—

atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—

pieņemt galīgo nolēmumu par apelācijas sūdzības iesniedzējas prasībā atcelt tiesību aktu ietvertajiem pamatiem, ja to atļauj tiesvedības stadija, un daļēji atcelt pirmajā instancē apstrīdētos lēmumus;

—

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu savā juridiskajā vērtējumā attiecībā uz Komisijas nostāju par vienas ekonomiskas vienības (eksportētāja ražotāja struktūrā integrēta pārdošanas nodaļa, kas atrodas ārpus eksporta valsts) nozīmi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 ( 1 ) (turpmāk tekstā – “Antidempinga pamatregula”) 2. panta 9. punkta piemērošanas nolūkā un ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neizskatot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, kas ir pamatoti ar judikatūru Interpipe un Nikopolsky, tādējādi ietekmējot apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz pārbaudi tiesā;

—

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, tostarp tās izskatītās judikatūras novērtējumā, attiecinot pierādīšanas pienākumu saistībā ar korekcijas apmēru atbilstoši Antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punktam uz ieinteresēto personu, kura apgalvo, ka korekcija ir bijusi pārmērīga, ņemot vērā pierādīto vienas ekonomiskas vienības pastāvēšanu;

—

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka vienas ekonomiskas vienības pastāvēšana apstrīdētajos lēmumos un Vispārējā tiesā netika izskatīta, un pamatojot savu nolēmumu ar apgalvojumu, saskaņā ar kuru Komisijas noraidītā vienas ekonomiskas vienības pastāvēšana nebija ietverta apstrīdēto lēmumu formulējumos; Vispārējā tiesa nav atzinusi, ka šāds Komisijas noraidījums tika īstenots paralēli notiekošajā starpposma pārskatīšanā atbilstoši Antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktam, attiecībā uz to pašu importu un to pašu izmeklēšanas laikposmu.