24.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 392/18

—

atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 2. jūnija spriedumu lietās no T-426/10 līdz T-429/10 un it īpaši lietā T-427/10 Trefilerías Quijano/Eiropas Komisija;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt gan šajā tiesvedībā, gan Vispārējā tiesā notikušajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

1.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sagrozot faktus un pierādījumus, kā arī neesot sniegusi pamatojumu jautājumā par apgalvoto strukturālo saišu esamību TQ un GSW starpā līdz 1996. gadam, esot nepareizi un/vai ultra vires izmantojusi savas ar pārbaudi tiesā saistītās pilnvaras un katrā ziņā esot balstījusies uz faktiem, kas visādā ziņā ir nebūtiski, un/vai esot kļūdaini kvalificējusi šos faktus kā pazīmes, kas liecina par strukturālām saitēm, un katrā ziņā esot nepareizi piemērojusi par pārkāpumu atbildīgās personas jēdzienu, norādīdama uz TQ piederību Celsa grupai.

2.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar pienācīgas juridiskās mērauklas izmantošanu un pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējot pierādījumus, un katrā ziņā neesot izpildījusi savus ar pārbaudi tiesā saistītos pienākumus, jo uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja bija vienīgi iesniegusi “savu ģenerāldirektoru apliecinājumus” (patiesībā TQ ģenerāldirektoru ar zvērestu apliecinātas liecības), lai pierādītu, ka GSW kā vienīgajam administratoram piekrītošās izpildu un kontroles pilnvaras bija deleģētas attiecīgajiem TQ ģenerāldirektoriem, un ka TQ tirgū darbojās patstāvīgi. Turklāt Vispārējā tiesa neesot sniegusi pamatojumu, ciktāl tā nav izskaidrojusi iemeslus, kāpēc ar zvērestu apliecinātajām TQ ģenerāldirektoru liecībām, ko šī lietas dalībniece ir piesaukusi, neesot pamatojuma.

3.

Vispārējā tiesa esot kļūdaini kvalificējusi faktus, proti, konkurentu iespaidus, jo uzskatīja, ka šie iespaidi ir papildu un tādējādi juridiski nozīmīga pazīme, lai pierādītu, ka TQ, GSW un pārējie šai pēdējai minētajai sabiedrībai piederošie uzņēmumi veido vienu saimniecisku vienību. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sagrozot faktus un pierādījumus jautājumā par konkurentu uztveri.

4.

Vispārējā tiesa esot nepareizi kvalificējusi faktus, proti, TQ, GSW un pārējo šai pēdējai minētajai sabiedrībai piederošo uzņēmumu personāla pārklāšanos, jo uzskatīja, ka šī pārklāšanās ir papildu un tādējādi juridiski nozīmīga pazīme, lai pierādītu, ka šie uzņēmumi veido vienu saimniecisku vienību, kurā mātessabiedrība ir GSW.

5.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kvalificējot vairākus faktus, proti, ražošanas un realizācijas darbību sadalījumu četru uzņēmumu starpā, jo tā šo sadalījumu uzskatīja par juridiski nozīmīgu papildu pazīmi, kas liecina par to, ka TQ ietilpst kādā saimnieciskā vienībā, kuru veido GSW un pārējie šai pēdējai minētajai sabiedrībai piederošie uzņēmumi.

6.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā jautājumā par juridisko mērauklu, pēc kuras vērtējama apgalvotā izšķirošas ietekmes īstenošana, un katrā ziņā neesot sniegusi pamatojumu jautājumā par apgalvoto GSW izšķirošās ietekmes īstenošanu pār TQ.

7.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējot pierādījumus, un katrā ziņā neesot izpildījusi ar pārbaudi tiesā saistītos pienākumus, jo noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu par to, ka GSW neesot īstenojusi izšķirošu ietekmi pār TQ.

8.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārkāpjot tiesības uz aizstāvību, jo uzskatīja, ka, tā kā un ciktāl savu vērtējumu par apelācijas sūdzības iesniedzējas maksātspēju Komisija bija balstījusi uz tās norādītajiem un tai zināmajiem faktiem, Komisija it kā esot ievērojusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai.

9.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējot pierādījumus, un katrā ziņā neesot saskaņā ar tiesībās noteikto izmantojusi savas ar pārbaudi tiesā saistītās pilnvaras. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neizpildīdama pienākumu sniegt pamatojumu. Visbeidzot, Vispārējā tiesa katrā ziņā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sagrozīdama faktus un pierādījumus jautājumā par apelācijas sūdzības iesniedzējas iespēju piesaistīt ārējo finansējumu.

10.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējot pierādījumus, un katrā ziņā neesot izpildījusi savu pienākumu veikt neierobežotu pārbaudi tiesā, uzskatīdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja neesot nosūtījusi Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu tās akcionāru kapitāla lielumu. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa neesot sniegusi pamatojumu, ciktāl tā nav izskaidrojusi iemeslus, kāpēc šīs lietas dalībnieces piesauktajiem Deloitte ziņojumiem neesot pierādījuma spēka.