Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 23. jūlijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Landkreis Potsdam-Mittelmark/Finanzamt Brandenburg

(Lieta C-400/15)

(2015/C 363/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Landkreis Potsdam-Mittelmark

Atbildētāja: Finanzamt Brandenburg

Prejudiciālie jautājumi

Vācijas Umsatzsteuergesetz [Likuma par PVN] 15. panta 1. punkta otrajā teikumā ir noteikts, ka tādas preces piegāde, imports vai iegāde Kopienas iekšienē, kuru uzņēmējs izmanto sava uzņēmuma vajadzībām mazāk nekā 10 % apmērā, netiek uzskatīta par veiktu uzņēmējdarbības mērķiem, un tāpēc par to nevar atskaitīt priekšnodokli.

Šī norma balstās uz Padomes 2004. gada 19. novembra Lēmuma (2004/817/EK (1)) 1. pantu, saskaņā ar kuru, atkāpjoties no Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 17. panta 2. punkta, Vācijas Federatīvajai Republikai tiek atļauts neattiecināt tiesības atskaitīt PVN uz izdevumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, kuri vairāk nekā 90 % apmērā izmantoti ar nodokli apliekamās personas vai tās darbinieku personiskajām vajadzībām vai, plašākā nozīmē, ar uzņēmējdarbību nesaistītiem mērķiem.

Vai šī atļauja – atbilstoši normas tekstam – attiecas tikai uz Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 6. panta 2. punktā (Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 26. pantā) minētajiem gadījumiem vai arī uz visiem gadījumiem, kad prece vai pakalpojums tiek izmantots uzņēmējdarbībai tikai daļēji?

(1)  OV L 357, 33. lpp.