7.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 256/3

1)

Vai saistībā ar Direktīvas 93/13/EEK (1) preambulas divdesmitajā apsvērumā paredzētās iespējas faktiski izskatīt visus noteikumus un šīs direktīvas 4. panta 2. punktā un 5. pantā noteiktās skaidrības un saprotamības prasības interpretāciju ir jāuzskata, ka attiecīgie līguma noteikumi nav negodīgi gadījumā, ja patērētājs var izskatīt kāda aizdevuma līguma būtiska elementa summu (līguma priekšmeta, proti, aizdevuma summu, atmaksājamās daļas un darījuma procentus) tikai tad, kad līgums ir noslēgts (nevis tāpēc, ka tas būtu objektīvi nepieciešams, bet saskaņā ar nosacījumu, ko šajā ziņā līguma vispārīgajos noteikumos ir paredzējis līgumslēdzējs pārdevējs vai piegādātājs un kas nav ticis individuāli apspriests), pamatojoties uz līgumslēdzēja pārdevēja vai piegādātāja vienpusēju gribas apliecinājumu (lai gan ir norādīts, ka tas ir daļa no līguma), kurš patērētājam ir juridiski saistošs?

2)

Vai saistībā ar Direktīvas 93/13 preambulas divdesmitajā apsvērumā paredzētās iespējas faktiski izskatīt visus noteikumus un šīs direktīvas 4. panta 2. punktā un 5. pantā noteiktās skaidrības un saprotamības prasības interpretāciju ir jāuzskata, ka attiecīgie līguma noteikumi nav negodīgi gadījumā, ja aizdevuma līgumā ir norādīts kāds būtisks elements (līguma priekšmets, proti, aizdevuma summa, atmaksājamās daļas un darījuma procenti), izmantojot izteikumu “informācijas nolūkos”, neprecizējot, vai informācijas nolūkos paziņotais [līguma] fragments ir juridiski saistošs un vai tas veido [puses] tiesības un pienākumus?

3)

Vai saistībā ar Direktīvas 93/13 preambulas divdesmitajā apsvērumā paredzētās iespējas faktiski izskatīt visus noteikumus un šīs direktīvas 4. panta 2. punktā un 5. pantā noteiktās skaidrības un saprotamības prasības interpretāciju ir jāuzskata, ka attiecīgie līguma noteikumi nav negodīgi gadījumā, ja aizdevuma līgumā kāds būtisks elements ir definēts, izmantojot nepareizu terminoloģiju, īpaši, ja ārvalstu valūtā balstītā aizdevuma līgumā (kurā no aizdevuma līguma izrietošie maksājumi ir noteikti un reģistrēti ārvalstu valūtā – (turpmāk tekstā – “kredīta valūta”), bet pienākums veikt šos maksājumus tiek pildīts valsts valūtā – turpmāk tekstā – “izpildes valūta”)

4)

Vai saistībā ar Direktīvas 93/13 preambulas divdesmitajā apsvērumā paredzētās iespējas faktiski izskatīt visus noteikumus un šīs direktīvas 4. panta 2. punktā un 5. pantā noteiktās skaidrības un saprotamības prasības interpretāciju ir jāuzskata, ka attiecīgie līguma noteikumi nav negodīgi gadījumā, ja ārvalstu valūtā balstītā aizdevuma līgumā (nevis tāpēc, ka tas būtu objektīvi nepieciešams, bet saskaņā ar nosacījumu, ko šajā ziņā līguma vispārīgajos noteikumos ir paredzējis līgumslēdzējs pārdevējs vai piegādātājs un tas nav ticis individuāli apspriests) līguma priekšmets, proti, aizdevuma summa un atmaksājamās daļas: