, kas noteikts izpildes valūtā, vai

izmaksas limits, kas noteikts izpildes valūtā?

(2)

kā atmaksājamās summas ir kvalificēts atmaksājamo summu maksimālais paredzamais limits, kas norādīts kredīta valūtā un/vai izpildes valūtā?

4)

Vai saistībā ar Direktīvas 93/13 preambulas divdesmitajā apsvērumā paredzētās iespējas faktiski izskatīt visus noteikumus un šīs direktīvas 4. panta 2. punktā un 5. pantā noteiktās skaidrības un saprotamības prasības interpretāciju ir jāuzskata, ka attiecīgie līguma noteikumi nav negodīgi gadījumā, ja ārvalstu valūtā balstītā aizdevuma līgumā (nevis tāpēc, ka tas būtu objektīvi nepieciešams, bet saskaņā ar nosacījumu, ko šajā ziņā līguma vispārīgajos noteikumos ir paredzējis līgumslēdzējs pārdevējs vai piegādātājs un tas nav ticis individuāli apspriests) līguma priekšmets, proti, aizdevuma summa un atmaksājamās daļas:

(1)

ir noteiktas kredīta valūtā, norādot konkrētu summu (kura sastāv tikai no rakstzīmju virknes, ko veido cipari no 0 līdz 9), un izpildes valūtā, norādot vienīgi nepārprotamu aprēķina metodi?

(2)

ir noteiktas izpildes valūtā, norādot konkrētu summu, un kredīta valūtā, norādot vienīgi nepārprotamu aprēķina metodi?

(3)

ir noteiktas gan kredīta valūtā, gan izpildes valūtā, norādot vienīgi nepārprotamu aprēķina metodi?

(4)

vispār nav noteiktas kredīta valūtā, bet ir noteiktas tikai izpildes valūtā, norādot vienīgi nepārprotamu aprēķina metodi?

(5)

vispār nav noteiktas izpildes valūtā, bet ir noteiktas tikai kredīta valūtā, norādot vienīgi nepārprotamu aprēķina metodi?

4.1.

4. jautājuma 5) punkta supra kontekstā gadījumā, ja nebūtu nepieciešams noteikt konkrētu summu un ietvert to aizdevuma līgumā tā noslēgšanas brīdī, vai ir garantēta iespēja nepārprotami aprēķināt aizdevuma apmēru līguma slēgšanas brīdī (nevis tāpēc, ka tas būtu objektīvi nepieciešams, bet saskaņā ar nosacījumu, ko šajā ziņā līguma vispārīgajos noteikumos ir paredzējis līgumslēdzējs pārdevējs vai piegādātājs un tas nav ticis individuāli apspriests), ja:

(1)

aizdevuma līgumā nav ietverta konkrēta aizdevuma summa nevienā no valūtām;

(2)

aizdevuma līgumā ir ietverta konkrēta patērētāja pieprasītā finansējuma summa vai konkrēts izmaksas limits, kas norādīti izpildes valūtā;

(3)

aizdevuma līgumā nav ietverta aizdevuma summa, norādot nepārprotamu aprēķina metodi izpildes valūtā, kā arī

(4)

saistībā ar aizdevuma summas nepārprotamu aprēķinu kredīta valūtā aizdevuma līgumā nav norādīts precīzs aprēķina elements, bet ir norādīts tikai maksimālais limits (konkrēta patērētāja pieprasītā finansējuma summa vai konkrēts izmaksas limits, kas norādīti izpildes valūtā)?

4.2.

 

4.2.1.

Gadījumā ja nebūtu nepieciešams noteikt konkrētas summas un ietvert tās aizdevuma līgumā tā noslēgšanas brīdī, vai attiecībā uz nepārprotamu aprēķinu:

(1)

ir juridiska prasība, lai aizdevuma līgumā būtu noteikta līguma priekšmeta summa, proti, aizdevuma summa un atmaksājamās daļas – (mainīgas likmes produktu gadījumā – pirmajā procentu aprēķināšanas periodā atmaksājamās daļas) – izmantojot metodi, kura ļautu veikt aprēķinu nekļūdīgi un līguma slēgšanas brīdī, vai

(2)

pietiek ar to, ka tā noslēgšanas brīdī aizdevuma līgumā ir ietverti objektīvi identificējami parametri, kuri ļautu aprēķināt šos datus (līguma priekšmetu un atmaksājamās daļas) kādā brīdī nākotnē (proti, ka aizdevuma līgumā tā noslēgšanas brīdī tiek noteikti tikai parametri, kuri ļaus veikt nepārprotamu aprēķinu kādā brīdī nākotnē)?

4.2.2.

Gadījumā, ja pietiek ar to, ka līguma priekšmeta summa, proti, aizdevuma summa un atmaksājamās daļas – (mainīgas likmes produktu gadījumā – pirmajā procentu aprēķināšanas periodā atmaksājamās daļas) – varētu tikt aprēķinātas kredīta valūtā kādā brīdī nākotnē, vai šim brīdim nākotnē (kurš, loģiski, sakritīs ar brīdi, kad tiks noteikta līgumisko maksājumu summa kredīta valūtā) ir jābūt objektīvi noteiktam aizdevuma līgumā tā noslēgšanas brīdī, vai arī šā brīža noteikšana var būt vienīgi līgumslēdzēja pārdevēja vai piegādātāja pilnvaru ziņā?

4.3.

Vai periodiski mainīgas likmes produktu gadījumā ir jāuzskata, ka ir pietiekami un līdz ar to nav negodīgi, ka attiecībā uz atmaksājamajām daļām nosaka (un iekļauj aizdevuma līgumā tā noslēgšanas brīdī) konkrētas summas un/vai nepārprotama aprēķina metodi kredīta valūtā un/vai izpildes valūtā attiecībā uz līguma darbības pirmo procentu aprēķināšanas periodu, vai arī ir juridiska prasība noteikt (un iekļaut aizdevuma līgumā tā noslēgšanas brīdī) nepārprotamu aprēķina metodi kredīta valūtā un/vai izpildes valūtā attiecībā uz visu līguma darbības procentu aprēķināšanas periodu?

4.4.

Vai nepārprotamu aprēķinu tādā veidā, kas nav negodīgs, var nodrošināt, tikai piemērojot atbilstošu matemātisku formulu, vai arī ir iespējams izmantot citu metodi?

4.4.1.

Gadījumā, ja nepārprotams aprēķins nav obligāti jānodrošina, piemērojot atbilstošu matemātisku formulu, vai ir jāveic pietiekami precīzs tekstuāls apraksts?

4.4.2.

Gadījumā, ja nepārprotams aprēķins nav obligāti jānodrošina, piemērojot atbilstošu matemātisku formulu, vai ir jāatsaucas uz tehniskiem terminiem (piemēram, anuitāte vai lineārā amortizācija), nepievienojot nekādu skaidrojumu?


(1)  Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā: 15. nodaļa, 2. sējums, 288. lpp.).


Top