This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62015CN0373
Case C-373/15 P: Appeal brought on 15 July 2015 by the French Republic against the judgment of the General Court (Ninth Chamber) delivered on 30 April 2015 in Case T-259/13 France v Commission
Lieta C-373/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2015. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-259/13 Francija/Komisija 2015. gada 15. jūlijā iesniedza Francijas Republika
Lieta C-373/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2015. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-259/13 Francija/Komisija 2015. gada 15. jūlijā iesniedza Francijas Republika
OV C 294, 7.9.2015, p. 48–49
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/48 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2015. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-259/13 Francija/Komisija 2015. gada 15. jūlijā iesniedza Francijas Republika
(Lieta C-373/15 P)
(2015/C 294/59)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Francijas Republika (pārstāvji – F. Alabrune, G. de Bergues, D. Colas un C. Candat)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
daļēji atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-259/13 Francija/Komisija; |
|
— |
pašai galīgi izspriest lietu, atceļot Komisijas Īstenošanas lēmumu Nr. 2013/123/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (1), ciktāl ar to ir izslēgti atsevišķi Francijas Republikas izdevumi, kas radušies saistībā ar Kontinentālās Francijas lauku attīstības programmas 2. prioritāro virzienu par 2008. un 2009. finanšu gadu, vai nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izlemj strīdu; |
|
— |
atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatošanai Francijas valdība pret pārsūdzēto spriedumu izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu Francijas valdība apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pēc savas iniciatīvas neizvirzot pamatu par būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, lai gan Komisija savu apstrīdēto lēmumu bija pieņēmusi pēc saprātīga termiņa beigām, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Ar pakārtoti izvirzīto otro pamatu Francijas valdība norāda, ka Vispārējā tiesa, uzskatot, ka Komisija nav pārkāpusi Komisijas 2006. gada 7. decembra Regulas (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (2) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1975/2006”), 10. un 14. pantu, kad Francijas iestādēm pieprasīja pārbaudēs uz vietas veikt mājlopu uzskaiti saistībā ar ICHN (“Indemnités Compensatoires des Handicaps Naturels”; Kompensācijas pabalsti nelabvēlīgu dabas apstākļu apgabalos) atbalsta pasākumiem, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Ar vēl vairāk pakārtoti izvirzīto trešo pamatu Francijas valdība apgalvo, ka Vispārējā tiesa, uzskatot, ka saistībā ar liellopu identifikācijas vai piemaksu par aitām administrēšanu uz vietas veiktās pārbaudes nav pārbaudes uz vietas atbilstoši Regulas Nr. 1975/2006 12. un nākamajiem pantiem, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Līdz ar to apstrīdētais spriedums ir jāatceļ, ciktāl ar to ir noraidīts Francijas valdības saistībā ar apstrīdētā Komisijas lēmuma atcelšanu izvirzītais pirmais pamats.