Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62015TN0017

    Lieta T-17/15: Prasība, kas celta 2015. gada 15. janvārī  – Itālija/Komisija

    OV C 81, 9.3.2015, p. 27–28 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    9.3.2015   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 81/27

    Prasība, kas celta 2015. gada 15. janvārī – Itālija/Komisija

    (Lieta T-17/15)

    (2015/C 081/35)

    Tiesvedības valoda – itāļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – P. Gentili, avvocato dello Stato, un G. Palmieri)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasītājas prasījumi:

    —

    atcelt paziņojumu par konkursu EPSO/AD/294/14 – Administratori (AD 6) datu aizsardzības jomā;

    —

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

    1.

    Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 263., 264. un 266. panta pārkāpums.

    —

    Komisija ir pārkāpusi res judicata principu saistībā ar Tiesas spriedumu lietā C-566/10 P, ar kuru par nelikumīgiem ir atzīti paziņojumi par konkursu, kuros kā valodas, kuras kandidāti Savienības atklātajos konkursos var norādīt kā 2. valodu, ir minētas vienīgi angļu, franču un vācu valodas.

    2.

    Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 342. panta un Regulas 1/58 1. un 6. panta pārkāpums.

    —

    Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka Komisija, kā valodas, kuras kandidāti var izvēlēties kā 2. valodu Savienības atklātajos konkursos, nosakot vienīgi trīs valodas, faktiski ir noteikusi jaunu valodu lietojumu iestādēs, tādējādi piesavinoties Padomes ekskluzīvo kompetenci šajā jomā.

    3.

    Ar trešo pamatu tiek apgalvots EKL 12. panta (tagad – LESD 18. pants), Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, LES 6. panta 3. punkta, Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 2. un 3. punkta, Regulas 1/58 1. un 6. panta, Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta, 27. panta 2. punkta un 28. panta f) punkta pārkāpums.

    —

    Prasītāja šajā ziņā uzskata, ka Komisijas veiktais valodu ierobežojums ir diskriminējošs, jo minētajās tiesību normās ir aizliegts Eiropas pilsoņiem un iestāžu ierēdņiem noteikt valodu ierobežojumus, kuri vispārīgi un objektīvi nav paredzēti iepriekš minētās Regulas 1/58 6. pantā norādītajos iestāžu iekšējos reglamentos un kuri šobrīd nav noteikti, un ir aizliegts ieviest šādus ierobežojumus, nepastāvot īpašai un pamatotai dienesta interesei.

    4.

    Ar ceturto pamatu tiek apgalvots LES 6. panta 3. punkta pārkāpums, ciktāl tajā tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir atzīts par pamattiesībām, kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām.

    —

    Prasītāja šajā ziņā uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi pilsoņu paļaušanos uz iespēju kā 2. valodu izvēlēties jebkuru no Savienības valodām, kā tas vienmēr bija iespējams līdz 2007. gadam un kā tas ir autoritatīvi nolemts Tiesas spriedumā lietā C-566/10 P.

    5.

    Ar piekto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana un būtisku procedūras noteikumu, kuri ir paziņojumu par konkursu rakstura un mērķa neatņemama sastāvdaļa, it īpaši Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta, 27. panta 2. punkta, 28. panta f) punkta, 34. panta 3. punkta un 45. panta 1. punkta, pārkāpums un samērīguma principa pārkāpums.

    —

    Prasītāja šajā ziņā norāda, ka Komisija, kā valodas, kuras var tikt izvēlētas kā 2. valoda, iepriekš un vispārēji nosakot vienīgi trīs valodas, faktiski iepriekš paziņojuma un pieņemšanas nosacījumu posmā ir pārbaudījusi kandidātu valodu zināšanas, kam, tieši pretēji, būtu jānotiek konkursā. Tādējādi valodu zināšanas ir noteicošākas nekā profesionālās spējas.

    6.

    Ar sesto pamatu tiek apgalvots LESD 18. panta un 24. panta 4. punkta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, Regulas 1/58 2. panta un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta pārkāpums.

    —

    Prasītāja šajā ziņā norāda, ka, paredzot, ka dalības pieteikumi obligāti ir jānosūta angļu, franču vai vācu valodā un ka EPSO tajā pašā valodā kandidātiem nosūta paziņojumus par konkursa norisi, ir tikušas pārkāptas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības sazināties ar iestādēm savā valodā un turklāt ir diskriminētas personas, kurām nav padziļinātas zināšanas šajās trīs valodās.

    7.

    Ar septīto pamatu tiek apgalvots Regulas 1/58 1. un 6. panta, Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta un 28. panta f) punkta, Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta un LESD 296. panta 2. punkta (pamatojuma neesamība) pārkāpums, kā arī samērīguma principa pārkāpums un faktu sagrozīšana.

    —

    Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka Komisija šo trīs valodu noteikšanu ir pamatojusi, atsaucoties uz nepieciešamību darbā jaunpieņemtajām personām uzreiz būt spējīgām sazināties iestāžu iekšienē. Šis pamatojums sagroza faktus, jo nešķiet, ka attiecīgās trīs valodas ir visizmantotākās dažādu valodu grupu saziņā iestādēs; tas turklāt ir nesamērīgs, ņemot vērā pamattiesību neciest no diskriminācijas valodas dēļ aizskārumu, ja pastāv mazāk ierobežojoši risinājumi, lai iestādēs nodrošinātu ātru saziņu.
    Top